Papildināts ar žūrijas vērtējumu. 30.janvārī preses konferencē Arhitektu namā tika nosaukti atklātā arhitektūras metu konkursa par Rīgas apgabaltiesas ēkas jaunbūvi rezultāti. Konkurss zīmīgs ar neredzēti lielu dalībnieku interesi — vērtēšanai tika iesniegti 25 darbi.
Saskaņā ar konkursa Rīgas apgabaltiesas jaunbūve Rīgā, Brīvības gatvē 207 nolikuma 2.4.punktu, kurš dod tiesības paredzēto prēmiju summu ietvaros izmainīt to skaitu, lielumu un sadalījumu, žūrijas komisija lēmusi palielināt prēmiju skaitu, papildus piešķirot divas veicināšanas balvas. Tās iegūtas, attiecīgi samazinot pirmās un trešās vietas ieguvējiem ieplānoto godalgu apjomu.
1.vieta — RP314 — MARK (godalga 18 000 Ls)
Arhitekti: Mārtiņš Ošāns, Jānis Sauka, Aleksejs Birjukovs, Līga Rutka, Santa Matule, Dagnija Smilga, Kaspars Bērziņš
Žūrijas komisijas komentārs: «Uzsvērta kompaktas ēkas arhitektūras ideja ar monumentālu ieejas mezglu un fasādi pret Brīvības ielu. Diskutabls ir galvenās fasādes monumentālisms, kas robežojas ar nedemokrātiskiem režīmiem raksturīgu patosu. Labi atrisināts galveno funkcionālo zonu dalījums, skaidri nodalot publisko zonu Brīvības ielas pusē, tiesnešu kabinetu zonu pa pagalma apjoma perimetru ērti saistītu ar ap centrālo gaiteni — ēkas asi grupētām tiesu zālēm. Labi risināta kriminālprocesu tiesu zāļu funkcionālā saistība ar konvoja telpu grupu ēkas pazemes stāvā, tai skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kompakts plāna risinājums, kas ļauj ierobežotajos gruntsgabala apstākļos izvietot maksimāli daudz darba telpu, ar labu lietderīgās platības koeficientu attiecībā pret palīgtelpu un gaiteņu daudzumu. Plāna T veida konfigurācija ar pilnīgi noslēgtu Brīvības ielas apbūves fronti ir radniecīga Rīgas centra vēsturiskās apbūves piemēriem, tai pašā laikā nodrošina perimetrālas apbūves raksturu Ropažu ielas pusē, kas aprobežots ar prasību saglabāt esošo koku rindas. Suverēna mūsdienīga arhitektūra, vienlaicīgi izvairoties no brīvstāvoša apjoma konsekvencēm.»
2.vieta — AK678 — Zenico Projekts (godalga 10 000 Ls)
Arhitekti: Viktors Valgums, Alise Pļaviņa, Viktors Valgums Jr., piedaloties Uldim Bērziņam, Kasparam Dortānam, Anitai Grikovai, Darjai Ostapcevai, Reinim Rullim
Žūrijas komisijas komentārs: «Augsti profesionāls un mākslinieciski augstvērtīgs projekts. Brīvības ielas fasāde ar galveno publisko ieeju veidota kā monumentāla arka ar slīpu aktīvu fasādes ielauzumu no apbūves līnijas, uzsverot ēkas suverēno raksturu apbūves frontē. Funkcionālajā plānojumā galvenais akcents ir ēkas centrālais ātrijs, ap kuru grupētas atklātas galerijas ar ieejām tiesu zālēs. Centrālā ātrija apjoms ierobežotā gruntsgabala apstākļos reducējis tiesu zāļu telpu platumu, tas lielākajām zālēm radījis proporciju 1:2, kas nebūtu uzskatāma par optimālu. Diskutējams ir jautājums par galeriju ar stiklotām margām, ātrija atbilstību tiesu nama specifikai saistītai ar apmeklētāju vizuālas neaizskaramības un fiziskās drošības garantijām, tai skaitā pret afekta stāvoklī iespējamiem negadījumiem. Labi iekļaujas apkārtējā apbūvē. Plāna Ω veida konfigurācija ar pilnīgi noslēgtu Brīvības ielas apbūves fronti ir optimāla apbūves raksturam, ar monumentāli vienkāršu apjomu Ropažu ielas pusē.»
3.vieta — AK707 — Standardsituation. Latvija / Bollinger+Grohmann (godalga 6000 Ls)
Arhitekti: Oskars Redbergs, Liene Daņiļēviča, Agate Kalnpure, Katalīna Avarkeži (Katalin Avarkeszi)
Konsultanti: Edgars Treimanis, Artis Zvirgzdiņš
Žūrijas komisijas komentārs: «Darbs, kura koncepcija balstīta uz perimetrālas apbūves ēku veidošanas principiem, ar plašāku apbūves caurlauzumu Brīvības ielas frontē un domām par plašāku, parkam līdzīgu ārtelpu brīvajā gruntsgabala zonā, kas savienota ar Ropažu ielu. Veidots plānā salauzīts lineārs apjoms, kas, ieliecoties no Brīvības ielas, stiepjas līdz nobeigumam un pagriezienam Ropažu ielas apbūves frontē. Funkcionāli vienlīdz svarīgas ieejas publiskajā zonā no Brīvības un Ropažu ielām. Visa ēkas galvenā fasāde atvēlēta publiskajai zonai — gaiteņiem, uzgaidāmajām telpām. Iebildes izraisa samērā lielais neregulāras formas telpu īpatsvars, kas apgrūtina to racionālu izmantošanu un iekārtojumu. Labi iekļaujas apkārtējā apbūvē. Ēka labi noslēdz kvartālu, tikai nedaudz par ātru, jo pilnvērtīgu kvartāla kompozīciju paredzēts panākt ar apbūvi gruntsgabalos, kas atrodas zonā līdz Ropažu ielas pieslēgumam Brīvības ielai. Komisijas iebildumus izraisīja sētas fasādes vienkāršotais raksturs.»
Piešķirtas arī 2 veicināšanas prēmijas 2000 latu apmērā:
HM010 — Ivara Šļivkas birojs
Arhitekti: Ivars Šļivka, Oskars Norītis
PN614 — 1.618
Arhitekti: Ilze Didrihsone, Arona Tomariņa, Māris Šaršuns, Vilnis Vilkājs
Apbalvoto darbu apskate pieejama Rīgas apgabaltiesas namā Brīvības bulvārī 34 no 3.februāra.
Var nepatikt koncepts, bet šo darbu noteikti varēja pamanīt, kas uz 25 iesniegto pretendentu fona nav mazsvarīgi, malači
Varbut varetu saja portala ludzu nopublicet ieverojamakos darbus / attelus?
nabaga kaimiņi Brīvības ielā 209, tiem jau nu saules gaismu dzīvoklīšos neredzēt…
Liels prieks par šo lēmumu! Patīk!
