Papildināts. Līdz 30.janvārim, kad preses konferences laikā plkst.13.00 tiks paziņoti rezultāti arhitektūras metu konkursam Rīgas apgabaltiesas jaunbūve Rīgā, Brīvības gatvē 207, Arhitektu nama vairāku stāvu telpās apskatei izlikti tam iesniegtie 25 darbi. No 3.februāra apbalvotie darbi būs apskatāmi Rīgas apgabaltiesas ēkā.
Konkursu organizēja Latvijas Arhitektu savienība (LAS) pēc valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pasūtījuma. Materiālu sagatavošana tika uzsākta 2008.gada vasarā, konkursu publiski izsludinot tā paša gada oktobra sākumā.
Projektējamais zemes gabals neatrodas Rīgas pilsētas vēsturiskā centra zonā vai tam pieguļošā buferzonā, tomēr tā novietne ir pilsētbūvnieciski nozīmīga, jo atrodas starp divām pilsētas maģistrālēm — Brīvības gatvi un Ropažu ielu. Zemesgabalā (platība 8652 m2, bij. sporta biedrība Marss) pašlaik izvietotas nenozīmīgas būves un vairāk nekā 60 koku, kuri iezīmē bijušā velotreka vietu un veido rindu gar Ropažu ielu un Brīvības gatvi.
Pēc Latvijas Tieslietu ministrijas Tiesu administrācijas administratīvā departamenta nosacījumiem jaunais apjoms jāprojektē trīs funkcionālās zonās un telpu grupējumos. Proti, publiskās telpas (tiesas zāles, uzgaidāmās telpas, gaiteņi, vestibili, publiskās tualetes, garderobes u.t.t.), dienesta telpas (tiesnešiem, sekretāriem, tiesas kancelejas darbiniekiem, arhīva telpas u.t.t.), konvoja un aizturēto personu telpas (aizturēto kameras, tualetes, konvoja telpas, policijas konvoja telpas, dienesta suņu novietne u.t.t.), kā arī ar vairākām ieejām — tiesnešiem un tiesas darbiniekiem, apmeklētājiem, konvojam un apcietinātajiem.
Galvenie vērtēšanas kritēriji — ēkas funkcionālais risinājums un telpu plānojums, tās arhitektoniskā, mākslinieciskā un kompozicionālā risinājuma kvalitāte, iekļaušanās vides un pilsētas kontekstā, kā arī piedāvātās tālākās projekta un autoruzraudzības izmaksas.
Atklātā arhitektūras metu konkursa Rīgas apgabaltiesas ēkas jaunbūve Rīgā, Brīvības gatvē 207 žūrijas komisijas darbs noslēdzies. Konkursa nolikuma noteiktajā laikā — līdz pagājušā gada 18.decembrim tika iesniegti 25 darbi, kas Neatkarīgās Latvijas laikā ir vēl nebijuši lielas speciālistu intereses gadījums. Pēc piedāvājumu atvēršanas 22.decembrī žūrija kopā sanāca uz vēl trim vērtēšanas sēdēm, kas notika šāgada 14., 21. un 26.
janvārī.
Žūrijas komisijas sastāvs:
Sergejs Ņikiforovs, LAS valdes priekšsēdētājs
Uldis Balodis, LAS valde
Andrejs Ģelzis, LAS valde
Marika Treija, Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja vietniece
Gunta Logina, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas galvenā arhitekte
lze Purmale, RDPAD direktora vietnieka pilsētas plānošanas jautājumos p.i.
Jānis Dripe, Rīgas pilsētas galvenais arhitekts
Aija Baķe, RD Vides departamenta apstādījumu pārvaldes vadītāja
Sandra Strence, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja
Daiga Dikmane, Tiesu administrācijas administratīvā departamenta direktore
Agris Balodis, VNĪ valde
Vladislavs Draganovs, VNĪ Būvniecības direktors
Reta Priedīte, VNĪ Būvprojektēšanas nodaļas vadītāja
KON kursadarbi
a pats piedalijes?
nunēnuun
da neko 🙂 tapat…
ārprātīgs darbs ieguldīts
1.vieta tam, kuram vismazākās planšetes ar viskompaktāko noformējumu.
