Paziņoti Mežaparka estrādes konkursa uzvarētāji

 Šorīt kļuva zināmi Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas metu konkursa rezultāti. Starp iesniegtajiem 17 darbiem par labāko izvēlēts Arhitekta J.Pogas biroja priekšlikums.

Apbalvotie priekšlikumi:

1. vietā darbs ar devīzi DK000 — Arhitekta J.Pogas birojs
2. vietā darbs ar devīzi LV440 — Dorell Ghotmeh Tane / Architects
3. vietā darbs ar devīzi FK144 — Inga Stakione—Līdaka (INDIA), Zane Karpova & Colin Franzen

Pirmo trīs vietu ieguvēji saņem attiecīgi 21 000, 15 000 un 7000 eiro lielas godalgas.

Piešķirtas arī trīs veicināšanas prēmijas — 4000 eiro katra:
darbam ar devīzi OA021 — Uģis Šēnbergs, arhitekts
darbam ar devīzi AA000 — Arhitektonika
darbam ar devīzi IV108 — Mark

Arhitekta J.Pogas biroja darbs izvēlēts par labāko veiksmīgā tehniskā risinājuma un tajā radītās īpašās Dziesmu svētku gaisotnes dēļ. Žūrijas komisija atzinumā raksta: «Spēcīgs skaistās kultūras tradīcijas vides tēls un arhitektoniskais simbols Dziesmu svētku estrādei. Arhitektoniski Dziesmu svētku estrādes veidols ir ļoti daudzsološs, kas rada apburošu un intensīvu svētku gaisotni, piedāvā individuālas īpašības un kvalitātes.»

Konkursa uzvarētājs arhitekts Juris Poga atzina, viņa darbs bijis pretrunu pilns, tomēr to izdevies samērā veiksmīgi realizēt pateicoties vietas vēsturiskai nozīmei. Viņu piedāvājumā estrādei paredzēta maināma katras izrādes vajadzībām montējama daļa — akustiskie vairogi, ekrāni, gaismas, dekorācijas, kulises un skaņas iekārtas. Akustisko vairogu izkārtojumu maiņa nodrošinās dažāda rakstura pasākumiem atbilstošu akustiku. Dziedātāju tribīņu sānos varēs izvietoties gan kori, gan apmeklētāji, savukārt uzejas nodrošinās ātru koru nomaiņu.

Otrās vietas ieguvēja, kompānijas Dorell Ghotmeh Tane / Architects darbs pēc žūrijas komisijas vērtējuma ir «reāls, racionāls un ekonomisks risinājums, kas saglabā tradicionālās vērtības, projekts izstrādāts saskaņā ar ainavisko vidi un Dziesmu svētku tradīcijām.»

Savukārt trešās vietas laureāta, biroja India projekts pēc žūrijas domām ir «skaista un mūsdienīga arhitektūra, rūpīgi izstrādāta arhitektoniskā koncepcija un interesants telpiskais risinājums.»

Pēc konkursā iesniegto darbu izvērtēšanas žūrijas komisija atzīst, ka autoriem būs jāiegulda daudz darba, lai estrādes projektu novestu līdz akustiskai un arhitektoniskai pilnībai, tāpēc, visticamāk, Mežaparka estrāde jaunu izskatu varētu iegūt 2012. gadā.

Konkursa darbu izstāde apskatāma Rātsnama 2. stāva vestibilā līdz 11. novembrim.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
113 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
l

sumināti!

lāčplēsis

Izskatās, ka Mežaparkā koku pa maz. Un vecmamuļas sega sildīs mūžīgi. Diezgan brutāls piedāvājums. Būtu vērtīgi ievērtēt tos citus.

ansis

malači!

draugs

presei atkal neprecīza informācija. nu nevar izdarīt nekad kā nākas.

dzirdeju, ka 3. vieta INGA STAKIONE (INDIA), ZANE KARPOVA, COLIN FRANZEN

googoo

iečeko LETAs relīzi. tur vienā teikumā aš divas kļūdas 🙂 strādā žurnaļugas, strādā 🙂

mazais

vai jūs zināt preses relīžu specifiku?

aršitektiņ.

paziņa

tev droši vien taisnība, tomēr, aploksni atverot, tika nolasīts SIA India.

WAT

Pirmie divi konceptuāli ļoti paralēli ,izpildījums , tobiš dizains atšķirīgs, bet nostādne vienāda, minimāla iejaukšanās(investīcijas) un maksimāla elastība, labākie viennozīmīgi. Argumentu cik sapratu daudz un spēcīgi, pasākumu ta reāli 5 gados reizi maksimums kopā ar skolniekiem 2-3 gados reizi uz 3-5 dienām izmantos (laika posms oioioi pa to laiku "mode" un "fasons " dizainā stipri pamainās, un ja vēl paskatās uz dekādi pāris, pasākums ir jau defaultā novecojis pēc pāris šitādiem cikliem, tā ka estrāde nekas cits kā rāmis kur piekarināt visvisādus mēdiju knariņus un šķibīšus nemaz nevar būt. Par pārējiem jāsaka "citius, altius, fortius" tikai tādā līdzekļu šķērdēšanas virzienā,… Lasīt vairāk »

Jtd

🙂

laimdota

būs sporta arēna. arī labi. nu laikam jau neko jaunu nevarāja neviens piedāvāt. varēs izmantot mežaparka estrādi sportiskām aktivitātēm. būs naudiņa. un visiem prieks. sportos ar vecmāmiņas sakšu apvīts.

ne vispār jau labi, sakša un, teiksim Led Zeppelin koncerts, nu cool taču.

spīdala

a man liekās, ka 3. vietas darbs izskatās sportiskāks, nu vairāk pēc arēnas. bet tas tā – subjektīvi.

dalībnieks

pec DELFOS publicētajam bildem, var spriest, ka uzvarētaja darbs neiekļaujas konkursa nosacījumos un butu diskvalificējams?

vai tiks a4d profesionāli publicēti darbi? lai ari var ko saprast un saskatīt.