Skatot izstādi, biju pamanījis vinnējušo darbu, bet pamatā tikai impozantās un dekoratīvās ielas fasādes dēļ. Taču ticu, ka utilitārais plānojums varēja patikt pasūtītājam.
Diemžēl, neviens no maniem favorītiem nav ticis atzīmēto pulkā – VV-333 un WM 969.
Tāpat relatīvi paviršā iepazīšanās ar konkursa darbiem neatklāja neko pārinteresantu, ko nevarētu teikt par pirms tam pētīto svaigāko pasaules praksi tiesu namu/piļu jomā.
Ar oriģinalitāti un ģenialitāte mūsdienš tālu netiksi. Ideja jāprot pasniegt tā, ka tā patiks tam kam jāpatīk. Un tas ir izdevies. Bet protams ģēniji stārhitekti un anarhitekti brēks šā vai tā 🙂
Nenoliedzami, ka 1.vietas darbs ir labi noformēts, tas uzrunā un piesaista sev uzmanību. Ceru, ka autori neapvainosies par nelielu kritiku- daži jautājumi un kāda subjektīva piezīme par šo projektu, kas gan tomēr vairāk būtu adresēti žūrijai, kuras argumentācija, kā noprotu vēl sekos. Ieejas ēkā. 1. Vai apmeklētājs no apakšzemes autostāvvietas drīkst doties uz tiesas zālēm netraucējot apsardzi? Piemēram, ar liftu vai pa kāpnēm uz 5to stāvu. 2. Kā apmeklētājs no Ropažu ielas puses iekļūs ēkā ? Kā tiesas darbinieks no Brīvības ielas puses nokļūs uz darbinieku ieeju ? Konvoja transports. 3. Vai tas ir racionālākais risinājums – izbūvēt sarežģītas ģeometrijas,… Lasīt vairāk »
iesaku griesties iepirkuma uzraudzības birojā ar argumentētu protestu…
bet vajag steigties!
Žūrijas kompetence un atbildība izskatās apšaubāma, palaižot garām šādus būtiskus risinājumu brāķus jeb NErisinājumus.
vai varētu atrast kādu darbu kurā viss ir kvalitatīvi+ekonomiski atrisināts+izpildītas visas prasības? var jau buut ka bija tur arī tāds
Man nebija ne tik daudz laika, ne vēlēšanās sīki iedziļināties 25 darbos 🙁
Platības, telpu izmērus un skaitu vienmēr var labot/precizēt/mainīt darba gaitā, tāpēc mani šajos projektos interesē ne akla sekošana programmai, bet konceptuālais risinājums, kam šoreiz pieder bezgaismas gaiteņi un pārējās telpas, ko šī komentāra autors sakās atklājis. Atkal jāatsaucas uz iepriekš pētīto pasaules praksi – vismaz tiesas zālēs tur dabiskais apgaismojums ir gandrīz vai galvenais procesa spēlētājs.
Skatot izstādi radās interesants iespaids, projektētie objekti diezgan jūtami atšķīrās gabarītos, pat tik uzskatāmi, ka it kā projektētājiem būtu izsniegtas dažādas programmas.
Vai vērīgajai meitenei nav putniņi galvā? Tik smalka analīze jeb iedziļināšanās koncepta meta izstrādei var būt kaitīga un var netikt pie uzvaras 🙂
Ja uz šķūnīša uzrakstīts nepeiklājīgs krievu vārds no 3 burtiem, tas nebūt nenozīmē, ka tur iekšā vairāk ko par malku atradīsi. Tieši tas pats ar šeit notiekošajiem "metu" konkursiem (tiesa, ne visiem), par ko jau dažās citās tēmās tepat ieminēts. Gandrīz vai vienīgā vieta, kur rakstīts vārds mets, ir virsraksts, pati konkursa programma atbilst pilnvērtīgam skiču projektam un vietām pat to pārsniedz. Un tieši koncepts nav prasīts.
Bija! vairaki!
nolikumā bija prasība, lai atbilstoši normām un noteikumiem – varbūt projekta autori varētu paskaidrot savu evakuācijas risinājumu?
un ja nē – ko par to domā žūrija?
platība – vai tiešām 19 000???! uz planšetēm platība tā arī nebija norādīta, neticās kaut kā – tik kompakti izskatījās -kā tad ar intensitāti?
varbūt autori tiešam varētu sniegt kādus faktoloģiskus skaidrojumus
kas attiecas uz tumšo, garo gaiteni ar viesnīcas tipa durvīm abās pusēs, piekrītu viedokļiem, ka uzdevums būtu būvēt tā, lai ēka arī pēc 5, 15 un 25 gadiem būtu aktuāla un atbilstoša
tas ir tas, ko nesaskatīju darbā uzvarētājā
galēji tuvredzīgi ir tagad akli izdabāt vienīgi krīzes režīma iespējām
tāpēc nav īsti prieka par konkursa laureātu
ja vajadzēja kompakti un ekonomiski, tad tā arī vajadzēja rakstīt uzdevumā
citādi iznāk tā, ka daļa dalībnieku iesniedza kā labāk, kā Eiropā tagad būvē, bet uzvarēja kā vienkāršāk
un vai tad ir vienkāršāk rezultātā?? jautājums paliek
Paldies par cīņu konkursā visiem dalībniekiem. Daudzu spēcīgu darbu parāde. Paldies par novērtējumu žūrijai. Centīsimies atbildēt uz jautājumiem.
Ieejas ēkā. 1.-pagraba stāva plānā no apmeklētāju autostāvvietas pa kāpnēm gruntsgabala Brīvības ielas stūrī, vai tiešām pa liftiem, kurus var ieprogramēt, lai bez caurlaides apstājas tikai atļautās pieturās 2.-tiesu darbinieks pārsvarā brauks ar mašīnu, ja ar sabiedrisko, un nevēlas izmantot ieeju no Ropažu ielas, plānojums ļauj ierīkot kodētas durvis 1. stāvā. Konvoja transports. 3.-jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka ierīkojot konvoja piebraukšanu zemes līmenī blakus esošās dzīvojamās mājas iedzīvotājiem nāksies visu turpmāko skatīties uz šo nepatīkamo skatu, tāpēc pazemē noteikti labāk. 4.-aicinu aizbraukt uz Amsterdamu un tad 21 gadsimtā vaimanāt par gruntūdeņiem. Atbilstība konkursa uzdevumam. 5.-arhivi ir divos stāvos – kopā… Lasīt vairāk »
Andrej, paldies par mēģinājumu atbildēt uz dažiem no jautājumiem. Ieejas ēkā. 1. Jautājums šeit bija par apsardzi. No Tevis teiktā es saprotu, ka ieprogrammēts lifts apstājas 1 stāvā un apmeklētājs apciemo apsargus? Un tad brauc tālāk – nu padomā vēlreiz. Vai kāpnes arī var ieprogrammēt? 2. Ņemot vērā blakus esošo tramvaju, kā arī autobusu un trolejbusu satiksmi pa Brīvības ielu – visnotaļ „ilgtspējīga” žūrijas pieeja attiecībā uz pilsētas nākotni. Konvoja transports. 3. Nesapratu par nepatīkamo skatu, jo konvoja automašīna tāpat braukā pa ielām un runa ir tikai par apgriešanās manevru. Jautājums bija par risinājuma racionalitāti attiecībā uz ēkas izmaksām. 4.… Lasīt vairāk »
7. nedaudz precizēšu – nevis viens vai divi kabineti, bet divpadsmit- trīspadsmit.
