Arhitektūras izglītība Vīnē

«Vīnes Mākslas akadēmijas Mākslas un arhitektūras institūta absolventam nav uzspiests noteikta arhitektūras stila zīmogs,
toties ir redzams, ka jaunais arhitekts ir pārliecināts par savām idejām un gatavs
tās argumentēt,» par studijām Austrijas galvaspilsētā stāsta Kārlis Bērziņš.

Vīne ir ārēji tipiska miera ieskauta Centrāleiropas lielpilsēta, kuras ģeogrāfiskais novietojums un spilgtie vēstures notikumi ir radījuši mīkstu, pūkainu un pieejamu kultūrvidi. Austrijas galvaspilsētā arhitektūra integrēta kā daļa no tās īstenotās valstiskā mēroga kultūras okupācijas, ko labi raksturo austriešu dzinulis kļūt par lielāko tūrisma pakalpojumu sniedzēju Eiropā.

Pamatīgā vēsturiskās arhitektūras deva, kas veido pilsētas veco, krunkaino seju, jauno arhitektūru un inovāciju tajā ļauj skatīt tikai kopā ar lielu respektu pret veco. Jumta izbūves, funkciju mainījušas baroka ēkas (Museum Quartier) vai sezonālas inovācijas vecajā betonētajā kanāla krastā (Beach Tel—Aviv) — tā ir šodienas Vīne. Jau 70. gados pilsēta sev nosprauda divus galvenos mērķus, proti, tai jātop par gājēju pilsētu un tajā jāierobežo satiksme. Šobrīd pilsēta nav gluži gājējiem, nedz arī riteņbraucējiem — mašīnu joprojām ir daudz, sabiedriskais transports vēl attīstās, savienojot piepilsētas ar metro līnijām. Taču apliecinājums pilsētas, kuras oficiālā apdzīvotība mērāma 1,8 miljonos galviņu, elastīgumam ir fakts, ka 2008.gada jūnijā tā spēja uzņemt Eiropas futbola čempionāta fanus.

Jāpiemin arī Mocarta un Otto Vāgnera pilsētas sarkanā pagātne, kura lielā mērā iespaido šodienu un pilsētas attīstību. Vīnei sociālisma pagātne nozīmē to, ka šobrīd 220 tūkstoši dzīvokļu pieder nekomerciālām sabiedrībām, un 200 tūkstoši — pilsētai. Tas mudina investorus un namu īpašniekus sadarboties un veidot arī savas dzīvokļu mājas ar subsidētu arhitektūru, iegūstot atbalstu no pilsētas un ar īpašu labvēlību raugoties uz eksperimentāliem projektiem. Taču, attālinot dzīvojamo māju biznesu no brīvā tirgus, palielinās birokrātija. Šobrīd Vīne ir ierindota 2.vietā pēc dzīves kvalitātes pasaulē, 2.vietā pēc dzīvojamās platības uz vienu cilvēku.

Vīnes Mākslas akadēmija

Vīnes Mākslas akadēmijas Mākslas un arhitektūras institūts, kurā 2.kursā apgūstu pilna laika bakalaura studijas, ir maza un salīdzinoši jauna ģimene. Tajā mācās aptuveni 100 studenti, no kuriem 70 studē aktīvi un intensīvi. Akadēmijai ir piešķirts universitātes statuss, bet skola ir paturējusi savu veco, simbolisko nosaukumu, tādējādi saglabājot tradīcijas un vēsturisko atpazīstamību.

Arhitektūras institūtam gan nav nekādas saistības ar šīm tradīcijām, akadēmijas vēsturi un mācību metodēm. Mācības notiek galvenokārt angliski, bet vācu valodas zināšanas ir prasītas un vajadzīgas. Institūts ir vienīgais, kurš pirms 3 gadiem pārgāja uz starptautisko bakalaura/maģistratūras programmu, pārējie institūti strādā pēc vecās diploma sistēmas. Arhitektūras nozare ir izolējusi sevi no mākslas, radot vidi, kurā sadarbība starp dažādām mākslas nozarēm netiek kultivēta, bet tā vietā tiek piedāvāti ļoti intensīvi un specifiski lekciju kursi, kas ir tieši saistīti ar arhitektūru.

Visa mācību programma balstās uz piecām eksperimentu un pētījumu platformām: ADP Analogue Digital Production, CMT Construction Material Technology, GLC Geography Landscapes Cities, HTC History Theory Criticism, ESC Ecology Sustainability Conservation.

