Sabiedrisko transportu Rīgā nosaka par prioritāti

Atsaucoties Rīgas mēra lūgumam, domes Satiksmes departaments sagatavojis un iesniedzis virkni priekšlikumu turpmākajam rīcības plānam satiksmes plūsmas atvieglošanai. Taču ievērojami uzlabojumi Rīgas satiksmē tuvākajā laikā nav gaidāmi, un sastrēgumi kļūs arvien neizbraucamāki.

Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) atklāti atzīst: automašīnu skaits pilsētas ielās pieaug daudz straujāk par pašvaldības un valsts iespējām finansēt un izbūvēt satiksmes intensitātes pieaugumam atbilstošu infrastruktūru.

Nespēja ilgstoši risināt sastrēgumu problēmu bija sadusmojusi Rīgas mēru Jāni Birku. Viņš pieprasīja departamentam nedēļas laikā iesniegt Rīgas domes Koalīcijas padomei (RDKP) priekšlikumus sastrēgumu mazināšanai īstermiņā (nevis pēc daudziem gadiem, kad tiks pabeigti vismaz divi Daugavas šķērsojumi kopā ar Rīgas apvedceļiem).

Satiksmes departamenta priekšlikumi

Atsaucoties mēra lūgumam, RDSD sagatavojis un iesniedzis virkni priekšlikumu turpmākajam rīcības plānam satiksmes plūsmas atvieglošanai. RDKP konceptuāli atbalstīja būtiski palielināt priekšrocību sabiedriskajam transportam, kā arī sastrēgumstundās noteikt papildus kravu transporta satiksmes ierobežojumus.

Pēc koalīcijas padomes lēmuma RDSD mēneša laikā izstrādās konkrētu plānoto sabiedriskā transporta koridoru shēmu ar sabiedriskā transporta joslām un ielu posmiem, kuros būtu aizliedzama automašīnu satiksme pa tramvaja sliedēm. Tāpat paralēli tam tramvaju satiksmes uzlabošanai atsevišķās vietās, piemēram, Krišjāņa Barona un Miera ielās, jau tuvākā mēneša laikā tiks izskatīta iespēja ierobežot automašīnu satiksmi pa tramvaju sliežu ceļiem. Paredzēts izveidot sabiedriskā transporta joslu Slokas ielā, Uzvaras bulvārī, uz Akmens tilta, Krasta un Turgeņeva ielās, kā arī noteikt prioritāti sabiedriskajam transportam Avotu ielā abos virzienos. Tāpat Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē izskatīšanai tiks iesniegts priekšlikums par nepieciešamajiem papildus kravu transporta satiksmes ierobežojumiem sastrēgumstundu laikā.

Nepieciešamas izmaiņas likumdošanā

Tika iesniegta arī virkne priekšlikumu nepieciešamajām izmaiņām valsts likumdošanā un normatīvajos aktos gan avārijas seku ātrākai likvidēšanai un transportlīdzekļu evakuācijai no brauktuves, gan sodu apmēra paaugstināšanai par transportlīdzekļu novietošanu neatļautā vietā, kā arī mācību automašīnu kustības ierobežošanai sastrēgumstundu laikā, preču piegādes optimizēšanai u.c.

Jānis Birks uzskata, ka nepieciešams noteikt katrā automašīnā kā obligātu arī saskaņotā paziņojuma veidlapu. «Rīgā notiek daudz avāriju, kuru sekas ir vien kāda skramba vai bukte negadījumā iekļuvušai automašīnai. Turpretī sastrēgumi, kas rodas dēļ šādām avārijām, ir milzīgi un laikietilpīgi, jo cietušo mašīnu vadītāji tā vietā, lai atbrīvotu brauktuvi un vienkārši aizpildītu saskaņoto paziņojumu, izsauc policiju un nobloķē satiksmes plūsmu,» sirdījās J.Birks. Tam gan nepieciešamas izmaiņas likumdošanā.

Domes priekšsēdētājs arvien vēl sola neieviest maksu par iebraukšanu Rīgas centrā pirms apvedceļu izveides. Tāpat nekādas nodevas neieviesīs citu pilsētu iedzīvotājiem par iebraukšanu metropolē. Tāds risinājums der, piemēram, Jūrmalai ar tās dabiskajiem ģeogrāfiskajiem šķēršļiem, nevis Rīgai, domā J.Birks. Netīšām izteiktā ideja par pāra un nepāra numuru izmantošanu satiksmes mazināšanai vispār jau atmesta.

