Papildināts ar attēliem. Vakar, 4. jūnijā, Rēzeknē, atverot aploksnes ar devīzēm, tika noskaidroti un paziņoti uzvarētāji konkursā Austrumlatvijas reģionālajam daudzfunkcionālajam centram, citiem vārdiem sakot — Rēzeknes koncertzālei. Par labāko darbu atzīts Vizuālās modelēšanas studijas projekts Zīdaste.
Otrā vieta piešķirta biroja Arhis priekšlikuma Mara Muza, bet trešā — darbam ar devīzi Citā līmenī, kura autori ir Treimanis un sabiedrotie, sadarbojoties ar Armands Bisenieks arhitekti. Kā uzvarējušā darba devīzes nosaukumu skaidro VMS pārstāve, Zīdaste saistās ar kādu nelielu putnu, kurš licies pievilcīgs ar to, ka nav visai liels, bet ir krāšņs un elegants: «Putniņa krāšņums un elegantais nosaukums, mūsuprāt, piestāv koncertzālei».
Zīdaste, autori — Vizuālās modelēšanas studija 1 | 2
Mara Muza, autori — Arhis 1 | 2
Citā līmenī, autori — Treimanis un sabiedrotie, sadarbojoties ar Armands Bisenieks arhitekti 1 | 2
Projektu iesniegšanas termiņš konkursam par Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra ēkas būvniecības ieceri Rēzeknē noslēdzās 28.maijā. Kā atzīst Rēzeknes pilsētas domes Attīstības pārvaldes Rēzeknes Biznesa centrs vadītāja Ināra Groce, arhitektūras un projektēšanas birojiem bijusi necerēti liela interese par izsludināto metu konkursu. Nolikumu izņēmuši 45 uzņēmumi, metus iesniedza 12 dalībnieki. Savukārt 29. un 30. maijā slēgtā komisijas sēdē darbus vērtēja žūrijas komisija. Tajā darbojas Rēzeknes pilsētas domes pārstāvji un profesionāli arhitekti, mūziķi. Metus vērtēs arī eksperti, nosakot iespējamās būves celtniecības izmaksas un akustikas prasības.
Plānotā būve ietver kultūras, sabiedrisko iniciatīvu un mūžizglītības pasākumu, kino demonstrēšanas funkcijas, te būtu akustiskā koncertzāle un skatuve, laikmetīgās mākslas un keramikas ekspozīciju izstāžu zāle, ceremoniju — dzimtsarakstu svinību zāle, profesionālā pūtēju orķestra Rēzekne un tradicionālās tautas mākslas kolektīvu atrašanās un mēģinājumu telpas.
Iecerēts, ka centram jāpiesaista mākslinieki un apmeklētāji no visas pasaules, jākļūst par nozīmīgu kultūras norišu centru Latgales iedzīvotājiem. Būvei jābūt funkcionālai, ar kvalitatīvu arhitektūru, kura sakņojas vietējā kultūrā — latgaliskajā identitātē Eiropas izpratnes izpildījumā.
Būves projektēšanai nozīmīga prasība ir kvalitatīva akustika. Daudzfunkcionālajam centram jābūt ar atpazīstamu arhitektūru un jākļūst par vienu no Rēzeknes simboliem. Paredzamās būvniecības izmaksas ir līdz 20 miljoniem latu. Finansējuma piesaiste plānota no ES struktūrfondiem, valsts un pašvaldības budžeta.
Kamdēļ gan cita autora darba foto pievienots nevis uzvarētājs?
tādēļ ka pirmo vietu nevar rādīt, pārāk briesmīga. bildē redzamais piedāvājums – jaunromāns&ābele – lielisks darbs. iesaku autoriem pieprasīt no medijiem samaksu par neatļauti izmantotu bildi.
varētu domāt, ka bildē redzamais brīnums nav kaste…
kaste ar "sparninu" vairs nav kaste – man ar’ patiik!!!
