Veikals pa ceļam uz jūru Liepājā

Nule saskaņots skiču projekts tirdzniecības ēkai pieprasītākajā no Liepājas mikrorajoniem blakus jau A4D apskatītajam mazstāvu dzīvojamo ēku kompleksam Rietumkrasts Klaipēdas un Vaiņodes ielas krustojuma pretējā pusē, Klaipēdas ielā 104c. Diskusiju asīs — autostāvvietas. Arhitekti: 8A.M., 2007

Esošā situācija

Zemesgabals ir neapbūvēts (11847 m2), tas
atrodas netālu no jūras Vecliepājas Dienvidrietumu mikrorajonā,
Klaipēdas ielā 104c, teritorijā ar jauktu izmantošanas funkciju —
mazstāvu dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūvei. Pieļaujamais apbūves
blīvums — 34%, intensitāte — 79%, stāvu skaits 2+1.

Izraksts no Liepājas BKP 20.aprīļa sēdes protokola:

Juris Lasis

Projekta autors

Būtu divas svarīgas lietas: izveidot vienotu fronti
gar Klaipēdas ielu un — tāpēc, ka pa Vaiņodes ielu iet uz jūru, —
sadalīt zemesgabalu divās atsevišķās zonās: sabiedriskajā un dzīvojamā
[otrajā iespējams atsevišķs projekts pēc 1—2 gadiem].
Uzskatījām,
ka vajag iezīmēt Vaiņodes ielu. Veikals funkcionāli tam ir ļoti labi
piemērots. 1.stāva līmenis ēkas stūrī varētu nebūt, priekšējā daļa —
brīva automašīnām, 2.stāvu izbūvētu visā apjomā. Šis divstāvu apjoms
turpinātu apbūves līniju un 1.stāva neapbūvētajā daļā izvietotos segta
stāvvieta. 2.stāvs — izbūvēts gaišs, izmantojot dubultfasādes efektu.
Pacēlums varētu būt 5 metri.
Mēģinājām saglabāt vērtīgākos esošos kokus. Stāvvietā varētu iebraukt un izbraukt, veidojot jaunu iebrauktuvi.

Iveta Ansone

Liepājas galvenā arhitekte

Izstrādātais apbūves priekšlikums paredz
nelielas korekcijas spēkā esošajā detaļplānojumā. Risinot veikala
apjomu, palielinājusies intensitāte, apbūves blīvumam nepalielinoties.

Edgars Bērziņš

Blīvuma rādītāju nevajadzētu pielietot kopā ar intensitāti. Tas ir
rādītājs mazstāvu apbūvei. Intensitāte 79% nav liela un dzīvojamajai
videi ir normāla. Problēma būs iedzīvotāju pretestība, jo tiks
likvidētas taciņas, bet nezinu veidu, kā tās saglabāt.

Pēteris Bajārs

Viennozīmīgi — arhitektūra ir ļoti laba. Domāju, ka dzīvojamajā daļā arī vajag sabiedriska rakstura funkciju.

Elmārs Daniševskis

Pie transporta risinājumiem nav strādāts, jo tas izvietots izejot no
arhitektūras viedokļa, nevis transporta. Ir jārēķinās ar tramvaju un tā
pieturām. Nedrīkst būt tāda burzma krustojumā. Arī pie gājēju plūsmas
organizācijas jāpiestrādā. Iebrauktuve jāattālina no Klaipēdas ielas,
lai nav slīpie manevri. Par autostāvvietu skaitu — vajadzētu padomāt kā
piebrauks pie jaunā dzīvojamā apjoma.

