Pēckara Rīga kinohronikās

Arhitektu birojs Sarma & Norde turpina lekciju ciklu Kino un arhitektūra, sestajā lekcijā pievēršoties varas un pilsētvides attiecībām, kas īpaši izteiksmīgi izpaužas padomju laika kinohronikās. Lekcijas otrajā daļā latviešu filma Ābols upē — starpžanru darbs, kurā būtisku lomu spēlē kādreizējā Zaķusala. Lekcija notiek ceturtdien, 9.oktobrī plkst.19.00 kinoteātrī KSuns.

Padomju ideoloģiskā doktrīna un kinematogrāfistu pašcenzūra ir uzspiedusi pelēcības zīmogu arī Rīgas kinostudijas hronikām. Tomēr kinožurnāls Padomju Latvija un dokumentālās filmas ir vienīgais materiāls, kur «kustīgās bildēs» mēs šodien varam redzēt ēkas, kuras jau aizgājušas (1968.g., restorāns Sēnīte), pārveidotas (1960.g., Rīgas dzelzceļa stacijas atklāšana) vai tikai top (1969.g., sižets Pieminekļa Ļeņina sardze makets Latviešu sarkano strēlnieku laukumā). Hronikas vēstījuma personāža lomas parasti uzticētas celtniecības brigadieriem — pirmrindniekiem, tomēr filmulente ir saglabājusi arī arhitektu (Gunārs Asaris, Ivars Strautmanis, Gunārs Melbergs u.c.) liecības.

Ābols upē ir īpaša filma — kinokritiķi to sauc par «dokumentālu spēles filmu», jo tās autori (režisors Aivars Freimanis un operators Dāvis Sīmanis) nāk no dokumentālistu vides, filmas scenārijā nebija aktieriem (tobrīd nezināmie Tautas kinoaktieru studijas audzēkņi Akvelīna Līvmane un Ivars Kalniņš) rakstīta teksta, un vienu no galvenajām lomām filmā «spēlē» arī Zaķusala.

Vara un pilsēta. Pēckara Rīga kinohronikās

Stāsta Jānis Lejnieks

1. daļā — fragmenti no kinohronikām
2. daļā — Rīgas kinostudijas filma Ābols upē (1974, 1h 20 min).

 

Savukārt Arhitektu dienā, 6.oktobrī, plkst.16.00—19.00 Sarma & Norde aicina uz savu biroju Grēcinieku ielā 11a — programma 4 istabas.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
0 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
0
Lūdzu, komentējietx