Konkursu rīkotāju paviršības ļāva konkursa dalībniekiem improvizēt, jo konkursa uzdevuma programma jau sākotnēji neatbilda izvirzītām Rīgas attīstības plāna prasībām, kā arī dažviet neatbilda LBN, vai, ja atbilda, tad ar "piezīmēm", ka konkursa priekšlikumam jāatbilst visiem LR normatīviem aktiem.
Šo atbilstību nodrošināja katrs konkursa dalībnieks, nevis konkursa rīkotājs. Tādā veidā ikviens darbs ir un nav atbilstošs nolikumam, kur priekšlikuma iesniegšana akceptē nolikumu, bet pats priekšlikums realizē "piezīmes".
The Jury is the one judged
Šobrīd man interesē saprast, kapēc žūrijas daudzo apspriežu rezultātā izvēle ir tāda, kāda tā ir. Mans top 5 noteikti izskatītos pilnīgi savādāks, iespējams, no apbalvotajiem darbiem tajā būtu tikai 1.618 darbs. Vispirms gruntsgabala izvēle starp dzīvojamām mājām, publiski nozīmīgai sabiedriskai celtnei liekas nepiemērota. Diemžēl Rīgā daudz reprezentablākos apbūves gabalos slejas komercapbūve. Tad programmas savietojamība ar būvvaldes prasībām. To jau kāda dalībnieku komanda bija veiksmīgi noformulējusi, uzrakstot konkursa sekretārei jautājumu/rezumējumu, ka tiek prasīts neizdarāmais. Atbilde pāris nedēļas līdz darbu nodošanai bija, ka drīkst proporcionāli samazināt kvadratūras. Konkursu darbos bija redzams, ko katrs uzskata par pieņemamu samazināt. Faktiski tas bija plašs lauciņš… Lasīt vairāk »
1. Racionāli būtu, ja LAS noorganizēt atklātu žūrijas apaļo galdu sava lēmuma skaidrošanai konkursa dalībniekiem.
2. vēl ir dažas darba dienas, lai konkursa dalībnieki apstrīdētu žūrijas lēmumu iepirkuma uzraudzības birojā.
-Lindai Kāpēc gan Tu domā , ka būvvalde bijusi tā ,kas utilitāro produktu akceptēja? Informācija par spēka sadalījumu (1. un 2. vieta ) ir dikti interesanta, ja kas . Varbūt A4D publicēs, bet varu pačukstēt, ka par MARK ir balsojuši VNĪ ierēdniecīca un zemākā ešalona tiesas pārstāve + AG,MT (tas gan dīvaini) un AB ( nu protams koki palik kur ir un Ropažu ielā pilnīgi nekas nemainās) savukārt LAS , būvvalde un Priekšsēdētāja bija par 2. vietu, tā lūk . Detalizējot, VNĪ ir tie kas dos piķīti un pilnīgi ir ieinteresēti iedot pēc iespējas mazāku (it sevišķi ,ka tas ir… Lasīt vairāk »
Man nav informācijas, ko būvvalde ir vai nav akceptējusi, bet mana doma bija tāda, ka arhitekti baidīdamies no nesaprašanas vai nevērtēšanas zīmē neispējamo būvvaldes izvirzītajās prasībās. Acīmredzot, kamēr būs kas zīmē, būs arī kas akceptē.
Nav jau jautājums par nostāšanos kaut kādās frontēs – pret vai par. Un nav arī mērķis kādu aizvainot. Sorry, ja kāds ir apvainojies.
Mērķis ir veidot argumentētas diskusijas profesionālu vidē par to, kas ir laba un mūsdienīga arhitektūra – tā, kas iegūst 1.vietu lielākajā LAS rīkotajā konkursā?
Cik svarīgi ir ievērot konkursa programmu? Kas ir/nav racionāli risinājumi?
Vai telpas bez dabīgā izgaismošana atbilst „ilgtspējīgas” arhitektūras principiem un vai šāda vide šodien ir cilvēkiem pieņemama un tā uzlabo darba kvalitāti?
Cik profesionāli un atbildīgi ir strādājusi žūrija un ar ko arhitektiem būtu jārēķinās ņemot dalību nākamajā LAS rīkotajā konkursā?
… diez vai pie šāda risinājuma nāksies mazāk tērēt lai 365 dienas gadā izgaismotu tiesu zāles un publiskos gaiteņus, lai izgaismotu 2.līmeņa apakšzemes stāvvietu ~4000m2 platībā un ziemā apsildītu papildus pandusus (konvoja un apmeklētāju).
kur gan ir redzēts, ka LV LAS žūrija rautos uz apaļo galdu? it īpaši, ja vēl kāds var iesniegt pretenziju 🙂 ja nopietni, žūrijas pienākums būtu publiskot ne tikai gala protokolu, bet arī katra atsevišķā darba vērtējumu vai vismaz novērtējuma pamatojumu. diskusija, protams, būtu optimāla vismaz tā sauktajā preses konferencē nekāda diskusija netika veidota nav arī saprotams, kāpēc god. A.Ģelzis personiski un vienatanē mēģina skaidrot situāciju Kur paliek atbildes par kopējo platību un evakuācijas risinājumiem?? pieņemot, ka sabiedriskas ēkas atbilstība evakuācijas prasībām ir tāds pat profesionalitātes indikators, kā gaišas iekšējās komunikācijas, ērta pieeja no dažādām pusēm un pazemes autostāvvietas pieslēgums… Lasīt vairāk »
Kaut kā es nesapratu Lindas apgalvojumu:
" Mani patīkami pārsteidza daudzo darbu piedāvājums, nebloķēt jauno tiesas namu dzīvojamām mājām. Un šie visi darbi gan konceptuāli gan profesionāli ir daudz spēcīgāki."
Vai ir iespējams to motivēt?
Man atkal taisni likās, ka perimetrālā apbūve gar Brīvības ielu prasās pēc loģiska aizpildījuma, skatoties no pilsētbūvnieciskā viedokļa, atstājot lielāku vaļu fantāzijai risinājumiem no aizmugurējās puses.