NeO

tas ka lietas notiek nenozīmē ka tās notiek pareizā virzienā:

-konkursa rīkotāji veidojot konkursu nolikumā paredz samazināt skatītāju vietas

-zabrauskis kurš ar savu iejaukšanos ir pasliktinājis pašreizējo akustiso situāciju estradē ambiciozi shēmo ģeometriju kura paredz neadekvātu būvi mežaparkā

-konkursa rezultāti ar studentiska darba izvēli izslēdz iespēju jebkad attīstīties mežaparka estradei

jap.

Ir jau skaista tā krietni ekspluatētā dižozolu zaru tēma, pat trīs darbos tā ieskanējās. Ir tikai viens bet, zem šīs lapotnes paslēpies ne mazāk ievērīgs sava laikmeta darbs. Ja šos jaunos piedāvājumus aplūkojam bez šīs vēsturiskās bagāžas, kura nāk līdzi, tad viss būtu kārtībā, emocionālais lādiņš attaisnojams. Vinnētāju darbā jaunā forma burtiski aprij esošo ēku. Jaunā forma pārkliedz esošo formu, pazūd fons. Rezultāts – smagnējība, jeb kā krievi saka "maslo maslom". Pie tam aizdomas rada konstruktīvā struktūra, jo piedāvāts tiek 2-dimensiju režģis, bet uz tādiem laidumiem bez 3-dimensiju režģa diez vai varēs iztikt. Tikko tas atklāsies tālākā projekta stadijā, tā… Lasīt vairāk »

konkursants

Latvijā visi ir vienādi, bet daži vienādāki. Neatkarīgi no tām starptautiskajām žūrijām, lēmums vienmēr būs ‘vajadzīgo ‘uzvarētāju pusē. Mēs arī pamanījām faktu, ka uzvarētāja piedāvājums principiāli neatšķiras no jau esošās situācijas dabā, respektīvi akustiskais risinājums ir nelietderīgs – tāda nav. Ir butaforisks pārsegums, kas ne nosedz dziedātajus, ne piedāva pareizu risinājumu skaņas nodrošīnāšanai skatītajiem, klausītājiem. Tas neiekļaujas nekādos konkursa noteiktajos parametros. Principiāli atrodas tajā paša vieta kur atradas, tās nelietderīgas, konkursa žūrijas dalībnieka Zabrauska, radītājās sānu sienu vietās. Kā arī šāds pārseguma risinājums ir skaņu koncentrējošs, jo ir apaļš. Kaut gan pie šāda izmēra, tur vairs nav ko koncentrēt, skaņa… Lasīt vairāk »

zaha hadid

Pieradāms nekas nebūtu. tas visiem dalībniekiem ir aīmredzami. konkursa dalībnieki, cik varēja saprat, strādāja kopā ar akustikas birojiem, cik nu tādi te Latvijā ir. apguva zināšanas. Pēc uzvarējošā projekta, kas izskatās nav strādājis kopā ar akustikas biroju, un nav nodrošinajis konkursa prasības, var saprast, ka lieta nav tīra. žūrijas lemumam ir jābūt atbilstoši konkursa prasībām un projekta nepieciešamībām. ja vajag ideālu akustiku, tad ir jārada risinājums, tās nodrosinašanai, nevis klajai ignorancei. ja šo projektu attīstīs tālāk, tad tas būs acīmredzot jāparstrādā pilnībā. un tad kāda jēga rīkot konkursu ar akustikas prasībām. tauta mocās. ārzemnieki visi, pasties, saspringa un aprēķinus veica.… Lasīt vairāk »

kolēga

Sīļa kungs,

vai iedziļinājāties projekta specifikā? sakoncentrējāties un izlasījāt konkursa tehniskos noteikumus?

izstādes apmeklētājs

Ja atmiņa neviļ, tad uzvarētajam tiešām nebija akustiskie renderējumi, vai kā tos īsti sauc. Un tas vairogs, kas pārsegums, bija tiešām milzīgs. Kaut ka likās, ka kritīs uz galvas. Man palika sajūta, ka viss atstāts tiešām ka jau bija. Vismaz izmēru ziņā. Arī tie dziedātaji, kas gar malām ir turpat kur bija, kaut gan dzirdēju, ka tos tur likt nevarot, jo balsis neskanot pareizi. Darbs izskatījās sasteigts un nepārdomāts. Un tās briesmīgās krāsas orandži sarkanās. Tas gan subjektīvi. Tāds patriotisms darbā jaušams, sarkaniebaltsarkanie karogi pietrūka. Tas laikam Latvijas pēdējo politisko notikumu kontekstā. Tagad jau visi korumpēti, ko tur darīt, tā… Lasīt vairāk »

gleznotājs

Visas krāsas ir vienlīdz labas un izmantojamas: sarkani ir tomāti, rubīni un mīlestība, oranži ir burkāni, klinģerītes un nīderlande, un – sarkanbaltsarkanais – latvju asinis!!!

WAT

Dārgie kolēgas pirms bārstīties ar tik nopietnām apsūdzībām ,kā korupcija, tad mīļie ļautiņi precīzi,kuram un kā no lēmējiem(žūrijai) tiks labums no Jura Pogas biroja . Piemēram, ja kāds man aizrāda, ka neesmu konsekvents (tobiš vienā vietā -Ikšķilē kvēli norādu uz potenciālo korupcijas faktu, bet otrā piemēram šeit nostājos iespējamā likumpārkāpēja pusē), tad jāatgādina, ka tur bija viss skaidrs pasūtītāja(pašvaldības) pārstāvis tēvs izpildītājam(likumā definēts kā korupcijas fakts), tik vien kā formāli sīkumi plus mīnus daļēji izpildīti. Savukārt šeit es neredzu argumentāciju sarunai par korupciju, ja vien, protams, nesāk runāt par lūk Poga LAS galvgalis un Dripe Rīgas arhitekts abi sēž bieži… Lasīt vairāk »

izmeklētājs

esi gan nekonsekvents, jo bārsties ar saviem apvainojošiem pieņēmumiem gluži kā visi citi. un tevi pašu tūlīt iespundēs ķurķī par neslavas celšanu.

auss

nu nevajag izlikties par muļķi.