Gausā sadarbība ar Latvijas dzelzceļu

Nesen domnieki paziņoja par četru vilcienu sastāvu modernizāciju, kas nākamvasar sāks kursēt starp Vecāķiem, Rīgu, Priedaini un Salaspili. Pašvaldība tam tērēs 140 tūkst.latu. Iecerēts, ka uzlabojot sabiedrisko transportu, iedzīvotāji tiks motivēti mazāk izmantot privātās mašīnas. Vilciena pārākumu šobrīd apliecina tikai viens arguments: to nebiedē sastrēgumi, un tas kursē pēc saraksta.

Taču transporta maksimuma stundās vagoni ir pārpildīti. Diez vai kāds gribēs stumdīties smacīgā vagonā, ja var ērti sēdēt savā mašīnā. Tāpēc loģiskāk būtu piekabināt sastāviem vēl pāris vagonus, taču to dome nevēlas darīt. Kā paskaidro I.Prauliņa, papildus piekabinātie vagoni iebraukšot Rīgā no citām pilsētām jau pilni. Tādējādi rīdzinieki lielākas ērtības nejutīs, bet dome maksās par citu pilsētu iedzīvotāju komfortu.

Nesaprotami ir tas, ka Rīgas dome gadiem nespēj vienoties ar Latvijas dzelzceļu (LDz)par saskaņotiem sabiedriskā transporta maršrutiem un optimālu pārbrauktuvju darbu. Vienošanās par dažiem papildu vilcieniem tik ilgā laikā ir niecīgs «sasniegums».

Tā vietā, lai integrētu dzelzceļu sabiedriskā transporta sistēmā, speciālisti aizrāvušies ar vismaz pusmiljardu latu dārgu zemās grīdas tramvaju projektu (kas rīdziniekiem dos daudz mazāku labumu). Savukārt pārpildītajiem un neregulāri braucošajiem autobusiem un trolejbusiem neviens prātīgs privātās mašīnas īpašnieks pat tuvumā neies.

Speciālisti tieši dzelzceļu atzinuši par vājo punktu sabiedriskā transporta sakārtošanā. Pat ja tagad būs četri modernizēti vilciena sastāvi, visa infrastruktūra ir fiziski un morāli novecojusi. Māmiņas ar bērniem, cilvēki ar īpašām vajadzībām, vecāki ļaudis netiek vagonos no zemajiem peroniem pa stāvajām kāpnēm. Lai tiktu pie jauniem vagoniem un peroniem, atkal vajadzīgi vēl pārdesmit gadi un milzu investīcijas. Rīgas mērs atzīst: sadarbība ar LDz bijusi gausa tāpēc, ka iepriekš uzņēmumam bijušas ļoti ambiciozas prasības pret domi. Taču šobrīd tās esot korektas, tāpēc «ledus ir sakustējies». Pagaidām gan vēl nav skaidrs, cik ātri šī ledus iešana turpināsies.

Speciālisti skeptiski

Otrā satiksmes infrastruktūras triecienceltne pēc Dienvidu tilta ir Juglas un Brīvības ielas divlīmeņu krustojums (kopējās izmaksas — ap 16 miljoniem latu). Taču arī tas pilnībā neatrisinās sastrēgumu problēmu pie šiem galvaspilsētas vārtiem. Iebraucot Rīgā, automašīnas varēs brīvi nogriezties pa kreisi. Taču tālāk, braucot pa Brīvības gatvi, automašīnu skaits joprojām būs liels. Tās gluži vienkārši apstāsies pie nākamā luksofora Silciema ielā un tāpat veidos pamatīgu sastrēgumu, kas varētu sniegties vēl krietni aiz jaunceļamā krustojuma.

Arī Dienvidu tilta efektivitāti sastrēgumu mazināšanā daudzi vismaz sākotnēji nejutīs. Izbūves mērķis ir atslogot satiksmes plūsmu pār Salu tiltu un daļēji arī pār Akmens tiltu. Modelējot satiksmes plūsmu, esot konstatēts, ka slodze pār šiem tiltiem un to pievadceļiem mazināsies jau pēc Dienvidu tilta pirmās kārtas atklāšanas. Taču tāpat kā šobrīd sastrēgumi veidosies Slāvu apļa rajonā un uz Bauskas ielas. Tā kā laikus nav padomāts par labām nobrauktuvēm, tur sastrēgumi būs vēl lielāki. To atzīst arī J.Birks.

Satiksmes ministrija pauž: «Ja iedzīvotājiem netiks piedāvāta kvalitatīva alternatīva privātajam autotransportam — ērta un ātra sabiedriskā transporta satiksme —, jautājums par nepārvaramiem sastrēgumiem būs aktuāls vienmēr.»

