Sadalītas Bietes balvas

Rīkojot aptauju par netīkamāko arhitektūru, A4D mērķis bija rosināt plašāku diskusiju — par arhitektūras kvalitātēm, par pilsētas attīstību un publisko telpu. Žūrija, vienojoties par kritērijiem, nosaukusi sešas ēkas.

A4D veidotāji skaidri apzinās pretrunīgo attieksmi, kas saistīta ar šāda veida aptauju. Ja reiz 90 procentus no visa būvētā var saukt par nekvalitatīvu arhitektūru, kāpēc gan vēl būtu speciāli jāizceļ kaut kas visnetīkamākais? Vēl jo vairāk tādēļ, ka pirmo reizi rīkojot šādu aptauju, A4D aicināja iesūtīt ne tikai pēdējā gadā tapušus arhitektūras darinājumus, bet arī tās ēkas, kas tapušas mazliet senākā laika periodā. Tātad atgādinot lietas, ko varbūt ne visiem gribētos atcerēties. Rīkojot šo aptauju, A4D mērķis bija rosināt plašāku diskusiju — par arhitektūras kvalitātēm, par pilsētas attīstību un publisko telpu. Un kā redzams no šīs aptaujas — arī par vērtību kritērijiem.

Publicējot aptaujai izvirzīto ēku sarakstu, redakcija nojauta iespējamos pārmetumus, kas tam varētu sekot. Lai arī ik pa laikam A4D publicē visnotaļ nopietnus un pārrunu vērtus rakstus, taču, kā liecina redakcijas pieredze, sarunas par tiem veidojas reti vai arī ir ļoti ierobežotas. Tāpēc šāda aptauja tika iecerēta kā ceļš, lai uzrunātu un savā ziņā provocētu kā arhitektus, tā plašāku sabiedrību izteikt savas domas. Strīdīgi vērtējami arī emocionālie iesūtītāju komentāri, kas pavadīja dažus no sarakstā minētajiem objektiem. Taču redzams, ka šī tēma ir aktuāla un šāda pieeja mudinājusi izteikties daudz vairāk cilvēkus, nekā ierasts.

Žūrijas kritēriji un balsojums

Žūrijas darbā piedalījās: mākslinieks Kristaps Ģelzis, žurnāliste, laikraksta Diena sadaļas Mājoklis redaktore Solvita Smiļģe, Kreisā krasta kustības aktīvists Mārcis Sakalovskis un arhitekti Vladimirs Neilands, Pēteris Blūms, Jānis Lejnieks un Renārs Putniņš.

Sanākot kopā, žūrija vispirms vienojās par vērtējuma kritērijiem, atzīstot, ka katram tie var nedaudz atšķirties, ņemot vērā profesionālo un dzīves pieredzi. Žūrijas locekļi apspriežoties atzina, ka, vērtējot nozīmīgus arhitektūras izstrādājumus, svarīgākais ir, ko tie dod vai ņem sabiedrībai. Šajā gadījumā runa ir par iespējamu kaitējumu pilsētas publiskajai telpai, par pilsētvides degradāciju, par traucējumiem pilsētas funkcionēšanā, no kā cieš ne vien atsevišķi estēti, bet gan visa sabiedrība.

Tikai pēc tam vērts runāt par arhitektūras estētiku, formām, proporcijām, kompozīciju, fasādēm… Lai arī arhitektūra, bez šaubām, ir kompleksa lieta, kurā jāaplūko visi šie aspekti, tomēr svarīgi apzināties hierarhiju. S.Smiļģe uzsvēra jaunās arhitektūras vērtējumu no funkcionālā viedokļa, kamēr M.Sakalovskis un K.Ģelzis vairāk runāja par emocionālo, to, kādas sajūtas raisa viens vai otrs arhitektūras izstrādājums.

