Šlesera zaļā gaisma

Pēdējās nedēļas laikā Rīgā izskanējušas vairākas ziņas, kas apliecina domes priekšsēdētāja vietnieka enerģisko un dinamisko pieeju pilsētas attīstības jautājumiem. Saprotamu iemeslu dēļ šīs ziņas raisīja zināmu ažiotāžu.

Ātru vīziju tirgum!

Atkāpjoties nepilnas pāris nedēļas atpakaļ — 9.oktobrī tika izsludināts iepirkums Par tiesībām veikt Rīgas Centrāltirgus attīstības vīzijas izstrādi. Varētu likties likumsakarīgs un labs turpinājums pēdējo mēnešu aktivitātēm ap Centrāltigu — izludināt konkursu par vīziju un tad, saņemot rezultātus un diskutējot, arī nonākt pie kāda redzējuma, ko tad censties soli pa solim īstenot. Taču nē, šis nav vīziju, bet iepirkumu konkurss — par labāko cenu. Un šī procedūra arī īstenota labākajās šo laiku tradīcijās.

Likums nosaka, ka minimālais iepirkuma konkursu termiņš ir 5 dienas un nav noteikts, ka šīm piecām jābūt darbdienām. Konkurss tika izsludināts piektdienā — 9.oktobrī un noslēdzās trešdienā — 14.oktobrī, droši vien tika izsludināts attiecīgajā mājaslapā, Latvijas vēstnesī, bet diezin vai kur vēl citur. Tātad formāli jau likums ievērots, taču diezin vai tas darīts ar domu, lai tiešām iegūtu labāko risinājumu.

Izlasot iepirkuma nolikumu, mazliet sasteigts liekas arī cits datums — vīzijai jābūt gatavai 15.decembrī. Protams, divos mēnešos var izdarīt daudz, galu galā taču pat veselu pilsētu var uzrenderēt vienā vai divās naktīs, taču tādam nopietnam darbam kā nozīmīgas Rīgas daļas vīzija — tas tomēr šķiet mazliet sasteigti. Tomēr, klausoties jaunās Rīgas vadības plānus, — tas varētu būt likumsakarīgi. Jācer jau, ka  būs arī bijis kāds arhitekts, kas spēj Šlesera dinamismam līdzi turēt un iesniegt savu piedāvājumu. Kaut zināms, ka Šleseram mīļākais un latviskākais arhitekts ir Ķirsons.

Debeskrāpi Lipmanam!

Vislielākās atsauksmes un viedokļus gan raisīja trešdien izskanējusī ziņa, ka Šlesera vadītā Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome devusi piekrišanu Grindex iecerētajai augstceltnei Maskavas priekšpilsētā, Salu tilta galā, un līdz ar to nolēmusi mainīt pilsētas attīstības plānu par labu uzņēmēja vēlmēm. Tam esot iebildis pilsētas arhitekts Jānis Dripe, jo attīstāmā teritorija starp Lāčplēša, Maskavas, Bārddziņu un Mazo krasta ielu iekļaujas Maskavas priekšpilsētas aizsargājamā zonā, turklāt Lāčplēša ielas pretējā pusē ir UNESCO aizsargātais vēsturiskais centrs. Viņš esot pieļāvis iespēju palielināt stāvu augstumu no pieciem līdz deviņiem stāviem, kas jau iepriekš esot pārrunāts arī ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

«Negribu piekrist deviņstāvu mājai, es gribu 24 stāvu māju,» pretī stājās Grindex padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans, kurš neredz nevienu iemeslu, kādēļ ēka nevarētu būt tik augsta. Viņam sirds sāp, redzot, cik nesakārtots ir šis rajons, un viņš to gribot mainīt. Augstceltne iecerēta kā daudzfunkcionāla ēka ar viesnīcu, birojiem, komerciālām platībām, tai pieguļošajā teritorijās slietos arī vairākas mazāka izmēra būves.*

Situācijas atstāts Dienā izklausās ģimenes drāmas cienīgs — kad mazais Kirovs piesper kāju pie zemes un, cauri pierei skatīdamies, dusmīgi saka: «Negribu tik mazu māju, gribu lielāku!», tad talkā nāk samiernieciski tēvišķais Šlesers un nomierina mazo nerātneli, piesolot viņam visu, ko tas sagribējis, sakot, ka Pilsētas attīstības plāns un citi saistoši dokumenti un lēmumi jau nav nekas vērā ņemams:

«Mēs atcelsim visu, ko vajadzēs,» paužot atbalstu projektam, sacīja Šlesers. Viņš kvartālu uzskata par degradētu teritoriju, kuras attīstībai nepieciešams impulss. Ja kāds investors to grib sakārtot, tam jādod tāda iespēja. «Sauciet to par izņēmumu, ja gribat,» piebilda vicemērs.*

Jāvaicā — kas tad ir minētā Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome? Tā dibināta 25.augustā un iecerēta, lai «operatīvi un pēc būtības varētu risināt uzņēmējdarbības problēmas», pamatojot, ka «līdzšinējā domes atbildīgo struktūru darbība vietējo un ārvalstu investīciju piesaistē pilsētai svarīgu infrastruktūras un sociālo projektu realizācijā ir bijusi absolūti nepietiekama, tādējādi Rīgas pilsētai ir zuduši vairāki tūkstoši darba vietu un pilsētas budžets ir zaudējis būtiskus ieņēmumus». Tātad minētā padome paredzēta, lai īstenotu Šlesera priekšvēlēšanu saukli «visiem, kuriem ir jebkādas idejas, jebkādi projekti, dodam zaļo gaismu». Taču, kādas ir padomes pilnvaras, šobrīd gan vēl nav skaidrs.