DzaDza

gribētos dzirdēt žūrijas locekļu komentārus, pretējā gadījumā vāramies savā sulā! Tā teikt vārds aizstāvībai. Manuprāt vajadzētu ņemt vērā tādu aspektu kā publiska atbildība – ja žūrijas kolēģi pieņem kādus lēmumus, loģiski būtu, ka viņi uzņemas atbildību par to ko lēmuši. Pieļauju, ka reizēm nav iespējams definēt uzvarētāju/us, bet galugalā var tiešam lemt par 2.kārtu, novērtējot kuri dalībnieki izpelnījušies tikt tālāk, kuri ne. No iepriekšējiem komentiem var izlobīt trīs pamattēmas kas satrauc – piedāvājumu arhitektoniskās kvalitātes tobiš estētikas+novatorisma+kon teksta priekšlikums, otrkārt akustiskais varējums(liekas akustikas profiem šajā jomā arī nav vienota viedokļa), treškārt ekonomiskais rādītājs. Pirmos divus varētu savaldīt samērā vienkāršiem līdzekļiem… Lasīt vairāk »

Elīna Lazdiņa

kā taja dziesmā : "Milžu cīņas", nezkapēc 1. daļa šajā konkursā piedalījās 3, ja nemaldos pieteikumu, nu visi redzot Rigas koncertzāles publicitāti, arī grib būt publiski.

zane karpova

Labrīt visiem, Izskatās, ka drāma sit augstu vilni un diskusijas ir izvērtušās nopietnas. Negribēju iesaistīties subjektīvās diskusijās kamēr nav gūta pilnīga informācija – noteikti gribētu iepazīties ar žūrijas komisijas protokolu, uzvarētāja projekta akustikas daļas aprakstu kā arī gribētu tiešām uzzināt arī citu konkursa dalībnieku (ne tikai to pāris anonīmo bļāvēju) viedokli šajā pretrunīgajā jautājumā, pieņemot ka lielākā daļa strādāja pie projekta kopā ar akustikas speciālistiem. Strādājām pie projekta kopā ar akustikas speciālistu no ASV, jau no paša projekta sākuma, jo akustiskie risinājumi, kas konkursā bija prasīti ideāli, visnotaļ noteica šīs būves veidolu, ģeometriju. Jāsaka, ka principā neganti daudz darba tika… Lasīt vairāk »

J.Piķis

Pogas kunga estrādes kopskats visnotaļ atgādina Igauņu dziesmu svētku estrādes formas.Cits tikai materiāls.Cik vienkārši.

Anna Ozoliņa no Balviem

tas ir vecu vecais, parastais, visiem zināmais, vienkāršākais, banālākais risinājums un nebūt nenodrošina akustikas risinājumu – arī tas tā ka būtu visiem zinams. centrē skaņu viena punktāāāāāā

jap

Neviens te netiek nolīdzināts, tiek salīdzināts darbu + un -. Varu uzskatīt sevi par pietiekami kompetentu, kā jebkurš cits lv-arhitekts, kurš arī ņem puslīdz aktīvu dalību konkuros.

Iepazinos ar visiem darbiem kopumā.

+ Esmu neitrālā pozīcijā ar visām šajā lietā iesaistītajām pusēm.

Juris

nu pastāstiet man tautieši priekškam mežaparka bērzu birzi? priežu nepietiek?

Elīna Lazdiņa (mākslas studente)

Ja ‘cinijams’ arhitekts uzaicina vinu uz sadarbību un atkāpjas no tās, kas tur ir cienījams???

@-s

man pieščīlās, kapēc man nepatīk pogas darbs!

tas vienkārši nav stilīgs!

l

sumināti!

lāčplēsis

Izskatās, ka Mežaparkā koku pa maz. Un vecmamuļas sega sildīs mūžīgi. Diezgan brutāls piedāvājums. Būtu vērtīgi ievērtēt tos citus.

ansis

malači!

draugs

presei atkal neprecīza informācija. nu nevar izdarīt nekad kā nākas.

dzirdeju, ka 3. vieta INGA STAKIONE (INDIA), ZANE KARPOVA, COLIN FRANZEN

googoo

iečeko LETAs relīzi. tur vienā teikumā aš divas kļūdas 🙂 strādā žurnaļugas, strādā 🙂

mazais

vai jūs zināt preses relīžu specifiku?

aršitektiņ.

googoo

pat ļoti labi. kas tieši interesē? ko mazajam paskaidrot? 🙂

paziņa

tev droši vien taisnība, tomēr, aploksni atverot, tika nolasīts SIA India.

mazais

man neko nevajag paskaidrot, es arī zinu.

mazais

šis bija atbilde googoo. sorrry, nokļūdījos

WAT

Pirmie divi konceptuāli ļoti paralēli ,izpildījums , tobiš dizains atšķirīgs, bet nostādne vienāda, minimāla iejaukšanās(investīcijas) un maksimāla elastība, labākie viennozīmīgi. Argumentu cik sapratu daudz un spēcīgi, pasākumu ta reāli 5 gados reizi maksimums kopā ar skolniekiem 2-3 gados reizi uz 3-5 dienām izmantos (laika posms oioioi pa to laiku "mode" un "fasons " dizainā stipri pamainās, un ja vēl paskatās uz dekādi pāris, pasākums ir jau defaultā novecojis pēc pāris šitādiem cikliem, tā ka estrāde nekas cits kā rāmis kur piekarināt visvisādus mēdiju knariņus un šķibīšus nemaz nevar būt. Par pārējiem jāsaka "citius, altius, fortius" tikai tādā līdzekļu šķērdēšanas virzienā,… Lasīt vairāk »

WAT

Mazliet laboju (šoreiz ZēKā&friends , tobiš 3. vieta ir OK, patīkami pārsteidza ar reālismu ,ambīciju vietā) 1 un 3 vieta ir akceptējami un reāli. KAut gan mēdijos figurējošie teksti par 9 mio LVL ir maigi izsakoties nekorekti, atšķirība 100% (pat 1. un 3. vietai) būs vairākas reizes nevis 50% izmēros, ko varētu norakstīt uz izmaksu korekciju ,kā Dripes k-ngs solīja.

