Teritorijas plānošana vai spēle «Izkrāso pats»

«Teritorijas un vides plānošana ir vislabākā, kad tā sniedz iedzīvotājiem dzīves telpu, kādu viņi vēlas. Lai arī šis apgalvojums var izklausīties pašsaprotami, pieredze un pēdējo laiku piemēri pierāda, ka teritorijas plānotāji un deputāti no vietējām pašvaldībām domā un rīkojās tā, it kā zinātu vislabāk, kādu dzīves telpu un vidi iedzīvotāji attiecīgajā pilsētas daļā vēlas.» Savu viedokli par Rīgas attīstības plānu pauž ekonomists Ģirts Greiškalns.

Līdzīgi kā noteikt cilvēkam, kādas drēbes un kāda mašīna būtu jāpērk, pret iedzīvotājiem izturas kā pret maziem bērniem, domājot, ka viņi nespēj paust savu viedokli vai arī viņu teikto var neņemt vērā.

Var jau domāt, ka pašvaldības, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principus teritorijas plānošanā, domās par vides saglabāšanu un vienmērīgu attīstību pilsētas iedzīvotāju un nākamo paaudžu vajadzībām, taču, detalizētāk iedziļinoties Rīgas attīstības plānā 2006.—2018.gadam, kā arī rūpīgāk pasekojot, kā tiek gatavoti un pieņemti lēmumi Rīgas domes attīstības departamentā un komitejā, rodas iespaids, ka veselajam saprātam un pašas teritorijas raksturojošiem lielumiem un uz tās esošai apbūvei nav nozīmes.

Izskatās, ka, izstrādājot Rīgas attīstības plānu 2006.—2018.gadam, teritorijas plānotajiem kāds ir iedevis baltu Rīgas karti un krāsainus zīmuļus, sakot — ņem, «speciālist», un zīmē, kā proti. Tad nu atbildīgais speciālists ir krāsojis Rīgas karti, kā nu mācējis. Protams, visi uzreiz teiks, ka tika organizētas sabiedriskās vai publiskās apspriešanas, kuru laikā iedzīvotāji varēja iesniegt savus priekšlikumus. Neviens jau nevarēja iedomāties, ka atbildīgais speciālists esošo situāciju nemaz dabā nav skatījis un salīdzinājis ar savu krāsaino zīmējumu, vai sazīmēto vispār ir iespējams īstenot un vai tas atbilst ilglaicīgas teritorijas plānošanas principiem.

Neviens jau neiet uz pārtikas veikalu bez vajadzības un atsaucoties tikai uz pārdevēja uzaicinājumu, nāciet, mums jauns preču izkārtojums. Līdzīgi pilsētas iedzīvotājiem sanāk iepazīties ar teritorijas plānojumu tikai tad, kad ir nepieciešamība noskaidrot vienu vai otru sev aktuālu jautājumu. Dzīvojot demokrātiskā valstī, par kādu mēs uzskatām Latviju, būtu pašsaprotams, ka katrs pašvaldības darbinieks vai deputāts rīkosies, lai veidotu un plānotu sabalansētu un ilgtspējīgu dzīves vidi visiem pilsētas iedzīvotājiem.

Kā tas iespējams, ka Rīgas attīstības plānā ir noteikts, ka var apbūvēt applūstošas teritorijas un aizsargjoslas, kā iespējams, ka dabā esošo privātmāju teritorijas A.Deglava un Lubānas ielas stūrī kļuvušas par darījumu zonām ar apbūves stāvu skaitu līdz 25 un vairāk, savukārt netālu Salnas ielā esošās padomju laikā celtās vairākas deviņstāvu blokmājas iezīmētas kā apbūve līdz pieciem stāviem? Vai tas nozīmē, ka tiks nojaukti četri stāvi, lai esošā situācija atbilstu teritorijas plānam? Vai arī teritorijas attīstības plānā vienkārši smukāk izskatījās dažādu krāsu salikums, kas nosaka apbūves stāvu skaitu?