Transportplānotāju firmas Imink direktore Ija Niedole uzskata, ka domes iecerētie plāni «lielos apmēros» situāciju neuzlabos. «Jau sen visi samierinājušies, ka sabiedriskais transports ir mūsu vienīgā cerība, tāpēc izveidot speciālas joslas ir labs risinājums, lai gan tas radīs lielus protestus, jo samazināsies ielu caurlaides spējas, toties palielināsies pārvadāto pasažieru skaits,» norādīja I.Niedole. Taču, pēc viņas domām, sabiedrisko transportu nepieciešams padarīt pievilcīgāku ar ritošā sastāva vienību palielināšanu un jaunu maršrutu ieviešanu.

Pavisam pesimistiski Rīgas satiksmes nākotnes vīzijās raudzījās autoeksperts Pauls Timrots. «Šie Rīgas domes priekšlikumi nav slikti, daudz kas no tiem ir patiešām labs, taču vienīgais, kā varētu vispār izbeigt sastrēgumus, būtu drakoniski aizliegt iebraukt pilsētā. Šoferiem vienkārši piegriezīsies sastrēgumi, un viņiem nāksies atstāt mašīnu stāvvietā, bet tad būtu ļoti labi, ja tajā brīdī tur garām ietu tramvajs. Dzīve piespiedīs: kad vairs sastrēgumu dēļ nevarēs pabraukt, nāksies domāt, vai varbūt tomēr labāk pārvietoties ar velosipēdu vai iet kājām. Taču tagad, līdzko tiks novērsti sastrēgumi un tramvajos tiks iemānīti esošie braucēji, viņu vietā sakrāsies citi, kas pēkšņi pamanīs, ka ielas palikušas tukšākas,» prāto P.Timrots.

Viņš uzskata, ka galvenā Rīgas problēma ir tā, ka trūkst profesionāļu, kas skolojušies ārzemēs, piemēram, Lielbritānijā vai Dānijā, kur sastrēgumu problēma bija aktuāla pirms 20 gadiem: «Šobrīd atbildīgās amatpersonas sanāk kā uz subotņiku un sadomā kaut kādu universālo tableti, kas derēs gan pret klepu, gan pret caureju.»

Pēc P.Timrota domām, galvenais būtu nodrošināt sabiedriskā transporta pieejamību un tā sauktās Park & Ride stāvvietas, kurās atstāt privātās mašīnas, un tālāk doties ar sabiedrisko transportu. Viņš norādīja, ka arī ar nelieliem uzlabojumiem var panākt vēlamo efektu, kā tas, piemēram, bija redzams pirmajās skolas dienās, 3.septembrī: «Zivtiņš sadzina ielās ceļu policistus, Satiksmes departaments nedaudz piestrādāja pie luksoforu signāliem, un sastrēgumu gandrīz nebija. Tātad, pat grozot lampiņas, var daudz panākt.»

Jau nākamgad sastrēgumus daļēji mazināšot:

1. Juglas un Brīvības ielas divlīmeņu krustojums — iebraucot Rīgā, varēs brīvi pagriezties pa kreisi, kur pietiekami plata iela vedīs līdz pat Biķernieku ielai, Lubānas ielai un tālāk līdz jaunajam Dienvidu tiltam
2. Vairoga ielas savienojums ar Piedrujas ielu. Veidojot Austrumu maģistrāli, šogad sāks būvēt loku, kas savienos Vairoga ielu ar Meža prospektu. Nākamgad tas jāpabeidz
3. Pabeigs arī Lubānas un Deglava ielas krustojuma rekonstrukciju. Tas tiks pilnībā pārbūvēts, ieviešot riņķveida kustību

Būtiskākie priekšlikumi sastrēgumu mazināšanai:

• Noteikt papildu ierobežojumus kravas auto sastrēgumstundās
• Aizliegt sabiedriskajam transportam braukt pa tramvaja sliedēm visā pilsētā, vienlaikus atļaujot pa sliedēm braukt citiem sabiedriskā transporta veidiem un operatīvajam transportam. Paātrināti ieviest sabiedriskā transporta joslas centra ielās. Satiksmes departamentam mēneša laikā jāizstrādā konkrēta shēma šo joslu un ierobežojumu ieviešanai
• Evakuēt neatļautās vietās stāvošos transporta līdzekļus, palielināt sodus par šo pārkāpumu. Ļaut pašvaldības policijai sodīt par to arī vadītāja klātbūtnē
• Stingrāk kontrolēt preču piegādes noteikumu ievērošanu, nosakot soda sankcijas arī to saņēmējam
• Ierobežot mācību automašīnu kustību sastrēgumstundu laikā
• Organizēt ceļu uzturēšanas darbus laikā, kad nav sastrēgumu
• Diferencēt kioskos un pie vadītāja nopērkamo tramvaju biļešu cenas, motivējot mazāk biļetes pirkt pie vadītāja un tā samazinot stāvēšanas ilgumu pieturvietās
• Ieviest vienotas mēneša kartes pasažieru vilcieniem un Rīgas sabiedriskajam transportam