Padomes priekšsēdētājs būs Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers, bez deputātiem un dažu komiteju (Satiksmes un transporta lietu, Pilsētas īpašuma, Sociālo jautājumu) vadītājiem padomē darbojas arī RD Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Gvido Princis, Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods, Finanšu departamenta Direktora biroja vadītājs Andris Konošonoks, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis un Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors Jānis Dripe.

Krastmalu savējiem!

Savukārt vakar Dienā izskanēja ziņa, ka domes priekšsēdētāja vietnieks, iztiekot bez konkursa rīkošanas, uzreiz piekritis kāda uzņēmuma P.V.B. lūgumam iznomāt Daugavas krastmalu starp Vanšu un Akmens tiltiem peldošu piestātņu izvietošanai.

« Jau kopš 2004.gada P.V.B. ir sarunu un sarakstes procesā ar Rīgas domi par projekta Riga marine city īstenošanu. Diemžēl dažādu birokrātisku šķēršļu dēļ projekta virzība notiek lēni,» vēstulē vicemēram raksta uzņēmuma valdes loceklis Juris Videnieks, kurš pirms gada par toreizējā satiksmes ministra Šlesera padotības iestāžu naudu apceļoja pasauli, aicinot latviešus atgriezties mājās. Ņemot vērā pašreizējās domes vadības politiskos uzstādījumus, Videnieks ļoti cer beidzot ieceri realizēt.**

Kā redzams no pievienotā dokumenta, arī šajā gadījumā enerģiskā amatperosna rīkojusies ļoti līdzīgi — jau 19.oktobrī, tajā pašā dienā, kad vēstule tapusi, Šlesers iesniegumu vīzējis tālāk Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājam un Satiksmes departamenta direktoram: «virzīt izskatīšanai Rīgas domē un sagatavot Rīgas domes lēmuma projektu ar P.V.B.» Pēc Šlesera lūguma uz nākamo Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdi sagatavots lēmumprojekts, kurā bija paredzēts uz 12 gadiem iznomāt krastmalu starp abiem tiltiem minētā projekta īstenošanai. Krastmalas nostiprinājuma viena metra nomas maksa bija paredzēta divi lati gadā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, pieci lati — pēc objekta nodošanas.

Vēl vakardienas pēcpusdienā par šo jautājumu nākamajā Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē otrdien bija paredzēts deputātu balsojums, taču tagad, laikam jau pēc mediju iejaukšanās, tas izņemts no darba kārtības. Notikušo par tādu kā joku centās pāvērst Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe: «Šlesers ir lūdzis izskatīt šo jautājumu, Šlesers nevar neko vienpersoniski iznomāt.»

 

Katrs no šiem gadījumiem ir atšķirīgs, taču visi nepārprotami rāda domes priekšsēdētāja vietnieka enerģiju. Brīžiem nav gan saprotams, cik ļoti Šlesers tiešām grasās pārkāpt vai mainīt likumus, un cik tomēr tā ir ārišķīga uzmanības pievēršana priekšvēlēšanu gaisotnē (kā piemērā ar augstceltni). Droši vien arī arhitektiem (kā tādiem, iespējams, Rīgas attīstībā ieinteresētiem ļaudīm) un viņu profesionālajām organizācijām būtu vērts apdomāt — kā uz šādiem gadījumiem saprātīgāk reaģēt, apzinoties, ka nākotnē, tuvojoties vēlēšanām un Rīgas domei «iestrādājoties», tādu incidentu noteikti būs vēl vairāk.

Dalīties ar ierakstu:

64
Pievienot komentāru

avatar
10000
34 Komentāru pavedieni
30 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
5 Komentāru autori
Renārs PutniņšbusinsX-PATjtdpArt Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Z tornis
Guest
Z tornis

Ainārs laikam ir superpuika. Vienmēr kādā kompānijā tāds ir, – zin visu, apsola visu, diemžēl bieži nespēj visu, jo ir jau arī kaut kādas robežas. Gribas redzēt kādā veidā tiks izbīdītas visas šīs lietas un ko par to teiks Būvvalde, jo šī organizācija taču atradīs pat blusu mežā, bet te tādas lietas… Izkatās, ka tiks pielietoti dubultie principi gan projektu vērtēšanā, gan apbūves intensitātes pārsniegšanā, gan arī saskaņojumu panākšanā. Rīga kļūs par Aināra zemi. Neapskaužu pilsētas galveno arhitektu, jo būs jāliecās, arhitektu kolēģija lieksies tā kā prieks, ja nelieksies, vienkārši tiks likvidēta. Gribētu dzirdēt kolēģijas locekļu komentārus jau esošajām iecerēm.… Lasīt vairāk »

Blokz
Guest
blokz

Vai nav vienalga vai tava pakaļa pieder Aināram vai SVF? Mani vairāk satrauc fakts, ka zilais portāls, tā pat kā TV, pārpublicē rakstus no e-mēdijiem.

