Pērnavā, pēdējā desmitgadē apbūvētā vietā starp upi
un centrālo Pikk ielu, pēc Kavakava projekta īstenots jauns laukumu
un ielu dizains, kas mūsdienīgā veidā atsaucas uz vietas pagātni. Kaut arī napabeigta
un ne vēlamajā kvalitātē, vieta ir
vērtīgs pienesums Igaunijas publisko ārtelpu arhitektūras kultūrai.
Projekta uzdevums bija organizēt publisko ārtelpu
Pērnavas daļā, kur notiek attīstība. Projekta teritorijā ietilpst ielas un laukumi
starp koncertzāli, muzeju un jaunajiem iepirkšanās centriem. Aida iela ir
plānota kā jauna gājēju ass, kas savienotu jaunceļamo autoostu ar jahtu ostu.
Ainavu arhitektūras projekta nolūks bija lielmēroga atklāto telpu padarīt
aizraujošu un jēgpilnu tās lietotājiem, atklājot vēstures slāņus un uzlabojot
fizisko saikni ar pārējo pilsētu.
Projekts piedāvāja koncepciju zaļumu un
autostāvvietu izvietošanai, soliņu, atkritumu urnu un apgaismojuma dizainam. Projekta
teritorija sastāv no vairākām daļām, kam katrai ir savs īpašs raksturs. Kā
centrālā ass iecerēta Aida iela, kas stiepjas austrumu — rietumu virzienā un ir
paredzēta gājējiem. Tai piekļaujas vairāki laukumi. Laukumi koncertzāles un
vēstures muzeja priekšā ir ietilpīga vieta apmeklētājiem un var kalpot arī āra koncertiem.
Šauro ielas daļu starp darījumu ēkām, kur neiekļūst pārāk daudz saules gaismas,
ierosināts pārsegt ar stikla jumtu, vēršot
par patīkamu vietu. Austrumu pusē paveras jauns pilsētas laukums, kas
garāmgājējus iepriecina ar soliņiem, kas izvietotie zem kokiem un strūklaku. Laukums
var kalpot kā tirgus vai arī kā vieta kultūras aktivitātēm. Ar automašīnām
teritorijai var piekļūt no Põhja ielas, kas atrodas dienvidos no Aida ielas.
Projekta telpiskā koncepcija ir savienot atšķirīgas
un nenoteiktas «jaunās pilsētas» daļas,
izmantojot atsauces uz vietas pagātni. Viduslaikos
upes gultne atradās tuvāk pilsētai. Līdz pat 20. gadsimtam upe bija aktīva satiksmes
un komercijas artērija, galvenais eksporta produkts bija koksne, kas pilsētā un
ostā tika nogādāta pa upi. Atsaucoties uz pagātni, laukuma dizaina koncepcijas pamatelements
ir baļķis. Ūdens vietu iezīmē melnie klinkera ķieģeļi, kuros iegremdēti «peld»
baļķi. Laukuma un ielu ieseguma zīmējums parādā kādreizējo ūdensmalu, ostas
teritoriju, pilsētas mūri un vēsturisko baznīcas atrašanās vietu. Peldošie
baļķi ir sadrūzmējušies ap noenkuroto koncertzāli un vēsturiskās ostas vietā. Regulārāk
baļķi izvietoti ieliņā, it kā izsprāgstot atklāto laukumu plašumā. «Peldošie baļķi»
iezīmē arī autostāvvietas un gājēju pārejas. Soliņiem izmantots masīvkoks.
Aida ielai paralēlā Põhja iela ir interesenta
pastaigu vieta — kā ieliņa, kas gāja gar vēsturisko pilsētas mūri. Iela savieno
atsevišķas vecas noliktavas ar vietu, kur kādreiz atradās baznīca. Ielas
dizainā vietās, kur ir auto brauktuves ir izmantoti vēsturiski granīta
bruģakmeņi, bet gājējiem paredzētajās zonās —
pulēta granīta plātnes. Ielas dienvidu pusi apjož 0,3-1,3 metrus augsta akmens
siena.
