Ekskursija Ģipša fabrikā

8. jūlijā Māris un Zaiga Gaiļi aicināja domubiedrus un arhitektūras interesentus iepazīt Ģipša fabriku. Viens no raksturīgākajiem Zaigas Gailes biroja veidotā ansambļa kritērijiem ir dabiskums. Sajūtās par formām, krāsām, materiāliem — ķieģeli, apmetumu, koku, čugunu.

Diena pēc ilgiem nelāgi drēgniem laikiem, lutināja ar siltu sauli. Dodoties pa Balasta dambi, garām slīd romantiski salīkušas koka mājiņas, Daugavas upes ūdeņi, kuros pa retai reizei baltas švīkas atstāj kāda nemierīga jahta. Zem kājām bruģis klaudz un tā vien gribas kā jautri trallināt, vieglā dejas solī virpuļot, ļaujot svārkiem ar vēju rotaļāties. Pāri māju jumtiem vīd Ģipša fabrikas skurstenis. Ģipša ražotnes dūmus tas vairs nelaiž debesīs, labi ka tā, jo tā pakājē Zaiga un Māris Gaiļi ar radošas komandas palīdzību radījuši jaunu, modernu dzīvojamo māju ansambli.

Pie Enkuru ielas vārtiem saimnieki sagaida savus viesus — arhitektus un arhitektoniski domājošos, sniedzot karti, kas kalpo par loterijas biļeti, intriģējošākai ekskursijas baudīšanai. Trim no aptuveni pusotra simta apmeklētājiem ekskursijas noslēgumā bija lemts tikt pie vērtīgām balvām — filozofiskas arhitekta profesijas apcerēšanas un relaksējošas brīvdienu sajūtu tveršanas blakus esošajā viesu namiņā.

Viss sākās sen. Ar ģipša fabrikas uzcelšanu XX gadsimta sākumā. Turpinājās ar fabrikas transformēšanu par armijas ķīmisko tīrītavu un beidzās ar hokeja nūju ražotnes izveidošanu. Klusuma un panīkuma periodu kliedēja Zaigas un Māra Gaiļa sapņi, kas rasti Daugavas ainavā raugoties no savas mājas zilā balkoniņa. Tad konkurss 1998. gadā, tad privatizācija un projekts, kas sevī ietvēra jaunas dzīvojamās vides kvalitātes.

Kompleksu no trim debess pusēm apjož ķieģeļu arhitektūrā risināta vecā māja, lielā māja, holandiešu māja, angļu māja. Ceturtā debespuse, kas vērsta uz upes pusi, papildināta ar jaunradītu apjomu — kotedžas ēku, kas noslēdz iekšējo pagalmu. Arhitektu kolektīvs pirms izšķiršanās par tā nepieciešamību ilgi diskutējuši. Pārdomas par to, cik veiksmīgu dialogu jaunrade veido ar esošo sārto ķieģeļu arhitektūru, lai paliek katra apmeklētāja ziņā. Projekta izstrādes gaitā Mārim un Zaigai Gaiļiem izkristalizējās doma par to, ka dzīvojamās ēkās eksterjera arhitektūrai ir jābūt ciešā kontaktā ar interjera arhitektūru. Ir jābūt veidotiem dizaina dzīvokļiem, kuros iekodētas tās pašas sajūtas, kas lolotas visas Ģipša fabrikas ietvaros. Šī iecere attaisnojusies, jo arī klienti jauno īpašumu vēlas iegūt gatavā veidā un bez remontdarbu kreņķiem azotē, tālab tūlītējā izmantošanā ir gan virtuve, gan vannas istaba, gan kamīns un iebūvētie skapji. Aptuvenās kvadrātmetra izmaksas — 800 latu.

Viens no raksturīgākajiem Gailes veidotā ansambļa kritērijiem ir dabiskums. Sajūtās par formām, krāsām, materiāliem — ķieģeli, apmetumu, koku, čugunu. Izpratnei par šiem materiāliem ar profesionāliem padomiem palīdzējis restaurators Māris Līdaka. Dzīvokļu interjeros lietota priežu dēļu grīda, pēc 100 gadus vecas tehnoloģijas izgatavotas krāsainas sešstūru betona flīzes, ar kurām klātas arī āra terases, taču nedaudz neveiksmīgi, jo sala iespaidā traumētas. Pagalma centrā izvietots Gļeba Panteļejeva radītais ūdenspumpis. Komplekss sastāv no 34 dzīvokļiem, fabrikas restorāna un jahtu kluba Marīna. Nosaukumi angļu māja, holandiešu māja rada priekšnojautu par to, ka dzīvokļi risināti vairākos līmeņos. Tas ir vēl neierasts dzīvokļu plānojuma risinājums Latvijas apstākļos.

Iespējams, ka jau no jūlija vidus, būs piepildījies vēl viens Gaiļu pāra izlolots sapnis. No jahtu piestātnes savas gaitas sāks 1935. gadā būvēta sarkankoka motorjahta Ingrīda. Kad zem viena no Rīgas kanāla tiltiem, tiks pārmontēta padomju laikā izvilktā caurule, kas šķērso kanāla ceļu viena metra augstumā, tad ar Ingrīdu Ģipša fabrikas iedzīvotāji varēs doties izbraukumā uz kādu no operas izrādēm.