Uzsākot darbu Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes (APF) dekāna amatā, Uģis Bratuškins izstrādājis jaunu koncepciju APF attīstībai. Prioritāte — būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu mācību programmas pārskatīšana. Jaunums — telpiskās plānošanas programma maģistriem. Iecere — arhitektūras projektēšanas katedra. 8.martā notika tās apspriešana.
Fakultātes gaitenī piestiprināta oranža pastkastīte Dekānam rakstu, ar kuras starpniecību akadēmiskā garā tiek veikta APF stipro pušu / vājo pušu / iespēju / draudu analīze. Saņemtajās 15 anketās minēta datorklases un maketēšanas darbnīcas nepieciešamība, uzslavēts tēlotājas mākslas katedras darbs, pozitīvi vērtēta projektu veidošana grupās. Iespēju un draudu sadaļā cerīgi nosauktas iespējas piesaistīt vieslektorus un iespējas studēt ārzemēs.
APF attīstības koncepcijā definēti tuvākajā nākotnē veicami pasākumi, ilgtermiņa aktivitātes un pastāvīgi veicamie darbi. Kā steidzami veicams uzdevums izvirzīta nepieciešamība kritiski pārskatīt būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu mācību programmas, atbrīvojot arhitektūras studentus no aprēķinu uzdevumiem šajos priekšmetos. Tomēr jaunu kursu izstrādei nepieciešama sadarbība ar Būvniecības fakultāti, kas neizrāda iniciatīvu mācību programmu pielāgošanā atšķirīgām specialitātēm. Attīstības koncepcijā arī konstatēts, ka vairāku mācību priekšmetu saturs atpaliek no būvniecības tehnoloģiju un materiālu ražošanas attīstības. Lai kompensētu šo informācijas trūkumu, paredzēts sadarboties ar būvmateriālu ražotājiem un izplatītājiem.
Nozīmīgākais jaunums ir telpiskās plānošanas programmas ieviešana maģistra studiju līmenī jau tuvākajā nākotnē. Sandras Treijas izstrādātā programma šobrīd ir gatava akreditēšanas uzsākšanai. Domāts arī par interjera un iekārtu dizaina kursa padziļināšanu — tā kā šos speciālistus sagatavo ne tikai Rīgas Tehniskajā universitātē, pastāv dažādas mācībspēku piesaistes iespējas. Nākotnē, slēdzot prakšu līgumus ar arhitektu birojiem, iecerēts kontrolēt prakšu kvalitāti un atbilstību studiju plāniem.
Brīvās izvēles priekšmetu nodrošinājums pilnībā pārspēlēts citu augstskolu kompetencē — APF līdz šim nav piedāvājusi tās studentiem saistošus brīvās izvēles kursus un arī nākotnē nav paredzēta to saraksta papildināšana fakultātes ietvaros. Tālākā perspektīvē paredzēts veidot konventu — APF atbalstītāju grupu, kurā iekļautos pārstāvji no profesionālajām organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī uzņēmējsabiedrībām, kas veicinātu fakultātes mērķu sasniegšanu un stiprinātu tās kontaktus ar absolventiem un prakšu vadītājiem. No pagājušajā gadā izveidotās Jauno Arhitektu Kustības pagaidām tiek gaidītas jaunas aktivitātes.
Arhitektūras vēstures un kultūras pieminekļu profesora grupu iecerēts pielāgot tās nosaukumam, paredzot specializēšanos kultūras mantojuma, vēstures un restaurācijas teorijas jautājumos, kā arī veidot jaunu arhitektūras projektēšanas katedru, kas nodarbotos ar projektēšanas apmācību bakalaura studiju programmā. APF attīstības koncepcijas noslēgumā apsolīts strādāt arī pie studentiem tik būtiskās datorklases un maketēšanas darbnīcas izveides.
Ceļā uz arhitektu izglītības kvalitātes paaugstināšanu sāpīgākā problēma ir jaunu mācībspēku trūkums fakultātē. Mācību programmu nodrošināšanai nepieciešami pasniedzēji ar akadēmiskiem grādiem, kuru aizstāvēšanai un darbam universitātē savukārt trūkst saistošu programmu un motivācijas, tādēļ pašlaik tiek meklētas dažādas citas iespējas ielāpu uzlikšanai.
Uz apspriedes noslēgumā dekāna izteikto aicinājumu neievērot distanci, pamatoti kritizēt un iesniegt priekšlikumus studenti, iespējams, atsauksies rakstiski — jautājumi un komentāri klātienē neizskanēja.
