Šodien, 13.aprīlī plkst.16.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Mazajā zālē atklāj mākslinieka un ilggadējā RTU APF tēlotājmākslas pasniedzēja Vladislava Grišina personālizstādi Piekraste. Akvatintas. 15.aprīlī plkst.15.00 turpat arī Svētdienas saruna muzejā ar Grišinu. Izstāde būs apskatāma līdz 13.maijam.
Vladislavs Grišins šogad atzīmē 70 gadu jubileju. Viņš regulāri piedalījies izstādēs tūlīt pēc Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) absolvēšanas 1965.gadā, kur ieguva mākslinieka diplomu grafikas specialitātē. No 1976.gada Grišins ir LMS biedrs. Viņam bijušas personālizstādes Arhitektu namā (1988), Rīgas galerijā (1994, 1996), galerijā Daugava (2006). Kopš 1988.gada Grišins strādā par pasniedzēju RTU APF Tēlotājmākslas katedrā, kur māca zīmēšanu, gleznošanu un grafikas tehnikas.
Mākslinieka radošo darbību raksturo tēmas, tehnikas un rokraksta viengabalainība. Vēl studiju gados — 1964.gadā brīvās prakses laikā nokļūstot Ventspilī un pirmoreiz satiekoties ar jūru, kuģiem, ostu un piekrasti, šie iespaidi bija tik spēcīgi, ka Latvijas piekrastes atainojums kļuvis par vienu no galvenajām tēmām viņa mākslā. Visbiežāk — iemīļotajā akvatintas tehnikā.
Jau pašos pirmajos darbos parādās Grišinam raksturīgais — ļoti vispārināts dabas tēls, kurā akcentēta ģeometriska uzbūve, dažādu formu kopojums un attiecības. Mākslinieks saka: «Skatoties uz jūru, debesīm, zemes vai sienas virsmu, man vienmēr radās vēlēšanās sadalīt šo nepārtrauktības ķēdi un uzbūvēt savai ritmiskajai intonācijai paļautu telpu.» Šī iemesla dēļ Grišina darbos vienmēr notiek virtuoza balansēšana starp «dabas iespaidiem un mākslas tēliem».
Personālizstādei LNMM atlasīti vairāk nekā 50 estampi, radīti laika posmā no 1985.—2007.gadam. Šī grafikas kolekcija dod iespēju izsekot ne vien tam, cik daudzveidīgi mākslinieks ar kvadrātu, trapeču, trijstūru kombinācijām radījis variācijas par sev tik tuvo kuģa, mola, jūras un krasta tēmu, bet arī tehniskā izpildījuma savdabībai.
Vladislavs Grišins vienmēr lielu vērību pievērš materiālam — papīram, cinka platei, tās stāvoklim, kvalitātei un pat defektiem — skrambiņām un švīkām. Akvatintas tehnikā katrs plates virsmas bojājums īpaši redzams, un Grišina kā īstena meistara rokās materiāla dabiskās nepilnības nereti kļūst par efektīvu izteiksmes līdzekli.
