A4D Vecgada aptaujā aicinājām piedalīties arī nearhitektus — ar arhitektūru cieši vai netieši saistītas vai ieinteresētas personības. Viens no jautājumiem viņiem skanēja citādi. Atbild Kristīne Budže, Ingrīda Drazdovska, Ints Luters, Valters Māziņš, Gatis Pāvils, Mārcis Sakalovskis un Andris Vītoliņš.
A4D jautājumi:
- Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā / pilsētplānošanā pasaulē.
- Jūsuprāt, ievērojamākie notikumi arhitektūrā / pilsētplānošanā Latvijā.
- Jūsu spilgtākā ar arhitektūru un pilsētu saistīta pieredze šajā gadā (notikums, ēka, pilsēta, projekts utt.).
- Ja lasāt A4D, Jums interesantākais raksts vai tēma, kas publicēta / apspriesta.
Kristīne Budže
DEKO, 10.Venēcijas Arhitektūras biennāles Latvijas ekspozīcijas administratore
1. Lai kādu atsevišķu ēku definētu kā notikumu konkrētajā gadā, tās publicitātes kampaņai jānotiek tajā gadā — vai nu prezentējot projektu vai pabeidzot celtniecību. Šādu vienu 2006.gada ēku, kura man liktos notikums, kas izceltos uz meinstrīma fona utt., nevaru nosaukt. Šāgada ēkas ir agrāk aizsākušos tendenču apstiprinājums un turpinājums, piemēram, ekscentriski muzeji līdz šim plašāk nezināmās pilsētās utt.
2. Viena no mani interesējošām tendencēm ir arhitektūrai nepieciešamā starpdisciplinārā daba — arhitekts viens pats nevar izvilkt projekta veiksmīgu rezultātu, tāpēc Remam Kolhāsam nepieciešams AMO, bet Herzog & de Meuron strādā kopā ar Mihaēlu Kreigu—Mārtinu. Tie tikai vienkāršākie starpdisciplināras sadarbības varianti. 2006.gada notikums Latvijā saistīts ar mēģinājumu paplašināt projekta tapšanā iesaistīto loku, un tas ir Anda Sīļa Rīgas akustiskās koncertzāles projekts, kura, manuprāt, viens no būtiskākajiem veiksmes faktoriem, vismaz šajā sākuma stadijā ir sadarbība ar Holgeru Eleru.
3. Venēcijas biennāle.
4. Patīk A4D sadaļa Arhiblogs. Vairāk par informatīvajiem rakstiem interesē to komentāri, bet bieži vien, ieraugot kādu, bagātīgi komentētu rakstu un nepacietībā steidzot tos izlasīt, nākas secināt, kā tie ir savstarpēja attiecību kārtošana, nevis komentāri par lietu.
Ingrīda Drazdovska
1. Jau trīs gadus apmeklēju pasaules, iespējams, lielāko nekustamā īpašuma izstādi MIPIM Kannās, kur lielākoties rāda dažādus pilsētplānošanas projektus, ir arī arhitektūras sadaļa u.tml. Šogad Parīze tur izrādīja La Défense rajona attīstības priekšlikumu šā rajona 50 gadu jubilejas kontekstā. Par tā ievērojamību neesmu pārliecināta, bet pašai likās interesants (jebkurā gadījumā atmiņā spilgti iespiedies). Vēl kā tiešām interesantu atceros kvartāla attīstības priekšlikumu Milānā, ja nemaldos, Normena Fostera «darinājumu». Izstāde pati par sevi ir ļoti nozīmīga — var redzēt, kas notiek citur. Vismaz vīzijās.
2. Koncertzāles konkurss. Viena pēc otras publiski sāk parādīties dažādas mikrorajonu attīstības vīzijas (Bojārs Mežaparkā, Zaķusala, Andrejsala, Merka Skanstes iela u.c.) Varētu būt Klīversalas attīstības konkurss.
3. Sanāca pabūt divās lielās metropolēs — Parīzē un Londonā — tur nodomāju, žēl, ka Rīgā nav tādi forši gājēju tilti pāri upei, kādus šķērsoju tur.
4. Diskusija, kas izvērtās par Klīversalas konkursu. Pārsvarā tiešām ar interesi palasu komentārus par dažādiem konkursiem, maziem vai lieliem.
Ints Luters
Ainavu arhitekts, jones & jones architects and landscape architects, Sietla
1. Pasaules sasilšana kā līdzeklis pilsētplānošanas, arhitektūras un ainavu arhitektūras pārvēršanai par līdzekļiem dzīves kvalitātes uzlabošanai un demokratizēšanai.