WAT

Nē tomēr viss kā pirmajā komentārā, Poga un Dorell’s ir tie sakarīgāgie, Laikam jau Zanei bija stadions, žēl biju domājis, ka ZēKā ir spējīga uz vienkāršību un neambicioziem risinājumiem.

Jtd

🙂

laimdota

būs sporta arēna. arī labi. nu laikam jau neko jaunu nevarāja neviens piedāvāt. varēs izmantot mežaparka estrādi sportiskām aktivitātēm. būs naudiņa. un visiem prieks. sportos ar vecmāmiņas sakšu apvīts.

ne vispār jau labi, sakša un, teiksim Led Zeppelin koncerts, nu cool taču.

spīdala

a man liekās, ka 3. vietas darbs izskatās sportiskāks, nu vairāk pēc arēnas. bet tas tā – subjektīvi.

dalībnieks

pec DELFOS publicētajam bildem, var spriest, ka uzvarētaja darbs neiekļaujas konkursa nosacījumos un butu diskvalificējams?

vai tiks a4d profesionāli publicēti darbi? lai ari var ko saprast un saskatīt.

dalībnieks

dikti traka darbadiena. rāvām termiņus kā traki. būs vien jāsaņemas rīt uz jāaiziet uz Domi.

NeO

tas ka lietas notiek nenozīmē ka tās notiek pareizā virzienā:

-konkursa rīkotāji veidojot konkursu nolikumā paredz samazināt skatītāju vietas

-zabrauskis kurš ar savu iejaukšanos ir pasliktinājis pašreizējo akustiso situāciju estradē ambiciozi shēmo ģeometriju kura paredz neadekvātu būvi mežaparkā

-konkursa rezultāti ar studentiska darba izvēli izslēdz iespēju jebkad attīstīties mežaparka estradei

jap.

Ir jau skaista tā krietni ekspluatētā dižozolu zaru tēma, pat trīs darbos tā ieskanējās. Ir tikai viens bet, zem šīs lapotnes paslēpies ne mazāk ievērīgs sava laikmeta darbs. Ja šos jaunos piedāvājumus aplūkojam bez šīs vēsturiskās bagāžas, kura nāk līdzi, tad viss būtu kārtībā, emocionālais lādiņš attaisnojams. Vinnētāju darbā jaunā forma burtiski aprij esošo ēku. Jaunā forma pārkliedz esošo formu, pazūd fons. Rezultāts – smagnējība, jeb kā krievi saka "maslo maslom". Pie tam aizdomas rada konstruktīvā struktūra, jo piedāvāts tiek 2-dimensiju režģis, bet uz tādiem laidumiem bez 3-dimensiju režģa diez vai varēs iztikt. Tikko tas atklāsies tālākā projekta stadijā, tā… Lasīt vairāk »

konkursants

Latvijā visi ir vienādi, bet daži vienādāki. Neatkarīgi no tām starptautiskajām žūrijām, lēmums vienmēr būs ‘vajadzīgo ‘uzvarētāju pusē. Mēs arī pamanījām faktu, ka uzvarētāja piedāvājums principiāli neatšķiras no jau esošās situācijas dabā, respektīvi akustiskais risinājums ir nelietderīgs – tāda nav. Ir butaforisks pārsegums, kas ne nosedz dziedātajus, ne piedāva pareizu risinājumu skaņas nodrošīnāšanai skatītajiem, klausītājiem. Tas neiekļaujas nekādos konkursa noteiktajos parametros. Principiāli atrodas tajā paša vieta kur atradas, tās nelietderīgas, konkursa žūrijas dalībnieka Zabrauska, radītājās sānu sienu vietās. Kā arī šāds pārseguma risinājums ir skaņu koncentrējošs, jo ir apaļš. Kaut gan pie šāda izmēra, tur vairs nav ko koncentrēt, skaņa… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

kas tieši ir kautko "pierādījis" korupcijas jomā? Kādam vajadzēja būt žūrijas lēmumam, lai nebūtu šādu aizdomu? Vai Jums cien konkursant nešķiet, ka sūdi ir paša galvā? Kāda bija paša iesniegtā varianta devīze? – gribētos saprast LVanonīmo varoņu akustisko potenci

zaha hadid

Pieradāms nekas nebūtu. tas visiem dalībniekiem ir aīmredzami. konkursa dalībnieki, cik varēja saprat, strādāja kopā ar akustikas birojiem, cik nu tādi te Latvijā ir. apguva zināšanas. Pēc uzvarējošā projekta, kas izskatās nav strādājis kopā ar akustikas biroju, un nav nodrošinajis konkursa prasības, var saprast, ka lieta nav tīra. žūrijas lemumam ir jābūt atbilstoši konkursa prasībām un projekta nepieciešamībām. ja vajag ideālu akustiku, tad ir jārada risinājums, tās nodrosinašanai, nevis klajai ignorancei. ja šo projektu attīstīs tālāk, tad tas būs acīmredzot jāparstrādā pilnībā. un tad kāda jēga rīkot konkursu ar akustikas prasībām. tauta mocās. ārzemnieki visi, pasties, saspringa un aprēķinus veica.… Lasīt vairāk »

kolēga

Sīļa kungs,

vai iedziļinājāties projekta specifikā? sakoncentrējāties un izlasījāt konkursa tehniskos noteikumus?

Andis Sīlis

Izlasīju noteikumus un nolēmu, ka piedalīties nav vērts. Pirmkārt – praktiski netrisināma akustika [un cik esmu dzirdējis – tad NEVIENS no pretendentiem neko ģeniālu vai vismaz tuvu vēlamajam nav piedāvājis, nosacītas akustiskās shēmas uzrenderēt nav liela māksla]. Otrkārt – RD kā pasūtītājs, tautas balss, budžets, birokrātija, mantojms utt – pietiek jau ar koncertzāles samazgām.