Uģis Kaugurs

Domāju, ka stāvvietu organizāciju var atrisināt, gājēju takas veidojot
slīpi. Stāvvietu jāsadala, atvieglojot tās organizāciju un vizuālo
izskatu. Netaisīt garas megarindas. Varbūt ir iespējams šķērsot laukumu
cilvēcīgā veidā, nevis cauri automašīnām. Stāvvietu noslogotību var
pārbaudīt pie netālu esošā tirdzniecības centra Sala XL, arī tur bija
nepietiekošs stāvvietu skaits, jo apkārt ir dzīvojamās mājas. Uzskatu,
ka šajā teritorijā problēmām ar blīvumu nevajadzētu būt. Detaļplānojumā
noteiktā blīvuma jēga bija turēties pie šāda veida apbūves.

Andris Kokins

Ļoti moderna, laikmetīga arhitektūra, labas proporcijas. Patīk, ka
veikals kļūst divstāvīgs ar stāvvietām apakšā. Domāju, ka Liepājai
lielās, blakus esošās stāvvietas nav ērtas. Tomēr liekas, ka kopumā
objekts ir par lielu šajā vietā. Apbūves blīvums varētu būt arī 90%.
Ja
tirdzniecības platība ir 6000 m2, vajag attiecīgu stāvvietu skaitu —
apmēram 250. Tā ir problēma, daļa stāvvietas ir uz pašvaldības zemes —
uz komunikācijām (gandrīz puse). Saimniecības pagalmam jābūt vismaz 24
metrus platam, lai automašīna varētu apgriezties.

Gundars Vīksna

Arhitektūra ir laba. Par stāvvietām — nepareizs normatīvs. Rīgā ir
apmēram 30—50 stāvvietas, tas atkarīgs no tirdzniecības zāles platības.
Liepājā — 10 stāvvietas, tas atkarīgs no veikala funkcijas. Pēc
Liepājas noteikumiem šo projektu nevar saskaņot. Uzskatu, ka nav
atrisināta problēma ar piegādes transportu.

Juris Dambis

Labas arhitektūras piedāvājums. Vajadzētu censties panākt, lai tās
nebūtu vienkārši autostāvvietas, bet kaut kas vizuāli baudāms. Jābūt
kvalitātei.

27.jūnijā saskaņots skiču projekts

Teritorijas un satiksmes organizācijas risinājumi

Piebraukšana
gruntsgabalam no Vaiņodes ielas, 20 metru attālumā no Vaiņodes un
Klaipēdas ielas krustojuma un iepretim jaunbūvējamo rindu ēku
autostāvvietas iebrauktuvei uz Vaiņodes ielas. Teritorija labiekārtota,
apzaļumota. Rezerves izbraukšana no zemesgabala paredzēta Z daļā — uz
esošā tirgus laukuma. Teritorijā saglabātie lielie koki, tā
labiekārtota.

Autostāvvietu skaits pēc LVS 190—7

Paredzēts
autostāvvietas izvietot atklāti teritorijā un daļēji zem ēkas,
nepieciešamo autostāvvietu skaita aprēķins veikts pieņemot vienu
automašīnu uz 10 m2 pārtikas veikala kopējās platības un vienu
automašīnu uz 40 m2 citas nozīmes tirdzniecības telpu kopējās platības.
Kopējā veikala tirdzniecības TELPU platība ir 3642,3 m2 (459,4 m2 +
3182,9 m2), taču pēc tirdzniecības zāles aprīkojuma izvietošanas
LIETDERĪGĀ tirdzniecības platība tiek aprēķināta aptuveni 37% no
kopējās TELPAS platības, kas visā veikala ēkā kopā sastāda 1347,7 m2.
Autostāvvietu skaits nodrošina vienu automašīnu uz 10 m2 visa veikala
LIETDERĪGĀS tirdzniecības platības, kas sastāda 1347,7 m2.