Z tornis
Guest
Z tornis

Ainārs laikam ir superpuika. Vienmēr kādā kompānijā tāds ir, – zin visu, apsola visu, diemžēl bieži nespēj visu, jo ir jau arī kaut kādas robežas. Gribas redzēt kādā veidā tiks izbīdītas visas šīs lietas un ko par to teiks Būvvalde, jo šī organizācija taču atradīs pat blusu mežā, bet te tādas lietas… Izkatās, ka tiks pielietoti dubultie principi gan projektu vērtēšanā, gan apbūves intensitātes pārsniegšanā, gan arī saskaņojumu panākšanā. Rīga kļūs par Aināra zemi. Neapskaužu pilsētas galveno arhitektu, jo būs jāliecās, arhitektu kolēģija lieksies tā kā prieks, ja nelieksies, vienkārši tiks likvidēta. Gribētu dzirdēt kolēģijas locekļu komentārus jau esošajām iecerēm.… Lasīt vairāk »

Blokz
Guest
blokz

Vai nav vienalga vai tava pakaļa pieder Aināram vai SVF? Mani vairāk satrauc fakts, ka zilais portāls, tā pat kā TV, pārpublicē rakstus no e-mēdijiem.

KUgis
Guest
kUgis

Dazviet jau laikus rikojas shadi

CITA DIENA
Guest
CITA DIENA

http://www.cit…ofs-kosmodroms/

X-PAT
Guest
X-PAT

Šis raksts jau bija gaidāms. Izlasot info. Dienā, pat mazliet takā likās dīvaini, ka A4D vel nav piecelts kājās. Bet nu, tā pāris dienu nobīde ziņām ir saprotama. Kas nav saprotams, ir fakts ka temats netiek iezvērsts plašāk. To pāris dienu ietvarā, varēja takš mazliet papētīt šos jautājumumus. Saprotu, ka vienam cilvēkam tas ir pagrūti, bet…kad jau, tad jau…citādāk tā jēga mazliet zūd. Tirgus – nu labi, iepirkuma laiks īss un visādi citādi triki. Vai tad tas ir jaunums? Īss vīzijas izstrādes laiks…un kapēc gan ne? Nav jau jātaisa uzreiz detālplānojums. Bet ja grib tā kārtīgi – ar betona maketu… Lasīt vairāk »

X-PAT
Guest
X-PAT

Šis raksts jau bija gaidāms. Izlasot info. Dienā, pat mazliet takā likās dīvaini, ka A4D vel nav piecelts kājās. Bet nu, tā pāris dienu nobīde ziņām ir saprotama. Kas nav saprotams, ir fakts ka temats netiek iezvērsts plašāk. To pāris dienu ietvarā, varēja takš mazliet papētīt šos jautājumumus. Saprotu, ka vienam cilvēkam tas ir pagrūti, bet…kad jau, tad jau…citādāk tā jēga mazliet zūd. Tirgus – nu labi, iepirkuma laiks īss un visādi citādi triki. Vai tad tas ir jaunums? Īss vīzijas izstrādes laiks…un kapēc gan ne? Nav jau jātaisa uzreiz detālplānojums. Bet ja grib tā kārtīgi – ar betona maketu… Lasīt vairāk »

Bulgakovs
Guest
Bulgakovs

Beidzot noticis ilgi gaidītais – reinkarnējies Šarikovs, jā, jā, tas pats ko profesors Preobraženskis no suņa par cilvi pataisīja! Nu kurš gan cits – stengas izbīdītais Šlesers priecīgi demonstrē suņa līmeņa domāšanu!

Vienā lietā gan a.god. Artis kļūdās – Šarikova alias Šlesers mīļākais arhitekts ir kāds cits – šī te a4d līdzīpašnieks Sīlis, kam tika tas gods izprojektierēt Šarikovam fazendu un kas Aināriņu mēdz te aizstāvēt.

Bulgakovs
Guest
Bulgakovs

Beidzot noticis ilgi gaidītais – reinkarnējies Šarikovs, jā, jā, tas pats ko profesors Preobraženskis no suņa par cilvi pataisīja! Nu kurš gan cits – stengas izbīdītais Šlesers priecīgi demonstrē suņa līmeņa domāšanu!

Vienā lietā gan a.god. Artis kļūdās – Šarikova alias Šlesers mīļākais arhitekts ir kāds cits – šī te a4d līdzīpašnieks Sīlis, kam tika tas gods izprojektierēt Šarikovam fazendu un kas Aināriņu mēdz te aizstāvēt.