Lai vai kā, tas tomēr nedod tiesībs/pamatu apvainot kādu korupcijā. Vēl jo vairāk anonīmi.

Jap.

Ierosinājums ir veikt alternatīvu konkursa priekšlikumu apspriešanu, par pamatu ņemot tos pašus konkursa noteikumus. Iziet cauri pa punktiem, tā objektīvi. Kaut vai to pašu vienīgo ekspertu Zabrauska k-gu pieaicinot. Papildus piecus progresīvus neitrālus arhitektus arī vajadzētu pieaicināt. Arī nelielu ekonomisko analīzi katram no variantiem var veikt, pieaicinot talkā normālu tāmētāju. Tad arī konstatēt rezultātu un atšķirīgu viedokļu gadījumā pieprasīt no tagadējās komisijas pamatot savu lēmumu. Galu galā tas ir konkurss, kurā tiek tērēti pašvaldības budžets un pilsoņiem ir tiesības pieprasīt komisijai pamatot savu viedokli. Mērķis nav panākt kādu konkrētu uzvarētāju uzreiz, bet varbūt izvirzīt labākos darbus otrajai konkursa kārtai. It… Lasīt vairāk »

Jap.

Nevienam nekad, nekas nav jāpierāda "korupcijas" jomā, tas takā būtu sen jāsaprot. Ja kaut kas tāds ir pieļauts vai darīts, tad tas ir noticis, ar to arī pieteik, ka šāds fakts ir iekalts visuma matricā.

Tā ir katra indivīda personīgās ētikas lieta to atzīt vai nē, vai mierināt, ka nav pierādījumu.

Andis Sīlis

Ok, ok. Kādam vajadzēja būt žūrijas lēmumam, lai visiem būtu identiska sajūta – taisnība ir uzvarējusi! Nezinu kā tieši pieņēma lēmumu žūrija, bet apvainojums ir pietiekami nopietns. Uz ko konkrēti tas balstīts, sakiet jel kāds no kliedzējiem. Ko jūs būtu darījuši citādāk būdami žūrijas locekļi?

konkursants

Ideala akustika šādam klausītaju apjomam un brīvdabas teātrim nav panākama. Ciniska piezīme par akustikas renderejumiem šeit neder, jo tā bija javeic akustiķim un ja kāds šmaucās, to redzēs vēlāk procesa gaita. Kā arī profesionalim ir skaidrs uz ko viņš skatās un šmaukšanās nav iespējama, ja vien Zabrausks vai arī Igauņu speciāliste nezin un ko viņi skatās? Ideāls skanējums brīvdabas teātra gadījuma ir relatīvs jēdziens. Būtu meklējams maksimāls nodrošīnajums un tas bija konkrēti aprakstīts konkursa noteikumos. Ja vien lasītājs saprot ko viņš lasa. mūsu apsvērumus žūrijas lēmuma jautājuma jau izklāstiju. spēles noteikumi visiem ir vienādi, vai ne tā? izskatās, ka šoreiz… Lasīt vairāk »

Jap.

Acīmredzot ir problēma, ja jau reiz šāda diskusija ir izcēlusies. Nav jau būtiski "kādam vajadzēja būt žūrijas lēmumam….", bet gan kā notiek konkursu vērtēšana? Jautājums, vai uz visiem attiecas konkursa noteikumi, jo šinī gadījumā akustikai ir liela nozīme, otrkārt ir atšķirīgi viedokļi arhitektūras vērtēšanā, kā tiek analizēta tā? Būdams žūrijā, ieteiktu virzīt 3 līderus uz otro kārtu, katram tiktu atzīmētas vājās vietas, lai jau nākamajā kārtā varētu sagaidīt realizējamu risinājumu. "…un cik esmu dzirdējis – tad NEVIENS no pretendentiem neko ģeniālu vai vismaz tuvu vēlamajam nav piedāvājis" frāze līdzvērtīga „zaha hadid” paustajai par korupcijas pazīmēm. Kas teica, kur pierādīts? Tas… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Labi, piekrītu, ka tāpat kā vienmēr žūrijas lēmumi izraisa diskusijas. Parasti lēmumi ir balsošanas rezultātā iegūti kompromisi. Konkursa mērķis bija – "Dziesmu svētku estrādes arhitektoniskais veidols un atbilstība akustiskajām prasībām, Dziesmu svētku estrādes konstruktīvais risinājums un inovatīvu tehnoloģiju pielietojums, kā arī Dziesmu svētku estrādes teritorijas zonējuma funkcionalitāte" – kā redzams akustika nav vienīgais parametrs utt.

Bet mans jautājums ir par citu LV raksturīgo izpausmi – mūžīgo gānīšanos. Kur tad ir tā korupcija saredzama šajā, pieļauju, ka kompromisu pilnajā lēmumā, it sevišķi ņemot vērā, ka šis jēdziens ietver personīga labuma gūšanas faktu?

konkursants

Akustika nosaka principiālos arhitektoniskos risinājumus – pārsegumu, pārseguma iesegumu,sānu sienas, skatitāju izvietojumu, platumus, garumus, augstumus, lenķus, uzejas, noejas, apdares materiālus utt. respektīvi visu. ja tas ir atrisināts nekorekti, ne pēc konkursa noteikumiem, tad te principā neatliek nekas cits uz ko skatīties un projekts pēc būtības ir nederīgs. arhitekts nav veicis konkursā izvirzīto uzdevumu. vai tiešām tas pārsegums, kas ir uzvaretāja projekta ir innovatīvs. nospiests no Milānas ikgadēja mebeļu tirgus centra, tas nu būtu tautai plašāk zinamais piemērs. neko innovatīvu RD vispār nevar atļauties. ja konkursā ir uzvarējis projekts, kas nav izpildijis konkursa uzdevumu un nav ievērojis noteikumus, tad ir pamats… Lasīt vairāk »