Istenbiiba no kastes tur nekā nav – veelreiz paskatiijos…
Tik atspiidums uudenii pazudis
Baiiigās kastītes šie sazīmējuši, aš nostaļģija piemetās. Bet nu vismaz citādāk kā žurnālos vērojamais 🙂
garlaicīga kaste – latgaliskajā identitātē Eiropas izpratnes izpildījumā! latvijas ierēdņi un arhitekti kārtējo reizi apliecina, ka nespēj realizācijai izvirzīt kvalitatīvu projektu. zinu, ka tādi ir iesniegti. jautājums, vai atkal Latvijas korumpētība, mēs savus draugus bīdam svarīgiem projektiem? jo jaunos jau nevar laist pie tādiem apjomīgiem darbiem. Arhitektūras savienības lielās draudzības saites? kā jau to apliecināja pēdējie lielie Latvijas svarīgo objektu konkursi. vai arī tas ir zemais vērtētāju arhitektūras izglītības līmenis? ja tā, tad nav jēgas iet augstās skolās, ja padumjais vietējais ierēdnis tik un tā nespēj novērtēt kvalitatīvu produktu. šajā situācijā nebūtu vietā komentārs, ka ‘labu arhitektūru’ atpazīst un spēj… Lasīt vairāk »
uhh…kaa laimdotai sakraajies! piekriitu, ka 1. vietai liidziiba ar autosalonu!
ne pilnīgi piekrītu Tev L-dota – gaužām žēl ka šitāda pūce iegulsies kā Latgales reģionālais kultūras centrs, vienīgi nevajag populistiski piesaukt "jaunos"visu laiku – ja ir kāda konkrēta cemme tad tā arī saki.
Ja raksta autore būtu iepazinusies ar visiem konkursā iesniegtajiem koncertzāles meta priekšlikumiem, tad saprastu, ka neviens no piedāvātajiem priekšlikumiem nebija tā vērts.lai jūsmotu par kaut ko oriģinālu. Starp citu lielais vairākums no piedāvātajiem metiem bija taisni jauno arhitektu darbi, bet viņu priekšlikumi……..
pievienojos laimdotai,jo arii es esmu vilies! vilies ne jau tikai 1.vietas bet ari 2. un 3. vietas ieguvuso priekslikumu arhitekturas kvalitate! otrs ieveribas cienigs fakts – 20milj e vertas buves konkursa kopejam balvu fondam bija atvelets tikai 7000ls!
7000 ls tas ir tikai prēmijām.
jāpiebilst, ka Rēzeknes dome kādus 4-5 nenominētos darbus pieteicās nopirkt.
Ls 3500 / 1.gab.
man tas šķita mazliet dīvaini.
pašam patīk? arī pēc vienas bildes var saprast vai kaste izskatas pēc koncertzāles vai pēc autosalona / biroju mājas. varbūt arī skulpturālas.
a kur pirms konkursa bija šāda prēmiju informācija? a4d bij rakstiits ka balvu fonds- 7000
Pagaidiet, vai šis ir īstais konkurss? Ne viens piedāvajumiem neizskatās pēc kultūras objekta.
Vai nevarētu publicēt darbus vairāk informācijai un salīdzināšanai?
nu neticu neticu neticu !
no visiem ieniegtajiem darbiem tak jābūt kādam izteiksmīgam, radošam , interesantam utt darbam !
drīz visi par gludiem klučiem paliks.
Laimdotai žetons !
aš vārdus no mutes izņēma.
konkursa komiseja paziņū metu konkursa Austrumlatvejas daudzfunkcionaluo centra kuorma byuvnīceibai Riezeknē īveicieju. Kupumā konkursa nūlykumu beja izjiemuši 45 daleibnīki un metus īsnīdza 12 daleibnīki. Togod 42 daleibnīkīm nazkod jau par itaidu temu beja diskuseja, bet maņ tagad vajadzātu tikt skaidreibā par itaidu lītu i byutu labi, ka mes ar izvēli varātu paruodeit prīkšzeimi vysim latvīšim.
Lasot mīļoto a4d atkal var gūt garīgu enerģiju un nostiprinās pārliecība, ka mēs tiešām esam "baltie cilvēki", nevis nabadzīga eiropas nomale.