Man visuvairāk patika šis teikums 🙂
"Kā steidzami veicams uzdevums izvirzīta nepieciešamība kritiski pārskatīt būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu mācību programmas, atbrīvojot arhitektūras studentus no aprēķinu uzdevumiem šajos priekšmetos."
to RTU AF latiņu gan vajadzētu turēt spējīgāko studentu līmenī, nevis nolaist priekš vājāko/slinkāko izvilkšanas
juhūūū…
no gaušanās un zākāšanas pie darbiem !
p.s. un rakstiet tās vēstules. tas palīdz
Vairāk zināt arī nav slikti, kaut gan praksē nesanāk ar konstruktoru pārāk daudz strīdēties un neviens arī arhitektam neļauj rēķināt konstrukcijas. Būtībā studiju laikā visi šie aprēķini aizņēma tik daudz laika, ka arhitektūras projektēšanas kursadarbam laika atlika pārāk maz.
Ir dzirdēts, ka pieminēto datorklasi ērtāk aizvietot ar wire free sistēmu un saviem laptopiem, un maketēšanas darbnīca tehniski izmaksājot pārāk dārgi, APF to nebūšot iespējams uzturēt, tāpēc tādas nebūs.
tā kā datori atļauti no 3. kursa = ap šo laiku katram studentam jau jābūt nopelnījušam savu laptopu.
+galds kur nolikt portatīvo+styrocut+lielai s ploteris tiklā-tas nav parāk dārgi, vajag iniciatīvu
nogriezt vienus no daudz maz precīzajiem priekšmetiem un aizvietot tos ar "sadarbību ar materiālu izplatītājiem"!
Man drīz vairs nebūs argumentu, skaidrojot meitenēm no psiholoģijas institūta dizaineru kursiem, ar ko mūsu specialitātes atšķiras.
drīz tās meitenes būs pasniedzējas apf padziļinātajā interjera kursā.
nesmīdi, tev laikam nav nācies ar to saskarties.
cerams, ka aprēķini būs mazāk nekā līdz šim. nu tiešām ārprātīgā daudzumā.
būtu jāpaturu pamatprincipi aprēķināšanai. lai ir izpratne kopumā.
un ari visādas jaunas būvniecības metodes un principi…
ar materiāliem Latvijā ir pavisam bēdīgi. laikam ar ne ko citu kā izplatītājiem nesanāks sazināties. visas cool lietas jau tiek ražotas un izdomatas kur citur.
redz, ja būtu sakarīgs kurss un pasniedzēji un ari visādi paraugi no dažādiem materiāliem, konstrukcijām, detaļas, mezgli – bibliotēkā, kas tiktu papildināta un uzturēta kārtībā. vai būvniekiem tada nav? laikam tikai arbolīta bloki un ķiegeļi kaudzēs sakrauti?
Man ir liecies interesanti, kas ir tas, kādēļ cilvēki ir APF, kāpēc tur eksistē, kā tie 1, 2 perekrutie darbi gadā rodas? No kurienes? Kā šādā vietā var rasties mūza, ja visi labi zin heroizēto stāstu par aizjūru skolām. Un tagad vēl tas pavasaris.
Vai domaajot par attistiibas koncepcijaam, nebuutu jaanjem veeraa iipatnaa lv arh situaacija, kuraa jau 1. kursa students straadaa kaadaa birojaa. Piemeeram – njemt veeraa to kaadu informaaciju un pieredzi students ieguust jau straadaajot birojaa (tur visbiezhaak attiistot savas ‘arhitekta – tehnikja’ speejas) – un skolaa vairaak pieveersties jau iepriekshmineetajai koceptuaalajai domaashanai. Hmm – ”Nākotnē, slēdzot prakšu līgumus ar arhitektu birojiem, iecerēts kontrolēt prakšu kvalitāti un atbilstību studiju plāniem" – vai tad parasti obligaato prakses pusgadu vienkaarshi neturpinam straadaat tanii pashaa birojaa? Varbuut liidz ar to shis prakses pusgads vareetu tikt "izsleegts" no maaciibu programmas – tb vareetu tos paaris priekshmetus… Lasīt vairāk »
Piekriitu praktikantam par 5 gadu programmas ievie$anu. Un veel- aarzemees prakses pusgads/gads aizstaaj maaciibas- respektiivi- tu straadaa birojaa, peec tam atskaities, ko esi dariijis un dabuu par to krediitpunktus. Apreekjinus sapraatiigaa daudzumaa vajag, bet tiem jaattiecas uz konkreeto kursadarbu, nevis jaareekjina konstrukcijas k-kaadiem skjuunjiem. Katru gadu CTRL+C un CTRL+V, tikai pamaini izmeerus… Kompoziicija. Reaali izjutu shii priek$meta truukumu. Nebriinos, ka slikto eeku saraksts ( a4d diskusijaa) tad nu sanaak tik gar$… Labaas eekas sanaak tiem, kam gaume un proporciju izjuuta ir "dota", nevis iemaaciita APF. Projektee$anaa nereti atziimes liek arii par centiibu. Terminjaa- ir, prasiibas- izpildiitas, taatad- 10 vai 9… Lasīt vairāk »
ASV skolās ir, manuprāt, laba tradīcija pieaicināt kritiķus pie projekta aizstāvēšanas semestra beigās. kritiķi parasti ir attiecīgajā pilsētā praktizējoši arhitekti (slaveni vai arī mazāk zināmi), dažkārt teorētiķi un mākslinieki, atkarībā no projekta īpatnībām. Laba tradīcija, jo studentiem ir pieejams ne tikai pasniedzēju viedoklis, bet arī citu profesionāļu kritika un ne tikai pie diplomdarbu aizstāvēšanas.