• Pārtikas veikala telpas kopējā platība: 459,4 m2
  Normatīvi nepieciešamais autostāvvietu skaits: viena automašīna uz 30—40 m2, projektā pieņemts — 1 / 5 m2
  Projektā paredzētais autostāvvietu skaits: 46
• Izīrējamo telpu, t.sk. citas nozīmes tirdzniecības telpu kopējā platība: 3182,9 m2
  Normatīvi nepieciešamais autostāvvietu skaits: viena automašīna uz 30—40 m2, projektā pieņemts — 1 / 40 m2
  Projektā paredzētais autostāvvietu skaits: 80
• Platība kopā: 3642,3 m2
  Kopējais autostāvvietu skaits: 136

Galvenie lietotie materiāli un celtniecības paņēmieni

Rast
iespēju pielietot tādus celtniecības paņēmienus un būvkonstrukciju
risinājumus, kas nodrošinātu kvalitatīvas vides izveidi.
Fasāžu
ārējā apdarē sienu stiklotajās daļās — alumīnija profilu fasāžu sistēma
ar viena stikla aizpildījumu — reklāmu sienas norobežojošā konstrukcija.
Jumta konstrukcija — siltināta savietotā jumta konstrukcija, ruļļveida jumta segums, aizsargāts ar oļu bērumu 40—50 mm.
Grīdas
konstrukcijas — uz dzelzsbetona plātnes ieklāta skaņas un siltuma
izolācija, betona masas izlīdzinošā kārta un grīdas segums. Segumi —
akmens masas flīzes.
Griesti — ģipškatona piekārtie griesti.
Nesošās sienas un kolonnas — saliekamais/monolītais dzelzsbetons, apdare — apmetums.
Starpsienas — caurumotu ķieģeļu, b=120 mm, apmestas. Sienu fragmentus ap komunikāciju šahtām izbūvēt no caurumotu ķieģeļu mūra.
Kolonnas — špaktelēts, krāsots betons.
Durvis: ārdurvis — alumīnija konstrukcijas durvis ar stikla paketēm, iekšdurvis — pilnkoka.

Teritorijas labiekārtošana

Teritoriju
nenorobežot, integrēt ar iebrauktuvēm autostāvvietā. Ēkā paredzēt vietu
diennakts apsardzes postenim ar pieeju integrētajam apsardzes
signalizācijas, video novērošanas un piekļuves kontroles sistēmas
tīklam.

Teritorijas apzaļumošanas / labiekārtošanas projekta sastāvā jāiekļauj:
Kokaugu inventarizācija dabā, inventarizācijas analīze.
Labiekārtojuma un apstādījumu projekts — ģenerālais plāns, labiekārtošanas un apstādījumu plāni.
Piesaistes, celiņu rakstu plāni, raksturīgie griezumi, gaismas ķermeņu, soliņu atlase un izvietojums.

Vides aizsardzības pasākumi

Projekts izstrādāts ievērojot vides aizsardzības un ekoloģiskās prasības.
Teritorija
ap ēkām labiekārtota un apzaļumota, paredzēta virsūdeņu savākšana un
novadīšana lietus kanalizācijas sistēmā. Ietvēm, brauktuvēm un auto
novietnei paredzēts betona vai betona bruģa segums.
Ēkas
inženierapgādes sistēmas pievienotas centralizētām inženiersistēmām —
esošajam ūdensvadam, kanalizācijas sistēmai, lietus ūdens kanalizācijas
sistēmai un citām.
Ēkas izbūvei paredzēts lietot sertificētus, ekoloģiski tīrus būvmateriālus un apdares materiālus.

Vides pieejamība

Projektā noteiktās vides pieejamības prasības:

1. nodrošināt cilvēku ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem, skaņas un vizuālās informācijas izvietojumu
2. ēkas teritorijas labiekārtojumam, piebraucamajiem ceļiem un ietvēm,
   gājēju celiņiem un gājēju pārejām ir nodrošināta iespēja pārvietoties
   cilvēkiem ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem
3. iekštelpu
   iekārtojumam, īpaši invalīdiem paredzētajām sanitāri tehniskajām
   telpām, kā arī gaiteņiem un evakuācijas ceļiem jābūt speciāli
   apzīmētiem un marķētiem, kas ļautu brīvi uzturēties, orientēties un
   pārvietoties cilvēkiem ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem.