Sācies Laikmetīgās mākslas muzeja konkurss

Ar Latvijas
Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu konkursam izvēlēto ārvalstu arhitektu vizīti
Rīgā pagājušajā nedēļā iesācies konkurss. Viesojoties Rīgā,  arhitekti iepazinās ar pilsētu, konkursa
nolikumu un muzeja koncepciju, ka arī — ar vietējiem arhitektiem, ar kuriem
veidot komandas sadarbībai konkursā.

Rīgas
ekskursijas laikā arhitekti tika iepazīstināti galvenokārt ar Rīgas centru,
taču ne tikai ar tūristu iecienītajām vietām un skatiem vien, bet arī ar pretrunām
un šarmu, kas slēpjas centra nomalēs. Pašsaprotams bija konkursa novietnes apmeklējums,
kur šobrīd redzami tikai balti stabiņi, kas iezīmē muzeja gruntsgabalu.
Pēcpusdienā sekoja seminārs, kurā viesi un arī klātesošie Rīgas arhitekti tika
iepazīstināti ar Skanstes ielas apkaimes, un vairāk — tieši ar New Hanza City  iecerētajiem attīstības plāniem, kā arī — ar
konkursa nolikumu un muzeja koncepciju.

Sekoja
dienas interesantākā daļa, kas vietējiem arhitektiem noteikti likās
visneierastākais — pāris stundu sarunas, kurās ārvalstu biroju pārstāvji
meklēja partnerus Rīgas arhitektu vidū. Jāatgādina, ka sadarbībai no Latvijas
puses bija pieteikušās 29 kompānijas — ne vien arhitektu, bet arī ainavu
arhitektūras, dizaina u.c. konsultantu biroji.

Aprunājoties gan ar ārvalstu, gan sarunās iesaistītajiem vietējiem
arhitektiem, varēja apjauts, ka iespējamie sadarbības modeļi būs visai dažādi.
Respektīvi, Latvijas arhitektu statuss katrā no komandām varētu būt atšķirīgs.  Savā ziņā par attieksmi liecināja arī tas,
kādi biroju pārstāvji bija ieradušies Rīgā: dažus pārstāvēja to vadošie
partneri, — dibinātāji, kuru vārdi skan kompāniju nosaukumos, kamēr citu statuss
atbilda vairāk «otrajam ešelonam».

Bija dzirdamas atziņas, ka rietumnieki te meklē tikai zīmētājus; savukārt
no otras puses — ka divi mēneši ir tik īss laiks, ka par pilnvērtīgu ideju apmaiņu
īsti nevar būt runas; tāpat arī to, ka 30 tūkstoši jau nav tāds budžets, lai
projekts ilgtu vairāk par šo laiku. Taču jau pēc šīm — pirmās dienas pārrunām bija
ieraugāma vismaz viena savienība, kurā abas puses rādījās gandarītas un
visnotaļ optimistiski noskaņotas par turpmāko.

Sarunas un tikšanās turpinājās arī nākamajā dienā, kad viesi, tiecoties
tuvāk iepazīt iespējamos un noskatītos šejienes partnerus, apmeklēja Rīgas
arhitektu birojus. Cik zināms, pēc šīm sarunam iezīmējās vēl vairāku savienību
aprises. Septiņiem rietumu birojiem ir dotas vēl turpmākās divas nedēļas, lai pieņemtu
galīgos lēmumus, ar ko tieši sadarboties. Atbilstoši LLMM konkursa nolikumam
starptautiskie arhitektu biroji var sadarboties ar vienu vai vairākiem Latvijas
birojiem, starp kuriem vismaz vienam jābūt sertificētam, lai izstrādātu topošā
laikmetīgās mākslas muzeja metus. Likumsakarīgi, ka katrs no Latvijas birojiem konkursā
var sadarboties tikai vienu ārzemju partneri. Tālākais — savstarpējie līgumi un
sadarbības formas jau ir katras komandas abu pušu ziņā, — organizatori šai
procesā vairs neiejaucas.

Ir ļoti labi saprotams, ka rietumu birojiem Latvijas arhitektūras scēna
ir «baltais plankums». Iespējams, šī iepazīšanās ar vietējiem birojiem,
savienību dibināšana varēja likties forsēta, nu, tādā ziņā, ka mākslīga —
noteikti, ka tā varētu veidoties «dabiskāka», ja šai fāzei būtu dots ilgāks
laiks, — kā jau tika minēts , — iespējams, kāds kopīgs plenērs, vai, teiksim,
nedēļu ilga viesošanās Rīgā. Bet, tas jau, saprotams, prasītu gluži citu budžetu.
To, cik Malcolm Reading Consultants izauklētais
modelis būs veiksmīgs, rādīs konkursa norise un rezultāti, bet jāatzīst, ka
pozitīva intriga ir jaušama.