Būtu noderīgi ko līdzīgu ieviest APF, lai nav tā, ka vairākus gadus uzklausa vienu un to pašu pedagogu viedokļus.
Kaut gan pie nelielā arhitektu skaita un visparējās aizņemtības tas varētu būt arī neiespējami.
Ir dzirdēts, ka pieminēto datorklasi ērtāk aizvietot ar wire free sistēmu un saviem laptopiem, un maketēšanas darbnīca tehniski izmaksājot pārāk dārgi, APF to nebūšot iespējams uzturēt, tāpēc tādas nebūs.
tā kā datori atļauti no 3. kursa = ap šo laiku katram studentam jau jābūt nopelnījušam savu laptopu.
+galds kur nolikt portatīvo+styrocut+lielai s ploteris tiklā-tas nav parāk dārgi, vajag iniciatīvu
Piekriitu praktikantam par 5 gadu programmas ievie$anu. Un veel- aarzemees prakses pusgads/gads aizstaaj maaciibas- respektiivi- tu straadaa birojaa, peec tam atskaities, ko esi dariijis un dabuu par to krediitpunktus. Apreekjinus sapraatiigaa daudzumaa vajag, bet tiem jaattiecas uz konkreeto kursadarbu, nevis jaareekjina konstrukcijas k-kaadiem skjuunjiem. Katru gadu CTRL+C un CTRL+V, tikai pamaini izmeerus… Kompoziicija. Reaali izjutu shii priek$meta truukumu. Nebriinos, ka slikto eeku saraksts ( a4d diskusijaa) tad nu sanaak tik gar$… Labaas eekas sanaak tiem, kam gaume un proporciju izjuuta ir "dota", nevis iemaaciita APF. Projektee$anaa nereti atziimes liek arii par centiibu. Terminjaa- ir, prasiibas- izpildiitas, taatad- 10 vai 9… Lasīt vairāk »
pareizi pareizi nevajag reikinat… un matematiku vajag atcelt tapec ka integralus dzive nepielieto bet rimi ieperkoties iztiek ar kalkulatoru…
tikai nez kapec darba staties nak "gala" kas vairak izskatas pec pardevejiem nevis pec arhitektiem vai inzenieriem, bez elementaras saprashanas par to kas ir projekts un kapec to taisa, toties ar ambicijam mes redz arhitekti bijam te bijam tur tikai elementaro mezglu uzzimet nevaram…
nogriezt vienus no daudz maz precīzajiem priekšmetiem un aizvietot tos ar "sadarbību ar materiālu izplatītājiem"!
Man drīz vairs nebūs argumentu, skaidrojot meitenēm no psiholoģijas institūta dizaineru kursiem, ar ko mūsu specialitātes atšķiras.
drīz tās meitenes būs pasniedzējas apf padziļinātajā interjera kursā.
nesmīdi, tev laikam nav nācies ar to saskarties.
cerams, ka aprēķini būs mazāk nekā līdz šim. nu tiešām ārprātīgā daudzumā.
būtu jāpaturu pamatprincipi aprēķināšanai. lai ir izpratne kopumā.
un ari visādas jaunas būvniecības metodes un principi…
ar materiāliem Latvijā ir pavisam bēdīgi. laikam ar ne ko citu kā izplatītājiem nesanāks sazināties. visas cool lietas jau tiek ražotas un izdomatas kur citur.
redz, ja būtu sakarīgs kurss un pasniedzēji un ari visādi paraugi no dažādiem materiāliem, konstrukcijām, detaļas, mezgli – bibliotēkā, kas tiktu papildināta un uzturēta kārtībā. vai būvniekiem tada nav? laikam tikai arbolīta bloki un ķiegeļi kaudzēs sakrauti?
svarīgi būtu attīstīt konceptuālo domāšanu. štrunts ar tiem cipariem.
konceptualās domāšanas trūkums ir viena no APF lielākajām problēmām. tāpēc kopumā arhitekti Latvijā ir vāji. un vāja ir arī arhitektu apvienība, kas tik par pogām vien runā un līdz mētelītim netiek.