Samargojuši jau nu ļoti 🙂
Pirmās vietas iedot, arīdzan ir kam, kaut vienam no maniem favorītiem ar funkcionālo risinājumu ne visai (bet tā jau darba gaitā elementāri labojama lieta). Varētu teikt tā, ir 2-arpus interesanti darbi, ir viens citādāks un ir viena "patiesības ministrija" (neskatoties uz arhitektoniskiem rotājumiem). Kā vienmēr, ir arī pa atdarinājumam.
Ņemot vērā konkursa programmu, ir ļoti ticams, ka viss tvaiks aizgājis funkcionālajā risinājumā, bet priekš arhitektūras jaudas pamaz atlicis.
Iespējams, ka mana 1.vieta arī mazākajām planšetēm, bet, tā kā nemērīju …
kam tad Latvijā vajag arhitektūru? piedāvā to, kas pasūtītāju interesē un tā diemžēl nav arhitektūra….
kas tad ir arhitektura? tas kas interese cien. Laimdotu?
kas maksa tas ari muziku pasuta!
par ko te iet runa? liels konkurss, 25 iesniegti darbi, ir arī labi darbi. vai tad tā nav arhitektūra? yo!
Veders sap, vai nelāgs rīts? Normāli projekti, daudzi piedalījās, ir arī ko izvēleties. Tiesa, tam ko izvēlēsies klāsies plāni -gan jau mūsējie apliks kā vajāg.
nu tak īdēja te, ka nav arhitektūras! daži darbi ir pavisam labi.
PLANSHETES JAU IZLIKTAS KAA PAGADAAS! KOPUMAA DIEZGAN NEBAUDAAMS SKATS…BARDAKS!
Nu ja atstas savas koordinates, nakamreiz pieaicinas tevi lai sakartot baudamu izstadi!
a ka ta buus tie rezultaati a?
no http://www.architektura.lv "…Žūrijas nākamā sēde – 26.janvārī 11:30. Rezultātu paziņošana 30.janvārī preses konferences laikā…."
paldies!
nav par ko pateikties – jautājums ir – kad tad aplokšņu atvēršana??
noteikumos rakstīts, ka publiska
vai tiešām tikai 30ajā?! neticās…
laikam pirmais konkurs? ne?
parasti aplokshnju atvershana notiek tieshi pazinjoshanas laika!
Hmm… žēl , ka žūrijā nebija neviena profesionāla arhitekta. Ar šādu sastāvu principā varēja vērtēt da jebko, no gobelēniem līdz kiwi zupai ar barankām :]
A kas tad īsti vinnēja šajā konkursā?
Interesantas tās diskusijas pie publicētā uzvarētāju darba! Patiešām, un arī rezultāts interesants – godalgotie darbi ir līdzīgi, izņemot pēdējo veicināšanas prēmiju. Vispār būtu interesanti redzēt visus iesniegtos (vai vismaz vērtēsanai pieņemtos) darbus kādā kopsavilkumā – piemēram, elektroniskā bukletā. Manuprāt, šis konkurss bija notikums LV arhitektūras dzīvē, LV konkursu praksē un vēsturisks ar dalībnieku skaitu. No šī notikuma varētu "izvilkt" vēl kādu vispārīgu labumu, mācību gan konkursu praksei, gan pasūtītājiem, gan dalībniekiem. Vismaz mēs nenožēlojam, ka darbu uztaisījām, bet nodošanas stundu nokavējām un līdz ar to netikām pieņemti – noteikumi paliek noteikumi. Tomēr komentāri ir tik interesanti, un darbs ir ieguldīts… Lasīt vairāk »