Pēc ilgākas diskusijas žūrijas locekļi izvirzīja katrs savu «piecinieku» — ēkas, kuras tiem šķiet vislielākās kļūdas vai neveiksmes. Diskusijas turpinājās par katru no nosauktajiem objektiem, izveidojot kopīgu žūrijas viedokli. Zīmīgi, ka gan arhitektūras profesionāļu nosauktās, gan «nearhitektu» minētās ēkas lielā mērā sakrita. Šāda balsojuma rezultātā izvirzījās sešas ēkas, kas saņēma ievērojami vairāk balsu, kā citas.

Sešas balsis no septiņām saņēma Stacijas laukuma apbūve
Piecas balsis — Universālveikala rekonstrukcija — Galerija Centrs

Četras ēkas saņēma katra pa četrām žūrijas balsīm:
Centra nams
Universālveikals Stockmann / kinoteātris Forum Cinemas
Viesnīcas Latvija kvartāla jaunā apbūve
Ēka Dzirnavu ielā 36

Jāpiemin arī Rātsnams, kas saņēma 3 balsis. Savukārt atsevišķas citas ēkas tika nosauktas tikai vienu reizi.

Lasītāju balsojums

Paralēli A4D rīkoja lasītāju aptauju par šiem pašiem objektiem, reģistrējot vairāk nekā 50 balsojumu. Šajā gadījumā gan, atšķirībā no žūrijas, katra balsotāja kritēriji nav zināmi, ja neskaita tos dažus komentārus, kuros pausti atsevišķu lasītāju personiskie vērtību mēri.

Lasītāju balsojumā pirmo vietu (10,6%) ieņem ēka Brīvības un Ģertrūdes ielas stūrī.
Tai seko jaunā Rātsnama ansamblis (8.2%) un Centra nams (7.3%).
Vērts pieminēt vēl trīs objektus, kas balsojumā manāmi atrāvušies no pārējiem:
Restorāna Sēnīte pārbūve Inčukalnā (6.5%),
Viesnīcas Latvija kvartāla apbūve (5.7%)
Stacijas laukuma apbūve (5.3%).

Pilns lasītāju balsojuma saraksts

Interesanti salīdzināt žūrijas un lasītāju balsojumu. Aptaujā varēja piedalīties ikviens reģistrējies A4D lasītājs. Lai arī portālu lasa ne tikai arhitekti, tomēr lielākā daļa lietotāju ir profesionāli arhitekti vai arhitektūras studenti. Aptauja daļēji atspoguļo zīmīgo tendenci, ka arhitekti Latvijā daudz vairāk raduši savu nozari uzlūkot kā objektu mākslu, nevis vides un pilsētas veidošanas jomu. Tam pamats noteikti ir tradicionāli vājā pilsētbūvniecības izglītība RTU. Visspilgtāk šo tendenci apliecina universālveikala Stockmann iegūtā vieta — tas ieguvis mazāk vai tikpat «negatīvo» punktu, kā salīdzinoši «nekaitīgas» būves — Ziemeļu vārti, Elkor Plaza un ēka Deglava ielā 7. Acīmredzot arī daudzi arhitekti šo ēku virs pilsētas kanāla uztver līdzīgi lielākajai daļai patērētāju — kā vietu, kur iespējams iegādāties salīdzinoši kvalitatīvākas preces nevis kā pilsētbūvniecisku kļūdu.

Zīmīgas arī tādu objektu kā Triangula bastiona, Modus Vivendi (ēka Audēju ielā blakus universālveikalam) iegūtās vietas. Tās ir ēkas, kuras sabiedrības diskusijās parasti piesauktas kā briesmīgākie jaunās arhitektūras piemēri, kas apdraudot Vecrīgu. Ir saprotams, ka profesionāļi tās vērtē savādāk. Īpaši jau Modus Vivendi, kas pēc pārbūves kļuvis par mūsdienīgu, vienlaikus iederīgu Vecrīgas sastāvdaļu.

