Studija kā skolas dzinējspēks ir efektīga vide mācībām un stresam, viedokļu apmaiņai, padomu prasīšanai un cilvēku iepazīšanai. Par studijām Makintoša arhitektūras skolā, kas tiek dēvēta par «trešo labāko Lielbritānijā», kā arī dinamisko un iedvesmojošo Glāzgovas atmosfēru stāsta Niklāvs Paegle.
Glāzgova ir mistiska, skotu kultūras uzlādēta, post—industriāla, ne—eiropeiska pilsēta, kuras problēmas un dzīves bohēma kļūst par iedvesmojošu kombināciju arvien jauniem māksliniekiem. Pēdējos 60 gadus Glāzgova mēģinājusi tikt galā ar pārapdzīvotību, brutāli īstenojot visa veida pilsētplānošanas teorijas, likvidējot sanitārās, bet radot jaunas ― sociālās problēmas. No lielākās kuģu būvētājas pasaulē līdz pilsētai ar lielāko ēku nojaukšanas programmu Eiropā, Glāzgova, bēgot no negatīva publiskā tēla, uzņēmusi kursu uz kultūras, festivālu un atrakciju vietu. Tāpēc arī saukļi Glasgow: Scotland with style, City of Mackintosh un Pure Dead Brilliant.
Kaut arī Charles Rennie Mackintosh vārds tiek iesaistīts grandiozās reklāmas kampaņās un tūristi brīžiem stāv rindā, lai nofotografētu «īsto» bildi no vecās ēkas, arhitektūras skolai ar kustību Art Nouveau nav praktiski nekā kopīga. Vecā mākslas skola (The Glasgow School of Art) ar tās departamentiem atrodas kalnā tuvu centram ar skatu pāri visai pilsētai. Blakus Makintoša skulpturālajam puķu — cietokšņa meistardarbam, pašai arhitektūras skolas (Mackintosh School of Architecture) ēkai piemīt sava veida vēlo 60.gadu dinozaura šarms. Diemžēl tai ko dzīvot atlikuši vairs tikai pieci gadi, jo ēka lēnām slīd lejā no kalna un liecas virs ceļa. Pēc diviem gadiem sāksies vērienīga visa universitātes kompleksa pārbūve, kuras laikā tiks īrētas telpas citur. Tomēr pašu arhitektūras skolas ēku pārbūvēs 2.kārtā, kas izklausās pēc iespējamām studijām būvlaukumā.
Tomēr būvlaukuma atmosfēra skolā jūtama jau šobrīd ― darbs norisinās divās studijās, kas atgādina kādu ražotni. Tās ir telpas stāva plašumā, kurās kopā strādā 1., 2. un 4.gadu un attiecīgi 3. un 5.gadu studenti. Skolai it kā trūkst telpas, taču fakts, ka iknedēļas konsultācijas, «starp—kritikas» un prezentācijas norisinās mazliet paplašinātos koridoros, studijas stūros un kafejnīcā, liek cīnīties par uzmanību un ļauj iesaistīt garāmgājējus. Tā rezultātā labas prezentācijas īstajā brīdī spēj piesaistīt līdz pat 50—60 cilvēku un rodas pamats auglīgām diskusijām. Paralēli darbam studijā vienu reizi nedēļā notiek zīmēšana, lekcijas par gaismu, skaņu, enerģiju, globālo sasilšanu un ilgtspējīgām tehnoloģijām, materiāliem, konstrukcijām, datorprogrammām, profesionālo darbību un likumdošanu, dots pārskats pār visu arhitektūras vēsturi un teoriju. Tomēr ― lai arī cik sakārtota būtu mācību sistēma, Glāzgovā pavadīto trīs gadu laikā pierādījies, ka viss ir kursu vadītāju rokās.
Pirmais gads nav aizmirstams tieši šī iemesla dēļ. Anthony Barber ir ekscentrisks arhitekts no AA skolas — absolūts darbaholiķis un entuziasts, kurš spēj dot iedvesmojošu «spērienu» nākotnes profesijā. Šis pasniedzējs ved savus studentus pastaigās pa pilsētu, vārda tiešajā nozīmē apskauj mājas un vienkārši liek neizbēgami iemīlēties arhitektūrā. Projektiem tiek dota rīcības brīvība, ko ierobežo tikai novietne starp diviem ugunsmūriem vai prasības potenciālo klientu rakstītā vēstulē. Pirmajā gadā tiek meklēta metode, kas ļauj strādāt, kritiski atskatoties un izmantojot visu iepriekš paveikto.