Rīgas Apgabaltiesas ēkas projekta priekšlikumu veidojot, mūsuprāt, pirmā nepieciešamā darbība bija precīzi definēt pašiem sev galvenās risinājuma nostādnes. Proti, veikt izvēli, kuru no savstarpēji pretrunīgajiem projekta izejas datiem respektēt, un kāpēc, bet kuru no uzdotajiem lielumiem ziedot. Acīmredzamā pretruna starp funkcionālo programmu, apbūves rādītājiem, kā arī saglabājamo / izcērtamo koku bilanci diktē sekojošus iespējamos izvēles variantus – – samazināt projekta funkcionālo programmu; – adaptēt apbūves rādītājus projektējamajam telpu apjomam – a) palielinot apbūves intensitāti / samazinot brīvās teritorijas procentu, bet respektējot sākotnēji noteikto un vēlāk pieļauto apbūves augstumu (H – 17.5 + 0.35%=23.7m), tādējādi veidojot diezgan blīvu apbūvi un, secīgi,… Lasīt vairāk »
Turpinot iepriekš teikto, mūsu izvēle apjoma pilsētbūvnieciskajā risinājumā bija – šādas nozīmes ēka nevar būt ierindas, neviendabīgas un daļēji vēl neesošas perimetrālas apbūves fragments Rīgas centra perifērijā. Šāda statusa ēka perimetrālās apbūves kontekstā iedomājama tikai analoga Jāņa Baumaņa 1888. gadā projektētajā Apgabaltiesas (šobrīd Augstākās tiesas) ēkai Tērbatas un Brīvības ielu krustojumā. Tāpēc daudz pieņemamāks variants mums šķita ēkas brīvstāvošs izvietojums, pie tam, kā jau minēts – saglabājot salīdzinoši zemu apbūves blīvumu un attiecīgi lielu neapbūvēto un zaļo teritoriju, kā arī maksimāli saglabājot esošos kokus. Ēkas apjoms, respektējot funkcionālo un apkārtējās pilsēttelpas loģiku, sadalīts divos atšķirīga augstuma apjomos – zemākā ~14m… Lasīt vairāk »
Ēkas galvenā (apmeklētāju) ieeja ir no Brīvības gatves puses, zemākajā apjoma daļā. Apjoms šeit ir asimetriski izvietots, gan pakļaujoties ēkas funkcijai, gan veidojot nosacītu teritorijas atvērtību uz pilsētas centra pusi, kā arī ievērtējot esošo koku klātbūtni. Atkāpe no ielas apbūves līnijas šeit ir 16.5m dziļa, atkāpjoties aiz esošajām ēkām. To pretugunsmūru apdarē neparedzam īpašus dizaina akcentus, jo dotajā situācijā par piemērotāko uzskatām šo plakņu salīdzinoši neitrālu, vienkāršu risinājumu, piemēram, dažādu faktūru apmetumu salikumu, kas nosacīti sekotu ielas fasāžu apmetuma dalījumam un veidiem. Ēkas dziļā atkāpe, lielās zaļās zonas un koku masas apjoms nodrošina salīdzinoši reprezentablu pieeju tai un piešķir tās… Lasīt vairāk »
Ēkas augstāko apjomu veido tiesnešu un tiesas darbinieku darba telpas ZR frontē, centrālā darbinieku komunikāciju telpa – ātrijs ar stiklotu virsgaismu, kurā risinātas kāpnes un nosacītie tilti no darba telpām uz apjoma DA pusē izvietotajām tiesu zālēm, gar kurām fasādes frontē ir apmeklētāju kuluāri. Apjoma šaurajās fasādēs – slēgtās evakuācijas kāpnes ar tiešām izejām uz āra telpu, atpūtas telpas, smēķētavas. Tā kā tiesas darbinieku kabinetu augstumi un tiesas zāļu augstumi atšķiras, ātrija zona ir tā starptelpa, kura ļauj abu apjoma daļu augstumus savietot. Kopumā šī ēkas daļa ir simetriski risināta pret ielu. To nosaka gan funkcijas nosacītā simetrija – Krimināllietu… Lasīt vairāk »
Obligātās perspektīves – 1
Obligātās perspektīves – 2
Obligātās perspektīves – 3
Obligātās perspektīves – 4
Sk.
Sk.
