Viesnīcas Latvija kvartāla apbūve

Elizabetes iela 55, Rīga

Autori: Poga Sarma Norde, INDIA, ARCHItrāvs

Pasūtītājs: Viesnīcu attīstības aģentūra

ŽŪRIJAS VĒRTĒJUMI

Viesnīcas Latvija kvartāls savulaik izveidots, sekojot modernisma priekšrakstiem ― uzbūvējot augsto torņveida apjomu, atbrīvojas vairāk telpas ēkas pakājē, kur izveidota laikmetam atbilstoša piazza. Šodien vietas pārattīstītāji rīkojas, ne jau ievērojot kāda konkrēta vēsturiska laikmeta konsekvences, bet izvēloties sev izdevīgāko, to variantu, kas dod vairāk kvadrātmetrus. Tādejādi no 20.gs. 60.gadu koncepta paturēta augstceltne, bet no aizpagājušā gadsimta ― ideja par perimetrālo apbūvi, kas dogmatiski atjaunota vēsturiskajās sarkanajās līnijās. Nerēķinoties ar to, ka satiksme pa šiem vairāk nekā simt gadiem ievērojami attīstījusies un Rīgas galvenajai ielai ar knapi pusotra metra platu ietvi ir par maz. Līdz ar to dzīvība šai nozīmīgajā ielas posmā ir iznīcināta, jo cilvēkiem te īsti nav ko darīt. To nekompensē arī ne visai aicinošā komerciālā pasāža ēkas iekšienē. Mulsinošs ir arī ēkas stūris pie Elizabetes ielas, kam it kā vajadzēt ievadīt iekškvartāla pasāžā. Iespējams, ēka funkcionētu daudz veiksmīgāk, ja blakus trotuāram ēkas zemes stāva līmenī būtu atstāta pietiekoši plata galerija, no kuras tad ar varētu būt ieejas veikalos.

ŽŪRIJAS KOMENTĀRI

Kristaps Ģelzis

Mākslinieks

Arhitekti panākuši, ka gājēji ir novirzīti uz Brīvības ielas otru pusi. Tamdēļ nav brīnums, ka Brīvības un Elizabetes ielas krustojuma kafejnīcas cīnās par popularitāti.
Izveidota spēcīga psiholoģiski mirusi zona.

Renārs Putniņš

GMARP

Tā kā pašam sanācis līdzdarboties pie šī projekta, nevarētu vēlēties pilnīgu manu objektivitāti vērtējumā, bet, neskatoties uz šo apstākli, mēģināšu analizēt.

  • Patiesībā nedrīkstētu vērtēt visu kvartālu vienkopus, un mest to pār vienu kārti.
  • Kā jau žūrijā parādījās viedoklis, ka ir Dzirnavu ielas apjoms un ir Brīvības ielas apjoms, kuri pēc savas būtības ir pilnīgi atšķirīgi, kā arī apstākļi, kas tos ietekmē.
  • Plūsmas. Dzirnavu ielā nekad nav bijusi intensīva gājēju un transporta plūsma, ja neskaita pieslēgumu Kr.Valdemāra ielai. Arī izstāžu zāles laikos šī zona vienmēr bijusi tukša un neizmantota vai izmantota autotransporta novietnes vajadzībām. Tādejādi šo zonu varēja vērtēt kā potenciāli apbūvējamo platību (atjaunot vēsturisko Dzirnavu ielas telpu). Kopš izbūvēta viesnīca LATVIJA, Brīvības iela šajā posmā kalpojusi kā labiekārtots, zaļš priekšlaukums viesnīcai, izstāžu zālei, kā atvieglots tranzītposms gājēju plūsmai. Tādejādi šī vēsturiskās vides pārmaiņa 70.—80. gados vērtējama drīzāk kā ieguvums pilsētvidei, nevis kā traucējums. No tā arī izrietētu atbilstoša attieksme pret šo ielas telpu kā saglabāšana, līdzīgi kā Elizabetes ielas frontes gadījumā. Manuprāt, kļūdaina bija galerijas ievirzīšana iekštelpās, neizvietojot gar ielu, kur tā papildinātu ielas telpu (piemērs —vēsturiskā Pēterburgas tirdzniecības galerija Gostinyj dvor). Protams, šāds risinājums divkārt samazinātu izīrējamo platību frontes. Otra kļūda bija ēku apjomu veidošana tālāk par bijušo izstāžu zāli, rezultātā iegūstot šauru ietvi, visa kvartāla garumā un intensīvas satiksmes malā. Galerijas negribas izmantot, jo to maršruts nav pārredzams no publiskās ārtelpas.
  • Kompozicionāli Brīvības ielas apjoms veido vairogu pret ārējām plūsmām, kaut gan bija nepieciešams pilnīgi pretējs efekts. Tā rezultātā veidojas pretruna starp iepriekšējo pilsēttelpu ― aicinošu un plašu — un jauno ― šauru, atgrūdošu, kaut arī jaunajā programmā parādījusies daudz lielāka sociālā noslodze, nekā iepriekš. Tādejādi ikdienas lietotājā, arī profesionālā vērtētājā rodas šāds vērtējums, kas izriet no neērtuma. Tas pats, kas caur telefona vadu mēģināt sildīt tējkannu, kas paredzēta 220, vads uzkarst un sāk kust. Neatbilstoša pretestība.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x