Jā, tas ir Rīgas tabu, kā robs, tā jāaizpilda. Šobrīd perimetrālā apbūve apraujas divas mājas tālāk. Kaut vai pieņemot, ka Arhis priekšlikums Ropažu/Brīvības stūrī tiks realizēts, pirmo triju vietu darbi neparedz bloķēties arī Ropažu ielā, tas nozīmē, ka Ropažu ielas frontē veidotos tāds pats atklāts brandmūris kā šobrīd Brīvības ielas pusē. Bija viens darbs, kas paredzēja bloķēties Brīvības 205, tad apjoms meta loku, un bloķējās Ropažu ielas pusē. Šādā gadījumā ir konsekventa perimetrālās apbūves situācija. Tas, šķiet, ir Jaunromāns un Ābele darbs. Taču galvenokārt par labu brīvstāvošam apjomam es sliecos tiesu nama apjoma un publiskās funkcijas dēļ. Taisot priekšlikumu mēs… Lasīt vairāk »
Ivo, tā bija mana atbilde, vārds kaut kā neparādās.
"Tas, šķiet, ir Jaunromāns un Ābele darbs." tas ir biroju "U" darbs:)
Es runāju par to, kam makets no balsas.
ari "U" darbam ir brandmūris tikai atrauts no sarkanas linijas un vispār abi projekti ir diezgan radniecīgi.
APSVEICAM AR 1.VIETU. FORSI, KA JAUNIE ARHITEKTI PARADAS UZ SKATUVES. LAI IZDODAS!
P.S. INTERESANTI PAKLAUSITES AIZVAINOTOS EKSPERTUS 🙂
nenotureejies ielikt P.S. (viegls smiininsh no manas puses)
Ir skaidrs, ka konkursos visvairāk iedziļinājušies projektā ir tā dalībnieki, arhitekti (lai man piedod žūrija(s)). Ja patiesi ir svarīgi iegūt labāko risinājumu, tad labam saimniekam ir vērts uzklausīt padomus, kritiku un ierosinājumus no zinošiem un ieinteresētiem (karstiem!) projektētājiem pirms pieņemt atbildīgu lēmumu. Priekšlikums konkursos paredzēt (dot iespēju) dalībniekiem sniegt savu vērtējumu, lai palīdzētu žūrijai sniedzot būtisku informāciju. Tehniski to var izdomāt kā? – sagatavotu protokolu vai publisku debešu veidā, bet būtiskākais – pirms lēmuma pieņemšanas. Tad profesionāla žūrija palīdz saimniekam "iztiesāt" saņemtās atziņas, nu piemēram – mīnuss ka tiesu zālēs nav dabīgā apgaismojuma: žūrijas loceklis – a nevajag… vai var… Lasīt vairāk »
Izklausaas peec ideaala varianta.. Cerams sho priekshlikumu, vismaz naakotnee, LAS njems veeraa.
Kaut gan mana tehniskā un fiziskā bāze neļāva uztaisīt šī konkursa darbu līdz galam, pasaules prakses izpētes (sākot ar Nīmeijeru) un koncepcijas izstrādes stadija tika paveikta. Tāpēc zināmā mērā varu justies kā eksperts (protams, ne tik daudz kā tās 25 komandas, kas darbus uztaisīja). Gan jau tādu kā es ir vēl kāds bariņš, jo konkursa materiālus izņēma (krietni?) vairāk kā 25, attiecīgi G.D. augstāk minēto priekšlikumu varētu realizēt arī neiesaistot tajā notikušos dalībniekus, tādējādi neradot zināmu interešu konfliktu. Skatot paraugus, sīki pētot to plānus, funkcionālās shēmas, ilgtspējības risinājumus utt. ik pa laikam radās doma, kāpēc gan projektēšanai dotā programma tik… Lasīt vairāk »
1p618 ar metālu apšūtie koki / stabi, kas ‘piešķir masu’ izrautajam brīvības ielas apbūves fragmentam ir vienkārši p e r v e r s i, ja vien tajos nav iestrādāta teiksim Teslas kosmosa enerģijas uztveršanas sxēma
un ja nu ir iestrādāta?!
:)))))
Gribēju piekrist Gata viedoklim par konkursu vērtēšanas procedūru – kāpēc neizmantot iespēju pirms galīgā lēmuma pieņemšanas "taisnīgu" :o) lēmumu gribošo kolēģu pulkā izdiskutēt priekšlikumus. Un tad, ņemot vērā kritiku, žūrija varētu pieņemt lēmumu. Liekas ka šādu praksi varētu uzlikt par kritēriju arī sertificēšanas kvalifikācijas sarakstā – analizēt kolēģu darbu taču nav tikai skaudības vai nepatikas jautājums – jo atklātāk un profesionālāk izteiksim savas domas, jo lielākas cerības par vispārējā arhitektūras līmeņa augšanu. Nevar taču gribēt LV arhitektūras izaugsmi bez piepūles no pašiem arhitektiem – tie daži kas praktizējušies vai izglītojušies ārpus LV var pienest svaigumu bet šaubos ka ar to… Lasīt vairāk »
CIK LAIKAM JĀPAIET, LAI PUBLISKOTU KONKURSA ŽŪRIJAS VĒRTĒJUMU?!
kaut vai tajā pašā lv.architektura – tas taču laikam organizatoru portāls
PAR KOKU SAGLABĀŠANU, KO PIEMINĒJUSI ŽŪRIJA: No vienas puses – respect autoriem, par to, ka it kā tiek domāts par koku saglabāšanu centrālajā daļā, bet no otras puses – projekta shēmā, kuras ideju nesapratu, ir iezīmēts jaunais apjoms un dabā esošie koki gar velotreka kontūru – tomēr, ja mēs pievēršam uzmanību ģenplānam, tad četri galējie koki pa kreisi vairs nav, jo tur atradīsies pazemes autostāvvieta un trīs koki labajā pusē ir atstāti Dieviņa ziņā, jo divi jaunie pandusi, aptuveni 1m attālumā no stumbra, nu tā pamatīgi nodos pa šo triju koku saknēm. Rezultātā koriģējot autoru zīmēto shēmu tā aina varētu… Lasīt vairāk »
Vai tik liela ‘puķu poda’ izbūve (stāvvietām pa vidu) ir racionāls risinājums?
"Diskutējams ir jautājums par galeriju ar stiklotām margām, ātrija atbilstību tiesu nama specifikai saistītai ar apmeklētāju vizuālas neaizskaramības un fiziskās drošības garantijām, tai skaitā pret afekta stāvoklī iespējamiem negadījumiem." Gribētos dzirdēt, autoru šim jancīgajam viedoklim. Kādas vizuālās neaizskaramības garantijas? Kungs vai dāma ir dzirdējuši par nevainības prezumpciju, kas it kā vēljoprojām LV ir tiesu sistēmas pamatā, no tā izriet VISI , kas ganās PUBLISKAJĀ zonā ir NEVAINĪGI cilvēki un nevainīgiem laužiem nav ne no kā jābaidās un jāslēpjas (tos uz kuriem attiecas tiesu aizsardzība ieved pa konvoja štrāsi, tāpat kā arestētos), savukārt tiesneši nāk pa savu gaņgi. Arī cara laika… Lasīt vairāk »
: vauč ku 2. darba vērtējumā inčīgs tekstiņš [03/02/2009 13:18]
Šis ir manis ieliktas darinājums.