Tāpat interesants ir Hansabankas rezultāts, saņemot knapi vienu balsi. Ēkas celšanas laikā to pavadīja ļoti kaismīgas diskusijas, arī arhitektu vidē. No aptaujas nojaušams, ka pēc dažiem gadiem arī arhitekti šo ēku pieņēmuši kā likumsakarīgu Daugavas kreisā krasta attīstības zīmi.

Savukārt ceturto vietu ieguvusī restorāna Sēnīte pārbūve apliecina arhitektu sabiedrības nostaļģiju un sašutumu par attieksmi pret pēckara modernisma arhitektūras pieminekļiem. Pārbūvēs un citos procesos zuduši tādi modernisma pieminekļi kā Sēnīte, Jūras pērle, Rīgas stacija, Piena bārs Kronvalda parkā. Cerēt, ka mācāmies no kļūdām, ļauj veiksmīgais Dailes teātra piemērs, tas kļuvis par pirmo restaurēto modernisma ēku Latvijā.

Apkopojot žūrijas izvirzītās ēkas, redzams, ka tās visas atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā. Tas ir likumsakarīgi, ka tieši šai vietai kritēriji ir visaugstākie un kļūdas ― vissāpīgākās. Žūrijas locekļi savā diskusijā pieskārās tam, cik ļoti arhitektūras un pilsētas attīstību ietekmē pastāvošā politiskā un saimnieciskā sistēma. Zīmīgi, ka žūrijas balsojumā pirmās divas vietas ieguvušajām ēkām ir viens pasūtītājs — Latvijas mērogam milzīga starptautiska kompānija. Zināms, ka šobrīd šī kapitāla Latvijas virzītāji met acis lidostas Rīga virzienā. Un droši vien grasās veikt arī konkrētākas darbības, lai ēku, kas ieguvusi 2001.gada Latvijas Arhitektu savienības Gada balvu, pārvērstu atbilstoši saviem kritērijiem.

Ir vērts atgādināt Rema Kolhāsa sacīto par tirgus ekonomikas un privatizācijas iespaidu uz arhitektūru. Viņš uzskata, ka vēl pirms pāris gadu desmitiem arhitekts vienmēr strādāja sabiedrībai, vienalga, vai tā bija valsts, pilsēta vai organizācija, kas pārstāvēja sabiedrību. Arhitekts vienmēr kalpoja lielākam labumam, un tas noteica viņa statusu. Vienlaikus ar tirgus ekonomikas uzplaukumu un privatizāciju ir notikusi krasa nobīde privātā klienta virzienā. Šodien arhitekts reprezentē indivīda vai privātas organizācijas intereses, kas nozīmē, ka daudzos gadījumos arhitekts strādā alkatībai un iesaistās cilvēku izmantošanā. Tā nav abstrakta pārmaiņa, jo pilnībā izmainīja arhitektūras lomu. Arhitektūra, kas kādreiz varēja būt harmonijas simbols, tagad kļuvusi par biznesa instrumentu.

Kā uz šiem apstākļiem reaģē arhitekts, kādu atbildību jūt gan viņš, gan pasūtītājs — par to noteikti vērts diskutēt, ja vēlamies, lai Rīga, kā arī citas pilsētas un vietas Latvijā attīstītos visai sabiedrībai pieņemamā virzienā.

Parasti balva sastāv kā no naudas, tā slavas. Ievērojot, ka G.C.Bietes gadījumā ar naudu ir švaki, paliek tikai slava. Tā kā šāda aptauja šogad notika pirmo reizi, ikviens ir aicināts turpināt diskutēt, apstrīdēt un kopīgi veidot ikgadējās Bietes balvas kritērijus un piešķiršanas mehānismu.

Atsevišķos rakstos aplūkota katra žūrijas nominētā ēka, publicējot kā kopējo viedokli, tā arī atsevišķus žūrijas komentārus. Redakcija plāno vērsties pie šo projektu realizācijas dalībniekiem, aicinot viņus būt atsaucīgiem.