Andrej,
Varbūt tu ko vairāk zini par šo konkursu?
piesardzība arī…
Esot klātienē un redzot pirmo trīs vietu ieguvējus, sajūtas bija pārsteidzošas. Īpaši par 1. un 3.vietu. Jo īpaši par 3.vietu. Būtu ļoti pateicīga a4d.lv, kas publicētu visus, vai arī lielāko daļū pārējo darbu, jo daži bija patiesi ir to vērti. Uzvarējusas ēkas mani diemžēl neuzrunā, "neaicina", sajūtu nav nekādu.. personīgi man ir žēl, ka pilsēta iegūs vēl vienu, gandrīz "nekādu" ēku un būs palaista garām iespēja redzēt pilsētā ""jaunu elpu" un pateicoties kam Rēzekne un rēzeknieši iegūtu citu redzējumu uz dzīvi. Žēl, ka iespēja ir palaista garām, jo no iesniegtajiem darbiem bija, ko izvēlēties… Patiesi nesaprotu, bet acīmredzot kādam ir… Lasīt vairāk »
Rafaels Moneo – koncertzāle?
Šī panika un satraukums A4D komentāros šķiet bērnišķīga un muļķīga. Nesaku, ka uzvarētāju darbi man liktos kaut kas īpašs, taču esmu pārliecināts, ka žūrija divas dienas apspriežoties un vērtējot noteikti ir izvēlējusies atbilstošāko un labāko projektu. Pieļauju, ka Rēzekne iet sev atbilstošāku un pragmatiskāku ceļu, skaidri izdomājot, ko vēlas redzēt savā pilsētā. Kāda jēga izvirzīt tādus Latvijas mērogiem utopiskus projektu, kā koncertzāles Rīgā, Venstpilī un Liepājā, ja tos nevar īstenot? Rēzeknei tās jaudas ir vēl mazāk, kāpēc tad tai būtu jātērē spēkus un naudu uz kaut ko bezjēdzīgu? Pietiek jau ar to kultūras centra projektu konkursu, domāju rēzeknieši no tā… Lasīt vairāk »
"Iecerēts, ka centram jāpiesaista mākslinieki un apmeklētāji no visas pasaules, jākļūst par nozīmīgu kultūras norišu centru Latgales iedzīvotājiem. Būvei jābūt funkcionālai, ar kvalitatīvu arhitektūru, kura sakņojas vietējā kultūrā — latgaliskajā identitātē Eiropas izpratnes izpildījumā."
man patīk, visss tak ir skaisti …
ko tad tie jauniņie tā ārdās. cik ir skatīts iepriekš a4d, tad pirmo Rēzeknes metu – radošo pakalpojumu centru – vinnēja tieši jaunie arhitekti. tāda sajūta, ka laimdota ir piedalījusies šajā konkursā. nu ko nevar žulti norīt, tad jau. bet varbut tiešām viņas darbs būtu pelnījis uzslavas. tiešām pagaidīsim žūrijas vērtējumu un tad visu secināsim. arī par laimdotu. bet kopumā pilnīgi piekrītu žoržam. īstie vārdi, redzams, ka cilvēks ir iedziļinājies jautājumā un spriež loģiski gan par Rēzeknes iespējām, gan utopiskajiem projektiem, bez satracinātām emocijām.
1. Likumdevējiem sen bija jābeidz spēlēt " demokrātiju" , un jādod iespēja konkursa organizētājiem(pofig kam, valsts,pašvaldība, privātais, partnerība) veidot slēgtos-uzaicinātos konkursus (tik nevajag stāstīt ka lielākā tiesa pasaules arhitektūras odziņu tapušas šādā plašā konkursā, pieaicinatie un tad statisti) . Realitatē viss tā arī notiek ir uzaicinātie un ir antiņi , rezultāts nemainās, tikai antiņi izsviež ~3000LVL par katru šādu demokrātijas izpausmi, protams pieredze un portfolio utt, bet parasti līdz publicitātei pat netiek, kā nekā aizvērtās aploksnes. Vai nav jēgas antiņus tomēr pasargāt no šādām kaitigām sev akcijām? 2. Rēzeknē iedzīvotāju skaits 36 345 ļautiņi, iekšzemes kopprodukts uz sejas -2749 LVL/gadā,… Lasīt vairāk »
Rēzeknis pylsātys kulturys nomā šudiņ plkst.17.00 jau 7.raizi nūtiks mozūs doncuotuoju festivals "Dzigucs 2008". Nu 2001.goda itū festivalu reikoj Rēzeknis pylsātys kulturys noma rodūšais kolektivs i bārnu deju kolektivs "Dziguči". Kai eipašī gosti festivalā daleibu jims krīvu tautys deju kolektivs "Ručejok" (vadeituoja Tatjana Patmalniece) i Rēzeknis Pūļu vydsškolys bārnu deju kolektivs (vadeituoja Malgožata Vienglovska). Festivalu kuplynuos 2008.goda tradicionaluos muziceišonys konkursa "Klaberjakte" laureati – titula "Zalta muzykants" īgivieji – Rēzeknis pylsātys kulturys noma folklorys kūpa "Vīteri" (vadeituoja Sandra Stare).