Ja pietiek centības, varbūt citi žūrijas nenominētie autori varētu parādīt savu veikumu a4d? Noslēgumā: 1. Novietne nav piemērota Tiesu namam ar tik plašu programmu un nozīmīgu, simbolisku jēgu. Tas, protams, kā redzam, nenozīmē, ka šādu namu tur nevarētu visdažādākajos veidos ieprojektēt. Bet nu, katram savs sāpju slieksnis – sk. Andreja Ģ. rakstīto par tumšajiem koridoriem un fabriku. 2. Šādu konkursu vajadzētu rīkot 2 kārtās, kur sākumā ir tik tiešām meti, bet skiču projekti – pieciem saprāta robežās apmaksātiem (3-5 tk Ls) pretendentiem. Uzvarētājs dabon visu. 3. punkta varētu nebūt, bet nespēju neizteikt – vai tiešām Rīgā visas labās vietas jau… Lasīt vairāk »
pretendents 500kg, neiesniedzot darbu, neko daudz nav zaudējis – projekti ar šādu konfigurāciju un principiem, spriežot pēc konkursa rezultātiem, netika labi novērtēti 😉
varu tikai pievienoties pask raksta pašā sākumā noformulētajam uzstādījumam – par īpašas nozīmes ēkām un perimetrālo apbūvi – turklāt vēl situācijā starp divām atsevišķākām ielām – brīvstāvošs apjoms ir pārliecinošāks! bet tāpēc jau mums ir žūūūrija…
grafika darbam glīta!
par augstumu gar Ropažu ielu gan nevaru piekrist – bez tā noteikti varēja iztikt
Šķita, ka tiesas ēka nedrīkst būt "maznozīmīgāka" par LMT. Nav samontēta perspektīve pa Ropažu ielu – galā ir Bērensa AEG (VEF) korpuss ar torni. Tas viss tajā vietā sasaucas. Nu tāds viedoklis.
Iespiest zemākā apjomā, droši vien, bija iespējams. Par augstumu runājot – kādi ir labvēlīgā kolēģa apsvērumi?
att.
apsvērumi – TS 111 🙂
arī brīvstāvošs, gar Ropažu ielu perimetrāls, gan ar mazāku augstumu, toties Brīvības ielai viegli bloķēts perimetrāls apjoms
viegli? – ar arku
Ierosinu publicēt šepat komentāros. Ļoti jau nu kārojas aplūkot – izstādi noslimoju un nostrādāju. 🙁
PLANSHETES JAU IZLIKTAS KAA PAGADAAS! KOPUMAA DIEZGAN NEBAUDAAMS SKATS…BARDAKS!
kam tad Latvijā vajag arhitektūru? piedāvā to, kas pasūtītāju interesē un tā diemžēl nav arhitektūra….
kas tad ir arhitektura? tas kas interese cien. Laimdotu?
kas maksa tas ari muziku pasuta!
par ko te iet runa? liels konkurss, 25 iesniegti darbi, ir arī labi darbi. vai tad tā nav arhitektūra? yo!
nu tak īdēja te, ka nav arhitektūras! daži darbi ir pavisam labi.
Veders sap, vai nelāgs rīts? Normāli projekti, daudzi piedalījās, ir arī ko izvēleties. Tiesa, tam ko izvēlēsies klāsies plāni -gan jau mūsējie apliks kā vajāg.
PLANSHETES JAU IZLIKTAS KAA PAGADAAS! KOPUMAA DIEZGAN NEBAUDAAMS SKATS…BARDAKS!
Nu ja atstas savas koordinates, nakamreiz pieaicinas tevi lai sakartot baudamu izstadi!
a ka ta buus tie rezultaati a?
no http://www.architektura.lv "…Žūrijas nākamā sēde – 26.janvārī 11:30. Rezultātu paziņošana 30.janvārī preses konferences laikā…."
paldies!
nav par ko pateikties – jautājums ir – kad tad aplokšņu atvēršana??
noteikumos rakstīts, ka publiska
vai tiešām tikai 30ajā?! neticās…
laikam pirmais konkurs? ne?
parasti aplokshnju atvershana notiek tieshi pazinjoshanas laika!
Hmm… žēl , ka žūrijā nebija neviena profesionāla arhitekta. Ar šādu sastāvu principā varēja vērtēt da jebko, no gobelēniem līdz kiwi zupai ar barankām :]
A kas tad īsti vinnēja šajā konkursā?
KON kursadarbi
a pats piedalijes?
nunēnuun
da neko 🙂 tapat…
ārprātīgs darbs ieguldīts
1.vieta tam, kuram vismazākās planšetes ar viskompaktāko noformējumu.