un tad mēs brīnamies kāpēc tik daudz neglītu māju un bardaks…
student, domāšanas trūkums ir ne tik daudz apf, cik katra studenta paša problēma. citādi – kā gan var izskaidrot dīvaino parādību, ka bieži vien tieši tiem labākajiem rēķinātājiem ir arī tie foršākie kursadarbi?
katru gadu – katrā kursā ir 1 varbūt 2 ar salīdzinoši attīstītu KONCEPTUĀLO domāšanu. citu gadu nav nemaz. daļai studentu to var attīstīt. daļa nepadodas, jo nav dotību. nu nav lemts būt radošam cilvēkam. APF konceptuālo domāšanu neattīsta apzināti. tas būtu jādara. tad būtu vairāk labu darbu-arhitektu. rietumu izglītības praksē normāli ir konceptuāli vingrinājumi studentiem – AA Londona, Columbia USA (tie nu būtu spēcīgākie piemēri), un arī lielākais vairums "normālu" skolu.
http://www.aaschool.ac.uk/
http://www.arch.columbia.edu/
Kas tev liek domāt, ka "APF konceptuālo domāšanu neattīsta apzināti"? Ir fakti?
neprecīzi izteicos. gribēju teikt, ka vienkārši neattīsta. nu nav tādi uzdevumi vai programma. nepievērš tam vērību, nevis apzināti attīsta. negribēju teikt, ka cenšas darīt visu, lai neattīstītu.
Man ir liecies interesanti, kas ir tas, kādēļ cilvēki ir APF, kāpēc tur eksistē, kā tie 1, 2 perekrutie darbi gadā rodas? No kurienes? Kā šādā vietā var rasties mūza, ja visi labi zin heroizēto stāstu par aizjūru skolām. Un tagad vēl tas pavasaris.
Vai domaajot par attistiibas koncepcijaam, nebuutu jaanjem veeraa iipatnaa lv arh situaacija, kuraa jau 1. kursa students straadaa kaadaa birojaa. Piemeeram – njemt veeraa to kaadu informaaciju un pieredzi students ieguust jau straadaajot birojaa (tur visbiezhaak attiistot savas ‘arhitekta – tehnikja’ speejas) – un skolaa vairaak pieveersties jau iepriekshmineetajai koceptuaalajai domaashanai. Hmm – ”Nākotnē, slēdzot prakšu līgumus ar arhitektu birojiem, iecerēts kontrolēt prakšu kvalitāti un atbilstību studiju plāniem" – vai tad parasti obligaato prakses pusgadu vienkaarshi neturpinam straadaat tanii pashaa birojaa? Varbuut liidz ar to shis prakses pusgads vareetu tikt "izsleegts" no maaciibu programmas – tb vareetu tos paaris priekshmetus… Lasīt vairāk »
Man visuvairāk patika šis teikums 🙂
"Kā steidzami veicams uzdevums izvirzīta nepieciešamība kritiski pārskatīt būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu mācību programmas, atbrīvojot arhitektūras studentus no aprēķinu uzdevumiem šajos priekšmetos."
to RTU AF latiņu gan vajadzētu turēt spējīgāko studentu līmenī, nevis nolaist priekš vājāko/slinkāko izvilkšanas
Protams! Varētu vēl betonēšanas un galdniecības praxi ieviest!
juhūūū…
no gaušanās un zākāšanas pie darbiem !
p.s. un rakstiet tās vēstules. tas palīdz
ASV skolās ir, manuprāt, laba tradīcija pieaicināt kritiķus pie projekta aizstāvēšanas semestra beigās. kritiķi parasti ir attiecīgajā pilsētā praktizējoši arhitekti (slaveni vai arī mazāk zināmi), dažkārt teorētiķi un mākslinieki, atkarībā no projekta īpatnībām. Laba tradīcija, jo studentiem ir pieejams ne tikai pasniedzēju viedoklis, bet arī citu profesionāļu kritika un ne tikai pie diplomdarbu aizstāvēšanas.
Būtu noderīgi ko līdzīgu ieviest APF, lai nav tā, ka vairākus gadus uzklausa vienu un to pašu pedagogu viedokļus.
Kaut gan pie nelielā arhitektu skaita un visparējās aizņemtības tas varētu būt arī neiespējami.
Vairāk zināt arī nav slikti, kaut gan praksē nesanāk ar konstruktoru pārāk daudz strīdēties un neviens arī arhitektam neļauj rēķināt konstrukcijas. Būtībā studiju laikā visi šie aprēķini aizņēma tik daudz laika, ka arhitektūras projektēšanas kursadarbam laika atlika pārāk maz.