protams, ka žēl. bet tauta ‘citu’ arhitekturu nesaprastu. es pat nenosodu komisiju, iznemot tos kas nebija no vietas. no otra puses jus seit esat salasijusies arhitekturas friiki, kas ir kāriens atvilkties. bet pacientam taču ir ok. eiropas piķis būtu lieliska iespēja atvilkties, bet nu nav mums gudru un drošu līderu. vismaz pilsētas pastavesanas astotaja gadu simteni nav. saja sakara iesaku pasiem realizet kadu citas arhitekturas objektu rezekne, jus pamaniis 🙂
haha!!!
kuraa gadsimtaa zjurijas komisija dziivo?
Cik no jums bija tur, Reezeknee, kad tika pazinjoti konkursa rezultaati un redzeeja iesniegtos darbus? Labi, ja viens. Atradushies friiki, giiki, experti un …. – iisti latvieshi – malachi!
Baloža kungs bija viens no vadošajiem žūrijas locekļiem iepriekšējā Rēzeknes metu konkursā par radošo pakalpojumu centru. Šī konkursa žūrijas kritēriji pilnībā atbilda patreiz pasaulē aktuālai tendencei arhitektūrā, ko sauc par curbflesh. Tas ir kā pārdroša balansēšana uz pieļaujamās robežas. Uzvarējušā objekta funkcionālais un kompozicionālais risinājums liekas pārdrošs un netipisks objekta pamatfunkcijai, tajā pašā laikā objekts izrādījās apbrīnojami organisks un draudzīgs Rēzeknes pilsētvidei.
Nākamajā konkursā jau no dalībnieka pozīcijām tiek piedāvātas diametrāli pretējas arhitektoniskas vērtības!
Kālab šādas pārvērtības?
Nevienā no darbiem neko Latgalisku saskatīt nevarēja.
Arhitektiem jāpadomā par vietējo iezīmju transformēšanu arhitektūrā.
Vispār vajadzēja kaut ko piedāvāt tādu kam tekstūra, faktūra un forma. Tāda izteikta materialitāte. Izmantot dabā pieejamus izejmateriālus netradicionalā veidā – akmeņus, žagarus, baļķus, gala beigās mālu, ja jau runa iet par Latgales keramiku. Būtu orģināli, zaļi un lēti.
Nu re – jums abiem ir sava, es sacītu – mazliet dziļāka un pamatīgāka izpratne par latgalisko kontekstu. Var jau tad tam vēl pieskaitīt visas citas lietas par latgalisko mentalitāti un būtību. Jo latgaliešus tak var uzskatīt par latviešiem ar Vidusjūras mentalitāti. Jo latgaliešu identitāti atšķirībā no Vidzemes un Kurzemes latviešiem „uzkonstruēja” nevis Baltijas vācu protestanti, bet jezuīti, kas pirms tam bija paspējuši katoļos atgriezt Poliju un Lietuvu. Un katoļi visās zemēs senāko tautas mantojumu organiski pratuši iekļaut savā kultūrā un reliģijā. Atšķirībā no protestantiem, kas to centušies noliegt, veidojot modernā laikmeta, apgaismības ideālu iedvesmoto eiropieti. Cita lieta, ka latvieši… Lasīt vairāk »
Žēl, ka Rēzeknē nav ne interneta, ne arhitektu (vai vismaz arhitektūras interesentu) kaut ar telefonā iemontētām kamerām, kas būtu spējuši šeit ievietot nedaudz plašāku ilustratīvo materiālu, citādāk mēs te visi cepamies par kaut ko (tiesa, te publicēto 3 darbu maketu foto šo to tomēr parāda). Ceru, ka žoržs ir tikai provokators nevis tiešām tā domā kā raksta (izņemot vēsturiskās atkāpes, kas nav mans lauciņš un nevaru novērtēt). Man nav pieņemama doma, ka tikai tāpēc būtu jāpazemina latiņa, ka Rēzekne, Rīga un jebkura ita Latvijas vieta nav ne Parīze, ne Ņujorka, ne Dubaja. Bet par piedalīšanos pilnīgi noteikti daudzus atbaidīja nepieciešamība… Lasīt vairāk »
http://fotki.l…ments_21569605/
atkal jāsāk ar vārdiem TOTĀLS ČAU.
tik pateicīga ēka, lai to izveidotu vizuāli pievilcīgu un atraktīvu, vēl jo īpaši ņemot vērā kontekstu – respektīvi – kolorītā Latgale, vēl tik pateicīgā novietnē kā Rēzeknes pilsētas parkā.
