Konference par kultūras mantojuma un mūsdienu arhitektūras mijiedarbību

Divu dienu diskusijās 12. un 13.martā Latvijas Mākslas akadēmijā dažādu nozaru profesionāļi, kā arī sabiedrības (sabiedrisko organizāciju) pārstāvji tiks aicināti veidot dialogu par kvalitāti kultūrvēsturiskās vides attīstībā un mūsdienu arhitektūras un dizaina lomu esošo vērtību papildināšanā un izcelšanā. Tādā veidā Latvija turpinās Grieķijas un Itālijas prezidentūru uzsākto darbu kultūras mantojuma jomā.

Latvija ir aicinājusi dalīties pieredzē Eiropā un Latvijā atzītus kultūras mantojuma, arhitektūras un dizaina ekspertus — teorētiķus un praktiķus, tādējādi sniedzot gan teorētisko pamatu diskusijām, gan piemērus novērtēšanai un iedvesmai. Starp lektoriem minamas tādas nozīmīgas personības kā britu arhitekts, Europa Nostra un daudzu citu balvu ieguvējs, Kings Cross stacijas Londonā rekonstrukcijas autors John McAslan, Eiropas un Vidusjūras muzeja direktors un Marseļas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas koordinators Jean – Francois Chougnet, norvēģu arhitektu biroja Snøhetta — Oslo operas autoru — arhitekte Marianne Sætre un citi (informācija par lektoriem sekos).

Mērķis

Atsaucoties uz ES Padomes secinājumos (2014/C 183/08) pausto aicinājumu, stiprināt kultūras mantojuma nozīmi ilgtspējīgā attīstībā, galveno uzmanību pievērst projektiem pilsētvides un lauku plānošanas, pārveidošanas un atjaunošanas jomā, konferences rīkotāji vēlas aktualizēt un veicināt diskusiju par kultūrvēsturiskās vides attīstības kvalitāti un mūsdienu arhitektūras un dizaina lomu esošo vērtību papildināšanā un izcelšanā.

Konferences rīkotāji vēlas veicināt kultūras mantojuma nozares labāku dialogu un savstarpēju sapratni ar galvenajiem sadarbības partneriem – kultūras pieminekļu īpašniekiem, arhitektiem, būvniekiem, dizaineriem, investoriem, plānošanas speciālistiem, pašvaldībām, kā arī iedzīvotājiem (sabiedriskajām organizācijām).

Vienlaikus konferences mērķis ir rosināt Eiropas nozares ekspertu diskusijas, kā arī veicināt dažādu viedokļu harmonisku līdzāspastāvēšanu par galvenajiem principiem kultūras mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina kvalitatīvas mijiedarbības nodrošināšanai nolūkā veicināt Eiropas 2020 stratēģijā iecerēto viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību, kas pamatā ved uz galveno mērķi — cilvēka dzīves kvalitāti.

Apraksts

Konference tiek rīkota radošās darbības nedēļas Radi! ietvaros kā viena no trim kultūras konferencēm Latvijas Prezidentūras ES Padomē ietvaros. Konference iecerēta kā nepieciešams un ilustratīvs turpinājums konferencei Kultūras un radošo industriju pārneses process, kas norisināsies 11.-12. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Konferences laikā ar teorētiskām diskusijām un praktiskiem piemēriem galveno uzmanību paredzēts veltīt šādām tēmām:

  • Mūsdienu arhitektūra un dizains vēsturiskajā pilsētvidē — apbūves mērogs, raksturs un vides noskaņa;
  • Mūsdienu arhitektūra un dizains kultūrvēsturiskajā lauku ainavā;
  • Autentiskuma jēdziena konsekvence kultūras mantojuma un mūsdienu arhitektūras attiecībās;
  • Mūsdienu vides dizains kultūrvēsturiskajā vidē — ieguvumi  un draudi.

Balstoties uz minētajām prioritātēm, priekšlasījumu tēmām un konferences diskusijām izvirzīti šādi jautājumi:

  • Vai mūsdienu arhitektūras attīstība pilsētvidē un laukos apdraud kultūras mantojumu? Kādos apstākļos prognozējami draudi? Vai pēc 100 gadiem nebūs situācija, kad vēsturiskas viduslaiku pilsētas autentisku noskaņu vairs nevarēs iegūt?
  • Kā kultūras mantojuma aizsardzības prasības ietekmē mūsdienu arhitektūras kvalitāti? Kāda ir mūsu attieksme pret vēsturisko stilu atdarinājumiem, kopijām un replikām mūsdienu būvniecībā?
  • Vai mūsdienu dizaina klātbūtne kultūrvēsturiskās vides noskaņai ir traucējoša?
  • Kurus var uzskatīt par labas prakses piemēriem kultūras mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina savstarpējai mijiedarbībai?
  • Kurus var uzskatīt par kļūdainiem risinājumiem, kur mūsdienu arhitektūras ambīcijas ir iznīcinājušas kultūras mantojuma vērtības? Vai mēs no tā esam mācījušies?
  • Kāda loma telpiskās vides attīstībā un kultūras mantojuma nozīmes palielināšanā ir sapratnes un attiecību uzlabošanai starp kultūras mantojuma sargātājiem, plānotājiem, arhitektiem, māksliniekiem, attīstītājiem un citām uz jomu attiecināmām interešu grupām? Vai ir kādas citas alternatīvas?
  • Ko nepieciešams paveikt, lai veicinātu kultūras mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina līdzsvarotas attiecības — tādas, kas rada pievienotu vērtību videi un uzlabo cilvēka dzīves kvalitāti? Vai vispār šādas attiecības ir veicināmas?