Bakalaura programa ilgst 3 gadus, šajā periodā tiek izskriets cauri visām piedāvātajām platformām. Maģistratūras programmā var specializēties paša izvēlētos virzienos platformu ietvaros. Mācības notiek divus gadus, kuru laikā paralēli lekcijām ir jārealizē trīs studiju projekti un diplomdarbs.

Diploma jeb maģistra darba izstrādei atvēlēts laiks viena semestra ietvaros, kas aptuveni ir 3—4 mēneši. Diploma studenti cenšas piesaistīt maksimāli daudz palīgu, projekta izstrāde bieži kļūst neefektīva, jo viena darba tapšanā var piedalīties līdz pat 20 palīgu.

Visās ģimenēs ir savas mammas un savi tēti. Institūta vadītāja Nasrine Seradži (Nasrine Seraji) ir AA skolas absolvente, mācījusi Kolumbijas universitātē, Prinstonas universitātē, Kornela universitātē un šobrīd vada savu arhitektūras ateljē Atelier Seraji Architectes + Associes Parīzē.

Skolas atmosfēra ir samērā intīma un mazais studentu skaits ģimenes efektu pastiprina. Darbs norit dizaina studijās — istabās, dažas telpas ir savienotas, citas — nošķirtas. Studijās katram atrodas savs darba galds ar datoru, kā arī vieta ādas dīvānos – nogurušajiem ķermeņiem. Aptuveni uz 8 studentiem ir viens pasniedzējs, kas nozīmē intensīvu darba tempu un personīgu kontaktu, ikdienas konsultācijas ar asistentiem un 2 — 4 reizes mēnesī lielākas prezentācijas ar profesoriem.

Bieži vienas platformas prezentāciju laikā ierodas citas platformas profesors vai institūta vadītāja, un studentiem, asistentiem un profesoriem ir jāpamato viņu vadītās platformas process, mērķi un sasniegtie rezultāti. Tas veicina dialogu un savieno platformas vienā veselumā, meklējot jaunas arhitektūras perspektīvas, neapmierinoties ar vienu pieņemto rezultātu. Nereti šādas diskusijas pārtop par institūta vadītājas monologiem un jūtīgāko studentu asaru plūdiem. Studentu vidū valda liela neapmierinātība par lielo spiedienu projekta izstrādē no mācībspēku puses.

Jaunā sistēma vēl prasa pamatīgu darbu un, iespējams, daudzu asistentu un profesoru nomaiņu, lai tā spētu darboties izcili. Bet jau šobrīd Mākslas un arhitektūras institūts ir bāze, kurā sagatavo vispusīgu, izglītotu un inteliģentu arhitektu, augstu vērtējot radošo iniciatīvu un atbalsot unikalitāti studentos. Skolas absolvents var būt gan gaisīgs sapņotājs, gan arī arhitekts, kurš specializējies dzīvojamo ēku projektēšanā. Viss atkarīgs no paša vēlmēm un ideju argumentācijas.

Skolas priekšrocības un trūkumi

+ Intensīvais darbs ar pasniedzējiem, kas pavelk līdzi arī nemotivētus studentus. 2.kursā ADP platformā ar profesoru Volfgangu Čapeleru (Wolfgang Tschapeller) konsultācijas notika pat 5 reizes nedēļā, aizsēžoties līdz pat vēlai naktij un nākamā dienā prezentējot padarīto.

+ Skolai nav izteikta arhitektūras stila, bet maģistratūras projektu urbānais mērogs un skolas lekciju cikls We build this City, Yes, We ALL atspoguļo šī brīža tendences institūtā un arhitektūrā.

+ Vīnes un Akadēmijas kultūras telpa nodrošina nemitīgu atrašanos mākslas un arhitektūras procesos, kas kompensē institūta noslēgtību.

+ Mācību maksas neesamība un skolas tehniskais un dažreiz arī finansiālais atbalsts ļauj nesatraukties par praktiskas dabas problēmām.

– Skola cenšas būt internacionāla, bet lielais austriešu īpatsvars un mazais studentu skaits veido kritiskās masas trūkumu.

– Divu valodu esamība neveido viennozīmīgu kvalitāti. Piemēram, tehniskie priekšmeti tiek apgūti vāciski, bet nesošās konstrukcijas ārvalstu kritiķiem tiek prezentētas angliski.

 

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
2 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Z tornis

Paliksi vai atgriezīsies…

Z tornis

Paliksi vai atgriezīsies…

2
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x