Vienvārsakot FUI un BORING!
laikam pašam būs jābeidz slinkot.
Arī šajā gadījumā, kad pasūtītājs tomēr ir uzsvēris vēlmi par „paceļamu” ēku, tad tomēr tas ir jārespektē. Var jau iegādāties kleitu ar briljantiem un pēc tam lai to atpelnītu sākt nodarboties ar prostitūciju. Tas būtu tas pats, kad laikā, kamēr Rīga ceļ savus mega kultūras objektus, paši mākslinieki par saviem līdzekļiem ir spiesti pirkt sev normālus instrumentus (jo orķestra krātuvē pieejamie jau savu laiku nokalpojuši) , uzturēt sevi ar smieklīgu aldziņu , nodarboties ar papildus darbiem utt. Mega-duper super struktūru, urbāno apakš- daudzlīmeņu ideju laikmets, kurš lieliski uzplauka zemes spekulantu laikmetā ir beidzies, jo tās parasti bija domātas kā pievienotās… Lasīt vairāk »
Varbūt vajadzētu diskusiju par konkursu organizācijas praksi pārrunāt Arhitektu Savienībā un darīt to izmantojot Rēzeknes materiālus un rezultātus?
protams, ka žēl. bet tauta ‘citu’ arhitekturu nesaprastu. es pat nenosodu komisiju, iznemot tos kas nebija no vietas. no otra puses jus seit esat salasijusies arhitekturas friiki, kas ir kāriens atvilkties. bet pacientam taču ir ok. eiropas piķis būtu lieliska iespēja atvilkties, bet nu nav mums gudru un drošu līderu. vismaz pilsētas pastavesanas astotaja gadu simteni nav. saja sakara iesaku pasiem realizet kadu citas arhitekturas objektu rezekne, jus pamaniis 🙂
haha!!!
kuraa gadsimtaa zjurijas komisija dziivo?
Protams, konkursā daudz ir atkarīgs no žurijas. Tomēr žūrija var izvēlēties atbilstošākos un labākos projektus tikai no tiem, kas iesniegti. Ja iesniegtie projekti visai vāji, tad atliek izvēlēties labāko no vājajiem. Tomēr žūrijai arī sava atbildība – izvēlēties realizējamus projektus. Un šī Svilpaste ar tāds ir – ja ne uzreiz, tad palēnām Rēzekne to varbūt varētu uzcelt un būtu arī viena no ievērojamākajām ēkām pilsētā. Nevar noliegt ka tas ir visnotaļ latvisks – sadrumstalotajā un nepārliecinošajā apjomu krāvumā var nojaust zināmu devu latviskas nepārliecinātības, mistikas un neskaidrības. Nu neviens tak neidomātos, ka to varētu būt projektējuši kādi igauņi vai šveicieši.… Lasīt vairāk »
Nē, profesionālai un godīgai žurijai ir tiesības sūdu nosaukt par sūdu un rezultātā paziņot, ka konkursā nav iesniegts neviens darbs, kas balvas un realizācijas vērts. Nav taču smuki noformētu planšetu konkurss, kaut par pēdējo Latvijā es tā īsti pārliecināts neesmu.
pēdējā rindkopa gan sasmīdināja – ir tak cilvēki, kuriem galvā mazi Napoleoni dzīvo!! 😉 Žorž, kādas būtu tavuprāt latgaliskās iezīmes? un kāpēc tad lai to lielo stiklojumu taisītu mazākām rūtīm un kāpēc jāaizvieto glauns materiāls pret prastāku?? tikai tāpēc, ka Rēzekne??
spīdošs komentārs (žoržs)!
tāds pozitīvs…
Cik no jums bija tur, Reezeknee, kad tika pazinjoti konkursa rezultaati un redzeeja iesniegtos darbus? Labi, ja viens. Atradushies friiki, giiki, experti un …. – iisti latvieshi – malachi!
