Šlesera zaļā gaisma

Pēdējās nedēļas laikā Rīgā izskanējušas vairākas ziņas, kas apliecina domes priekšsēdētāja vietnieka enerģisko un dinamisko pieeju pilsētas attīstības jautājumiem. Saprotamu iemeslu dēļ šīs ziņas raisīja zināmu ažiotāžu.

Ātru vīziju tirgum!

Atkāpjoties nepilnas pāris nedēļas atpakaļ — 9.oktobrī tika izsludināts iepirkums Par tiesībām veikt Rīgas Centrāltirgus attīstības vīzijas izstrādi. Varētu likties likumsakarīgs un labs turpinājums pēdējo mēnešu aktivitātēm ap Centrāltigu — izludināt konkursu par vīziju un tad, saņemot rezultātus un diskutējot, arī nonākt pie kāda redzējuma, ko tad censties soli pa solim īstenot. Taču nē, šis nav vīziju, bet iepirkumu konkurss — par labāko cenu. Un šī procedūra arī īstenota labākajās šo laiku tradīcijās.

Likums nosaka, ka minimālais iepirkuma konkursu termiņš ir 5 dienas un nav noteikts, ka šīm piecām jābūt darbdienām. Konkurss tika izsludināts piektdienā — 9.oktobrī un noslēdzās trešdienā — 14.oktobrī, droši vien tika izsludināts attiecīgajā mājaslapā, Latvijas vēstnesī, bet diezin vai kur vēl citur. Tātad formāli jau likums ievērots, taču diezin vai tas darīts ar domu, lai tiešām iegūtu labāko risinājumu.

Izlasot iepirkuma nolikumu, mazliet sasteigts liekas arī cits datums — vīzijai jābūt gatavai 15.decembrī. Protams, divos mēnešos var izdarīt daudz, galu galā taču pat veselu pilsētu var uzrenderēt vienā vai divās naktīs, taču tādam nopietnam darbam kā nozīmīgas Rīgas daļas vīzija — tas tomēr šķiet mazliet sasteigti. Tomēr, klausoties jaunās Rīgas vadības plānus, — tas varētu būt likumsakarīgi. Jācer jau, ka  būs arī bijis kāds arhitekts, kas spēj Šlesera dinamismam līdzi turēt un iesniegt savu piedāvājumu. Kaut zināms, ka Šleseram mīļākais un latviskākais arhitekts ir Ķirsons.

Debeskrāpi Lipmanam!

Vislielākās atsauksmes un viedokļus gan raisīja trešdien izskanējusī ziņa, ka Šlesera vadītā Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome devusi piekrišanu Grindex iecerētajai augstceltnei Maskavas priekšpilsētā, Salu tilta galā, un līdz ar to nolēmusi mainīt pilsētas attīstības plānu par labu uzņēmēja vēlmēm. Tam esot iebildis pilsētas arhitekts Jānis Dripe, jo attīstāmā teritorija starp Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazo krasta ielu iekļaujas Maskavas priekšpilsētas aizsargājamā zonā, turklāt Lāčplēša ielas pretējā pusē ir UNESCO aizsargātais vēsturiskais centrs. Viņš esot pieļāvis iespēju palielināt stāvu augstumu no pieciem līdz deviņiem stāviem, kas jau iepriekš esot pārrunāts arī ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

«Negribu piekrist deviņstāvu mājai, es gribu 24 stāvu māju,» pretī stājās Grindex padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans, kurš neredz nevienu iemeslu, kādēļ ēka nevarētu būt tik augsta. Viņam sirds sāp, redzot, cik nesakārtots ir šis rajons, un viņš to gribot mainīt. Augstceltne iecerēta kā daudzfunkcionāla ēka ar viesnīcu, birojiem, komerciālām platībām, tai pieguļošajā teritorijās slietos arī vairākas mazāka izmēra būves.*

Situācijas atstāts Dienā izklausās ģimenes drāmas cienīgs — kad mazais Kirovs piesper kāju pie zemes un, cauri pierei skatīdamies, dusmīgi saka: «Negribu tik mazu māju, gribu lielāku!», tad talkā nāk samiernieciski tēvišķais Šlesers un nomierina mazo nerātneli, piesolot viņam visu, ko tas sagribējis, sakot, ka Pilsētas attīstības plāns un citi saistoši dokumenti un lēmumi jau nav nekas vērā ņemams:

