Viļņa vēlas kļūt par «laimīgo cilvēku pilsētu»

Lietuvas galvaspilsētas jaunajā stratēģiskajā plānā, kas
aptvers laika posmu no 2010. līdz 2020.gadam, paredzēts veidot Viļņu par pilsētu,
kurā ērti un droši dzīvo aktīvi, draudzīgi un laimīgi cilvēki.

Jaunajā vīzijā, ar kuru žurnālistus iepazīstinājis mērs
Viļus Navicks (Vilius Navickas), nosprausti četri galvenie pilsētas
attīstības virzieni — veidot kvalitatīvus dzīves apstākļus sabiedrībai,
konkurētspējīgu ekonomiku, sabalansētu infrastruktūru un augstāku pilsētas
pārvaldes kvalitāti.

Kā atgādinājis pilsētas galva, iepriekšējā stratēģija, kas
bija izstrādāta laika posmam no 2002. līdz 2011.gadam, bija orientēta uz
strauju pilsētas attīstību. Šai laikā attīstījies Konstitūcijas prospekts,
radies Nēres upes labā krasta centrs, augstceltnes un lielie tirdzniecības
centri, taču tad intensīvās būvniecības laikus nomainījusi krīze un stratēģisko
plānu nācies koriģēt, tādējādi 2008. un 2009.gads kļuvuši par izdzīvošanas
stratēģijas gadiem.

Izstrādājot plānu nākamajiem desmit gadiem, mēģināts
paraudzīties uz pilsētas nākotni ar tās iedzīvotāju acīm. «Mums iepaticies
Austrumu valstīs pazīstamais tā dēvētais laimes indekss — lai cilvēks varētu
dzīvot drošībā, ērti nokļūt darbā un atgriezties mājās, droši palaist uz skolu
bērnus; lai viņi iegūtu labu izglītību, tādēļ mēs veicām vairākas aptaujas kopā
ar konsultantiem,» klāstījis Navicks.

Pēc dažām nedēļām ar vīziju tiks iepazīstināta sabiedrība,
tā tiks apspriesta un pilnveidota, bet uz rudens pusi jau varētu pārtapt
politiskā dokumentā. Par pilsētas attīstības prioritātēm un problēmām aptaujāti
gan aptuveni 500 Viļņas iedzīvotāji, gan eksperti.

Uz jautājumu, ar ko viļņieši visvairāk lepotos, pēc desmit
gadiem iepazīstinot ar savu pilsētu ciemiņus, cilvēki minējuši daudzas lietas —
sakoptu un saglabātu vecpilsētu, arhitektūras un vēstures mantojumu, kultūru,
izklaides iespējas, sakārtotu pilsētu, apstādījumus, ērtu infrastruktūru,
drošību.

Par svarīgākajiem Viļņas investīciju projektiem turpmākajos
desmit gados iedzīvotāji uzskata skolu un bērnudārzu atjaunošanu un
celtniecību, pilsētas apvedceļu būvi, efektīvāku sadzīves atkritumu
apsaimniekošanas sistēmu, poliklīniku pārkārtošanu, parku un laukumu
piemērošanu sabiedrības vajadzībām, autostāvvietu attīstību.

Būtiskāko darbības prioritāšu skaitā respondenti nosaukuši
drošas dzīves vides veidošanu, pilsētas sakopšanu, pārvaldes uzlabošanu, vides
kvalitātes celšanu, tūrisma pakalpojumu attīstību un uzņēmējdarbības vides
uzlabošanu.

Jautāti, kādas svarīgākās problēmas viņi risinātu, ja paši
nonāktu mēra krēslā, Viļņas iedzīvotāji sacījuši, ka visupirms uzlabotu
transporta sistēmu un ceļus, radītu jaunas darba vietas un uzlabotu biznesa
apstākļus, sakārtotu pilsētu un dzīves vidi.

Viļņas stratēģiskais plāns ir vispārināta vīzija, kas
neaptver konkrētu darbības programmu — tā būs ietverta atsevišķos kultūras,
izglītības, sporta un tūrisma attīstības plānos. Desmit gadu plāns var tikt
koriģēts atbilstoši «dzīves diktētām izdzīvošanas situācijām». Jaunā plāna
izstrāde izmaksājusi 470 000 litus (95 880 latus). 85% līdzekļu šim nolūkam
piešķīris Eiropas sociālais fonds.