Arhitektūras skolu plenērs pievērsīsies Rail Baltica problemātikai apkaimēs

No 13. līdz 17. septembrim attālinātā režīmā norisināsies 16. Latvijas Arhitektūras skolu plenērs, kas šogad pievērsies aktuālai tēmai par lielo infrastruktūras būvju ietekmi uz pilsētas apkaimju attīstību, konkrēti — aplūkojot Imantu un Zolitūdi Rail Baltica projekta kontekstā. Plenēra uzdevums ir piedāvāt vīziju abu apkaimju attīstībai, integrējot tajās dzelzceļu kā pilsētas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu mugurkaulu.

Rīkotāji gaida no plenēra dalībniekiem atbildes uz tādiem jautājumiem kā: rosina jautājumus, uz kuriem gaida dalībnieku atbildes.

  • Vai Imanta un Zolitūde turpmāk attīstīsies kopā vai arī tās būtu uzskatāmas par atsevišķām apkaimēm, kurām, turpmāk būtu lemts attīstīties katrai par sevi?
  • Cik racionāli tiek izmantota no iepriekšējām paaudzēm pārmantotā pilsētas struktūra un tās infrasturktūras elementi?
  • Kas būtu saglabājams, papildināms un, ja nepieciešams, likvidējams labākas nākotnes vārdā?

Pilsētas attīstības problēmu risināšanai ir liela inerce. Tomēr daudzas lietas, t.sk. organizatoriskus jautājumus un tuvējās apkārtnes sakārtošanu, ir iespējams paveikt iekļaujoties relatīvi īsos termiņos un ar samērā zemām izmaksām. Tāpēc šis uzdevums netiek kvalificēts vienīgi kā akadēmisks vingrinājums. Plenēra dalībnieki ir aicināti piedāvāt savas idejas vistuvākajai nākotnei, vienlaicīgi ieskicējot kopējo šīs pilsētas daļas attīstības vīziju.

Plenērs jau otro gadu pēc kārtas norisinās attālināti, taču saglabājot līdzšinējo formātu un uzstādījumus:

  • plenēra ietvaros tiek modelēta arhitektūras prakses mikrovide, kur konkrēta uzdevuma atrisināšanai nepieciešama dažādu arhitektūras un dizaina jomā strādājošo cieša un koordinēta sadarbība;
  • plenēra norises ilgums – piecas dienas, no pirmdienas līdz piektdienai, simulējot visas reālam projektēšanas procesam piederošās fāzes – vietas apstākļu izzināšanu, ideju ģenerēšanu, galīgā varianta noformulēšanu, tā
  • detalizāciju un prezentāciju plašākai auditorijai, to visu balstot uz procesa sākumā iegūto tehnisko un normatīvo informāciju;
  • darbs nelielās grupās, kuras veidotas uz starpdisciplināriem pamatiem, t.i. katru grupu veido dažādu arhitektūras skolu pārstāvji, izvairoties no dalībnieku sadalīšanās pēc mācību iestāžu principa. Šāda prakse ļauj topošajiem speciālistiem nākotnē labāk iesaistīties darba tirgū, izprotot gan pasūtītāja uzdevuma nozīmi sekmīgai uzdevuma izpildei, gan arī gūstot priekšstatu par katra atsevišķa dalībnieka vietu un nozīmi radošā procesa ietvaros kopēja mērķa sasniegšanai;
  • plenēra realizācija – izmantojot attālinātās komunikācijas tehnoloģijas un metodoloģiju visā plenēra norises gaitā. Pastāvošos vīrusa pandēmijas apstākļos darbs klātienē ir apgrūtināts. Par laimi pēdējā laikā ir radīts pietiekoši jaudīgs attālinātas darbības rīku arsenāls, kas ļauj iesaistīties jaunrades procesā arī neatrodoties birojā. Iespējams, ka ir pienācis īstais brīdis mainīt strādāšanas paradumus un, visticamāk, to ikdienā pielietos tie, kuri šodien sēž skolas solos. Plenērs šajā gadījumā ir lielisks izmēģinājuma poligons jaunas darba vides testēšanai un aprobēšanai.

Plenēru arhitektu birojs Nams šogad rīko sadarbībā ar Latvijas Infrastruktūras modrenizācijas apvienību un  Imantas un Zolitūdes apkaimju biedrību Riga Annenhof.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x