 

Nolūkā rosināt visplašāko diskusiju par konferences jautājumiem, kā arī nodrošināt Latvijas prezidentūras mērķi sarīkot t.s. «bezpapīra» prezidentūru, konferences rīkotāji iecerējuši pirms konferences apkopot visu konferences dalībnieku idejas un viedokļus par apspriežamajām tēmām, kuras līdz ar citiem informatīviem materiāliem, kultūras mantojuma politikas un konferences darba dokumentiem būs pieejamas īpaši šādam nolūkam izveidotā interneta vietnē www.heritageriga2015.lv

Lai konferences dalībniekus iepazīstinātu ar konferences tēmu raksturojošiem Latvijas labākajiem piemēriem, paredzēts izveidot virtuālu izstādi. Konferences laikā būs nodrošināta tiešraide internetā, kā arī konferences delegāti, augstskolu studenti un citi interesenti — aicināti diskutēt un paust savu viedokli sociālajos tīklos:

Twitter, Facebook, forums.mantojums.lv

Dalīties ar ierakstu:

7
Pievienot komentāru

avatar
10000
4 Komentāru pavedieni
3 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
2 Komentāru autori
Ingurds LazdiņšArtis ZvirgzdiņšStudentsPutupolistirolsMiķelis Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Artis Zvirgzdiņš
Guest
Artis Zvirgzdiņš

Ideja par sabiedrības intereses piesaistīšanu un iesaistīšanu, domu apmaiņu virtuālā forumā noteitki ir laba, tomēr nav pārliecības vai esošājā formā tā darbotos. Tāpēc ar mantojuma nozari nosacīti saistītu tēmu gribēju pacelt šeit. Tā gan neskar kultūras mantojuma jautājumu būtību, bet tikai valodu, ko lietojam, precīzāk, ¬vienu no jēdzēniem, kura izmantošana latviešu valodā stipri atškirās no tā, kā to lieto „rietumos”. Runa ir par jēdzienu „ rekonstrukcija”. Mazliet līdzīgi kā ar jēdzienu „dizains”, kura nozīme latviešu valodā ir jūtami šaurāka nekā angļu valdodas „ design”. Tikai tās nozīmes, ko vairums latviešu arhitektu (tāpat tas tiek lietots arī Igaunijā, Lietuvā, Krievijā no… Lasīt vairāk »

Students
Guest
Students

Vai mulāža ir rekonstrukcija?

Artis Zvirgzdiņš
Guest
Artis Zvirgzdiņš

Tad droši vien jānoskaidro, – kas tiek domāts ar mulāžu arhitektūrā? Vai tā ir tikai kā skulptūra, kas atveido ēkas ārējo izskatu, vai tomēr „apdzīvojama”, lietojama struktūra, kas tiecas izskatīties, kā kāda reiz jau bijusi būve.

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

nu, mulāža ir, piemēram, nesen šeit a4d pieminētie putuplasta kapiteļi un ciļņa joslas, nokrāsotas apmetuma vai akmens krāsā… mulāža ir (it kā) apmesta vēsturiskās ēkas replika (rekonstrukcija), bet patiesībā – špaktelēta siltumizolācijas čaula (brrr…šķērmi pat iedomāties). (mazliet jau pieņemamāks komproiss būtu ja patiešām vēsturiskās ēkas senos mūrus saudzīgā veidā (ar izpratni) tikai apdarītu ar to pašu pieminēto siltumizolāciju, un tad apmestu pa virsu (faktiski, nošpaktelētu). to vēl varu izedomātries. bet skumji ir, kad (repliku) uzbliež no gāzbetona, un tad, pa virsu, uz baltā putuplasta 🙂 uzsmērē tādu plānu, plānu, skanīgu līmšpakteļa kārtiņu :)) un tad, aida, uz nodošanas komisiju!… mulāža… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Tu, Arti runā par arhitektūras terminu latviskošanu un tā ir ļoti vajadzīga lieta. Bet tas uzņems apgriezienus un bagātinās arī arhitektūras domu Latvijā tikai pie Arhitektūras literatūras tulkošanas. Un sākt vajadzētu ar K.Fremtona "Modernā arhitektūra". Absolūts bestellers jau 6. vai 7. versijā. Un tas kurš to izdarīs , paliks Latvijas arhitektūras vēsturē gluži kā E.Gliks.

Miķelis
Guest
Miķelis

Esmu lasījis K.Fremtona "Modernā arhitektūra".

Ieklikšķiniet, ja nav slinkums.

Putupolistirols
Guest
Putupolistirols

Neesmu pārliecināts, vai kultūras mantojuma un mūsdienu arhitektūras mijiedarbība, ar ko VKP saprot kā putuplastu dekoru lipināšanu un mākslīgo karnīzīšu nelaikmetīgumu, šī diskusija ir aktuāla.