Villa Dālija

Pēc nedēļas tiek pasniegta Latvijas arhitektūras gada balva un to gaidot — viens no pretendentiem, kura autori ir birojs Ēter. Mazās villas iedvesmas avoti ir gan Pallādio Villa la Rotonda, gan ziemeļnieciskā pieeja konstrukcijām un materiāliem. Spēlējoties ar regularitāti, simetriju, kvadrāta formu un četrslīpju jumtu, ēkas iekšienē tiek radīts telpisks piedzīvojums, kuru ikdienā apdzīvo jauna ģimene. Villa Dālija tapusi ar mērķi radīt iedvesmojošu vidi ģimenei, kur katrs līdzdarbojas kopā būšanas procesos.

Krāšņo jumtu ainavu novērojumi tipiskajā Rīgas privātmāju apkaimē pamudināja radīt ēku kā skaidri nolasāmu objektu ar īpašu jumta formu kā atsauci uz visa kvartāla raksturu. No ielas atrautā zemesgabalā, ēkas novietojums gandrīz precīzi visa kvartāla centrā praktiski un simboliski kalpo par lokālo sanākšanas punktu bērniem un kaimiņiem. Ēkas atvērtība kā arī saimnieku enerģija to radījusi kā kopienas centru — hokeja aktivitātes, kopīgas vingrošanas dārzā, Jāņu svinēšana un filmu vakari ir tikai daži formāti kā raksturojama kaimiņu kopā būšana.

No Anrī Ruso gleznām iedvesmotais dārzs, ir iecerēts, lai ne tikai sargātu privātumu, bet arī radītu “paradīzes dārza” sajūtu, kur mājas attiecības ar apkārtni veido daudz īpašu momentu —- dažādi apdzīvojamu vidi. Atsaucoties uz vēsturisko vidus zemesgabalu izmantojumu kā ābeļdārziem, zālājs tiek pakāpeniski papildināts ar ābeļdārzu. Pavasarī ziedošais ķiršukoks ēkas austrumu pusē, caur precīzu loga atvērumu papildina kāpņutelpu. Terase ēkas dienvidu un rietumu fasādē, kuras forma veidota kā ēkas ēnas projekcija, ļaujot bērniem un vecākiem to izmantot aktivitātēm visa gada garumā, piemēram, kādā vasaras rītā uz siltā betona sapulcētu kaimiņu bērnu lego likšanas sacensības. Lai pastiprinātu terases kā “ēkas ēnas” ideju — tā tika izlieta no melni pigmentēta betona. Piebraucamais ceļš — betonētais priekšlaukums — tiek izmantots tēva, dēla un meitas skeitborda aktivitātēm.

Apzinoties ierobežotos lidzekļus un klimatiskos aspektus, pamatuzstādījums bija kompakta koka ēka, kur katrs kvadrātmetrs ir ļoti uzmanīgi izplānots. 165 kvadrātmetru plašā ēka (papildus pagrabs) ir balstīta uz 10×10 metru režģi, kurš sadalīts proporcionālos moduļos, lai ēkas funkcionālo izkārtojumu būtu viegli pielāgot jaunam plānojumam vai pat citam zemes gabalam. Līdzīgi kā Lekorbizjē Dom-ino pēta betona moduļu konstrukciju ar atvērtu plānojumu, šeit mērķis ir izpētīt koka struktūras elastību plānojumā.

Strukturālajam un funkcionālajam elastīgumam tika pievērsta īpaša uzmanība, lai mainoties paaudzēm laikā, ēka maksimāli pielāgotos dažādiem kopā būšanas un lietošanas modeļiem. Pirmā stāva plāns veidots kā plūstoša atvērta telpa, kas tiek organizēta precīzi novietojot trīs slēgtus apjomus — virtuvi, vannas istabu un darba istabu. Otrajā stāvā ir trīs guļamistabas un vannas istaba — visām telpām ir kompleksa un bagātīga telpiskā forma, kas radusies no četrslīpju jumta konstrukcijas.

Koks kā pamatmateriāls, to formāli interpretējot un dažādi apstrādājot, ir pielietots gan konstrukcijās, gan fasādē, gan iekštelpu apdarē. Konstrukcijas pamatā ir koka kolonnas un sijas ar CLT paneļu starpstāvu pārsegumu. Ēkas centrālais elements ir četras kolonnas, kas stiepjas caur abiem virszemes stāviem. Pirmajā stāvā tās strādā kā intuitīvs telpu zonējošais elements, otrajā stāvā kā koka konstrukcijas “svinēšana”, kur telpiskais piedzīvojums tiek pastiprināts ar virsgaismu, kura novietota ēkas augstākajā punktā, palīdz ēku vasarā dabiski vēdināt.