Igors Suhovilovs
Guest
Igors Suhovilovs

… Šlesera pilsētas transformācijas idejas gan ir pārāk emocionālas, gan ambiciozas un manuprāt, nepamatotas pašlaik. Žēl, bet Šleseram viena interese…

Igors Suhovilovs
Guest
Igors Suhovilovs

… Šlesera pilsētas transformācijas idejas gan ir pārāk emocionālas, gan ambiciozas un manuprāt, nepamatotas pašlaik. Žēl, bet Šleseram viena interese…

jtd
Guest
jtd

Es tik par krastmalas būšanu – liekas, vismaz 70 gadus tā nevienam reāli nav bijusi vajadzīga, bet brīdī, kad ierodas kāds, kas izdomājis, kā to izmantot, pretī saceļas gan ierēdņi, gan sabiedrība – neļausim!neparko!kasvēlnebūs!

NeO
Guest
NeO

Hm!

Renār, vai nezini kā ar to Jāņa un Zanes negadījumu Ikšķiles pārpratumā viss beidzies?

jtd
Guest
jtd

Es tik par krastmalas būšanu – liekas, vismaz 70 gadus tā nevienam reāli nav bijusi vajadzīga, bet brīdī, kad ierodas kāds, kas izdomājis, kā to izmantot, pretī saceļas gan ierēdņi, gan sabiedrība – neļausim!neparko!kasvēlnebūs!

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Da ne jau tas, ka kādam AŠlesera draudziņam ievajadzējies gabalu pilsētas rauj skabargu, bet metode kā tiek iedots tas gabals. Respektīvi A.Šlesers demonstrē tam pilsoņu(par pilsoņiem grūti tos dēvēt, drīzāk tādi moderni dzimtļaudis) slānim , kas izslāpuši pēc "vadoņa", ka jamais ir tas vadonis(kopā ar abiem pārējiem triumvirātiem) ,kas visus ļaunos ierēdņus ellē sasviedīs un visu lems un darīs kā "vadonim" pienākas ,nekādi tur"djermokrātijas" likumības principi jamo neierobežos, tikai VADONĪBAS dievišķums. Noteikti "stendža" kā štata PiRists ieteicis laikus nišu aizņemt, tāpēc arī tik atklāta un bezkaunīga darbība. Paskatieties vien kā tā "žēlā zupiņa iz 20.gs. 30.tajiem" tiek sildīta VADONIS nac.… Lasīt vairāk »

NeO
Guest
NeO

Hm!

Renār, vai nezini kā ar to Jāņa un Zanes negadījumu Ikšķiles pārpratumā viss beidzies?

Romans Siņicins
Guest
Romans Siņicins

Uzskatu, ka pārmaiņas tas ir labi… Nav labi pateikt: "9 stāvi un ne vairāk!!!!". Bet no otras puses, ļoti nepatīk tās metodes, ar kuriem šīs politiķis darbojas… kaut vai par tiem termiņiem…

kaut vai par to lielo ēku… nu jāskatas, bet pēc manām domām tur tads pirksts uz debesi nebūs pie vietas…

Romans Siņicins
Guest
Romans Siņicins

Uzskatu, ka pārmaiņas tas ir labi… Nav labi pateikt: "9 stāvi un ne vairāk!!!!". Bet no otras puses, ļoti nepatīk tās metodes, ar kuriem šīs politiķis darbojas… kaut vai par tiem termiņiem…

kaut vai par to lielo ēku… nu jāskatas, bet pēc manām domām tur tads pirksts uz debesi nebūs pie vietas…

trin
Guest
trin

Viss atkarigs no arhitekturas, nevis no stavu daudzuma. Var jau 5 stavu briesmoniti uzprojektet.

Romans Siņicins
Guest
Romans Siņicins

arī pareizi

trin
Guest
trin

Viss atkarigs no arhitekturas, nevis no stavu daudzuma. Var jau 5 stavu briesmoniti uzprojektet.

Romans Siņicins
Guest
Romans Siņicins

arī pareizi

WE
Guest
WE

ar tadu stilinu kads ir sleseram mes 4 gados busim taadaa d…. !! ticiet man !

WE
Guest
WE

ar tadu stilinu kads ir sleseram mes 4 gados busim taadaa d…. !! ticiet man !

Kristīne
Guest
Kristīne

Jebkurā apkārtējo mēdiju diskusijā par krastmalas iznomāšanu neviens nepievērš uzmanību, kas godīgākā vai negodīgākā veidā tiks panākts – ar iedzīvotājiem "vispilnākajā" Daugavas krastmalā vairs nebūs Daugava, bet gan sajūta kā uz visparastākās ielas , jo abās pusēs būs "apbūve"!