Arturs Pērkons

Par problēmu. Problēmas sakne ir Nolikumā, kur tiek pieprasīti arhitektoniskam metam tehniskā projekta līmeņa akustiskie aprēķini. Uzskats, ka akustikas prognozēšanas datorprogrammas pratīs saciparot 7000 skaņu avotus, ir utopija, jeb provinciāls skatījums uz visvareno Kompjūteru. Akustisko aprēķinu programmas prasa detalizēti precīzi ievadīt katra pielietotā materiāli apsorbcijas parametrus ik pa trešdaļoktāvām. Nu nevienam nav pieietami šādi parametri meta stadijā. Skatītāju/klausītāju zonas absorcija/difuzitāte ir atkarīga no temperatūras (apģērbs), no klimatiskajiem apstākļiem (LIETUSSARGI!), no izvietojuma blīvuma vienmērības, utt. Pazīstot programmu, zinot daudzas citas likumības, kas ietekmē klausīšanos, secinājums ir – aprēķinu ticamība ir mazāka par 25% Privātā sarunā Zabrauskis pats atzina, ka šajā gadījumā… Lasīt vairāk »

profesors

piekrītu par datoru un utopiju. utopija ir arī prasīt ideālu risinājumu ārtelpas priekšnesumiem. tapēc datormodelis šaja gadījumā ir visnotaļ relatīva lieta, zinot arī akustikas analīzes programmatūras zemo attīstības līmeni. tomēr nepiekrītu par 25% ticamības līmeni. šaja gadījumā svarīgi bija izprast skaņas kustības intensitāti pēc būtības. lai nu nav galīgi šķērsām, bet ir uz pareizā ceļa, kas nebūt nav mazsvarīgi. precizējumus un korekcijas veicot tehniskā projekta stadijā. cik saprotu pēc sadarbības ar akustikas apeciālistu, skaņas zinātne, arī iekštelpās, ir visnotaļ vidēja līmenī un speciālisti strādā uz pieredzi, izjūtu, talantu, acīm, ausīm. bet vispārējie principi, kas darbojas un nedarbojas? plaknes, lenķi, utt.… Lasīt vairāk »

Arturs, akustiķis

Par datorprogrammām un ticamību. Akustiku pēc noklusējuma ir jēga kalkulēt slēgtā telpā, jo reverberācijas laiks ir pirmais atskaites punkts. Brīvdabas estrādes gadījumā Rt praktiski ir, taču teorētiski grūti konstruējama lieta. Piem. gana precīzi jāievada aptverošo koku atstarošanas un izkliedes (scattering) parametrus. Taču uzreiz ir jāpasaka, ka šo scatteringu aprēķina programmas nespēj apstrādāt – no turienes kļūda vismaz 30%, jo zaļās zonas virsmu laukumi ir ievērojami, taču nav viendabīgi. Otrkārt, parametri, kas lielu attālumu situācijā dod ievērojamu kolerāciju: gaisa apsorbcija augstākām frekvencēm, vēja ietekme (vai ir klimatoloģijas pētījumi tajā novietnē?), fona troksnis kā funkcija no apmeklētāju skaita, u.c. Ir naivi uzskatīt,… Lasīt vairāk »

jtd

Un vēl viens, nepavisam ne mazsvarīgs aspekts – cik izmaksā šie "tehniskā projekta līmeņa akustiskie aprēķini". Riskēšu pieļaut, ka, ja līmenī, tad skaitlis ir ar 5 nullēm. Cik Latvijā ir biroju, kas var atļauties investēt šādas un kaut par pakāpi zemākas summas neapmaksātā konkursa darbā [jautājums, protams, retorisks]?

izstādes apmeklētājs

Ja atmiņa neviļ, tad uzvarētajam tiešām nebija akustiskie renderējumi, vai kā tos īsti sauc. Un tas vairogs, kas pārsegums, bija tiešām milzīgs. Kaut ka likās, ka kritīs uz galvas. Man palika sajūta, ka viss atstāts tiešām ka jau bija. Vismaz izmēru ziņā. Arī tie dziedātaji, kas gar malām ir turpat kur bija, kaut gan dzirdēju, ka tos tur likt nevarot, jo balsis neskanot pareizi. Darbs izskatījās sasteigts un nepārdomāts. Un tās briesmīgās krāsas orandži sarkanās. Tas gan subjektīvi. Tāds patriotisms darbā jaušams, sarkaniebaltsarkanie karogi pietrūka. Tas laikam Latvijas pēdējo politisko notikumu kontekstā. Tagad jau visi korumpēti, ko tur darīt, tā… Lasīt vairāk »

gleznotājs

Visas krāsas ir vienlīdz labas un izmantojamas: sarkani ir tomāti, rubīni un mīlestība, oranži ir burkāni, klinģerītes un nīderlande, un – sarkanbaltsarkanais – latvju asinis!!!

Jap.

Es izsaku savu viedokli, mēģinu to konstruktīvi pamatot. Es nenolīdzinu visus darbus, tikai salīdzinu šo darbu + un – . Man ir tiesības diskutēt par žūrijas lēmumu, jo lēmums tā ir atbildība. Bet vai tā ir gānīšanās? Pārskatiet lūdzu manus komentārus šim raktam un atrodiet, kur es gānos?

Par korupcijas pārmešanu gan piekrītu, ka nevietā, jo ar to šeit nav lieki jāmētājas.

Jap.

