Rīgas jūgendstila arhitektūra Rātsnamā

No šodienas līdz
30. aprīlim Rīgas domes vestibilā Rātsnamā skatāma izstāde Rīgas jūgendstila arhitektūra, kas iepriekš izstādīta dažādās
Eiropas pilsētās. Izstādes kurators ir profesors Jānis Krastiņš.

Jūgendstils
ir 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma mākslas stils. Arhitektūrā ar to
sākās mūsdienu stilu sistēma. Jūgendstila celtnes pilsētvidē ir viegli
pamanāmas oriģinālās, izteiksmīgās un tēlaini savdabīgās apdares dēļ. Fasādes
nereti rotā bagātīgs ornamentālais dekors, taču tas nenosaka stila būtību.
Jūgendstilam raksturīgajā izteiksmes valodā veidotie ornamenti parasti
organiski iekļauti arhitektoniskajā pamatformā. Stila radošās metodes
pamatprincips bija utilitāro celtnes elementu (plānojuma, konstrukciju un
būvmateriālu) izteiksmīgs traktējums ēkas mākslinieciskajā tēlā. Arhitektūrā
tas parādījās dažādās formāli mākslinieciskās ievirzēs — eklektiski
dekoratīvajā, racionālistiskajā un nacionāli romantiskajā. Raksturīgākā
racionālistiskā ievirze Rīgas arhitektūrā ir tā sauktais stateniskais
jūgendstils.

Jūgendstila
attīstība Rīgā sakrita ar pilsētas vēsturē nepieredzēta uzplaukuma laiku.
Strauji pieauga iedzīvotāju skaits. Dažos gados tika uzcelts vairāk nekā 100
daudzstāvu mūra namu. 20. gadsimta sākumā izveidojās Rīgas centra raksturīgā
seja. Ap 1904. gadu pilsētā pilnībā izzuda 19. gadsimta otrās puses
arhitektūras stils eklektisms. Ap 40% visas centra apbūves veido jūgendstila
celtnes — tas ir krietni vairāk nekā jebkurā citā pilsētā pasaulē. Rīgā rosīgi
darbojās vietējie arhitekti. Pēc Konstantīna Pēkšēna projektiem te uzcelts ap
250 daudzstāvu mūra namu. Jānis Alksnis ir ap 140, Oskars Bārs, Rūdolfs
Donbergs un Eižens Laube — ap 80, Aleksandrs Vanags — 70, Pauls Mandelštams un
Ernests Pole — 40, Bernhards Bīlenšteins — 30 un Mārtiņš Nukša — 20 šādu ēku
autors. Viņi gandrīz visi bija ieguvuši profesionālo izglītību Rīgas
Politehniskajā institūtā.

 No 2010. gada 12. līdz 30. aprīlim
Rīgas rātsnamā būs apskatāma izstāde Rīgas
jūgendstila arhitektūra
. Tā sastāv no divām daļām. Pirmo veido 1989. gadā
pēc Latvijas Arhitektu savienības pasūtinājuma izgatavotie paneļi ar melnbaltām
fotogrāfijām, kas iegūtas no lielizmēra negatīviem, kas uzņemti ar Carl Zeiss fotogrammetrisko kameru;
1998. gadā to atjaunoja un papildināja ar jūgendstila ēku projektu zīmējumiem,
durvju fotogrāfijām un dažādiem lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetiem. Otrā
izstādes daļa, kas sastāv no paneļiem ar krāsainām fotogrāfijām — ēku
kopskatiem, detaļām un projektu rasējumu reprodukcijām —, izgatavota 2008. gadā
ar pašvaldības aģentūras Rīgas pilsētas
arhitekta birojs
atbalstu.

Sākotnējā
veidolā izstāde eksponēta Rīgā, Karlsrūē, Brēmenē, Darmštatē, Kopenhāgenā,
Grācā, Parīzē, Helsinkos un Leipcigā, papildināta — Londonā, Bristolē,
Edinburgā, Briselē, Olesunnā, Rīgā, Stokholmā, Tallinā, Lisabona, Porto,
Ščecinā un Kauņā. Jaunākā daļa izstādīta Lisabonā, Valensijā un Alikantē, bet
pirmoreiz kopumā izstāde «Rīgas jūgendstila arhitektūra» būs apskatāma Rīgā —
rātsnama vestibilā. Izstādes kurators ir Rīgas Tehniskās universitātes profesors
Dr. habil. arch. Jānis Krastiņš. Izstādes atklāšana — 12. aprīlī plkst.16.00.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
2 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
X-PAT

Gribētos tā sirsnīgi palūgt profesoru Krastiņu izglītot tautu netikai attiecībā uz vietējās stilistikas jautājumiem, bet, vienlaicīgi, pakontrastēt to ar rakstā minētajiem rietumu intereses punktiem. Man personīgi, nav nekas iebilstams pret Jūgendstilu kā tādu. Tomēr, tas kas šķiet pārlieku novecojis ir šis bezkritikas stitematizācijas un referācijas veids kā jautājums tiek pasniegts. Jautājums, šīsdienas kontekstā, būtu uzstādams nevis "Kas ir Jūgendstils?" bet gan "Kāpēc ir Jūgendstils?". Domāju, ka arhitektūras ceļveži tūristiem mums ir gana. Laiks ķerties pie grāmatām, kuras savas izglītošanas nolūkiem, līdzētu vietējai/jaunākajai paaudzei.

Ar cieņu!

X-PAT

Gribētos tā sirsnīgi palūgt profesoru Krastiņu izglītot tautu netikai attiecībā uz vietējās stilistikas jautājumiem, bet, vienlaicīgi, pakontrastēt to ar rakstā minētajiem rietumu intereses punktiem. Man personīgi, nav nekas iebilstams pret Jūgendstilu kā tādu. Tomēr, tas kas šķiet pārlieku novecojis ir šis bezkritikas stitematizācijas un referācijas veids kā jautājums tiek pasniegts. Jautājums, šīsdienas kontekstā, būtu uzstādams nevis "Kas ir Jūgendstils?" bet gan "Kāpēc ir Jūgendstils?". Domāju, ka arhitektūras ceļveži tūristiem mums ir gana. Laiks ķerties pie grāmatām, kuras savas izglītošanas nolūkiem, līdzētu vietējai/jaunākajai paaudzei.

Ar cieņu!

2
0
Lūdzu, komentējietx