Tik tiešām smieklīgi.
Šis arī ir labais:
„… un konvoja ceļš, kas paredz piebraukšanu zemes līmenī, tad ieslodzīto vešanu uz pagrabu, lai atkal paceltos uz tiesu zālēm.”
Liekas, ka žūrijai vispār nav izpratnes kas ir Tiesa. Ieslodzītos jau ved uz cietumu.
Murgojuma autors jau tur apakšā ir parakstījies.
šķiet, laikam būšu viens no ļoooti retajiem, kuriem patīk. Un apsveicu Mārtiņu – par viņu sanāk dzirdēt arvien vairāk un vairāk! Tā turpināt!
Žūrijas detalizēta 1.vietas darba analīze. ARGUMENTS 1 – „Pie plānotās nelielās apmeklētāju plūsmas no sabiedriskā transporta, ieejas noslogojums un uzgaidāmo telpu funkcija ļauj meklēt „demokrātiskākas sabiedriskās ēkas fasādes alternatīvas”.” – Pirmkārt, Andrej, vai Tu pats saproti ko tu ar šo gribēji pateikt, vai varbūt kāds kolēģis, kurš saprata varētu paskaidrot? Otrkārt, ko nozīmē – „pie plānotās nelielās apmeklētāju plūsmas no sabiedriskā transporta” ??? vismaz vēl vakar tur blakus atradās tramvaja, autobusa un trolejbusu pieturas, pie kam virzienā no centra aizbraukt līdz vietai ar privāto automašīnu no Ropažu ielas puses var tikai zinātājs, vai tas, kuram ir sat-navigācija. Tā arī nesapratu… Lasīt vairāk »
…jocīgi, ja man kāds kolēģis turpmāk satiekoties būtu jāgodā par "santīmu" ?
Vari mani godāt kā vien vēlies 🙂 Respect, ka Tu iesaistījies diskusijā.
Domāju, ka nevajag mocīties ar kokiem. Tie, kas ir stāvvietas vidū ir jācērt ārā uzreiz. Parādīsies papildus stāvvietas. Tāpat droši vien tie, kas ir starp rampām.
Par kokiem, manuprāt, vispār nevajag uztraukties. Domāju, ka reti kurā darbā bija saglabāti visi koki, ko rekomendēja Vides Dept. Pasūtītājs sastādīs jaunus kokus pilsētas publiskajā telpā.
Novēlu veiksmi Mark kolektīvam projekta izstrādē un realizācijā. Acīmredzot viņiem vislabāk izdevās apvienot pasūtītāja vēlmes par kompaktu plānojumu ar ērtām tiesnešu darba vietām un būvvaldes prasībām. Par 2-līmeņu stāvvietām. Tad, kad aprēķinās būvizmaksas, tad iespējams vēl pārskatīs 2-līmeņu stāvvietu lietderīgumu. Apmeklētāju stāvvietas tik lielā skaitā nav obligāta prasība. Var taču izveidot virszemes stāvvietu 20 vietām virs pazeltā pagalma, izveidot interesantu labiekārtojumu un tiks ietaupīti milzu līdzekļi un atvieglota būvniecība. Turklāt auto iespējams izvietot gar Ropažu ielu varbūt veidojot papildus "kabatas" stāvvietām. Cilvēku pārvietošanos ar sabiedrisko ir jāveicina. Problēmas, ko es saskatu šajā darbā: stāvu augstums 3,5m. Ir praktiski neiespējami izveidot… Lasīt vairāk »
Nu redzi, vairākas pazīmes liecina, ka tu publisko telpu izmatnto, lai atvieglotos.
?
Portāla mēŗkis ir veicināt profesionālo diskusiju, analizēt, kritizēt utt. Nav tik svarīgi kurš ko saka, bet kas tiek pateikts. Redzu daudzus jautājumus, bet atbildes tā arī neesmu redzējis.. vienīgais, ka wc var palikt pagrabā… pārējais – vienos vārtos. Profesionālisms pret amatierismu?, paviršību vai nolaidību… nezinu? Nevajag apvainoties…"vegj na pravdu nerzja abižatsja…"
Ģelža kungs, ne tik strauji
santīma argumenti ir visai precīzi formulēti, pie tam gana pieklājīgi izteikti
šajā situācijā varbūt labāk būtu diskutēt pēc būtības, nevis atgaiņāties ar personīgas dabas aizrādījumiem
Izklausaas tik tieshaam beernishkjiigi, diemzjeel man ir skumji 🙁
Jautājums žūrijai.
Uzvarējošā darba ēkas kopējais augstums tātad ir 18,5m. RTIAN maksimāli atļautais ir 17,5. Kāda būs procedūra šinī gadījumā? Tiks izsniegts PAU, kur tiks pieļautas atkāpes no RTIAN?
Katrā ziņā RTIAN noteiktais stāvu augstums 3,5m ir mūsdienu biroja ēkām pilnīgi neatbilstošs.
Protams, novēlu Jums veiksmi un izdošanos. Ceru, ka manā kritikā, kas gan vairāk bija adresēta žūrijai, ir bijušas lietas, kas Jums kaut nedaudz ir licis šaubīties par atsevišķiem risinājumiem. Ceru, ka neapvainosieties par dažiem nebūtiskiem ieteikumiem: Padomājiet kā nodrošināt tiesas sēžu zāles ar dabīgo izgaismojumu. Jo tās ir darba telpas – iedomājieties, ka jums būtu jāstrādā telpā bez dabīgās gaismas un zinu, ka manis teiktajam pievienosies tiesneši, kas kādreiz teiks Jums paldies. Dabīgais telpu izgaismojums ir ilgtspējīgas arhitektūras pamatā, jo pilsēta attīstās un kaut kad tālā nākotnē, kad Tiesa atkal mainīs savu novietni (kā tas notiek šobrīd), šī ēka būs… Lasīt vairāk »
Nu man ir jāraud…paldies, ka vismaz kāds, kaut vai tikai santīms, ir pamanījis vietas skaistumu….liepziedu smarža vasarā, vārnu bari, mazi jauki bērneļi (ceturtdienās īsti vīri!!!), kas trenējas regbija spēlē…stadionā jaunā teika, velotrekā tiesu nams… un tad brīnās par sabiedrības aptaukošanos…
1. Jautājums par ātriju , visur tas parādās, tikai plānos tas visos stāvos ir aizkrāsots, kāpēc? Nejaušība? Vai es pareizi sapratu, ka pie ātrija galvenā publiskā zona tipstāvā ir 2.5 metri plata un 22 gara , platībā 55m² patiesībā vienīga vieta kur uzturēties ļaužu pūlim no 12 (vidējais 40m² platībā ,~500m² kopā) tiesu zālēm pirms savām tiesām? Es personīgi neredzu iespēju uzturēties pirms tiesas centrālajā strupceļa koridorā, pirmkārt tas ir par šauru 2. 5 metri attiecībā pret abās pusēs esošajām tiesu zālēm (durvis veras uz āru un vērtne ir 1.1 metrs, pa vidu paliek 0,3 metri), respektīvi nepaliek pat iespēja… Lasīt vairāk »
Nav, ko uztrtaukties par durvju rokturiem, kad ēka pati par sevi – konceptuāli – ir krietni iederīgāka un aizraujošāka par citiem darbiem…Nu, žēl, ka netiki līdz nodošanai – var redzēt – tagad izpaudies rakstīšanā (!!!! 😀 ) – jo tik smalki iztirzāts šis darbs, liekas, nebija nevienā komentārā līdz šim…. Man – kā novērotājam no malas ar’ šķiet, ka šajā darbā ir kaut kas vairāk – beidzot ir ēka, kas līdzvērtīgi iekļaujas esošā ielas arhitektūrā – un beidzot ir ēka, kas ir vērtīga pati par sevi arī!….