Mīnuss Rīgai un tās pievilcībai!

jtd
Guest
jtd

Visu respondentu (gan te, gan citos forumos, gan masu mediji, gan visādas pseidooficiālas personas un oragnizācijas utt.) lielākā kļūda ir tā, ka jauc vienā katlā vairākas neatkarīgas lietas – Aināra biznesa stilu, krastmalas attīstību, konkrēto peldošo piestātņu dizainisko risinājumu, nepieciešamo inženiertehnisko risinājumu un higiēnas ievērošanu … Tiesa, komentētāji izsaka savu personisko (vai kāda apmaksāto) sāpi un te nu nekāda priecīgā aina nepaveras – atkārtošos – jebkura iniciatīva ir sodāma! Un nav lielāka prieka par to, ka kaimiņam govs nosprāga …

jtd
Guest
jtd

Es laikam pārāk iedziļinos lietā un ignorēju (politisko) jezgu ap to. Tāpēc man ir tas naivi retoriskais jautājums, ja valsts/pilsēta nav izdarījusi (nav vēlējusies darīt un tā turpinās arī tālāk) mājasdarbu, kāpēc kādam, kurš nāk ar ideju un no valsts/pilsētas prasa vien atļauju ko darīt, ir jākļūst par "malējo", uz kuru tagad visus samazgu spaiņus izgāzt? Atkārtojos – es nerakstu par konkrētiem personāžiem (otrā punkta scenārijs ir ļoti ticams, vismaz līdz šim praktiski nav precedentu, kas pierādītu pretējo), bet par krastmalas lietošanu. Kopš laikiem, kad tur piestāja kuģi, kuģīši un zvejnieku laivas, Daugavas krasti (un arī citu pilsētas ūdenskrātuvju) ir… Lasīt vairāk »

Z tornis
Guest
Z tornis

Bez politikas nav arhitektūras…Visu lielu celtņu pamatā ir politisks process, kurā ir iesaistīti daudz un dažādi spēlētāji. Par arhitektūru var diskutēt tikai pēc politiskā procesa noslēgšanās. Tūkstoš precedentu ar konkursos uzvarējušiem darbiem, kuri tiek līdz nepazīšanai pārveidoti dažus mēnešus vēlāk, tas nekas ka mainījusies funkcija un no iepriekšējā risinājuma palicis čiks. Pēdējais piemērs bijušā pasta ēka stacijas laukumā, kas kļuvusi par ORIGO turpinājumu. Ja grib kā Amsterdamā, tād jāļauj pietauvot Daugavas krastā JEBKURAM interesentam savu baržu. Līdz tam mums vēl tālu, galvenais noplēst savu kumosu, labi ka ir tāds savs čoms Ainārs, kas palīdz. Skices visam krastmalas pasākumam tādas pašķidras,… Lasīt vairāk »

pArt
Guest
pArt

Saceltajā jezgā ap Šlesera vulgāro lietu kārtošanu aiz kadra ir palikuši ļoti būtiski objektīvi nosacījumi labai krastmalas funkcionēšanai. Vispirms – Daugavas mērogs (platumā virs 400m starp Vanšu un akmens tiltiem) ir par kārtu lielāks, lai veidotos dabisks mājīgums (vēji), kā tas ir CPH ar kanālu platumu 30 -100m. (Salīdzinājumā Temza~250m; Sēna~120m , Amsterdamas kanāli 30-50m) Otrkārt. padomijā, aiz bailēm no pārbēgšanas pāri jūrai, visa privātā kuģošana tika mērdēta un aktīvi nīcināta laukā. Tāpēc faktiski ir jātdzīst, te nav atrodami veci, fīlingam atbilstoši peldamrīki, kas organiski iekļautos Vecrīgas ainavā. Starp citu, arī Kopenē nemaz tik daudz publiskos pakalpojumus sniedzošo peldošo verķu… Lasīt vairāk »

jtd
Guest
jtd

Nu ja, te mēs nonākam pie gana nepatīkamā secinājuma, ka ne tikai augšas nevar, bet arī apakšas negrib. Diemžēl, nav nācies novērot, ka Rīgā kāds īpaši aizrautos ar kuģošanu, Andrejostā manāms tikai ļoti resns kuteru un jahtu gals, bet tādu vienkāršu "tupelīšu", ar ko zaķus saulainā svētdienā pavizināt, nemana ne pie Doles salas, ne Vanšu tilta. Par Kopenhāgenas, Stokholmas, pat Helsinku laivu un laiviņu tūkstošiem nerunājot.

Zināmā mērā mūsu plašumus varētu salīdzināt ar Hamburgu, tomēr gan jau ir labāki piemēri, platas upes un ezeri ir daudzām pilsētām pasaulē.

Kristīne
Guest
Kristīne

Jebkurā apkārtējo mēdiju diskusijā par krastmalas iznomāšanu neviens nepievērš uzmanību, kas godīgākā vai negodīgākā veidā tiks panākts – ar iedzīvotājiem "vispilnākajā" Daugavas krastmalā vairs nebūs Daugava, bet gan sajūta kā uz visparastākās ielas , jo abās pusēs būs "apbūve"!