Samargojuši jau nu ļoti 🙂
Pirmās vietas iedot, arīdzan ir kam, kaut vienam no maniem favorītiem ar funkcionālo risinājumu ne visai (bet tā jau darba gaitā elementāri labojama lieta). Varētu teikt tā, ir 2-arpus interesanti darbi, ir viens citādāks un ir viena "patiesības ministrija" (neskatoties uz arhitektoniskiem rotājumiem). Kā vienmēr, ir arī pa atdarinājumam.
Ņemot vērā konkursa programmu, ir ļoti ticams, ka viss tvaiks aizgājis funkcionālajā risinājumā, bet priekš arhitektūras jaudas pamaz atlicis.
Iespējams, ka mana 1.vieta arī mazākajām planšetēm, bet, tā kā nemērīju …
Interesantas tās diskusijas pie publicētā uzvarētāju darba! Patiešām, un arī rezultāts interesants – godalgotie darbi ir līdzīgi, izņemot pēdējo veicināšanas prēmiju. Vispār būtu interesanti redzēt visus iesniegtos (vai vismaz vērtēsanai pieņemtos) darbus kādā kopsavilkumā – piemēram, elektroniskā bukletā. Manuprāt, šis konkurss bija notikums LV arhitektūras dzīvē, LV konkursu praksē un vēsturisks ar dalībnieku skaitu. No šī notikuma varētu "izvilkt" vēl kādu vispārīgu labumu, mācību gan konkursu praksei, gan pasūtītājiem, gan dalībniekiem. Vismaz mēs nenožēlojam, ka darbu uztaisījām, bet nodošanas stundu nokavējām un līdz ar to netikām pieņemti – noteikumi paliek noteikumi. Tomēr komentāri ir tik interesanti, un darbs ir ieguldīts… Lasīt vairāk »
Rīgas Apgabaltiesas ēkas projekta priekšlikumu veidojot, mūsuprāt, pirmā nepieciešamā darbība bija precīzi definēt pašiem sev galvenās risinājuma nostādnes. Proti, veikt izvēli, kuru no savstarpēji pretrunīgajiem projekta izejas datiem respektēt, un kāpēc, bet kuru no uzdotajiem lielumiem ziedot. Acīmredzamā pretruna starp funkcionālo programmu, apbūves rādītājiem, kā arī saglabājamo / izcērtamo koku bilanci diktē sekojošus iespējamos izvēles variantus – – samazināt projekta funkcionālo programmu; – adaptēt apbūves rādītājus projektējamajam telpu apjomam – a) palielinot apbūves intensitāti / samazinot brīvās teritorijas procentu, bet respektējot sākotnēji noteikto un vēlāk pieļauto apbūves augstumu (H – 17.5 + 0.35%=23.7m), tādējādi veidojot diezgan blīvu apbūvi un, secīgi,… Lasīt vairāk »
Turpinot iepriekš teikto, mūsu izvēle apjoma pilsētbūvnieciskajā risinājumā bija – šādas nozīmes ēka nevar būt ierindas, neviendabīgas un daļēji vēl neesošas perimetrālas apbūves fragments Rīgas centra perifērijā. Šāda statusa ēka perimetrālās apbūves kontekstā iedomājama tikai analoga Jāņa Baumaņa 1888. gadā projektētajā Apgabaltiesas (šobrīd Augstākās tiesas) ēkai Tērbatas un Brīvības ielu krustojumā. Tāpēc daudz pieņemamāks variants mums šķita ēkas brīvstāvošs izvietojums, pie tam, kā jau minēts – saglabājot salīdzinoši zemu apbūves blīvumu un attiecīgi lielu neapbūvēto un zaļo teritoriju, kā arī maksimāli saglabājot esošos kokus. Ēkas apjoms, respektējot funkcionālo un apkārtējās pilsēttelpas loģiku, sadalīts divos atšķirīga augstuma apjomos – zemākā ~14m… Lasīt vairāk »