Kopumā man konkursa darbu izstāde patika, jo bija ko redzēt, daudz dalībnieku, var tikai apskaust kolēģus, kuriem atradās tik daudz laika un intereses priekš šī konkursa. Vienīgais ko var vēlēties, lai vienreiz būtu sasniegts reāls rezultāts un lai pēc šādiem konkursiem nebūtu pamata šādām diskusijām, jo reāli tas būtiski ietekmē cilvēku interesi: turpmāk piedalīties vai nē šādos konkursos. Tāpat kā iepriekš WAT vilka paralēles ar jaunā Rīgas centra konkursu. Pēc sava lielā mēroga tas bija pilsētbūvniecisks konkurss, bet reāli papildus tika pieprasītas fasādes. Tad arī pie rezultātiem neeispējami salīdzināt priekšlikumus, kur akcents likts uz pilsētbūvnieciskām kvalitātēm ar tiem, kur risināti… Lasīt vairāk »

WAT

Dārgie kolēgas pirms bārstīties ar tik nopietnām apsūdzībām ,kā korupcija, tad mīļie ļautiņi precīzi,kuram un kā no lēmējiem(žūrijai) tiks labums no Jura Pogas biroja . Piemēram, ja kāds man aizrāda, ka neesmu konsekvents (tobiš vienā vietā -Ikšķilē kvēli norādu uz potenciālo korupcijas faktu, bet otrā piemēram šeit nostājos iespējamā likumpārkāpēja pusē), tad jāatgādina, ka tur bija viss skaidrs pasūtītāja(pašvaldības) pārstāvis tēvs izpildītājam(likumā definēts kā korupcijas fakts), tik vien kā formāli sīkumi plus mīnus daļēji izpildīti. Savukārt šeit es neredzu argumentāciju sarunai par korupciju, ja vien, protams, nesāk runāt par lūk Poga LAS galvgalis un Dripe Rīgas arhitekts abi sēž bieži… Lasīt vairāk »

izmeklētājs

esi gan nekonsekvents, jo bārsties ar saviem apvainojošiem pieņēmumiem gluži kā visi citi. un tevi pašu tūlīt iespundēs ķurķī par neslavas celšanu.

WAT

Ja joks OK, ja nopietni , tad precīzi kur neslava un kam , respektīvi vai kāds teksts ko esmu izlicis e-vietnē neatbilst patiesībai?

auss

nu nevajag izlikties par muļķi.

WAT

nekautrējieties ļautiņ, precīzi ,kas no manis iepriekš(tagadnē un pagātnē) paustās informācijas nav atbildis patiesībai, nu saņemas sperat ārā!!!

Jap.

Izkskatās, ka diskusija ir novirzījusies no mērķa, kāds kaut ko pateica par korupciju, nav ko vienkārši to ņemt pierē. Vienmēr atradīsies kāds, kas ko tādu var patiekt.

Būtu auglīgi, ja turpinānos sākotnējā tēma: par konkursa noteikumu ņemšanu vērā un žūrijas konkursa darbu vērtēšanas principiem.

DzaDza

gribētos dzirdēt žūrijas locekļu komentārus, pretējā gadījumā vāramies savā sulā! Tā teikt vārds aizstāvībai. Manuprāt vajadzētu ņemt vērā tādu aspektu kā publiska atbildība – ja žūrijas kolēģi pieņem kādus lēmumus, loģiski būtu, ka viņi uzņemas atbildību par to ko lēmuši. Pieļauju, ka reizēm nav iespējams definēt uzvarētāju/us, bet galugalā var tiešam lemt par 2.kārtu, novērtējot kuri dalībnieki izpelnījušies tikt tālāk, kuri ne. No iepriekšējiem komentiem var izlobīt trīs pamattēmas kas satrauc – piedāvājumu arhitektoniskās kvalitātes tobiš estētikas+novatorisma+kon teksta priekšlikums, otrkārt akustiskais varējums(liekas akustikas profiem šajā jomā arī nav vienota viedokļa), treškārt ekonomiskais rādītājs. Pirmos divus varētu savaldīt samērā vienkāršiem līdzekļiem… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Redaktors solīja nodrošināt žūrijas lēmumu protokola publicēšanu. Aicinu diskutēt par procedūru, risinājumiem, akustiku un pārējām niansēm iespējami profesionālā līmenī un bez anonīmiem personīgiem apvainojumiem. Par cik esmu saņēmis neizpratnes pilnus zvanus no žūrijas komisijas locekļiem, brīdinu, ka turpmākie "korupcijas" apkarotāju un tamlīdzīgu nepamatotu apvainojumu autori tiks "izbanoti" gadījumā, ja slēpsies aiz nikiem. Gribat izteikt personīgus aizrādījumus – lietojiet savu vārdu un atbildiet par teikto.

DzaDza

Par akustiku man grūti spriest – kolēģi pietiekoši intensīvi uzradīja diskusiju lauku, arhitektam manuprāt vajadzētu saņemt skaidri definētu uzdevumu – būvei ar daudzmiljonu budžetu liekas RD saprātīgi iztērēt izpētes darbiem pat summu ar n nullēm. Par arhitektūru – pats esmu vērtējis vienu konkursu – liekas samērā ok ka jāaizpilda vienota blanka – konteksts, apbūves rādītāji, funkcionalitāte etc plus pats pieliec klāt visus savu iespējamos vērtējuma aspektus. Tā ka rezultātā šādu vērtējumu var publiskot un secināt vai žūrijas lēmums bijis pamatots vai ne. Par subjektīvu lietu var uzskatīt katra autora izpratni par laikmetīgu arhitektūru, atbilstību pilsētvidei. Šādas kategorijas pašiem vien nāksies… Lasīt vairāk »

Elīna Lazdiņa

kā taja dziesmā : "Milžu cīņas", nezkapēc 1. daļa šajā konkursā piedalījās 3, ja nemaldos pieteikumu, nu visi redzot Rigas koncertzāles publicitāti, arī grib būt publiski.