Fasādes apdarē lietoti lapegles koka dēļi pārklāti ar mirdzošu grafītkrāsas lazūru, izvietojot tos vertikāli trīs horizontālās joslās, kas spēlējas ar ēkas mērogu un piedod papildus detalizācijas pakāpi ēkas abstraktajai formai. Katrā joslā dēļi izvietoti citādā ritmā, kas veidojas kombinējot dēļu spundes un pusspundes, lai rastos vertikālas ēnas šuves.

Kontrastējot ar tumšo ēkas ārējo veidolu, iekštelpas radītas gaišas un viendabīgas, kā fons raibajai ikdienas dzīvei. Interjers jau sākumā iecerēts kā daļa no ēkas arhitektūras – eksponētas konstrukcijas, baltināta koka dēlīšu sienu apdare un dēļu grīda. Iekštelpas papildina īpaši ēkai radīti nerūsējošā tērauda elementi —  durvju rokturi, mēbeļu detaļas un margas.

Villa Dālija

Rīgā
Arhitekti: ĒTER — Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš
Būvinženieris: Jēkabs Januševskis
Būvnieks: MJ Construction / Matīss Stabulnieks

Laiks: 2016 – 2021

Dalīties ar ierakstu:

5 1 vote
Article Rating
guest
5 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Miks Kārkliņš

Pirmajā momentā projekts patiesi ieintriģē. Lakonisms un šķietamais telpiskais minimālisms patiesi priecēja. Vienā brīdī pat varētu mēģināt vilkt kaut kādas paralēles ar Palladio, bet… Man šis te Eisenmaniski postmoderniskās kolonnas ar tā saukto “svinēšanu” galīgi izsita no sliedēm. Mīlīši, nu tad būtu patiešām iebliezuši kādu no kolonnām pa vidu galdam, sadalijusi laulibas gultu uz pusēm un izsvieduši šūpuli no bērnistabas! Nu tā…lai sadzīves institūciju nojauktu. Bet te…vairāk izskatās pēc tādas nevarēšanas kā pēc “dzīrēm”. Jāatzist, ka ar zināmu negribu rakstiju iepriekšējās rindas, ņemot vērā, ka projektu ir izstrādājusi visnotaļ progresīva komanda. Uzreiz jāuzsver, ka Ēter izpetes ziņā ir daudz spēcīgāki un ar lielu nožēlu pamaniju… Lasīt vairāk »

Miķelis

Šis ir patiešām jauks projekts, nav Palladio, dievs ar viņu, bet nostrādāts godam. Latvijas laikmetīgā arhitektūra – te tā ir. O, jā un bez jebkādiem kuratoriem. Bravo, Arhitekti!

Aigars Vilnītis

Villa (latīņu: villa lauku māja, lauku īpašums) ir komfortabla ārpilsētas māja ar dārzu vai parku. Pirmās villas parādījās Romas Republikas laikā. Tobrīd pastāvēja vairāki villu tipi, piemēram, lauku villa, kas bija dzīvojamo un saimniecisko ēku komplekss lauku saimniecības centrā, ārpilsētas villas, kuras izmantoja izpriecām un atpūtai, kā arī jaukta tipa villas, kurās tika apvienotas abu iepriekšminēto tipu nozīmes. Senākā villa (2. gadsimts pirms mūsu ēras), kas saglabājusies līdz mūsdienām ir Mistēriju villa. Tā atrodas Pompeju apkārtnē. Pēc Romas impērijas sabrukuma, viduslaikos, par villu sauca jebkuru nocietinātu ārpilsētas lauku saimniecību. Renesanses laikā notika villas atdzimšana. Kopš 20. gadsimta villa ir jebkura… Lasīt vairāk »

Aigars Vilnītis

Gaumīga māja, vis kārtībā … Bet ar vienu sanitāro mezglu otrajā stāvā visiem kopā.. Man liekas tomēr vairāk budžeta objekts… Vai nosaukums villa tomēr nav īpašnieku pašapziņas celšanai

Malvis

Man gan ļoti patīk!

5
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x