RDPAD pēta rīdzinieku attieksmi

Vasarā Rīgas domes uzdevumā RDPAD sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica Rīgas iedzīvotāju aptauju par viņu apmierinātību ar pašvaldības darbību, lai uzraudzītu viena no nozīmīgākajiem Rīgas attīstības plānošanas dokumentiem — Rīgas attīstības ilgtermiņa stratēģijas līdz 2025.gadam — īstenošanu.

«Veiktā aptauja par rīdzinieku apmierinātību ar pašvaldību ir ļoti svarīgs notikums, jo, pirmkārt, tiek nodrošināta atgriezeniskā saite ar Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, otrkārt, tiek veikts monitorings par sasniegto Rīgas attīstības ilgtermiņa stratēģijas ieviešanā. Rezultāti tiks apkopoti stratēģijas uzraudzības pārskatā, kas būs publiski pieejams. Pārskatā tiks izmantoti arī dažādi sociālekonomiskie statistikas dati, kā arī Rīgas domes iestāžu un departamentu darbības rādītāji. Turpmāk šāds pētījums tiks veikts vismaz reizi gadā,» saka RDPAD Ekonomikas pārvaldes vadītāja vietnieks Guntars Ruskuls.

Rīgas pilsētas iedzīvotāju apmierinātība tika pētīta, izvēloties indikatorus pēc ilgtermiņa stratēģijā nospraustajiem mērķiem: izglītota un prasmīga sabiedrība, dzīve pilsētā ar kvalitatīviem dzīvojamiem rajoniem, veselīga un aktīva sabiedrība, sociāli atbalstīta un aprūpēta sabiedrība, kultūru cienoša un garīgi bagāta sabiedrība, informēta sabiedrība, ērti un ātri sasniedzama pilsēta, tīra un zaļa pilsēta, droša pilsētvide, pilsēta ar kvalitatīvu mājokli, efektīvas pārvaldes pilsēta, nodarbinātības iespējas Rīgā un situāciju uzlabošanās, kā arī risināmās problēmas Rīgā.

Tika aptaujāts 2001 respondents — Rīgas pilsētas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.

Rīgas iedzīvotāji ir visapmierinātākie ar nodarbinātības iespējām Rīgā. Otrs atzinīgāk vērtētais indikators — Kultūru cienoša un garīgi bagāta sabiedrība. Tīra un zaļa pilsēta bija trešais. Visatzinīgāk vērtēti kultūras pasākumi kopumā, viskritiskāk — iespējas iesaistīties pašdarbības kolektīvos pieaugušajiem. Kritiski vērtēti — mājokļa kvalitātes indikators, sociālā atbalsta un aprūpes rādītāji, kā arī iespējas saņemt informāciju par pašvaldības darbu.

Rīdzinieki sniedza arī konstruktīvus ieteikumus problēmu risināšanai savā pilsētā. Kā problēmas, kuras Rīgā būtu jārisina pirmām kārtām, 43% respondentu norādīja ar satiksmes uzlabošanu saistītās jomas — jāsamazina sastrēgumi, jāuzlabo ielu stāvoklis un kopējā infrastruktūra, jāveic remonti, jāuzlabo sabiedriskais transports, tā kustības maršruti un kursēšanas biežums. 24% — nosauca atbildes, saistītas ar dzīves dārdzību, 15% — saistītas ar pilsētas labiekārtošanu: nepieciešams paaugstināt apbūvētās vides kvalitāti, veikt iekšpagalmu remontus, remontēt mājas, likvidēt graustus un izveidot vairāk sabiedrisko tualešu. Arī vides problēmas satrauc 15% respondentu — vajadzētu vairāk sakopt pilsētu, paplašināt zaļo zonu un uzlabot atkritumu apsaimniekošanu.

«Labo lietu» jeb panākumu sarakstā rīdzinieki visbiežāk atzīmēja uzlaboto satiksmi Rīgā, salabotās ielas, Dienvidu tilta celšanu, uzlabojumus sabiedriskajā transportā. Pozitīvi atzīta pilsētā notiekošā būvniecība, bērnu laukumu ierīkošana, ēku atjaunošana, tādejādi — apbūvētās vides kvalitātes un kopējā pilsētas vizuālā tēla uzlabošanās. Rīga kļuvusi sakoptāka, tīrāka, zaļās zonas sakārtotākas.

Ilgtermiņa attīstības stratēģijas mērķis ir kalpot par ietvaru Rīgas attīstības plānošanas dokumentiem un radīt priekšnoteikumus Rīgas pilsētas ilgtspējīgai attīstībai, kā arī rīdzinieku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tā atspoguļo problēmas, kas jārisina Rīgas pilsētai kopumā, parādot, kā to vislabāk izdarīt. Liela uzmanība pievērsta stratēģijas ieviešanai, lai tā būtu praktiski izmantojama rokasgrāmata pilsētas pārvaldes un aktīvo rīdzinieku ikdienas darbā. Lai to panāktu, katram ilgtermiņa mērķim izvirzīti vairāki indikatori, kas atbilst vai papildina Eiropas pilsētu ilgtspējīgās attīstības indikatorus. Tie vispārīgi apraksta esošo situāciju atbilstošajā jomā un izvirza izmērāmus vēlamos vidēja termiņa (7 gadi) sasniegumus un ilgtermiņa (aptuveni 20 gadi) attīstības virzienus, lai periodiski būtu iespējams izvērtēt stratēģijas ieviešanas rezultātus — apzināt nepilnības un kļūdas, nepadarītos darbus, kā arī izjust gandarījumu par paveikto.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
2 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Jana

Notekti izmantošu šo pētījumu

Jana

Notekti izmantošu šo pētījumu

2
0
Lūdzu, komentējietx