Otrais gads ir viseksperimentālākais, reizē arī mainīgākais, tomēr ar vadlīniju radīt un attīstīt izpratni par arhitektūras zīmējumu / rasējumu / attēlu / datorgrafiku. Gada vadītājs Robert Mantho (arī no AA) ir Ņujorkietis, kurš padarījis otro gadu par konceptuālu pētījumu cilvēku uzvedībā un aktivitātēs. Īpaši jāizceļ izcilā vēstures profesore Diana Periton (AA) un semināri, kuros dominējošā tēma ir modernisms, tā rašanās un nozīme. Tā kā otrajā gadā cilvēki sāk iegūt pamatu zem kājām, modernisma padziļinātās studijas it kā nodod skolas šā brīža teorētisko ievirzi.
Pēc pirmajiem diviem, trešais gads seko kā atskurbtuve, kas pieliek punktu ilūzijām, nepamatotiem komplimentiem un sniedz patieso ieskatu profesijā. Trešā gada vadītāji Alan Hooper un Sally Stewart ir šīs skolas absolventi, kas no studentiem sagaida milzīgu darba apjomu un atbildību par projektiem attiecībā pret arhitektūras teoriju. Viens no tiem jāattīsta kopā ar būvniecības un biznesa studentiem, imitējot reāla projekta darba grupu. Otrs jāizstrādā kopā ar izvērstu pētniecisko darbu par publisko telpu, kas beidzot dod vairāk brīvību koncentrēties uz kaut ko pašam interesējošu.
Mackintosh School of Architecture:
+ Atrodas mākslas skolas sastāvā, kuras nepārtrauktās izstādes un studentu aktivitātes nodrošina radošu ikdienas vidi (pat skolas ēdnīca sasniedzama tikai šķērsojot vienu no studentu galerijām).
+ Studija kā skolas dzinējspēks ir efektīga vide mācībām un stresam, viedokļu apmaiņai, padomu prasīšanai un cilvēku iepazīšanai.
+ Skola nediktē noteiktu arhitektūras stilu un tiecas uz daudzveidību, bet prasa pabeigtību darbos.
– Mākslas skolas klātbūtne ir absolūti neizmantots potenciāls, jo tikpat kā nav sadarbības ar arhitektūrai tik svarīgiem departamentiem kā vizuālā komunikācija, lietišķais dizains vai digitālā animācija.
– Skolai trūkst profesionāļu. Gadu vadītāji ir gan organizatori, gan pasniedzēji, kas rada problēmas laika grafikos un atspoguļojas darbu līmenī. Skolā pagaidām nav ekspertu, kas veiktu apmācību darbā ar tādām sistēmām kā Generative Components un Rapid Prototyping.
+/- Tiek mācīts par enerģijas resursiem, CO2 izmešiem un ilgspējīgām tehnoloģijām, taču vēl arvien daļa pasniedzēju neprasa argumentus studentiem, kas, piemēram, visu ēku ir izlējuši dzelzsbetonā.
+/- Kaut arī skolai ir augsta starptautiska reputācija, tā, ciešot no Bartlett un AA kompleksa, provincionālā veidā sevi dēvē par «trešo labāko Lielbritānijā». Tajā pašā laikā šī nostādne pamatā balstīta uz «ja neatrodies Londonā, nevari būt progresīvākais».
Uz arhitekta diplomu (RIAS,RIBA,ARB*) Skotijā var cerēt pēc 6 gadiem. Bakalaura grāds tiek piešķirts pēc pirmajiem trīs, tad 12 mēneši jāpavada praksē, līdz beidzot jāatgriežas uz vēl diviem gadiem, lai iegūtu arhitekta diplomu.
Laba vieta, kur mācīties. Londonas arhitektūras skolu potenciāls pēdējā laikā šķiet nedaudz uzpūsts, īpaši jau AA. Pārāk daudz konceptuālisma un bāze brieduma gadu zvaigžņu slimībām. Glāzgova ar savu Skotlandes reģionālismu var piedāvāt jūtīgāku skatu uz arhitektūru, ko mazie skotu biroji arī lieliski apliecina ar darbiem.