ar tumšiem gaiteņiem bez evakuācijas iespējām
Kur ir pieminēti durvju rokturi? Par aizraušanu un koncepciju, patikšanās, šķišanām utt.. Varbūt var palūgt verbalizēt( faktologiski pamatot, no arhitekta es domaju tas nav daudz prasīts), vismaz kaut cik konkrēti – analītiski, bez jaunkundžu stila nopūtām un jūsmām, tām vieta pie dzejas lasījumiem (kaut aŗī tur ir struktūra , pantmērs utt. ). Kas man raisīja jautājumus varat redzēt augstāk ar paskaidrojumiem – argumentiem. Iespējams tie visi ir apstrīdami, tad lūdzu palīdziet to izdaŗīt! Par nenodošanu , jā nenodevām! Vajag paskaidrojumus? Rakstīšanā izpaudos, jo atškirībā no JUms cien. anonīmais, centos būt pret MARK OBJEKTĪVS (fakti), nevis vienkārši izpausties (domas, viedokļi, versijas,… Lasīt vairāk »
Tieši par konceptu jau arī ir stāsts (viens no stāstiem) – koncepts ir tāds īpatns, kā jau agrāk tepat minēju, atbilstošs cara laiku tiesas namu konceptam. Tomēr kalendārs uz galda spītīgi saka, ka ir 21.gadsimts. Projektam pašam par sevi nav ne vainas, korekti uztaisīts darbiņš "19.gs. labākajās tradīcijās", sauss, neinteresants (personiskās izjūtas). Pašam būtiskākais iebildums ir par ielas fasādi, manuprāt, pārmēru pompozu (triumfa arka – imperators ir atgriezies). Atgriežoties pie sīkākām lietām – veicot pasaules prakses izpēti, pamanīju, ka par normālu griestu augstumu mazākajām tiesu zālēm tiek uzskatīti ap 5 m (grīda-griesti), lielajām virs 8 m. Un visur dabiskais apgaismojums,… Lasīt vairāk »
Es domāju, tehniski organiztēt diskusiju ar žūriju nav ne iespējams, ne arī vajadzīgs. Cita lieta, ja kāds žūrijas loceklis ļoti ienīsts vai atzīts par neprofesionālu, ar neētisku rīcību- var cīnities, lai nākotnē diskvalificētu. Es konkursa tēmu vairāk uztvēru kā "tiesu konveijeri" ne "tiesu pili". Cik zināms, ir garas rindas daudziem procesiem. Strīdā ar kaimiņu jāgaida rindā vairāki gadi! + Latvijā ar tām "pilīm" ar tā jocīgi. Līdz ar to man ir svarīgi, lai dotajā "konveijerā" var iebraukt ar mašīnu. Jo vairākas, jo labāk! Ja redzu- zonas sadalītas klientu un darbinieku daļās, perfekti! Tālāk svarīgs ir labs plānojums un lietderīgo telpu… Lasīt vairāk »
Es personiski nevienu neuzskatu par ienīstamu, vēl jo vairāk ,neprofesionālu un neētisku, bet kādu pilnīgi noteikti uzskatu par ļoti subjektīva, radikāla viedokļa paudēju (stāsts par ātrijiem, vizuālajām neaizskaramībām un nemaz nerunāsim par pašnāvību draudiem) , kam IR TIESĪBAS būt kā daļas arhitektu sabiedrības viedoklim, bet ne žūrijā, kur ,lai vai cik tas neizklausītos kolaboracioniski, vajag vēsu, mierīgu, filtrētu viedokli, kuru vēlāk ir iespējams AIZSTĀVĒT pie apelācijām. Vai varēs aizstāvēt viedokli par ātrijiem? Tavs tiesu tēls ir piemērojusies mūsdienu nelāgajai tiesu uztverei LV sabiedrībā. Patiesībā jau jēdziens "tiesu konveijeri" netieši parāda Tavu attieksmi pret tiesām, noteikti Tu arī uzskati Saeimu par… Lasīt vairāk »
Paldies par drosmi, būtu labi ja Sergejs, Uldis u.c. žūrijas arhitekti mēģinātu pamatot savu lēmumu, redzot augstākminētās būtiskās iebildes. 1) Par tiesas redzējumu – ļoti drūms izklausās Tavs redzējums "tiesu konveijers". Cilvēki – roboti, nost ar gājējiem un publisko transportu, gaismu telpās utt. Biškiņ pārspīlēju, bet ne pārāk. 2) Ja var zināmā mērā piekrist tam, ka šī nebūs tā vieta kur veicināt omulīgu tērzēšanu, tad pilnīgi nevar piekrist tam, ka tad plaša publiskā telpa ir lieka. Šeit sanāk vienā šaurā ātrija koridora strēmelē, pulcējas daudz ļaužu, kur tie ir tādā Parīzes kafejnīcas intimitātē, ka "spiesti" aprunāties satiekoties paziņām… Plašākā zonā… Lasīt vairāk »
renārs, šoreiz tev ir izdevies ļoti precīzs LV ierēdniecības un valsts pārvaldes reprezentācijas portrets.