Ēkas galvenā (apmeklētāju) ieeja ir no Brīvības gatves puses, zemākajā apjoma daļā. Apjoms šeit ir asimetriski izvietots, gan pakļaujoties ēkas funkcijai, gan veidojot nosacītu teritorijas atvērtību uz pilsētas centra pusi, kā arī ievērtējot esošo koku klātbūtni. Atkāpe no ielas apbūves līnijas šeit ir 16.5m dziļa, atkāpjoties aiz esošajām ēkām. To pretugunsmūru apdarē neparedzam īpašus dizaina akcentus, jo dotajā situācijā par piemērotāko uzskatām šo plakņu salīdzinoši neitrālu, vienkāršu risinājumu, piemēram, dažādu faktūru apmetumu salikumu, kas nosacīti sekotu ielas fasāžu apmetuma dalījumam un veidiem. Ēkas dziļā atkāpe, lielās zaļās zonas un koku masas apjoms nodrošina salīdzinoši reprezentablu pieeju tai un piešķir tās… Lasīt vairāk »
Ēkas augstāko apjomu veido tiesnešu un tiesas darbinieku darba telpas ZR frontē, centrālā darbinieku komunikāciju telpa – ātrijs ar stiklotu virsgaismu, kurā risinātas kāpnes un nosacītie tilti no darba telpām uz apjoma DA pusē izvietotajām tiesu zālēm, gar kurām fasādes frontē ir apmeklētāju kuluāri. Apjoma šaurajās fasādēs – slēgtās evakuācijas kāpnes ar tiešām izejām uz āra telpu, atpūtas telpas, smēķētavas. Tā kā tiesas darbinieku kabinetu augstumi un tiesas zāļu augstumi atšķiras, ātrija zona ir tā starptelpa, kura ļauj abu apjoma daļu augstumus savietot. Kopumā šī ēkas daļa ir simetriski risināta pret ielu. To nosaka gan funkcijas nosacītā simetrija – Krimināllietu… Lasīt vairāk »
Obligātās perspektīves – 1
Obligātās perspektīves – 2
Obligātās perspektīves – 3
Obligātās perspektīves – 4
Sk.
Sk.
Ja pietiek centības, varbūt citi žūrijas nenominētie autori varētu parādīt savu veikumu a4d? Noslēgumā: 1. Novietne nav piemērota Tiesu namam ar tik plašu programmu un nozīmīgu, simbolisku jēgu. Tas, protams, kā redzam, nenozīmē, ka šādu namu tur nevarētu visdažādākajos veidos ieprojektēt. Bet nu, katram savs sāpju slieksnis – sk. Andreja Ģ. rakstīto par tumšajiem koridoriem un fabriku. 2. Šādu konkursu vajadzētu rīkot 2 kārtās, kur sākumā ir tik tiešām meti, bet skiču projekti – pieciem saprāta robežās apmaksātiem (3-5 tk Ls) pretendentiem. Uzvarētājs dabon visu. 3. punkta varētu nebūt, bet nespēju neizteikt – vai tiešām Rīgā visas labās vietas jau… Lasīt vairāk »
pretendents 500kg, neiesniedzot darbu, neko daudz nav zaudējis – projekti ar šādu konfigurāciju un principiem, spriežot pēc konkursa rezultātiem, netika labi novērtēti 😉
varu tikai pievienoties pask raksta pašā sākumā noformulētajam uzstādījumam – par īpašas nozīmes ēkām un perimetrālo apbūvi – turklāt vēl situācijā starp divām atsevišķākām ielām – brīvstāvošs apjoms ir pārliecinošāks! bet tāpēc jau mums ir žūūūrija…
grafika darbam glīta!
par augstumu gar Ropažu ielu gan nevaru piekrist – bez tā noteikti varēja iztikt
Šķita, ka tiesas ēka nedrīkst būt "maznozīmīgāka" par LMT. Nav samontēta perspektīve pa Ropažu ielu – galā ir Bērensa AEG (VEF) korpuss ar torni. Tas viss tajā vietā sasaucas. Nu tāds viedoklis.
Iespiest zemākā apjomā, droši vien, bija iespējams. Par augstumu runājot – kādi ir labvēlīgā kolēģa apsvērumi?
apsvērumi – TS 111 🙂
arī brīvstāvošs, gar Ropažu ielu perimetrāls, gan ar mazāku augstumu, toties Brīvības ielai viegli bloķēts perimetrāls apjoms
viegli? – ar arku
Ierosinu publicēt šepat komentāros. Ļoti jau nu kārojas aplūkot – izstādi noslimoju un nostrādāju. 🙁
att.