Ļoti labs un jauks raksts, paldies Niklāvam. Skolas un pilsētas apraksts īsos vārdos uzbur atmosfēru. Rosina uzzināt vairāk un arī pilsētu apmeklēt.
Interesants arī links uz Glāzgovas nojaukšanas programmu. Man gan daudzas no nojaukšanai paredzētajām 60.-80. gadu ēkām liekas itin pievilcīgas. Ja ne jaukas un mīlīgas, tad stilīgas katrā ziņā.
Ko diezvai varētu sacīt par šodien topošajām Rīgas ēkaām, kas tuvojas vai pārsniedz 20 stāvu aukstumu. Ja nu Rīga ietu Glāzgovas ceļu, tad nākotnē sasniedzot zināmu labklājību, lielu daļu šodien topošo augstcetņu un dzīvojamēku ar nāktos ierakstīt tādā "nojaukšanas programmā".
patīk Niklāva kritiskā attieksme
(c) "- Skolai trūkst profesionāļu. Gadu vadītāji ir gan organizatori, gan pasniedzēji, kas rada problēmas laika grafikos un atspoguļojas darbu līmenī. Skolā pagaidām nav ekspertu, kas veiktu apmācību darbā ar tādām sistēmām kā Generative Components un Rapid Prototyping."
vai piem.,
(c)
"+/- Kaut arī skolai ir augsta starptautiska reputācija, tā, ciešot no Bartlett un AA kompleksa, provincionālā veidā sevi dēvē par «trešo labāko Lielbritānijā». Tajā pašā laikā šī nostādne pamatā balstīta uz «ja neatrodies Londonā, nevari būt progresīvākais»."
papiņ, turies/turpini! nolādē tagad arī tā austrieša smadzenes un gan jau drīz parādīsies tā pamatu sajūta- būs uz kā būvēt un liet asinis;)
Laba vieta, kur mācīties. Londonas arhitektūras skolu potenciāls pēdējā laikā šķiet nedaudz uzpūsts, īpaši jau AA. Pārāk daudz konceptuālisma un bāze brieduma gadu zvaigžņu slimībām. Glāzgova ar savu Skotlandes reģionālismu var piedāvāt jūtīgāku skatu uz arhitektūru, ko mazie skotu biroji arī lieliski apliecina ar darbiem.
Ļoti labs un jauks raksts, paldies Niklāvam. Skolas un pilsētas apraksts īsos vārdos uzbur atmosfēru. Rosina uzzināt vairāk un arī pilsētu apmeklēt.
Interesants arī links uz Glāzgovas nojaukšanas programmu. Man gan daudzas no nojaukšanai paredzētajām 60.-80. gadu ēkām liekas itin pievilcīgas. Ja ne jaukas un mīlīgas, tad stilīgas katrā ziņā.
Ko diezvai varētu sacīt par šodien topošajām Rīgas ēkaām, kas tuvojas vai pārsniedz 20 stāvu aukstumu. Ja nu Rīga ietu Glāzgovas ceļu, tad nākotnē sasniedzot zināmu labklājību, lielu daļu šodien topošo augstcetņu un dzīvojamēku ar nāktos ierakstīt tādā "nojaukšanas programmā".
patīk Niklāva kritiskā attieksme
(c) "- Skolai trūkst profesionāļu. Gadu vadītāji ir gan organizatori, gan pasniedzēji, kas rada problēmas laika grafikos un atspoguļojas darbu līmenī. Skolā pagaidām nav ekspertu, kas veiktu apmācību darbā ar tādām sistēmām kā Generative Components un Rapid Prototyping."
vai piem.,
(c)
"+/- Kaut arī skolai ir augsta starptautiska reputācija, tā, ciešot no Bartlett un AA kompleksa, provincionālā veidā sevi dēvē par «trešo labāko Lielbritānijā». Tajā pašā laikā šī nostādne pamatā balstīta uz «ja neatrodies Londonā, nevari būt progresīvākais»."
papiņ, turies/turpini! nolādē tagad arī tā austrieša smadzenes un gan jau drīz parādīsies tā pamatu sajūta- būs uz kā būvēt un liet asinis;)