Pieņemot Francijas vēstniecības Latvijā piedāvājumu, VKPAI piedāvā interesentiem iespēju ar fotogrāfiju un projektu autoru izteikumu starpniecību ielūkoties arhitektu ideju kristalizācijas radošajā procesā, kā arī novērtēt rezultātu — ēkas jaunā veidola saikni ar kultūrvēsturisko tradīciju.
Izstādē redzamas šādi pārveidotas 18 ēkas. Iedvesma to pārbūvēm smelta reģionam raksturīgajās arhitektūras vēsturiskajās formās. Īstenotajos projektos maksimāli saglabātas pagājušo gadsimtu būves, taču laikmeta prasību noteiktajai ēku jaunajai funkcijai atbilstošajās piebūvēs un interjerā atbalsojas tik vien kā senās celtnes kompozīcijas būtiskākie elementi. Izstādes autori piedāvā novatorisku pieeju kultūras mantojumam — arhitektūras transkripciju.
Arhitektūras filozofijas kontekstā vārds «transkripcija» ir novitāte gan franču, gan latviešu valodā. Tradicionāli terminu «transkripcija» pārrakstīšanas vai arī aranžējuma nozīmē lieto lingvistikā un muzikoloģijā, kur ar to saprot runāta vārda simboliska atveidi rakstos vai jaunradi. Arhitektūras transkripcijā celtnes vēsturiskais tēls kalpo par iedvesmas avotu mūsdienu meistara radošo spēju izpausmei. Līdzīgi kā komponists aranžējumā respektē skaņdarba autora individualitāti, mūsdienu arhitekts pārbūves projekta jaunrades procesā meklē vēsturisko saikni ar seno ēku, respektējot iepriekšējo paaudžu veikumu, celtnes identitāti un novietojumu ainavā; veido savdabīgu dialogu starp nepieciešamību radoši izpausties un pietāti pret kultūras mantojumu.
Arhitektūras mantojuma aizsardzība ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem, īstenojot kultūras pieminekļu saglabāšanas politiku valstiskā līmenī. Tas paredz gan autentiskuma saglabāšanu, gan objekta atjaunošanu un izmantošanu atbilstoši mūsdienu dzīves prasībām. Vēsturiskā un modernā simbioze franču arhitektu īstenotajos projektos vedina analizēt situāciju arī Latvijā.