Plānots,
ka konkurss norisināsies līdz šī gada maijam. Rudenī sabiedrībai būs iespēja iepazīties ar visiem
iesniegtajiem darbiem īpašā izstādē. Piedāvājumu arhitektūras kvalitāti
un atbilstību muzeja koncepcijai, iekļaušanos pilsētvidē, funkcionalitāti,
ilgtspējas risinājumus un izmaksas vērtēs Latvijas un ārvalstu eksperti. Visas septiņas
arhitektu komandas saņems atlīdzību, savukārt viena no šīm komandām turpinās
darbu pie turpmākās LLMM projekta izveides. LLMM izveidi finansē ABLV Charitable foundation un Borisa un
Ināras Teterevu fonds.

Dalīties ar ierakstu:

53
Pievienot komentāru

avatar
10000
6 Komentāru pavedieni
47 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
3 Komentāru autori
Renārs PutniņšgoogooArtis Zvirgzdiņš Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Klīst baumas, ka veiksmīgās sadarbības piemērs, pirms tam rakstiskajā profesionālajā viedokļu apmaiņā pauda LAS "provinciāļiem" piekrītošu viedokli, bet laikam jau uzskata,ka izteiktam vārdam nav nozīmes…

Par vēl vienu "modīgo" ,kas aizskrēja uz "vergu tirgu" par neizteikšos

Nemaz nerunājot par LAS konkursu komisijas locekli, netālredzīgi, netālredzīgi, odziņas no Pasūtītāju puses tikai sekos….

Miķelis
Guest
Miķelis

Padalies lūdzu ar iniciāļiem, Dārt. Ja domājam par sadarbības juridisko pusi, tad lai latviešu birojs noslēgtu LABU līgumu ar LIELAJIEM PUIŠIEM, kur būs atrunātas visas tiesības, tai skaitā autortiesības, dizaina koncepta lietošanas tiesības un tālākās sadarbības iespējas – nepieciešamais laiks ir 1-2 mēneši. Nerunājot par darba apmaksas attiecību. Protams ja gribas pagozēties Slavas gaismā, noiet pa sarkano paklāju, pamāt autsaideriem, tad juridiskajām niansēm var nebūt nozīmes. Būtu labi sagaidīt kāda insaidera viedokli ( Andis varētu sniegt kādu bezkaislīgu komentāru ) par smadzeņu viļņu apmaiņu, jo fotogrāfījās ārzemju puse izskatās tāda paskāba, nu protams studenti smaida, tāds ir viņu darbs, smaidīt… Lasīt vairāk »

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Es Tev, Miķeli, vienu haiku labāk …

Jūtamā ātrumā, paliekot brīdim, izgaist laikmets….

Miķelis
Guest
Miķelis

Laba haika. Paldies. Sapratu.

Jauna āte,

projām bēgdama,

ielēca laivā…

P.S. Kā teiktu Kadirovs – nu gatavie šaitani 😉

Un Ingurds ar, ak vai…

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Par Ingurdu neko neredzu, nedzirdu, nesaku, es tik par haikām…Tava haika protams liekama mākslas darbos….

googoo
Guest
googoo

par veiksmīgo sadarbību ne viens vien jau izteicies. gan jau arī pēc gala rezultāta neviens neko citu neteiks, pat, ja čiks vien sanāks. bet tas labi – būs vismaz bāzīte jaunu komentāru rakstīšanai un sazvērestības teoriju šķetināšanai. kā uz pasākumu ‘aizskrējējam’ ir arī savas pārdomas un novērojumi. visvairāk gan prieks, ka tos, kurus savā prātā pirms tam biju saprecinājis, arī sanāca vērot par pāriem kļūstam. tas, ka daudziem no septītnieka mūsu idejas neinteresē, bet vajag kādu normatīvu tulkotāju, būvmateriālu cenu skaidrotāju vai atbildētāju jautājumos par lokālo kontekstu, tas arī pēc sajūtām apstiprinājās. tas izskaidro arī to, ka nrja (manuprāt elvē… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Nu bet tā neaprakstāmā "līgavas" sajūta, kad precinieks Tevi rūpīgi vēro, "uzmanīgi" klausās Tavos spriedumos par ideālo "laulības" dzīvi, tikumu un pūru, taču bij?

Un laulības līguma uzmetums, kurš atnāks pa e-mailu ar "līgavaiņa" parakstu, tas taču ģimenē ies no rokas rokā? Parastais latviešu arhitektu princips – Štrunts par radiem, ka tik pašam labi darbojas.

NRJA palika ārpus tirgus tikai tādēļ, ka ir pilnīgi pašpietiekami un spēj paši ģenerēt konceptu. Kuru gan interesē gudra, pašpietiekama "līgava"?

Apsveicu ar ieiešanu 3k pasaulē, tā solas būt brīnumaina, mēs tie ārpusē palicēji šņukstam kabatslakatiņos, mums to laimi nesaprast. Kā ar aubi, ir sagatavota;-)

ab
Guest
ab

Paldies par atspoguļojumu. Interesanta pieredze, kā šādos gadījumos praktiski organizē konkursa virzību.

kekone
Guest
kekone

Arta lekcija bija interesanta, laba, neskatoties uz to, ka nokaitināja Skanstes attīstītājus.

googoo
Guest
googoo

+1

A.
Guest
A.

Ir priekšnieki un ir līderi. Pēc karmiskajiem likumiem tie lv uzņēmumi, kas patiešām darbojas kā līderi arī pretī saņems tādus pašus ( konkurss nav spiesta lieta neviens pistoli pie deniņiem netur ) un uz vienlīdzības principiem "kārtos kopā to zīmuļus" nevis liks padot. Un no LV birojiem, kas pretendē uz lielo prīzi tādi ir vismaz 2 kā minimums. Pārējie, kas gaužas par to, ka stāri meklē zīmuļu padevējus arī dabūs ko pelnījuši pēc tā paša iepriekš pieminētā karmiskā principa. Un tas nav nemaz slikti. Ir labi reizēm apstāties un padomāt par lietām. Atmest savu ego un pilnveidoties. Uz pasaules kartes… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Kaut kas Jūsu teksta loģikā klibo.Pirmajā teikumā Jūs runājat par divu dažādu tipu vadītājiem- pēdējā laika trends zoc.mēdijos. Tālāk kaut ko par karmu – trends ar ko var nepiepūloties paskaidrot visu, neskarot objektīvo cēloņu-seku likumsakarību.

Tas viss viss, diemžēl, izklausās pēc "Praktiskā astroloģija+Ko Jums nestāsta ārsti".

Es ļoti ceru, ka neaizvainosieties, bet būtu ļoti pateicīgs, ja savu domu tomēr sakārtotu loģiskākās konstrukcijās, tomēr esat arhitekte(-s) un šī profesija tomēr prasa objektīvi loģisku retoriku.

Miķelis
Guest
Miķelis

Uz pasaules kartes nav tāda brenda Arhitektūra.lv tieši EGO dēļ, jo neviens nespēj savā starpā vienoties kā šo zīmolu pārdot un ko tas ietver. Visi, ar retiem izņēmumiem, spiež no žurnāliem, bet tādu pasaulē ka vai biezs. Tā kā dzīvojam rietumu pasaulē, kur karmiskie likumi ir diezgan apšaubāmi tieši tāpat kā indiešu kastu sistēma ar brahmaņiem un šudrām, tad rietumu vērtības deklarētas Lielajā franču revolūcijā un Apgaismības laikmeta filozofu darbos, izteicamas trīs vārdos – brīvība, vienlīdzība, brālība ( Liberté, égalité, fraternité ), uz to tad vajadzētu orientēties. Tā kā stāsts konkrētajā gadījumā ir par personīgā labuma stādīšanu pār kolektīvo, jeb… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S. Raugoties no karmas viedokļa – lielākās daļas kolēģu-arhitektu viedokļu ignorēšana, savējo stādot augstāk pār kolektīvo, novedīs pie Tava personīgā viedokļa ignorēšanas, Tev sadarbojoties ar rietumu zvaigzni. Loģika, nekas vairāk.

cipari
Guest
cipari

pieteicās 29 latviešu biroji. Var gadīties, ka viedoklis ko pauž 3 anonīmi komentētāji a4d + daži arhitekti publiski nemaz nav vairākuma viedoklis.

Miķelis
Guest
Miķelis

Cik Latvijā šodien praktizējošu, aktīvu biroju? Zini ciparu? Būs vairāk par 100 noteikti.

29 latviešu biroji pieteicās dažādu iemeslu dēļ – kādam garoza mājās tikai palikusi, kāds jauns un jūra līdz ceļiem, kāds spogulī augu dienu uz sevi lūkojas, kādam bikses vairs netraucē utt.

Bet droši vien Tev taisnība – tirgus jāver vaļā, jātdod visi lielie objekti ārzemniekiem, jāiznīcina nacionālā arhitektūras skola līdz galam. Nu un tad mums viss būs kā spīdīgajos žurnālos – nu tā smuki, nu kā pie cilvēkiem. Tā?

arh
Guest
arh

Pat vairāk. Pieteikušās bija 45 komandas, 29 bija sertificēti.

Miķelis
Guest
Miķelis

Ar muļķību parasti nelielās…Skat Krištopānu.

Ivars
Guest
Ivars

Kaut ko esmu palaidis garām. Kas tā tāda "[Latvijas] nacionālā arhitektūras" skola ir un kur tādu var apskatīties?

Miķelis
Guest
Miķelis

Paskaties ārā pa logu, kopš pirmā latviešu arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa Latvijā ēkas pārsvarā projektē latvieši, kuri arhitekta izglītību saņem latviešu valodā, kuru darbos atrodamas arī pasaules vēsmas, bet ģenētiku, smadzeņu struktūru, kas veidojas saņemot izglītību un domājot latviski neapmānīsi, – darbos ir nacionālas iezīmes. Pat žurnālu kopētājiem, lai cik ļoti viņi negribētu no tām atbrīvoties.

cipari
Guest
cipari

tur jau tā lieta, ka tā "skola" tirgum nekļūs interesantāka nedz no komentāriem a4d, nedz ja Kultūras ministrija iestātos par to, lai LMOCA projektētu latvieši. Vajag pārmaiņas domāšanā – beigt latviešu arhitektiem vārīties savā sulā (gan internetā, gan dzīvē), un ieraudzīt sevi globalā kontekstā. Šim konkursa modelim ir potenciāls tieši to izdarīt, ievrizīt domāšanu un darbošanos starptautiskā virzienā.

Miķelis
Guest
Miķelis

Ar globālo kontekstu Tu saproti ko – Eiropu, Ameriku, Āziju? Visur ir savi principi, savas tirgus īpatnības utt. Birkerts – globālais konteksts. Un ko? Visi metās virsū, jo neviens nespēja saprast Meistara darbu LNB, ko viņš darīja, kāds bija mērķis, kā panāca savu. Ja nesaproti Birkertu, par kādu globālu kontekstu mēs te spriežam. Rems Kolhāss. Kāds saprata, novērtēja, uzaicināja otreiz? Muļķības, jo mums nevajag personības, vajag kaut ko viduvēju, ko mēs varam saprast un "sagremot". Arhitektūra rodas prātā un sirdī, meklējot tām savā starpā, nekas cits nav nepieciešams. Pat latviešiem.

Miķelis
Guest
Miķelis

Arhitektūra rodas prātā un sirdī, meklējot balansu starp šiem diviem cilvēka virzītājspēkiem, nekas cits nav nepieciešams.

…tā būs precīzāk.

Miķelis
Guest
Miķelis

Pirmās odziņas par kurām runā Dārts – šeit http://www.del….d?id=47108029

Vēl viena tirgus niša kuru tūlīt atdosim. Plāns arhitekta profesijas prestiža un atalgojuma graušanai pamazām pildās.

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Dārgais, cipar , tikai sausa statistika – tirgū ir ~840 sertificētu kolēģu, un ~740 aktīvu arhitektu uzņēmumu būvkomersantu. Vai Jūs tiešām esat pārliecināts, ka plebiscīta gadījumā "provinciāļi" paliktu mazākumā?

GG vienkārši negribēja šo konfrontāciju izraisīt un neierosināja plebiscītu, tādejādi deva iespēju 29ņiem nebūt atklātā opozīcijā "provinciāļiem", saglabāt seju.

Vai tiešām Jūs domājat, ka Renārs Putniņš ir anonīms? Es Jums labprāt parādītu LAS Padomes iekšējo saraksti, ja tas būtu ētiski, ja jau Jūs te runājat par "dažiem"arhitektiem.

ha
Guest
ha

Tieši tas jau ir nožēlojami. Visi saprot, ka nekāda LV arhitektūra tur nebūs, varēs pārnēsāt sējumus no kabineta uz kabinetu, bet tomēr pieteicās. Droši vien domāja, ka kāds novērtēs izcilību, bet , izrādās, vairāk par garlaikotu skatienu tā arī nenopelnīja. Tātad tiem, kas cepās , tomēr taisnība.

Artis Zvirgzdiņš
Guest
Artis Zvirgzdiņš

Neņemos te dikti analizēt tirgu, apzinos, ka daudziem tā noteikti sāpīga tēma. Tomēr aicinājumi pēc protekcionisma man ar galīgi nav tuvi. Jo, ja abstrahējos no vietējās arhitektu kopienas pretrunām, problēmām, traumām utt., tad tomēr redzu, ka ārzemju arhitektu pienesums Rīgas pilsētvidei, arhitektūras ainavai Latvijā ir pārliecinoši pozitīvi vērtējams. Apjoma ziņā gan tas nav pārāk liels — pirmās ēkas, kas nāk prātā ir Parex Citadeles banka plus vēl viena otra Gerkāna ēka, DNB banka, Torņakalna draudzes namiņš, nu un, protams, Mākslas muzejs. Katra no šīm būvēm ir savādāka, tomēr redzu, ka kopumā tās nākušas ar noteiktām kvalitātēm, jauniem arhitektūras risinājumiem, konceptiem… Lasīt vairāk »

Ceļmalis
Guest
Ceļmalis

Pa lielam jau tev taisnība Arti, pienesums ir jūtams un manuprāt to neviens no komentētājiem neapstrīd. Privātā klienta neapstrīdamas tiesības ir izvēlēties sev piemērotu arhitektu, tas ir ok. Šajā gadījumā "sāpīgo"diskusiju izraisīja manuprāt sākotnēji nekorektais uzstādījums. Un nekādu caurspīdīgumu es tur nesaredzu, drīzāk otrādi.

Mana personīgā interese piedalīties diskusijās ir, lai veicinātu kritisko domāšanu un pašam-un-sašam būtu iespēja pamainīt skata leņķi. Man liekas, ka varētu mēģināt arī izskaust "vaimanoloģijas" terminu, nepiekritīšu, ka vairumā gadījumu mēs te tikai gaužamies. Domāju, ka tas ir vērtīgi, ka sekojam līdzi arī tādām lietām kā tirgus aizsargāšana vai vismaz mēģinājums izprast lietu būtību.

Miķelis
Guest
Miķelis

Neturoties pie saviem iesīkstējušiem ieskatiem 90.gados tika sagrauta visa rūpniecības sistēma, protams nekonkurētspējīga, tomēr ar savu tirgu, rūpnīcas tika revitalizētas par dzīvokļiem un birojiem, bankas pārdotas ārzemniekiem ( fekonomikas sistēmas asinsrite ), demogrāfija lejā, ~400 k darba spēka prom ( Oto Ozola aprēķins – zaudējumi 10 Miljardi EUR ) utt. Islandes piemērs rāda, ka nav obligāti jāatdodas spēcīgākajam ar tādu lētticību, to rāda arī Somijas piemērs. Pirms atbalstīt Latvijas neatkarību, islandieši aprēķināja kādas sekas tas radīs zivjrūpniecības sektoram, jo eksportēja lielu daļu zivju uz PSRS. Pragmatiska pieeja. Sava Tirgus aizsardzība, protekcionisms ir nerakstīts kapitālisma likums. Ja tādēļ, lai uzceltu LLMM,… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Nu re, arī objektīvi konstruktīvs un loģisks viedoklis, lai arī protams piekrītu tam daļēji. Tātad runājot par protekcionismu: 1. Ja LR būt savu projektēšanas tirgu atvērusi 90tajos, kad arī ex-sovoka kaimiņi bija tikpat vāji kā mēs , tad tā bilde būtu savādāka, tad tā ārvalstnieku pieredze nāktu mums par labu šodien 21.gs. un neko neatgriezenisku ārvalstu kolēģu invāzijas mēģinājumi nepadarītu. Paskaties, Arti, uz Salto, ex-KOSMOS utt.(EE 30-50gadnieku arhitektu portfolio) , vai kādam mūsu vecuma kolēģim ir kas salīdzināms LR? Diemžēl nē, labākajā gadījumā uz papīra. Pieņemu arī salīdzinājums ar LT ir tikpat skarbs. EE, LT un PL ir domājušas par… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Renār, kultūras raidījuma "1 kg kultūras " apbalvošanas ceremonija. NOMINĀCIJA ARHITEKTŪRA neeksistē kā suga, vienkārši nav, pazudusi, sarāvusies čokuriņā, mirusi varbūt. WTF. Arhitektūra ir Kultūras ministrijas paspārnē. ARHITEKTŪRA IR MĀKSLA. Vislielākā no mākslām.

Kur visi palika? Izdzirdēja krītošo čaulīšu skaņu?

Skatītāja
Guest
Skatītāja

Pilnīgi pievienojos- arhitektūra kā kultūras daļa Latvijā netiek skaitīta.

Miķelis
Guest
Miķelis

Paturpinot par izglītības tēmu, Arti, un konkrēti par arhitektūras zinātni Latvijā. Šķiet zinātnei nevajadzētu ražot Romēna Rolāna vai Balzaka "Kopotos rakstus" bet nodarboties ar starpdisciplināriem pētījumiem, kam būtu kāda nozīme Arhitektūras politikas izstrādē, lai nestu kādu praktisku pienesumu tautsaimniecībai. Visi labākie zinātnes pētījumi ir konvertējami un izmantojami tautsaimniecībā, uz tiem atsaucas, tos pielieto, tos respektē. Latvijā nav veikti nevieni starpdisciplināri pētījumi, kuri mums jau sen būtu vajadzīgi – Arhitektūra un ekonomika, Arhitektūra un materiālzinātnes, Arhitektūra un koksnes izmantošana utt.. Totāla bezatbildība, jeb vēl vairāk, varbūt pat apzināta kaitniecība. Šķiet Lielnedraugi apzināti gremdē Latvijas tautsaimniecību. Latvija eksportē koksni par 2.0 Mlrd… Lasīt vairāk »

A.Z.
Guest
A.Z.

Miķel, tu mazliet sašaurināti uz zinātni lūkojies, novērtējot tikai to tūlīt pielietojamo vērtību vien : ) Taču, lai taptu tādi pētījumi, kā sagaidi, tad vajadzētu būt pasūtījumam, resp., kādam, kas par to maksā. Doktordarbu tēmu izvēlē galvenais faktors ir, vai tēma interesē konkrēto doktorantu. Otrkārt, plašāk, — vai skola, darba vadītājs ir ieinteresēts, ievirzīts šai tēmā. Un arī – vai kāds (kāda institūcija? organizācija? valsts?) ir gatavs atbalstīt nopietnākus pētījumus attiecīgā jomā. Nu jā, teiktu, ka RTU nav īsti bāzes, ievirzes tajā, lai kas tāds rastos, — pētniecība vairāk uz vēsturi vērsta – apkopot, aprakstīt, saklasificēt, — par interpretāciju, jaunas… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Nu es jau vienmēr velku uz to praktisko pusi :-). Skaidrs ka ir visa akadēmiskā zinātnes ievirze ar prof. J.Krastiņu kā izcilu pētnieku, tur man nav ko piebilst, tur viss ir Rietumu labākajās tradīcijās ( kaut tā "gaiļa sekste" protams tāda nebij ;-)). Valsts pasūtījums nav jo nav Arhitektūras politikas. Savukārt ja būtu Arhitektūras politikas kādi dokumenti, arhitektiem būtu vieglāk bīdīt savas intereses gan pret būvniekiem, gan pret KM. Tas ir gan taktikas, gan stratēģijas jautājums. Mēs jau ar Renāru nevienu te īpaši neknābjam, mazliet nokauninam gan, jo kopējās lietas labā dažreiz vajadzētu ar to ego paspaidīt. LLMM gadījums protams… Lasīt vairāk »

A.Z.
Guest
A.Z.

Renār, ir jau tev taisnība par to neredzamo slāni – par norvēģu, lietuviešu lielveikaliem utml. projektiem. Rakstot par tiem pat neiedomāju, laikam tāpēc, ka šo virzienu lielākoties nekad tā īsti par arhitektūru neesmu uzskatījis. Bet tā jau ir, ka robežas (arhitektūras vs. būvniecības / industrijas) ir ļoti izplūdušas un, ja tajā visā kolēģi arhitekti ir nodarbināti, tad tomēr tas attiecas uz arhitektūru kā industriju, kā nozari. Lai nu tā būtu. Bet cerēt, ka jauntopošā muzeja projektēšanā būtu iesaistīti latviešu arhitekti, ja būtu atklāts starptautisks konkurss, ka tad Latvijai tie viņu būtiskie nodokļi tiktu — tas, protams, ir naivi. Tai ziņā… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

LLMM situācija ir tikai leduskalna redzamā daļa, kā pats pamanīji – projektēšanas industrijā Arhitektūra v. arhitektūra naudas ziņā ir 90v10, sekas šādai situācijai pie LLMM būs ne jau tajos 10 %, bet tajos 90%, un invāziju veiks ne jau bagātie Rietumnieki, bet tie ar kuriem mēs esam vienā cenu grupā EE,LT,PL , pareizāk sakot viņus piesaistīs investori.

???
Guest
???

Interesanti, vai sanāca tas piecinieks no vietējiem?

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Gan jau ka savācās, ja jau ne čiku, ne grabu…

nu gan
Guest
nu gan

29? ! Njaaaa, laiks emigrēt

Miķelis
Guest
Miķelis

Raugoties no bruņojuma ( 300 bruņutehnikas vienības, NATO bāzu atjaunošana Norvēģijā un Islandē, 412 jūras konteineri ar munīciju nesen izkrauti Vācijā ) un no NATO ģenerāļa Brīdlava izreikumiem, ka mums jāpārvar Kaļiņingradas cietokšņa anklāvs, lai sniegtu pilnvērtīgu atbalstu Baltijas valstīm, jau sen laiks. Tas jautājums tikai – kura vieta tad būs visdrošākā sākoties WW3?

WW3
Guest
WW3

Es laikam uz tādu, kurā nebūtu kauns nomirt .

Miķelis
Guest
Miķelis

Nu ja esi redzējis Larsa fon Trīra "Melanholiju", tur stiprajam dzimumam tieši beigās dūša aptrūkstas. Bet OK, tā protams tad būtu loterija.

??
Guest
??

Atšķirībā no fon Trīra, mani filmas kadri veidojās ar daudz bezcerīgāku perspektīvi jau sākumā. Likās, labi, nu Sīlis, nu jaunie nenovērtētēti, bet 29? Diezgan nožēlojami. Protams, ka viss ir tā, kā jau sākotnēji prognozēts- nenovērtētie nevienam nav vajadzīgi, profesionāļi rullēs pa instancēm. Saprotams, ka, kā biznesa modelis jau nav tik slikts- garantēts darbs un minimāla atbildība. Ko vēl LV arhitekts var vēlēties? Un naudas bisk vairāk kā zemākās cenas iepirkumos. Nu ko, at;iek tikai lepoties, ka ir pragmatiski domājoši kolēģi.

Miķelis
Guest
Miķelis

Tas rāda uz katastrofālo situāciju nozarē, zināmā mērā lakmusa papīrs Latvijā notiekošajam ( Valkīru lidojumam gar robežām ) – kad nevienam nekas vairs neinteresē, tikai viņš pats. Parasti šādas lietas notiek tuvojoties kādai paprāvākai globālai kataklizmai. Mūsu gadījumā apkārt notiekošais ļauj prognozēt diezgan pesimistiskus scenārijus. Tad, ja nav padomā tiešām šobrīd emigrēt ( arī latviešu bēgļi gaidīja līdz pēdējam brīdim, pirms doties pāri Baltijas jūrai vēl pēdējā brīdī stādīja kokus, apkopa savas mājas, domāja, ka atgriezīsies pēc 2 nedēļām utt. ), atliek ikdienas darbi, bet protams kādai evakuācijas somai ar visu nepieciešamo vajadzētu būt. Kaut ģeopolitiskās zemestrīces nav atkarīgas no… Lasīt vairāk »

protekcionists
Guest
protekcionists

Nu ko, sekojam robežām. Žēl tikai, ka korporatīvā savienība nevienam neko daudz nenozīmē, privātā dzīve pusgada garumā ar garantētām auzu pankūkām tomēr tuvāka. Lai nu tie daži biroji, kas jau gadiem mēģina latviskot LT un AU utt projektus, bet kas dzen pārējos 27?

Miķelis
Guest
Miķelis

Man šķiet ka ģenētiskā atmiņa. Latvietis atšķiras no lietuvieša, ka nespēj pārvarēt viensētas drošo patvērumu. Sadarbība, korporatīvā kultūra ir tādā primitīvā 18.gs līmenī, to visu atstāja padomju laiks, kad šepte ar puķēm, klusa haltūra, privātmāju projektējot, bija biznesa augstākais lidojums. Šodien tas projicējas informācijas slēpšanā ( ka tik konkurenti arhitekti neuzzin ), " konkursu" rīkošanā ar 10 EUR balvu fondu, un sprinta skrējienā līdz tribīnes.

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S. Rietumu korporatīvā kultūra paredz dalīšanos ar pieredzi ( tai skaitā izlasīto, saprasto, praktiskiem piemēriem, mezgliem visbeidzot ), jo saprot ka katrs indivīds savā ziņā ir galīgs, līdz ar to zināšanas tiek nodotas no paaudzes paaudzē pēc iespējas ātrāk brīvi publicējot atklāto, saprasto un apspriežot to. Austrumu kultūras ( Krievijas teritorija ar satelītiem ) memā, ko iedēstīja Čingishans orientējas uz spēku, individuālu pārākumu, pakalpību vadonim, varai – favorītisms,ienaidnieku un sabiedroto sistēmu, paklusēšanu, jo galvas ripoja ātri un mieti pildījās ar upuriem. Tas līdz ar WW2 beigām nostiprinājās pie mums kā vadošais trends arī arhitektu vidē.

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S. P.S. Savukārt tirgus aizsardzība pie Čingishana pēctečiem neeksistē. Jebkuros laikos modīgais tiek kopēts, slavenības sēž pie galdiem, kuri lūst no pārbagātības, honorāri ir vienkārši neiedomājami ( pareizinam ar 50-100 savus ). Nu tas tais īsajos atkušņa brīžos, kuros brīnumaini ietrāpija arī modernisms ( sekas manām izkropļotajās Le Korbizjē idejās mikrorajonos ). Savukārt Rietumi savu tirgu skurpulozi sargā, tā ka svešie klāt netiek. Un te slēpjas mūsu situācijas paradokss – no vienas puses esam rietumu cilvēki ( 25 gadus ), bet rīkojamies kā austrumnieki ( uzaicinām, klausāmies, mājam ar galvām un tad saņemamies ….. un izdarām pa savam ). Rātslaukums… Lasīt vairāk »

Igors Suhovilovs
Guest
Igors Suhovilovs

Man interesē viedokļi… Bet ir viena problēma/robeža ir aktuāla – diskusijas dalīdnieki esat/ir praktizējošie arhitekti un kritiķi u.t.t., BET? …uzreiz gribu pateikt, ka nekādu personisko iebildumu pret jums nav! ) bet kāpēc jālēj ūdens tajos jautājumos, kuros neesat kompitenti? Renār, Miķelis, Arti …

Jūs varat sūdzēties uz sistēmu, izglītības modeli Latvijā… bet ko Jūs esat izdarījuši lietas labā? Baidos, ka nekā?! neesmu jūs redzējis konstruktīvās sarunās… Par ko iet runa? – varbūt ir laiks ”izplūst” pa macību iestādēm un padalīties, kas uztrauc?

Miķelis
Guest
Miķelis

Kāds tad ir Tavs viedoklis par izglītības sistēmu, neko nepateici? Kāds ir Arhitektūras izglītības mērķis? Cik aktuālu ārzemju teorētiķu darbu pārtulkoti ( skat Strelku Maskavā ar veselu bibliotēku )? Cik starpdisciplināru pētījumu veikti ar ieguldījumu tautsaimniecībā? Kas darīts pilsētbūvniecībā ( vārds iekļauts RTU fakultātes nosaukumā )? Kāda ir RTU nostāja Okupācijas muzeja jautājumā, Rīgai aktuālos padomju mikrorajonu degradējošās vides jautājumā? Kur tas viss dzirdams?

Kad bija kāda liela publikācija LA no RTU puses?

Čušs…Nekā…..Nava…..

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S. Vēl vajadzētu nepaslinkot un paskatīties ārā pa logu, par ko pārvērsta RTU studentu pilsētiņa, sava laika izcils modernisma darbs ar skaidru struktūru, platiem gaiteņiem, labu insolāciju. Tur tagad padarbojušies modernisma killeri – peintbolisti. Viss raibs kā Lieldienu olas, kuras aplīmētas ar vati. Ar vati, Karl! Šķiet neko briesmīgāku nevar iedomāties. Kad kādā rektora sēdē tika nolemts nogalināt modernisma pieminekli, visi profesori taču sēdēja ap lielo ozola galdu, sprieda, lēma, cerams diskutēja. Tad par kādu zinātni mēs runājam, ja savu sētas priekšu nespējam renovēt, revitalizēt ar elementāru pietāti pret vēsturi? Izglītības līmenis atspoguļojas ēkās. Un spriežot pēc RTU studentu pilsētiņā… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Igor, ja Tu nezini kas notiek LAS, tas nenozīmē, ka nekas nenotiek….

Ja Tu juties aizskarts par savu rūpi SPP, manis rakstītajam ar SPP nav nekāda sakara, es runāju par mūsu uzņēmējdarbības spēles laukumu, ekonomiku,politiku, nevis to ko nu katrs tajā spēles laukumā dara, vai viss ir skaidrs?

Tas ,ka SPP un Tu nodarbojaties ar skolas bērnu ārpusklases izglītību ir tikai uzteicami un iespējams nākotnē noderīgi, bet kā tas tagad var palīdzēt mūsu tirgum, konkrēti kā?

Un vēl kuros jautājumos es neesmu kompetents( no tiem par kuriem es esmu runājis)? Arī , lūdzu, konkrēti.