Mīnuss Rīgai un tās pievilcībai!

jtd
Guest
jtd

Visu respondentu (gan te, gan citos forumos, gan masu mediji, gan visādas pseidooficiālas personas un oragnizācijas utt.) lielākā kļūda ir tā, ka jauc vienā katlā vairākas neatkarīgas lietas – Aināra biznesa stilu, krastmalas attīstību, konkrēto peldošo piestātņu dizainisko risinājumu, nepieciešamo inženiertehnisko risinājumu un higiēnas ievērošanu … Tiesa, komentētāji izsaka savu personisko (vai kāda apmaksāto) sāpi un te nu nekāda priecīgā aina nepaveras – atkārtošos – jebkura iniciatīva ir sodāma! Un nav lielāka prieka par to, ka kaimiņam govs nosprāga …

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Nu netaiktu, ka Tu ta baigi korekti diskutētu. 1. Protams ir "meinstrīms" ,kam kā Tu raksturoji ,nav lielāka prieka par kaimiņam nosprāgušu govi. Bet kā likums šīm slānim nav arī varas, un teikšanas, parasti neko nopietni savas domas nespēj aizstāvēt un pasniegt. 2. Tie kas pa nopietnam ko pārmet, pārmet neko citu kā METODIKU (lēmumu pieņemšanā un virzīšanā), logiski ,ka būs feini attīstīta (kaut uz komercijas pusi, kas man netraucē) krastmala. Tā nav nekāda problēma ,ka taisīs A.Šleseram pietuvināta persona, ja protams tas nav kārtējais vietas rezervācijas plāns, kuru pēcāk par lielām , lielām naudām pārdos tiem, kas tiešām ko… Lasīt vairāk »

jtd
Guest
jtd

Es laikam pārāk iedziļinos lietā un ignorēju (politisko) jezgu ap to. Tāpēc man ir tas naivi retoriskais jautājums, ja valsts/pilsēta nav izdarījusi (nav vēlējusies darīt un tā turpinās arī tālāk) mājasdarbu, kāpēc kādam, kurš nāk ar ideju un no valsts/pilsētas prasa vien atļauju ko darīt, ir jākļūst par "malējo", uz kuru tagad visus samazgu spaiņus izgāzt? Atkārtojos – es nerakstu par konkrētiem personāžiem (otrā punkta scenārijs ir ļoti ticams, vismaz līdz šim praktiski nav precedentu, kas pierādītu pretējo), bet par krastmalas lietošanu. Kopš laikiem, kad tur piestāja kuģi, kuģīši un zvejnieku laivas, Daugavas krasti (un arī citu pilsētas ūdenskrātuvju) ir… Lasīt vairāk »

Z tornis
Guest
Z tornis

Bez politikas nav arhitektūras…Visu lielu celtņu pamatā ir politisks process, kurā ir iesaistīti daudz un dažādi spēlētāji. Par arhitektūru var diskutēt tikai pēc politiskā procesa noslēgšanās. Tūkstoš precedentu ar konkursos uzvarējušiem darbiem, kuri tiek līdz nepazīšanai pārveidoti dažus mēnešus vēlāk, tas nekas ka mainījusies funkcija un no iepriekšējā risinājuma palicis čiks. Pēdējais piemērs bijušā pasta ēka stacijas laukumā, kas kļuvusi par ORIGO turpinājumu. Ja grib kā Amsterdamā, tād jāļauj pietauvot Daugavas krastā JEBKURAM interesentam savu baržu. Līdz tam mums vēl tālu, galvenais noplēst savu kumosu, labi ka ir tāds savs čoms Ainārs, kas palīdz. Skices visam krastmalas pasākumam tādas pašķidras,… Lasīt vairāk »

pArt
Guest
pArt

Saceltajā jezgā ap Šlesera vulgāro lietu kārtošanu aiz kadra ir palikuši ļoti būtiski objektīvi nosacījumi labai krastmalas funkcionēšanai. Vispirms – Daugavas mērogs (platumā virs 400m starp Vanšu un akmens tiltiem) ir par kārtu lielāks, lai veidotos dabisks mājīgums (vēji), kā tas ir CPH ar kanālu platumu 30 -100m. (Salīdzinājumā Temza~250m; Sēna~120m , Amsterdamas kanāli 30-50m) Otrkārt. padomijā, aiz bailēm no pārbēgšanas pāri jūrai, visa privātā kuģošana tika mērdēta un aktīvi nīcināta laukā. Tāpēc faktiski ir jātdzīst, te nav atrodami veci, fīlingam atbilstoši peldamrīki, kas organiski iekļautos Vecrīgas ainavā. Starp citu, arī Kopenē nemaz tik daudz publiskos pakalpojumus sniedzošo peldošo verķu… Lasīt vairāk »

jtd
Guest
jtd

Nu ja, te mēs nonākam pie gana nepatīkamā secinājuma, ka ne tikai augšas nevar, bet arī apakšas negrib. Diemžēl, nav nācies novērot, ka Rīgā kāds īpaši aizrautos ar kuģošanu, Andrejostā manāms tikai ļoti resns kuteru un jahtu gals, bet tādu vienkāršu "tupelīšu", ar ko zaķus saulainā svētdienā pavizināt, nemana ne pie Doles salas, ne Vanšu tilta. Par Kopenhāgenas, Stokholmas, pat Helsinku laivu un laiviņu tūkstošiem nerunājot.