Aida
un Põhja ielu un laukumu dizains
Autores: Katrin Koov, Kaire Nõmm / KAVAKAVA
Pasūtītāji:
Aida Partnerid OÜ; Pērnavas pašvaldība
Platība:
3,2ha
Konkurss:
2007
Projekts:
2008
Realizācija:
2009 (daļēji)
Bildes ta skaistas, bet sajūtas uz vietas – nā – ni. Kaut kas sajūtu līmenī tur trūka..Bet tas,protams, stingri individuāli.
Ievs sajuties kā nākas. Te varētu izvērst tādu patiesi nopietnu traktātu par "cilvēcīgo mērogu". Tas, protams atsauktu atminjā dažu labu diskusiju no 2006-2007 sērijas, kura, kā smejies, nekur tālāk par diskusiju netika. Vienīgais ko varētu šeit "pasvītrot" ir skarbā realitāte pilsētvides dizaina jomā. Mērens apburtais loks – kamēr pilsēta ap pilsēt-vidi nav radīta, par pēcāko diskutēt šķiet takā neauglīgi. Suvukārt, kad pilsēta jau notiek, pilsētVIDE sāk šķist kā tāds plāksteris, kas jau pirms dušas sācis līmēties nost. Tad nu…vistas un olas šķiet tieši laikā. Vai šos jautājumus ir IESPĒJAMS risināt vienlaicīgi? Vaurbūt ka var, bet ne mūsu pilsētplānošanas mentālajos rāmjos!… Lasīt vairāk »
kamer latvieshi sez un doma un spriez un atkal runa un atkal doma un ta talak un talak ,[ dazreiz piegriezas visa ta sprieshana ] tikmer leishi un igauni strada un cel un doma par nakotni . diemzel latvieshi izskatas ka pilu dika kolhoznieki salidzinot ar kaiminiem. palasiet komentarus ko parasti atstaj arzemnieki. par lietuvu un igauniju. un tad palasiet par Latviju..
everything is pretty rough and roads are bad . un ta talak . diemzel ta ir realitate
man patik ka igauni dara un iet uz priekshu. lai viniem veicas
Bildes ta skaistas, bet sajūtas uz vietas – nā – ni. Kaut kas sajūtu līmenī tur trūka..Bet tas,protams, stingri individuāli.
Ievs sajuties kā nākas. Te varētu izvērst tādu patiesi nopietnu traktātu par "cilvēcīgo mērogu". Tas, protams atsauktu atminjā dažu labu diskusiju no 2006-2007 sērijas, kura, kā smejies, nekur tālāk par diskusiju netika. Vienīgais ko varētu šeit "pasvītrot" ir skarbā realitāte pilsētvides dizaina jomā. Mērens apburtais loks – kamēr pilsēta ap pilsēt-vidi nav radīta, par pēcāko diskutēt šķiet takā neauglīgi. Suvukārt, kad pilsēta jau notiek, pilsētVIDE sāk šķist kā tāds plāksteris, kas jau pirms dušas sācis līmēties nost. Tad nu…vistas un olas šķiet tieši laikā. Vai šos jautājumus ir IESPĒJAMS risināt vienlaicīgi? Vaurbūt ka var, bet ne mūsu pilsētplānošanas mentālajos rāmjos!… Lasīt vairāk »
kamer latvieshi sez un doma un spriez un atkal runa un atkal doma un ta talak un talak ,[ dazreiz piegriezas visa ta sprieshana ] tikmer leishi un igauni strada un cel un doma par nakotni . diemzel latvieshi izskatas ka pilu dika kolhoznieki salidzinot ar kaiminiem. palasiet komentarus ko parasti atstaj arzemnieki. par lietuvu un igauniju. un tad palasiet par Latviju..
everything is pretty rough and roads are bad . un ta talak . diemzel ta ir realitate
man patik ka igauni dara un iet uz priekshu. lai viniem veicas