arhitektūra parasti ir varas spogulis
plašāk paskatoties – arī sabiedrības spogulis
tad nu lasam un spoguļojamies 🙂 tomēr labi, ka ir tāda vieta kā a4d
PS. attiecībā uz evakuācijas iespējām, man šķita tiešām svarīgi, lai apmeklētāji evakuētos savā zonā, tiesneši savā(pa saviem gaiteņiem un kāpnēm) un konvoējamie, savukārt, būtu nodalīti no abiem iepriekšminētajiem, un viņu ceļi trauksmes(viltus trauksmes) gadījumā nekrustotos – ne tā? bet visu jau var atrisināt…
Pēc šīs tikšanās Lježā bija pagājuši vairāki mēneši ,kad es kādreizējā Briseles Karātavu kalnā pilnīgi negaidot ieskrēju Austerlicam tieši rokās un, proti uz Tiesu pils kāpnēm, kura kā viņš man tīliņ teica, esot lielākais kvadru krāvums visā Eiropā. Šis singulārais arhitektoniskais monstrs, par kuru Austerlics tajā laikā gatavojās rakstīt zinātnisku darbu, ka vinš man atklāja, it pagajusa gadsimta astondesmitajos gados Bri¬seles buržuāzijas steidzināts būvprojekts, to sākts būvet, pirms vēl grandiozie, kada Jozefa Pularta zīmetie plāni bijuši izstrādāti visos sikumos, ka rezultātā, Austerlics teica, šajā vairāk nekā septinsimt tūkstoš kubikmetru lielajā celtnē it koridori un kapnes, kas ved uz nekurieni, tāpat… Lasīt vairāk »
…es izbaudīju tekstu, kaut brīžam tas šķita sirreālistisks, baiss….
Ak dies arhitekti, cik jūs esat interesanti! Apskaužu jūsu portālu. Samērā pieklājīgā un cilvēcīgā veidā mākat enerģiski un uzstājīgi diskutēt par savu štelli. Aizraujoša lasāmviela. Pavilkāt; Nezinu, varbūt aiz asinsbalss vai citādi bet man patīk brāļa pieeja šoreiz, vajag saukt un projektēt lietas īstajos vārdos un izskatā, tik piestrādāt pie efektīga un vienkārša "virsraksta" ja reiz sabiedriska lieta. Dinozauru intoxikācijas domāšanas laiki gan mākslā un ceru kā atbalss arī tās mātē (arhitektūrā) būtu tākā noslāpuši. Idejas vairs nav stilīgi pāreksekūtēt. Tagad pietiek tās svarīgumam piešķirt tik pašu nepieciešamāko lomu, un tur nu gan ir vēl liela izvēle. Ātra, bet ne… Lasīt vairāk »
Vakar piedalījos diskusijās par Purvīša balvu… Tev taisnība – par jūsu lietu ["mākslu"] viedokļu apmaiņa ir pilnīgi bezcerīga – kādi tik spriedelējumi nebija jānoklausās, piedevām vērtēts tiek bez jebkādu kritēriju definēšanas.
Ak dies arhitekti, cik jūs esat interesanti! Apskaužu jūsu portālu. Samērā pieklājīgā un cilvēcīgā veidā mākat enerģiski un uzstājīgi diskutēt par savu štelli. Aizraujoša lasāmviela. Pavilkāt; Nezinu, varbūt aiz asinsbalss vai citādi bet man patīk brāļa pieeja šoreiz, vajag saukt un projektēt lietas īstajos vārdos un izskatā, tik piestrādāt pie efektīga un vienkārša "virsraksta" ja reiz sabiedriska lieta. Dinozauru intoxikācijas domāšanas laiki gan mākslā un ceru kā atbalss arī tās mātē (arhitektūrā) būtu tākā noslāpuši. Idejas vairs nav stilīgi pāreksekūtēt. Tagad pietiek tās svarīgumam piešķirt tik pašu nepieciešamāko lomu, un tur nu gan ir vēl liela izvēle. Ātra, bet ne… Lasīt vairāk »
Vakar piedalījos diskusijās par Purvīša balvu… Tev taisnība – par jūsu lietu ["mākslu"] viedokļu apmaiņa ir pilnīgi bezcerīga – kādi tik spriedelējumi nebija jānoklausās, piedevām vērtēts tiek bez jebkādu kritēriju definēšanas.
Var nepatikt koncepts, bet šo darbu noteikti varēja pamanīt, kas uz 25 iesniegto pretendentu fona nav mazsvarīgi, malači
Varbut varetu saja portala ludzu nopublicet ieverojamakos darbus / attelus?
nabaga kaimiņi Brīvības ielā 209, tiem jau nu saules gaismu dzīvoklīšos neredzēt…
Liels prieks par šo lēmumu! Patīk!
Skatot izstādi, biju pamanījis vinnējušo darbu, bet pamatā tikai impozantās un dekoratīvās ielas fasādes dēļ. Taču ticu, ka utilitārais plānojums varēja patikt pasūtītājam.
Diemžēl, neviens no maniem favorītiem nav ticis atzīmēto pulkā – VV-333 un WM 969.
Tāpat relatīvi paviršā iepazīšanās ar konkursa darbiem neatklāja neko pārinteresantu, ko nevarētu teikt par pirms tam pētīto svaigāko pasaules praksi tiesu namu/piļu jomā.
Ar oriģinalitāti un ģenialitāte mūsdienš tālu netiksi. Ideja jāprot pasniegt tā, ka tā patiks tam kam jāpatīk. Un tas ir izdevies. Bet protams ģēniji stārhitekti un anarhitekti brēks šā vai tā 🙂
Nenoliedzami, ka 1.vietas darbs ir labi noformēts, tas uzrunā un piesaista sev uzmanību. Ceru, ka autori neapvainosies par nelielu kritiku- daži jautājumi un kāda subjektīva piezīme par šo projektu, kas gan tomēr vairāk būtu adresēti žūrijai, kuras argumentācija, kā noprotu vēl sekos. Ieejas ēkā. 1. Vai apmeklētājs no apakšzemes autostāvvietas drīkst doties uz tiesas zālēm netraucējot apsardzi? Piemēram, ar liftu vai pa kāpnēm uz 5to stāvu. 2. Kā apmeklētājs no Ropažu ielas puses iekļūs ēkā ? Kā tiesas darbinieks no Brīvības ielas puses nokļūs uz darbinieku ieeju ? Konvoja transports. 3. Vai tas ir racionālākais risinājums – izbūvēt sarežģītas ģeometrijas,… Lasīt vairāk »
iesaku griesties iepirkuma uzraudzības birojā ar argumentētu protestu…
bet vajag steigties!
Žūrijas kompetence un atbildība izskatās apšaubāma, palaižot garām šādus būtiskus risinājumu brāķus jeb NErisinājumus.
vai varētu atrast kādu darbu kurā viss ir kvalitatīvi+ekonomiski atrisināts+izpildītas visas prasības? var jau buut ka bija tur arī tāds
Bija! vairaki!