Baloža kungs bija viens no vadošajiem žūrijas locekļiem iepriekšējā Rēzeknes metu konkursā par radošo pakalpojumu centru. Šī konkursa žūrijas kritēriji pilnībā atbilda patreiz pasaulē aktuālai tendencei arhitektūrā, ko sauc par curbflesh. Tas ir kā pārdroša balansēšana uz pieļaujamās robežas. Uzvarējušā objekta funkcionālais un kompozicionālais risinājums liekas pārdrošs un netipisks objekta pamatfunkcijai, tajā pašā laikā objekts izrādījās apbrīnojami organisks un draudzīgs Rēzeknes pilsētvidei.
Nākamajā konkursā jau no dalībnieka pozīcijām tiek piedāvātas diametrāli pretējas arhitektoniskas vērtības!
Kālab šādas pārvērtības?
Konkursa prezentācijā organizatori daudzkārt aicināja konkursa dalībniekus pievērsties latgaliskā konteksta meklējumiem. Daži to sauca par latgalisko pieeju, daži par latgalisko odziņu, iezīmi vai raksturu.
Vai tiešām Latgales raksturīgākā iezīme ir vispārējā nabadzība?
Kā tad ar Latgales ezeriem, keramiku, liniem, šmakovku galu galā!
Nevienā no darbiem neko Latgalisku saskatīt nevarēja.
Arhitektiem jāpadomā par vietējo iezīmju transformēšanu arhitektūrā.
Vispār vajadzēja kaut ko piedāvāt tādu kam tekstūra, faktūra un forma. Tāda izteikta materialitāte. Izmantot dabā pieejamus izejmateriālus netradicionalā veidā – akmeņus, žagarus, baļķus, gala beigās mālu, ja jau runa iet par Latgales keramiku. Būtu orģināli, zaļi un lēti.
Nu re – jums abiem ir sava, es sacītu – mazliet dziļāka un pamatīgāka izpratne par latgalisko kontekstu. Var jau tad tam vēl pieskaitīt visas citas lietas par latgalisko mentalitāti un būtību. Jo latgaliešus tak var uzskatīt par latviešiem ar Vidusjūras mentalitāti. Jo latgaliešu identitāti atšķirībā no Vidzemes un Kurzemes latviešiem „uzkonstruēja” nevis Baltijas vācu protestanti, bet jezuīti, kas pirms tam bija paspējuši katoļos atgriezt Poliju un Lietuvu. Un katoļi visās zemēs senāko tautas mantojumu organiski pratuši iekļaut savā kultūrā un reliģijā. Atšķirībā no protestantiem, kas to centušies noliegt, veidojot modernā laikmeta, apgaismības ideālu iedvesmoto eiropieti. Cita lieta, ka latvieši… Lasīt vairāk »
Žēl, ka Rēzeknē nav ne interneta, ne arhitektu (vai vismaz arhitektūras interesentu) kaut ar telefonā iemontētām kamerām, kas būtu spējuši šeit ievietot nedaudz plašāku ilustratīvo materiālu, citādāk mēs te visi cepamies par kaut ko (tiesa, te publicēto 3 darbu maketu foto šo to tomēr parāda). Ceru, ka žoržs ir tikai provokators nevis tiešām tā domā kā raksta (izņemot vēsturiskās atkāpes, kas nav mans lauciņš un nevaru novērtēt). Man nav pieņemama doma, ka tikai tāpēc būtu jāpazemina latiņa, ka Rēzekne, Rīga un jebkura ita Latvijas vieta nav ne Parīze, ne Ņujorka, ne Dubaja. Bet par piedalīšanos pilnīgi noteikti daudzus atbaidīja nepieciešamība… Lasīt vairāk »
http://fotki.l…ments_21569605/
atkal jāsāk ar vārdiem TOTĀLS ČAU.
tik pateicīga ēka, lai to izveidotu vizuāli pievilcīgu un atraktīvu, vēl jo īpaši ņemot vērā kontekstu – respektīvi – kolorītā Latgale, vēl tik pateicīgā novietnē kā Rēzeknes pilsētas parkā.
Vienvārsakot FUI un BORING!
laikam pašam būs jābeidz slinkot.