2. Tas, ka Latvija parakstījusi Eiropas Padomes Ainavu konvenciju (29.11.2006).
3. Lielās vētras un sniegputeņi pie mums Sietlā un cilvēces spējas, kā arī nespējas adaptēties mainigajās situācijās.
4. A4D man ir saistošs un interesants. Pateicoties tam, daudz ko redzu. Tomēr interesantākais ir raksti par pilsētas kultūrvidi. Būtu vēl labāk, ja diskusiju virzītu uz to, kā demokratizēt pilsētu un kultūrvidi, kā tas saistās ar vispārējo vidi (kultūras avots ir vide, skat. EP Ainavu konvenciju) un kā vairot pilsētas un kultūrvides demokratizēšanos caur lielajiem attīstības projektiem.
Valters Māziņš
Jaunrīgas attīstības uzņēmuma valdes priekšsēdētājs
1. Dubaijas vēlme pozicionēties kā alternatīvam kūrortam un bagātu cilvēku otrajai mājvietai — tuksneša kūrorts?!
2. Šķiet, liels notikums ir gada sākumā spēkā stājušies Rīgas pilsētas jaunie attīstības plāni, kuriem šobrīd pati pilsēta īsti netic un neredz, kā to realizēt.
Rīgas arhitektūrā liels panākums ir Galerija Centrs realizācija, kas dod būtisku ieguldījumu Vecrīgas sakārtošanā.
4. A4D uzmanību piesaistījis ne tikai ar svaigu informāciju par arhitektūras norisēm, īpaši manu uzmanību piesaistījusi rubrika un iesāktā diskusija par pilsētvidi. Domāju, ka nākošajā gadā arī mums (JAU) būs par to, ko teikt. Sekmes un panākumus Jaunajā gadā!
Gatis Pāvils
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Ziemeļu koridora projekta vadītājs
1. Arhitektūras un pilsētbūvniecības tendences daudzviet parāda, ka ir dzimusi un attīstās jauna himēra, kas sevī savākusi postmodernisma, fantastikas filmu, komercializētas un paviršas «zaļās kustības» novirziena, kā arī attīstītas inženierijas gabaliņus. Kur pasaulē ir vairāk ambīciju un naudas, tiek piedāvātas veselas mikropasaules ar grandioziem burbuļainu, šķību un savērptu būvju mežiem. Šādas arhitektūras un pilsētbūvniecības galējās izpausmes tiek piedāvātas un jau realizētas Dubaijā, līdzīgi projekti ir Ķīnā, Indijā, Pakistānā un citur. Brīžiem šī bēgšana no apnikušā funkcionālisma un racionālisma izskatās baisi, bet par garlaicību sūdzēties nevar.
2. Megaprojektu ēra Rīgā. Nav pārliecības, ka kaut viens no tiem varētu tikt realizēts pilnībā, nav pat pārliecības, ka šāda lielprojektu konkurence ir pilsētai noderīga, bet pārsteidzoši, kā mazas valsts salīdzinoši nelielā pilsētā ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu pāris gadu laikā tiek piedāvāti vismaz 10—15 ļoti liela mēroga apbūves projekti (3 brāļi, Rīgas ostas pilsēta, Zaķusala, lidostas biznesa zona, Merka un Lucavsalas Lucavsala, Ķīpsalas projekti, Klīversala, Mežaparks—Čiekurkalns, Rumbula, Skanstes iela, Soleville un citi). Droši vien kādi pieci no šiem projektiem tiks realizēti daļēji, pārējie paliks grāmatai Rīga, kuras nav 2.
3. Dalība viena šāda lielprojekta sagatavošanā.
4. Ja godīgi — īsti nevaru atcerēties — raksti bijuši labi, taču publikas atsaucība ne pārāk augsta. Izskatās, ka pārsvarā cilvēki aizņemti tiešajos darbos un komentāros bieži tādi pesimisti dzīvojas.
Mārcis Sakalovskis
Kreisā krasta kustība
2. Salīdzinoši daudzie, īpaši jau salu un ūdensmalu attīstības piedāvājumi galvaspilsētā. Tātad norāde uz to, ka nauda labprāt plūst uz Rīgu un pilsētas ekonomiskā pievilcība un investīcijas, gudri virzītas, var pilsētu darīt svaigāku un interesantāku, kā arī patīkamāku un ērtāku tajā dzīvojošajiem.
No ūdensmalu projektiem, protams, izceļas koncertzāle. Nedaudz skumji, ka arvien vairāk tieši īpašo, īpatnējību iekrājušo un brīvi pieejamo stūrīšu kļūs glancēti sakopti, draudot zaudēt to iepriekšējo vērtību (Andrejsala, Sakta, Centrs, no nedaudz citas operas un senāka laika arī stacija). AB dambim kā neapbūvētai zemes strēlei — vientulīgajai rindai skatītāju ar skatu uz Vecrīgas skatuvi — ir liela vērtība. No otras puses pati koncertzāles ēka kā Rīgas jaunā arhitektūra manās acīs iegūst arvien lielāku pievilcību un tai vajag atbilstoši ambiciozu novietojumu.