Elīna Lazdiņa

Bet diemžel negrib uzņemties sekas publiskumam savam. Prominentums, ir iznākums.

zane karpova

Labrīt visiem, Izskatās, ka drāma sit augstu vilni un diskusijas ir izvērtušās nopietnas. Negribēju iesaistīties subjektīvās diskusijās kamēr nav gūta pilnīga informācija – noteikti gribētu iepazīties ar žūrijas komisijas protokolu, uzvarētāja projekta akustikas daļas aprakstu kā arī gribētu tiešām uzzināt arī citu konkursa dalībnieku (ne tikai to pāris anonīmo bļāvēju) viedokli šajā pretrunīgajā jautājumā, pieņemot ka lielākā daļa strādāja pie projekta kopā ar akustikas speciālistiem. Strādājām pie projekta kopā ar akustikas speciālistu no ASV, jau no paša projekta sākuma, jo akustiskie risinājumi, kas konkursā bija prasīti ideāli, visnotaļ noteica šīs būves veidolu, ģeometriju. Jāsaka, ka principā neganti daudz darba tika… Lasīt vairāk »

WAT

1. Kas ir Dziesmu svētki? Vai tiešām tas ir pasākums ala sporta arēna, vai tiešām pasākuma vietne tendēta un "citius, altius, fortius" arhitektūrā? Varbūt tā tomēr ir vieta tradīcijām- tobiš pārlaicīga? vai fakts, ka esošā ēka ir bijusi mājvieta n-tajiem Dz.Svētkiem-tobiš tradicionāla, arī tad kad mūsu ir bijis VAIRĀK, nekalpo par attaisnojumu normālai rekonstrukcijai(minimāla jaunbūve), it sevišķi ja LV arhitektūras galvgalis ir definējis pietāti pret vēstruisko mantojumu, vai tiešām arhitektūra kurai ir ~50, 60 (gadi atbilst Būvvaldes definētajam pieminekļa statusam protams ja ir ko sargāt,un nebūt ne masveida izpausme, kā nekā publisks komplekss) ir tā viegli piekāšami? 2. Runājot par… Lasīt vairāk »

pArt

Pie minētās elektroakustiskās apskaņošanas nepieciešamības papildināšu, ka dejotāji mēdz lietot fonogrammas, komponisti – sintezētājus (M.Brauns, J.Kulakovs, u.c.), kā arī vakara vadītājam arī jābūt dzirdamam.

Ļoti pareiza iebilde ir par orķestra jaudas nesabalansētību ar kori, koris pats nespēj dzirdēt orķestri bez apskaņošanas.

Katrā ieguvēji būtu visi, ja akustisko problēmu diskusijas būtu risinātas, pieaicinot vairākus vadošos Eiropas akustikas spečukus.

Arguments tam ir, ka koris kā avots un klausītāji kā uztvērēji ir fiksēti lielumi brīvā telpā ar ļoti mazām variāciju iespējām.

jap.

Savulaik, paralēli studijām, piedalījos savas dzimtās pilsētas estrādes skiču projekta konkursā. Tā kā paralēli notika akustikas mācības pie Brazauska k-ga, tad ar jo lielu sparu ķēros pie konkursa un rezultātā iesniedzu to domē ar kņudinošu sajūtu sirdī, kā nu būs… To pašu darbu pēc tam arī nesu Brazauskim kā kursiķi. No viņa vērtētā varēja saprast, ka ne nu tuvu ideālam, bet miskastē arī nav metams, jo pamatlietas ir ņemtas vērā: atstarojuma leņķi, izliekumi un virsmas svars uz 1m² utt. Tad kad to iesniedzu, vēl nebija neviens iesnieguši, kaut arī bija tuvu 17.00., kā jau parasti pašās beigās. Pēc kāda laika… Lasīt vairāk »

J.Piķis

Pogas kunga estrādes kopskats visnotaļ atgādina Igauņu dziesmu svētku estrādes formas.Cits tikai materiāls.Cik vienkārši.

Anna Ozoliņa no Balviem

tas ir vecu vecais, parastais, visiem zināmais, vienkāršākais, banālākais risinājums un nebūt nenodrošina akustikas risinājumu – arī tas tā ka būtu visiem zinams. centrē skaņu viena punktāāāāāā

Jap.

Zabrauskis šķiet katram kursam savās lekcijās kā akustisko feileri minēja pagājušā gadsimta sākuma gliemežvāku formas estrādes piemēru.

pArt

visos gadījumos nebūs feileris. Atkarībā no ģeometrijas, skatuves/klausītāju proporcijām var iegūt ļoti labu koncentrētu skaņu no relatīvi neliela avota tik pat relatīvi nelielā klausītāju auditorijā.

atslēgas vārds – NELIELS saistāms ar skaņas ātrumu gaisā, domāju, ka līdz 30m dažādas formas var strādāt gana labi.

Jap.

Šim konkursa tika sastādīta diezgan detalizēta programma, kurā tika smalki aprakstītas gan akustiskās prasības, gan van vēlme iegūt arhitektonisko ideju. Šinī gadījumā rezultāts tika gaidīts tāds, lai arhitektūras forma un akustika tiktu piedāvāta veiksmīgā vienotā risinājumā (50×50%). (piem: tieši dēļ nopietnās programmas laika un sava laika trūkuma dēļ nācās atteikties, jo uzreiz saprotams, ka tas nav vienas nedēļas konkurss). Arī žūrija nopietna gan arhitekti, gan skaņas , ekonomiskās sadaļas, koru speciālisti. Rezultātā vajadzētu likties, ka arī vērtēšana būs tāda, kuras rezultātā nebūtu pamata savstarpējai izbrīnai, kāda ir tagad. Saprotams, vērtēšanas darbs ir grūts, bet nu tomēr gribas, lai vērtēšanas procesā… Lasīt vairāk »

novērotājs

var piekrist, ka konkurss bija relatīvi labi sagatavots kas pietrūka: – ja tiešām gribēja ievērtēt akustikas labumu, bija jābūt vienam esošās estrādes situācijas standartmodelim, kurā tad "zvērināts" žūrijas akustiķis ievietotu/pievienotu konkursantu priekšlikumus – tas nodrošinātu datu salīdzināmību – varētu izvērtēt; – žūrijas vērtējumam jābūt publicētam; – korekti būtu arī, ja būtu paredzēta 2.kārta, kad atlasītie daži varētu pilnveidot un aizstāvēt savus risinājumus; – 2.kārtas ietvaros būtu arī VIENĪGĀ iespēja apjēgt, izvērtēt un salīdzināt paredzamās izmaksas!!! citādi ir, kā Birks teica – ja vajadzēs, būvēsim arī līdz 2012.gadam un ilgāk (lasi – dārgāk – ir jau pieredze…) un vēl – runājot… Lasīt vairāk »

113
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x