Kāpēc obligāti kādam jādod pirmā vieta? Ja no iesniegtajiem darbiem neviens neliekas gana pārliecinošs, varēja piešķirt atsevišķas veicināšanas balvas, pilnveidot konkursa nolikumu, programmu un izsludināt jaunu konkursu! Tad gan mēs piedalītos!
jaaaa, un noteikti jūs būtu tie viedie, kas nes gaismu un apskaidrību un labākos projektus!!! kāds bija iemesls nedarīt to šoreiz?
Arī šajā gadījumā, kad pasūtītājs tomēr ir uzsvēris vēlmi par „paceļamu” ēku, tad tomēr tas ir jārespektē. Var jau iegādāties kleitu ar briljantiem un pēc tam lai to atpelnītu sākt nodarboties ar prostitūciju. Tas būtu tas pats, kad laikā, kamēr Rīga ceļ savus mega kultūras objektus, paši mākslinieki par saviem līdzekļiem ir spiesti pirkt sev normālus instrumentus (jo orķestra krātuvē pieejamie jau savu laiku nokalpojuši) , uzturēt sevi ar smieklīgu aldziņu , nodarboties ar papildus darbiem utt. Mega-duper super struktūru, urbāno apakš- daudzlīmeņu ideju laikmets, kurš lieliski uzplauka zemes spekulantu laikmetā ir beidzies, jo tās parasti bija domātas kā pievienotās… Lasīt vairāk »
Varbūt vajadzētu diskusiju par konkursu organizācijas praksi pārrunāt Arhitektu Savienībā un darīt to izmantojot Rēzeknes materiālus un rezultātus?
Kamdēļ gan cita autora darba foto pievienots nevis uzvarētājs?
tādēļ ka pirmo vietu nevar rādīt, pārāk briesmīga. bildē redzamais piedāvājums – jaunromāns&ābele – lielisks darbs. iesaku autoriem pieprasīt no medijiem samaksu par neatļauti izmantotu bildi.
varētu domāt, ka bildē redzamais brīnums nav kaste…
kaste ar "sparninu" vairs nav kaste – man ar’ patiik!!!
Istenbiiba no kastes tur nekā nav – veelreiz paskatiijos…
Tik atspiidums uudenii pazudis
Baiiigās kastītes šie sazīmējuši, aš nostaļģija piemetās. Bet nu vismaz citādāk kā žurnālos vērojamais 🙂
garlaicīga kaste – latgaliskajā identitātē Eiropas izpratnes izpildījumā! latvijas ierēdņi un arhitekti kārtējo reizi apliecina, ka nespēj realizācijai izvirzīt kvalitatīvu projektu. zinu, ka tādi ir iesniegti. jautājums, vai atkal Latvijas korumpētība, mēs savus draugus bīdam svarīgiem projektiem? jo jaunos jau nevar laist pie tādiem apjomīgiem darbiem. Arhitektūras savienības lielās draudzības saites? kā jau to apliecināja pēdējie lielie Latvijas svarīgo objektu konkursi. vai arī tas ir zemais vērtētāju arhitektūras izglītības līmenis? ja tā, tad nav jēgas iet augstās skolās, ja padumjais vietējais ierēdnis tik un tā nespēj novērtēt kvalitatīvu produktu. šajā situācijā nebūtu vietā komentārs, ka ‘labu arhitektūru’ atpazīst un spēj… Lasīt vairāk »
ne pilnīgi piekrītu Tev L-dota – gaužām žēl ka šitāda pūce iegulsies kā Latgales reģionālais kultūras centrs, vienīgi nevajag populistiski piesaukt "jaunos"visu laiku – ja ir kāda konkrēta cemme tad tā arī saki.
Ja raksta autore būtu iepazinusies ar visiem konkursā iesniegtajiem koncertzāles meta priekšlikumiem, tad saprastu, ka neviens no piedāvātajiem priekšlikumiem nebija tā vērts.lai jūsmotu par kaut ko oriģinālu. Starp citu lielais vairākums no piedāvātajiem metiem bija taisni jauno arhitektu darbi, bet viņu priekšlikumi……..
uhh…kaa laimdotai sakraajies! piekriitu, ka 1. vietai liidziiba ar autosalonu!
pievienojos laimdotai,jo arii es esmu vilies! vilies ne jau tikai 1.vietas bet ari 2. un 3. vietas ieguvuso priekslikumu arhitekturas kvalitate! otrs ieveribas cienigs fakts – 20milj e vertas buves konkursa kopejam balvu fondam bija atvelets tikai 7000ls!