3. Spilgtākā mana paša pieredze radusies starp diviem pretējas izjūtas radošiem novērojumiem:
Mīnuss. Tas, kāda Rīgā bijusi tradīcija organizēt publiskās apspriešanas. Konkrēti — šobrīd vislielākajam aktuālajam apbūves projektam Rīgā, tas ir, Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijai. Apspriešana atvaļinājumu laikā jūlijā. Rātsnamā izstādītie materiāli vēlamo uzdod par esošo, tajos tieši šai koncepcijas redakcijai piedēvē īpašības, kuras Rīgu padarīs par «konkurētspējīgu», «Ziemeļeiropas un Baltijas centru». Protams, tika lietoti arī tādi daiļskanīgi apzīmējumi kā «liberāla», «moderna», turklāt vēl koncepcija pagūst arī respektēt un izcelt vēsturisko apbūvi un Rīgas zīmolu — tās torņu siluetu. Vareni!
Žēl, ka šie pozitīvie vārdi par pilsētas konkurētspēju nebalstās uz kādu pilsētas ieguvumu un zaudējumu aplēsi Attīstības plānā. Turklāt nezinu pat, vai pēc tik labiem vārdiem vasaras vidū paliek vieta, pārliecība un drosme kādam citādākam viedoklim uz apspriešanu atnākušo anketās. Toties droši vien tie, kuriem kāda kritika bijusi padomā, pēc Rātsnama apmeklējuma jutās daudz pozitīvāki.
Maketa šim projektam, lai novērtētu abu Daugavas krastu jaunās attiecības un Kreisā krasta silueta saskanību, nebija. To gan varbūt kompensēja meistarīgā teksta uzburtās pozitīvās ainas.
Pluss. Cilvēku acīs parādās dzirksts, dziļāk ieskatoties savā pilsētā. Domāju, ka ir gana liela daļa aktīvu rīdzinieku, kuri ne tikai gribētu līdzdarboties Rīgas un savu apkaimju attīstības veidošanā, bet arī ar prieku paplašinātu izpratni par šo attīstību. Protams, ja justu to, ka pilsētai viņu viedoklis un labsajūta ir svarīga un to grasās patiešām ņemt vērā. Arī spriežot pēc politiķu attieksmes un atsaucības, ir niša, lai publiskās apspriešanas no butaforijas padarītu par pilsētai reālu vērtību pienesošu pasākumu.
Andris Vītoliņš
1. Kā nozīmīgāko minēšu ― ĶĪNA. Es to nosauktu par zvērīgu izrāvienu. Te ieteiktu daudziem uzmanīties, jo aziāti mācās ātri un strādā cītīgi. Vēl pirms desmit gadiem vairums no viņiem nezināja, kas ir tualetes papīrs un kanalizācija, bet pēc desmit gadiem viņi jau būs izkonkurējuši ASV. Vajag pavērot, kādā tempā viņi bliež savus debesskrāpjus, protams, ar partijas un valdības atbalstu viņi var upurēt visu. Runājot par kvalitāti, tas ir laika jautājums. 2―3 gadi, un tur būs izcila arhitektūra. Ķīnieši gribēs parādīt, ka arī to viņi prot. Iesaku atcerēties, ka Ķīna ir tepat, kaimiņos aiz Krievijas.
2. Viennozīmīgi ― Laikmetīgās Mākslas muzejs un koncertzāle. Esmu pārliecināts, ka tas būs spēcīgs grūdiens Latvijas kultūrvides attīstībai. Viens skumjš un traģisks, bet arī svarīgs gada notikums ir Liepājas Karostas tilta bojāeja. Galvenais, ka varas pārstāvji izliekas to neredzot.
3. Mana personīgā pieredze saistās ar Vīni, kur nodzīvoju 3 mēnešus. Gribu uzsvērt pilsētplānošanu. Tā ir vienīgā pilsēta, kurā esmu pārvietojies ar personīgo auto, skrituļslidām, velosipēdu, metro, tramvaju, vilcieniem, takšiem un autobusiem. Izcili organizēta satiksme jebkuram pārvietošanās veidam, arī kājām. Kad Vīnē tiek celtas augstceltnes, kā likums šie cilvēkus uzsūcošie kompleksi tiek sajūgti ar sabiedrisko transportu un veloceliņiem. Visur tiek radīta iespēja brīvi pārvietoties bez auto. Ar bažām vēroju, kas notiks ar Ķīpsalas debesu skrāpjiem vai ar Panorama plaza, jo tur domāts piebraukt ar auto. Es ceru, ka varbūt kādreiz arī Rīgā pie varas būs daudz izglītotākas personības, kas atradīs kopīgu valodu ar investoriem. Nu, bet nobeigsim ar pozitīvo, jo, kā zināms, visu var nojaukt vai pārbūvēt!