Man nebija ne tik daudz laika, ne vēlēšanās sīki iedziļināties 25 darbos 🙁
Platības, telpu izmērus un skaitu vienmēr var labot/precizēt/mainīt darba gaitā, tāpēc mani šajos projektos interesē ne akla sekošana programmai, bet konceptuālais risinājums, kam šoreiz pieder bezgaismas gaiteņi un pārējās telpas, ko šī komentāra autors sakās atklājis. Atkal jāatsaucas uz iepriekš pētīto pasaules praksi – vismaz tiesas zālēs tur dabiskais apgaismojums ir gandrīz vai galvenais procesa spēlētājs.
Skatot izstādi radās interesants iespaids, projektētie objekti diezgan jūtami atšķīrās gabarītos, pat tik uzskatāmi, ka it kā projektētājiem būtu izsniegtas dažādas programmas.
Vai vērīgajai meitenei nav putniņi galvā? Tik smalka analīze jeb iedziļināšanās koncepta meta izstrādei var būt kaitīga un var netikt pie uzvaras 🙂
Ja uz šķūnīša uzrakstīts nepeiklājīgs krievu vārds no 3 burtiem, tas nebūt nenozīmē, ka tur iekšā vairāk ko par malku atradīsi. Tieši tas pats ar šeit notiekošajiem "metu" konkursiem (tiesa, ne visiem), par ko jau dažās citās tēmās tepat ieminēts. Gandrīz vai vienīgā vieta, kur rakstīts vārds mets, ir virsraksts, pati konkursa programma atbilst pilnvērtīgam skiču projektam un vietām pat to pārsniedz. Un tieši koncepts nav prasīts.
nolikumā bija prasība, lai atbilstoši normām un noteikumiem – varbūt projekta autori varētu paskaidrot savu evakuācijas risinājumu?
un ja nē – ko par to domā žūrija?
platība – vai tiešām 19 000???! uz planšetēm platība tā arī nebija norādīta, neticās kaut kā – tik kompakti izskatījās -kā tad ar intensitāti?
varbūt autori tiešam varētu sniegt kādus faktoloģiskus skaidrojumus
kas attiecas uz tumšo, garo gaiteni ar viesnīcas tipa durvīm abās pusēs, piekrītu viedokļiem, ka uzdevums būtu būvēt tā, lai ēka arī pēc 5, 15 un 25 gadiem būtu aktuāla un atbilstoša
tas ir tas, ko nesaskatīju darbā uzvarētājā
galēji tuvredzīgi ir tagad akli izdabāt vienīgi krīzes režīma iespējām
tāpēc nav īsti prieka par konkursa laureātu
ja vajadzēja kompakti un ekonomiski, tad tā arī vajadzēja rakstīt uzdevumā
citādi iznāk tā, ka daļa dalībnieku iesniedza kā labāk, kā Eiropā tagad būvē, bet uzvarēja kā vienkāršāk
un vai tad ir vienkāršāk rezultātā?? jautājums paliek
Paldies par cīņu konkursā visiem dalībniekiem. Daudzu spēcīgu darbu parāde. Paldies par novērtējumu žūrijai. Centīsimies atbildēt uz jautājumiem.
Ieejas ēkā. 1.-pagraba stāva plānā no apmeklētāju autostāvvietas pa kāpnēm gruntsgabala Brīvības ielas stūrī, vai tiešām pa liftiem, kurus var ieprogramēt, lai bez caurlaides apstājas tikai atļautās pieturās 2.-tiesu darbinieks pārsvarā brauks ar mašīnu, ja ar sabiedrisko, un nevēlas izmantot ieeju no Ropažu ielas, plānojums ļauj ierīkot kodētas durvis 1. stāvā. Konvoja transports. 3.-jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka ierīkojot konvoja piebraukšanu zemes līmenī blakus esošās dzīvojamās mājas iedzīvotājiem nāksies visu turpmāko skatīties uz šo nepatīkamo skatu, tāpēc pazemē noteikti labāk. 4.-aicinu aizbraukt uz Amsterdamu un tad 21 gadsimtā vaimanāt par gruntūdeņiem. Atbilstība konkursa uzdevumam. 5.-arhivi ir divos stāvos – kopā… Lasīt vairāk »
Andrej, paldies par mēģinājumu atbildēt uz dažiem no jautājumiem. Ieejas ēkā. 1. Jautājums šeit bija par apsardzi. No Tevis teiktā es saprotu, ka ieprogrammēts lifts apstājas 1 stāvā un apmeklētājs apciemo apsargus? Un tad brauc tālāk – nu padomā vēlreiz. Vai kāpnes arī var ieprogrammēt? 2. Ņemot vērā blakus esošo tramvaju, kā arī autobusu un trolejbusu satiksmi pa Brīvības ielu – visnotaļ „ilgtspējīga” žūrijas pieeja attiecībā uz pilsētas nākotni. Konvoja transports. 3. Nesapratu par nepatīkamo skatu, jo konvoja automašīna tāpat braukā pa ielām un runa ir tikai par apgriešanās manevru. Jautājums bija par risinājuma racionalitāti attiecībā uz ēkas izmaksām. 4.… Lasīt vairāk »
7. nedaudz precizēšu – nevis viens vai divi kabineti, bet divpadsmit- trīspadsmit.
Konkursu rīkotāju paviršības ļāva konkursa dalībniekiem improvizēt, jo konkursa uzdevuma programma jau sākotnēji neatbilda izvirzītām Rīgas attīstības plāna prasībām, kā arī dažviet neatbilda LBN, vai, ja atbilda, tad ar "piezīmēm", ka konkursa priekšlikumam jāatbilst visiem LR normatīviem aktiem.
Šo atbilstību nodrošināja katrs konkursa dalībnieks, nevis konkursa rīkotājs. Tādā veidā ikviens darbs ir un nav atbilstošs nolikumam, kur priekšlikuma iesniegšana akceptē nolikumu, bet pats priekšlikums realizē "piezīmes".
The Jury is the one judged
Šobrīd man interesē saprast, kapēc žūrijas daudzo apspriežu rezultātā izvēle ir tāda, kāda tā ir. Mans top 5 noteikti izskatītos pilnīgi savādāks, iespējams, no apbalvotajiem darbiem tajā būtu tikai 1.618 darbs. Vispirms gruntsgabala izvēle starp dzīvojamām mājām, publiski nozīmīgai sabiedriskai celtnei liekas nepiemērota. Diemžēl Rīgā daudz reprezentablākos apbūves gabalos slejas komercapbūve. Tad programmas savietojamība ar būvvaldes prasībām. To jau kāda dalībnieku komanda bija veiksmīgi noformulējusi, uzrakstot konkursa sekretārei jautājumu/rezumējumu, ka tiek prasīts neizdarāmais. Atbilde pāris nedēļas līdz darbu nodošanai bija, ka drīkst proporcionāli samazināt kvadratūras. Konkursu darbos bija redzams, ko katrs uzskata par pieņemamu samazināt. Faktiski tas bija plašs lauciņš… Lasīt vairāk »