7000 ls tas ir tikai prēmijām.
jāpiebilst, ka Rēzeknes dome kādus 4-5 nenominētos darbus pieteicās nopirkt.
Ls 3500 / 1.gab.
man tas šķita mazliet dīvaini.
1. vieta 7000
2. – 6000
3. – 5000
a kur pirms konkursa bija šāda prēmiju informācija? a4d bij rakstiits ka balvu fonds- 7000
atrdaušies arhitektūras kvalitātes noteicēji pēc divām bildēm! un kurš ir teicis, ka kaste kā tāda nav skulpturāla? un kā vēl ir. vopšem diletantiska čīkstēšana atkal panesās 🙁
pašam patīk? arī pēc vienas bildes var saprast vai kaste izskatas pēc koncertzāles vai pēc autosalona / biroju mājas. varbūt arī skulpturālas.
ja vajag, semantiku var pievikt aiz ausīm pašam nelabajam. svarīgi kā pasniedz. un kurš pasniedz. piekrītu, ka šis nav tas veiksmīgākais gadījums tādā ziņā. man domāt, ka vidējais latvietis – arhitektūras žurnālu šķirstītājs vēl nav izaudzis līdz koncertzāles semantikas adekvātam novērtējmam no viņa puses. rezultātā, lai nebūtu jāvārtās nevienu neinteresējošās "patīk, nepatīk" kategorijās, tiek izdomātas runas par šajā gadījumā izskatās/ neizskatās pēc k-zāles.
ja tas bija jautājums – nē, man nepatīk.
cienītais gārņa kungs, pēc divām bildēm kvalitāti var noteikt gan. īpaši jau arhitektūras profesionālis. labs arhitekts arī ar 1 bildi var parliecināt publiku par projekta kvalitāti. nu mēs taču esam speciālisti un varam pateikt kam ir un kam nav attīstības perspektīves. skatoties uz šīm nopublicētajām bildēm, nerodas iespaids, ka kādam no objektiem ir potenciāls uz ko nebūt baudāmu. nu nav. apgalvojums par skulptūru un kasti ir nevietā. kaste var būt skulpturāla, bet šie piedavātie projekti nav ar tādu konceptuālu vai filozofisku intensitāti noformēti, kas padarītu kasti skulpturālu. ne maketā, ne vizualizācijās tas neparādās. dilatantiska čīkstešana ir tie 2 teikumi, ko… Lasīt vairāk »
no Tava (ja drīkst uz Tu) teiktā izriet, ka profesionālim noteikti pietiek ar 2 bildēm, bet izceļot profesionalitāti, tiek norādīts uz "publikas" neizglītotību arhitektūras vērtēšanā. pretruna tur, ka pat tai publikai pietiek ar 1 bildi, ja labais arhitekts to vēlējis. joprojām domāju – nē, mēs neesam tādi speciālisti, lai pēc divām (šādām) bildēm tiktu tālāk par "patīk/nepatīk" rāmjiem. bet attīstības perspektīves šobrīd ir tādas emocionālas blēņas. kā redzi – lielveikals ar savām bleķa būdām ir perspektivizējies un attīstījies vai uz katra stūra – un par ģimenes kultūras centru to viennozīmīgi var nosaukt. sak, reģionālajam kultūras centram nedraud copy/paste? labi, nedraud,… Lasīt vairāk »
Gārni, interneta forums pēc savas būtības ir dialektiska čīkstēšana un/vai fanošana – neviens te nelasīs pamatotas esejas.
a uz skulptūras statusu neviena no tām kastēm nepretendē, diemžēl,
bet vispār vajadzētu jaunu fīču tam a4d – atklātās diskusiju pēcpusdienas pēc katra lielāka konkursa, kaut vai Kronvalda parkā pie kanālmalas (zālītē tagad taču pat OFICIĀLI var sēdēt, jāgaida tikai kad varēs atkal savu dzeramo izdzert svaigā gaisā, nevis dārgā barčikā )- tad moš varētu cerēt arī uz kaut ko vairāk par dialektisku čīkstēšanu