Zināmā mērā mūsu plašumus varētu salīdzināt ar Hamburgu, tomēr gan jau ir labāki piemēri, platas upes un ezeri ir daudzām pilsētām pasaulē.

arhitekts ka nepiedalijās
Guest
arhitekts ka nepiedalijās

pie visas šīs jezgas varētu pieminēt arī Latvijas expo paviljona Šanhajā ‘Aerodium’ konkursa kluso norisi.

ir info, ka tāds ir bijis, ka daži piedalījušies. vairāk nekas nav publiski zināms.

arhitekts ka nepiedalijās
Guest
arhitekts ka nepiedalijās

pie visas šīs jezgas varētu pieminēt arī Latvijas expo paviljona Šanhajā ‘Aerodium’ konkursa kluso norisi.

ir info, ka tāds ir bijis, ka daži piedalījušies. vairāk nekas nav publiski zināms.

p- - - - - -s
Guest
p- - - - - -s

… viņa meklēja arī cēloņus, kāpēc Latvija nonākusi krīzē. V.Matīsa secina, ka kopš neatkarības atgūšanas 19 gadu garumā, Latvijā n a v s p ē t s l i k v i d ē t s a v ē j o s i s t ē m u – kad amatus ieguva nevis kompetences dēļ, bet gan radniecības dēļ. Turklāt viņai nav pārliecības, ka jaunie politiskie spēki spēs strādāt citādi. “Es sev definēju vienu no krīzes cēloņiem. Kā tika izveidotas institūcijas ‘90.gadu sākumā? Mēs redzējām skaidri, kā tas notika. Bet šī sistēma turpinājās. Es ļoti lūgtu jauniem politiskajiem spēkiem nopietni… Lasīt vairāk »

p- - - - - -s
Guest
p- - - - - -s

… viņa meklēja arī cēloņus, kāpēc Latvija nonākusi krīzē. V.Matīsa secina, ka kopš neatkarības atgūšanas 19 gadu garumā, Latvijā n a v s p ē t s l i k v i d ē t s a v ē j o s i s t ē m u – kad amatus ieguva nevis kompetences dēļ, bet gan radniecības dēļ. Turklāt viņai nav pārliecības, ka jaunie politiskie spēki spēs strādāt citādi. “Es sev definēju vienu no krīzes cēloņiem. Kā tika izveidotas institūcijas ‘90.gadu sākumā? Mēs redzējām skaidri, kā tas notika. Bet šī sistēma turpinājās. Es ļoti lūgtu jauniem politiskajiem spēkiem nopietni… Lasīt vairāk »

I.Šteimanis
Guest
I.Šteimanis

Rīgā ir daudzi gruntsgabali, kuros ir atļauti 24 un vairāk stāvi, lielākā daļa no tiem atrodas diezgan motivētās vietās, nekaitējot vēsturiskā centra tuvumam utt. Vai šajā gadījumā Pasūtītājam nav vienkāršāk vērsties pie šo gruntsgabalu īpašniekiem un nopirkt tīkamāko gabaliņu, pa salīdzinoši labām cenām, nevis sisties pret sienu. Pat pieņemot varbūtību, ka tas varētu notikt iecerētajā vietā pretēji attīst. plānam, dievs dod, mūsdienās Pasūtītājam izturēt šo procesu. Katra iestāde būs uz grauda, Šlesers tiranizēs saskaņojošo iestāžu vadītājus, ripos krēsli, Unesco bārsies -jau saknē visam šim pasākumam būs negatīva aura. Arī Ventspils mērs pirmos gadus centās būt speciālists visās nozarēs, ietekmējot ar… Lasīt vairāk »

X-PAT
Guest
X-PAT

Paskaidrojums attiecībā uz nekustamiem īpašumiem: lokeišen, lokeišen, lokeišen.

Šlesers patiešām varētu nebūt speciālists, bet tie "speciālisti", kas stāv pretī nav diezko gudrāki.

I.Šteimanis
Guest
I.Šteimanis

Rīgā ir daudzi gruntsgabali, kuros ir atļauti 24 un vairāk stāvi, lielākā daļa no tiem atrodas diezgan motivētās vietās, nekaitējot vēsturiskā centra tuvumam utt. Vai šajā gadījumā Pasūtītājam nav vienkāršāk vērsties pie šo gruntsgabalu īpašniekiem un nopirkt tīkamāko gabaliņu, pa salīdzinoši labām cenām, nevis sisties pret sienu. Pat pieņemot varbūtību, ka tas varētu notikt iecerētajā vietā pretēji attīst. plānam, dievs dod, mūsdienās Pasūtītājam izturēt šo procesu. Katra iestāde būs uz grauda, Šlesers tiranizēs saskaņojošo iestāžu vadītājus, ripos krēsli, Unesco bārsies -jau saknē visam šim pasākumam būs negatīva aura. Arī Ventspils mērs pirmos gadus centās būt speciālists visās nozarēs, ietekmējot ar… Lasīt vairāk »

X-PAT
Guest
X-PAT

Paskaidrojums attiecībā uz nekustamiem īpašumiem: lokeišen, lokeišen, lokeišen.

Šlesers patiešām varētu nebūt speciālists, bet tie "speciālisti", kas stāv pretī nav diezko gudrāki.

Pablaka
Guest
pblk

pasākumi, kas tik ļoti ietekmē pilsētu, tomēr jārisina atbildīgāk, ja ne pret sabiedrību šodien, tad vismaz pret nākamo paaudzi, iespējamiem klientiem, pircējiem, biznesa biedriem. citādi sanāk spļaut akā, no kuras pašiem jādzer.