«Mēs atcelsim visu, ko vajadzēs,» paužot atbalstu projektam, sacīja Šlesers. Viņš kvartālu uzskata par degradētu teritoriju, kuras attīstībai nepieciešams impulss. Ja kāds investors to grib sakārtot, tam jādod tāda iespēja. «Sauciet to par izņēmumu, ja gribat,» piebilda vicemērs.*

Jāvaicā — kas tad ir minētā Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome? Tā dibināta 25.augustā un iecerēta, lai «operatīvi un pēc būtības varētu risināt uzņēmējdarbības problēmas», pamatojot, ka «līdzšinējā domes atbildīgo struktūru darbība vietējo un ārvalstu investīciju piesaistē pilsētai svarīgu infrastruktūras un sociālo projektu realizācijā ir bijusi absolūti nepietiekama, tādējādi Rīgas pilsētai ir zuduši vairāki tūkstoši darba vietu un pilsētas budžets ir zaudējis būtiskus ieņēmumus». Tātad minētā padome paredzēta, lai īstenotu Šlesera priekšvēlēšanu saukli «visiem, kuriem ir jebkādas idejas, jebkādi projekti, dodam zaļo gaismu». Taču, kādas ir padomes pilnvaras, šobrīd gan vēl nav skaidrs.

Padomes priekšsēdētājs būs Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers, bez deputātiem un dažu komiteju (Satiksmes un transporta lietu, Pilsētas īpašuma, Sociālo jautājumu) vadītājiem padomē darbojas arī RD Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Gvido Princis, Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods, Finanšu departamenta Direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis un Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors Jānis Dripe.

Krastmalu savējiem!

Savukārt vakar Dienā izskanēja ziņa, ka domes priekšsēdētāja vietnieks, iztiekot bez konkursa rīkošanas, uzreiz piekritis kāda uzņēmuma P.V.B. lūgumam iznomāt Daugavas krastmalu starp Vanšu un Akmens tiltiem peldošu piestātņu izvietošanai.

« Jau kopš 2004.gada P.V.B. ir sarunu un sarakstes procesā ar Rīgas domi par projekta Riga marine city īstenošanu. Diemžēl dažādu birokrātisku šķēršļu dēļ projekta virzība notiek lēni,» vēstulē vicemēram raksta uzņēmuma valdes loceklis Juris Videnieks, kurš pirms gada par toreizējā satiksmes ministra Šlesera padotības iestāžu naudu apceļoja pasauli, aicinot latviešus atgriezties mājās. Ņemot vērā pašreizējās domes vadības politiskos uzstādījumus, Videnieks ļoti cer beidzot ieceri realizēt.**

Kā redzams no pievienotā dokumenta, arī šajā gadījumā enerģiskā amatperosna rīkojusies ļoti līdzīgi — jau 19.oktobrī, tajā pašā dienā, kad vēstule tapusi, Šlesers iesniegumu vīzējis tālāk Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājam un Satiksmes departamenta direktoram: «virzīt izskatīšanai Rīgas domē un sagatavot Rīgas domes lēmuma projektu ar P.V.B.» Pēc Šlesera lūguma uz nākamo Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdi sagatavots lēmumprojekts, kurā bija paredzēts uz 12 gadiem iznomāt krastmalu starp abiem tiltiem minētā projekta īstenošanai. Krastmalas nostiprinājuma viena metra nomas maksa bija paredzēta divi lati gadā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, pieci lati — pēc objekta nodošanas.

Vēl vakardienas pēcpusdienā par šo jautājumu nākamajā Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē otrdien bija paredzēts deputātu balsojums, taču tagad, laikam jau pēc mediju iejaukšanās, tas izņemts no darba kārtības. Notikušo par tādu kā joku centās pāvērst Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe: «Šlesers ir lūdzis izskatīt šo jautājumu, Šlesers nevar neko vienpersoniski iznomāt.»

Katrs no šiem gadījumiem ir atšķirīgs, taču visi nepārprotami rāda domes priekšsēdētāja vietnieka enerģiju. Brīžiem nav gan saprotams, cik ļoti Šlesers tiešām grasās pārkāpt vai mainīt likumus, un cik tomēr tā ir ārišķīga uzmanības pievēršana priekšvēlēšanu gaisotnē (kā piemērā ar augstceltni). Droši vien arī arhitektiem (kā tādiem, iespējams, Rīgas attīstībā ieinteresētiem ļaudīm) un viņu profesionālajām organizācijām būtu vērts apdomāt — kā uz šādiem gadījumiem saprātīgāk reaģēt, apzinoties, ka nākotnē, tuvojoties vēlēšanām un Rīgas domei «iestrādājoties», tādu incidentu noteikti būs vēl vairāk.