Treknie gadi ir atgriezušies, — līdzīgi noteikti nodomāja ne vien,
dzirdot vakardienas Kultūras ministrijas palaisto vēsti par kultūras būvēm, ko
Rīgā paredzēts īstenot līdz 2018. gadam, — to vidū arī mākslas muzeju kā tiltu
pāri Daugavai. Vēl jo ironiskāk šī ziņa skan kontekstā ar vakarnakt notikušos
ugunsgrēku Rīgas pilī.
Kultūras ministrijā izveidotā darba grupa ir izvērtējusi nozīmīgu
kultūras infrastruktūras objektu izveides iespējas Rīgā un vakar preses
konferencē iepazīstināja ar plāniem. Līdz
2018. gadam, kad valsts svinēs simtgadi, ministrija grib īstenot gan Laikmetīgās mākslas muzeju,
akustisko koncertzāli, gan arī Daugavas stadiona pārbūvi.
Muzejs pār Daugavu
Kā savdabīgākā un ambiciozākā izskanēja doma par Laikmetīgās mākslas muzeju, ko varētu veidot
uz pirmā Dzelzs tilta palikušajiem balstiem pāri Daugavai, savienojot abus
krastus, stiepjoties 690 metru garumā, divos līmeņos. Šāda ideja pirms dažām
nedēļām esot ienākusi prātā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
vadītājam Jurim Dambim.
«Ja atļautos šo tiltu atjaunot jau ar citu funkciju, tad
šķērsot Daugavu būtu iespējams arī kājām gājējiem. Ja tiktu realizēta šī ideja,
tad šis objekts varētu kļūt par vienu no interesantāko mākslas piepildījumu
Eiropā, ja ne pat visā pasaulē. Protams, tas pie nosacījuma, ja tiktu
arhitektoniski kvalitatīvi atrisināts. Domāju, ka šeit nebūtu nekādas pretrunas
ar pieminekļu aizsardzības jautājumiem un droši vien nevajadzētu būt
iebildumiem arī pilsētai, ja tā būtu sabiedriski ļoti nozīmīga būve,» pauda
VKPAI vadītājs.
Darba grupa vairāk izvērtējusi muzeja izbūves iespējas
Andrejsalā un Triangula bastionā. Andrejsalas spēkstacijas pārbūves projekta
skici jau izstrādājusi birojs OMA un paplašināšanas aptuvenās izmaksas tiek rēķinātas
uz 29 miljoniem latu. Par izcilu vietu muzeja izveidošanai , arī no tūrisma
potenciāla viedokļa, var uzskatīt
Triangula bastionu, kuram būtu nepieciešama pārbūve un paplašināšana. Lai
muzeju īstenotu tur, jārīko konkurss, izbūves aptuvenās izmaksas tiek lēstas 20
miljonu latu apmērā, situāciju apgrūtina sarežģītie īpašumtiesību jautājumi.
Kultūras ministrijas izveidotās darba grupas vadītājs un
kultūras ministres padomnieks Jānis Dripe skaidroja, ka līdz oktobrim tiks
sagatavots tehniski ekonomiskais pamatojums dzīvotspējīgajiem projektiem, lai
valdība tad jau varētu sākt lemt par to īstenošanu. Tā kā ideja par būvi uz Dzelzs
tilta balstiem pirmo reizi izskanējusi tikai pirms pāris nedēļām, tad nekādi
aprēķini par to, cik šāda ieceres īstenošana varētu izmaksāt, nav vēl veikti.
Kongresu nams,
koncertzāle, stadions
Kā norādīja Dripe, patlaban vislabāk ir sagatavots Rīgas
Kongresu nama pārbūves projekts. Šajā gadā ir izstrādāts tehniskais projekts un
plānotās izbūves izmaksas ir līdz 25 miljoniem latu. Ja Rīgas Kongresu nama
pārbūvi sāktu 2015. gadā, tad plānotos darbus būtu iespējams pabeigt līdz 2018.
gadiem. Tāpat nav atmesta doma par koncertzāles izbūvi uz AB dambja — darba
grupa izvērtējusi arī to. Joprojām attīstības meta stadijā ir 2006. gadā rīkotā
starptautiskā konkursa uzvarējušais projekts. Koncertzāles prognozējamās
būvniecības izmaksas ir 30 miljoni latu, bet AB dambja stiprināšanas, pazemes
autostāvvietas izbūve un tiltu izbūve uz dambi izmaksātu vēl 15,5 miljonus
latu.
Savukārt Daugavas stadiona pārbūve, paredz slēgtas futbola halles izveidi un,
ņemot vērā arī deju svētku vajadzības, — tribīnes 17 tūkstošiem skatītājiem pašreizējo
5000 vietā, tiktu dota mājvieta dažādām sporta organizācijām un izveidotas
ērtas autostāvvietas. Stadiona pārbūvi iespējams veikt vairākās kārtās, bet to
izmaksas patlaban vēl nav aprēķinātas.