Pablaka
Guest
pblk

pasākumi, kas tik ļoti ietekmē pilsētu, tomēr jārisina atbildīgāk, ja ne pret sabiedrību šodien, tad vismaz pret nākamo paaudzi, iespējamiem klientiem, pircējiem, biznesa biedriem. citādi sanāk spļaut akā, no kuras pašiem jādzer.

Lindmane
Guest
Lindmane

Atbildigak tomer ir pareizi, bet nevajag ari bremzet.

Lindmane
Guest
Lindmane

Atbildigak tomer ir pareizi, bet nevajag ari bremzet.

Pogasovskis
Guest
Pogasovskis

Kas to nākamo paaudzi izaudzinās ? Ha, ha, ha ! Ne jau jūs, birokrātu kalpi arhitekti 🙁

Pogasovskis
Guest
Pogasovskis

Kas to nākamo paaudzi izaudzinās ? Ha, ha, ha ! Ne jau jūs, birokrātu kalpi arhitekti 🙁

Busins
Guest
Busins

Grindex augstceltni no arhitektūras un pilsētbūvniecības viedokļa var tikai atbalstīt, jo : 1) Vietai, kur tilts ieiet pilsētas ķermenī, jābūt akcentētai. Tas no arhitektūras teorijas. Akcents var būt laukuma veidā, vai vertikāls akcents. 2) Ceļš no Jūrmalas uz Rīgu, no līdostas uz Rīgu ir nozīmīgs, un to arī jāakcentē. Pašlaik vieta, kur iebraucējs tiekas ar Rīgu, to labo krastu, ir arhitektoniski neorganizēta, bet to jāorganizē. 3) Daugavas telpa, ar savu mērogu, prasa būt apbūvēta ar augstākajām ēkām, nekā patreiz, tas ir acīmredzami. Gan Grindex iniciatīva, gan Lido krasta augstceltnes iecere jāuztver tikai pozitīvi, jo tādi vertikāli akcenti palīdzēs organizēt Rīgai… Lasīt vairāk »

busins
Guest
busins

redzi, Renār, tu runā par dokumentiem, nevis par arhitektūru, neesi arhitekts,bet grāmatvedis? Neviena vārda par to kāpēc , no arhitektūras teorijas, arhitektūras kompozīcijas teorijas viedokļa, šajā vietā nedrīkst būt augstceltne.

Busins
Guest
Busins

Grindex augstceltni no arhitektūras un pilsētbūvniecības viedokļa var tikai atbalstīt, jo : 1) Vietai, kur tilts ieiet pilsētas ķermenī, jābūt akcentētai. Tas no arhitektūras teorijas. Akcents var būt laukuma veidā, vai vertikāls akcents. 2) Ceļš no Jūrmalas uz Rīgu, no līdostas uz Rīgu ir nozīmīgs, un to arī jāakcentē. Pašlaik vieta, kur iebraucējs tiekas ar Rīgu, to labo krastu, ir arhitektoniski neorganizēta, bet to jāorganizē. 3) Daugavas telpa, ar savu mērogu, prasa būt apbūvēta ar augstākajām ēkām, nekā patreiz, tas ir acīmredzami. Gan Grindex iniciatīva, gan Lido krasta augstceltnes iecere jāuztver tikai pozitīvi, jo tādi vertikāli akcenti palīdzēs organizēt Rīgai… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

1. un 2. Jūsu zinašanai Busina k-gs, jau sen pie Salenieka tikai tuvāk Daugavai ( neaizbūvētajā substancē) ir paredzēts skrāpis(iepazīsties ar plānošanas dokumentiem iespējamais maximums 17st.+10%,domāju gribētie 24 bez problēmam tiktu dabūti), tā ka dublēt to izvarojot vēsturisko substanci ( kapēc gan GRINDEX savu veco ēku interaktīvajam pharmācijas muzejam negribetu ziedot) 3. Par kompeni Jums gan inčīga sapratne, Jums noteikti patīk dzīvnieki kuriem ēde noēdusi visu spalvu atstājot tikai retus kumšķus(Daugavas panorama ar retiem skrapjiem ik pa 2-2.5 km), kad izpētīsiet līdzšinējos plānošanas dokumentus un J.Dripes kantorī abus maketus(Labo un Kreiso krastu), tad redzēsiet,ka skrāpji ka reizi koncentrēti pie jaunajām… Lasīt vairāk »

busins
Guest
busins

redzi, Renār, tu runā par dokumentiem, nevis par arhitektūru, neesi arhitekts,bet grāmatvedis? Neviena vārda par to kāpēc , no arhitektūras teorijas, arhitektūras kompozīcijas teorijas viedokļa, šajā vietā nedrīkst būt augstceltne.

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Tu, Busin esi demagogs, es par kompeni jau Tev pateicu, ir jau Tavs akcents iestrādāts, tad ko vēl vienu un vēl vienu un vēļ vienu nu pēc nepieciešamības, un re Tevis paša noraidītais puduris pudeles kaklā kā likts.

Nākamreiz rūpīgāk savu viedokli pamato un iepazīsties ar oponenta vēstīto, peace!