Šādas un līdzīgas neskaidrības liek uzdot jautājumu, kāpēc situācijai dabā ir radikāli jāmainās un jāpielāgojas jaunajam teritorijas plānojumam, nevis otrādi — plānojums pielāgojas esošajai situācijai, un, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principu, jaunās teritorija attīstās, un plānojums veidots, saglabājot tās teritorijas plānojuma daļas, kuru pamatojums nav mainījies. Vai iemesls ir tikai vadošais speciālists un viņam iedotie krāsainie zīmuļi vai arī šī plānojuma procesā ir ņemtas vērā šauras ieinteresēto un pateicīgo attīstītāju hiperbolizētās vēlmes maksimāli nopelnīt, klaji ignorējot pašreizējo zemes izmantošanu un apkārtējo zemju īpašnieku un iedzīvotāju vēlmes saglabāt kvalitatīvu dzīves vidi.

Patlaban vērojot Rīgas pilsētas attīstību un jauno projektu virzību, kad vietās, kur pilsētai ir raksturīga mazstāvu apbūve, blakus tiek virzīti daudzstāvu apbūves projekti ar padsmit un vairāk stāviem, gribas norādīt speciālistiem, ka nav pieļaujama šāda mērogu nesaderība blakusesošos apbūves gabalos, un jautāt, vai nav loģiski plānot pakāpenisku attīstību, ievērojot tradīcijas un mērogus, kas raksturīgi apbūvei kaimiņos, tādējādi izvairoties no situācijas, ka patlaban piepilsētas teritorijās jaunie daudzstāvu nami vietām sāk izskatīties kā gigantiski kapakmeņi.

Iedzīvotāji, saprotot, ka vairākās vietās jaunais Rīgas attīstības plāns ir veidots pretēji veselajam saprātam, cenšas aktīvi protestēt nu jau pret konkrētajām būvniecības iecerēm, kas tiek aktīvi virzītas, pamatojoties uz jauno Rīgas attīstības plāna redakciju. Taču, visticamāk, sastopas ar attīstības departamenta un komitejas iebildi, ka, lai arī piekrītam jūsu argumentiem un atzīstam savas«tehniskās neprecizitātes», tomēr būvniecības ieceres attīstītājs ir ievērojis Rīgas attīstības plānā 2006.—2018.gadam esošos noteikumus, un mums šī būvniecības iecere ir jāatbalsta, jo baidāmies no finansiālajām un tiesiskajām sekām, kuras attīstītāji varētu pret mums vērst. Savukārt iedzīvotāju intereses, kuras viņiem būtu jāaizstāv, paliek otrajā plānā. Pateicoties uzņēmīgiem iedzīvotājiem, patlaban Latvijā veidojas tiesu prakse un lēmumos ir redzams, ka vietējo iedzīvotāju paustais viedoklis par teritorijas plānojumu vai būvniecības ieceri lēmumu pieņēmējiem būs jārespektē vienmēr, īpaši gadījumos, kad paši lēmumu sagatavotāji un pieņēmēji ir pretrunīgi piemērojuši vai arī nav ņēmuši vērā teritorijas plānošanas normatīvos aktus.

Nobeigumā gribu atgādināt senu patiesību, ka priekšroka un lielākas noteikšanas tiesības ir tiem, kuri jau ir veikuši investīcijas savas teritorijas attīstībā, apsaimniekošanā un labiekārtošanā. Pašreizējo iedzīvotāju un īpašnieku viedoklis ir nozīmīgāks par jauno attīstītāju iecerēm un solījumiem, neraugoties uz krāsām, kādās izkrāsota Rīgas karte vienā vai otrā vietā. Šī patiesība deputātiem un teritorijas plānotājiem jāpatur prātā, lemjot jau šodien un rīt par plānojumu un būvniecības iecerēm.

Pilsētu attīstības virsuzdevums ir nevis kardināli mainīt teritoriju un pilsētvides izmantošanu savu iedomu un vīziju dēļ, bet visiem spēkiem un iespējām jāveicina vecā un jaunā sabalansēta un mierīga līdzāspastāvēšana un attīstība.