Paziņoti Laikmetīgās mākslas konkursa dalībnieki

Latvijas
Laikmetīgās mākslas muzeja metu konkursa rīkotāji ir atklājuši intrigu, — nosauktas
septiņas muzeju projektēšanā pieredzējušas starptautiskas arhitektu komandas,
kas piedalīsies Rīgas muzeja konkursā. Latvijas arhitekti aicināti pieteikties partnerībai
vēl līdz  8. februārim.

Konkursa modelis
paredz, ka muzeja arhitektoniskais veidols taps, sadarbojoties ārvalstu un
Latvijas arhitektūras birojiem un apvienojot to pieredzes, lai panāktu
iespējami labāko rezultātu. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) metu
konkursā piedalīsies šādi ārvalstu arhitektu biroji (alfabētiskā secībā):

  • Adjaye
    Associates
    (Lielbritānija)
  • Architects
    Lahdelma & Mahlamäki
    (Somija)
  • Caruso St John
    Architects
    (Lielbritānija)
  • Henning Larsen Architects (Dānija)
  • Neutelings
    Riedijk Architects
    (Nīderlande)
  • Sauerbruch
    Hutton
    (Vācija)
  • wHY (ASV)

LLMM metu konkursa rīkotājs Malkolms Redings, Malcolm Reading Consultants (MRC) valdes priekšsēdētājs, uzsver: «Arhitektu atlasi noteica līdzsvars
starp prasmēm, talantu un spējām, kuras apliecina līdz šim īstenotie projekti.
Zināšanas un pieredze par laikmetīgās mākslas darbu izstādīšanu bija ļoti
būtisks kritērijs, bet tāpat svarīga bija arī pieredze un izpratne par
ilgtspējīgu būvniecību, kā arī pieredze jaunas kultūras telpas veidošanā
pilsētvidē, jo muzejs Rīgā tiks veidots vēl attīstāmā pilsētas daļā.»

Latvijas
Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes priekšsēdētājs Romans Surnačovs saka: «Ārzemju
arhitektiem nolikumā izvirzītā prasība ir piedāvājumu izstrādāt sadarbībā ar
Latvijas arhitektiem. Tā konkursa nolikumā iekļauta ar nolūku nodrošināties,
lai metu izstrādē tiek likta lietā gan starptautiskā pieredze muzeju
projektēšanā, gan zināšanas par lokālo kontekstu — vietas vēsturi, mākslas
vides paradumiem un šejienes muzeju auditorijas mentalitāti, kā arī Rīgas
arhitektūras tradīcijām un būvju atbilstību klimatiskajiem apstākļiem. Tas
palīdzēs ēkā atspoguļoties muzeja misijai — būt par vietu, kuru raksturo
mājīguma un piederības sajūta, vidi, kas kļūs par iecienītu satikšanās vietu,
kur gūt iedvesmu, zināšanas un laikmetīgās mākslas rosinātu domātprieku.»

Ieinteresēto
dalībnieku no Latvijas pieteikšanās pagarināta līdz 8. februāra plkst. 12.00
saskaņā ar Latvijas arhitektu aicinājumu. Pieteikties var, aizpildot anketu
šeit: http://ejuz.lv/6kk

2016.
gada februāra beigās ārvalstu kolēģi ieradīsies Latvijā, lai tiktos ar Latvijas
domubiedriem un sāktu kopīgu darbu. Konkursa turpmāko darbību piedāvājuma
gatavošanā koordinēs MRC. Plānots, ka konkurss norisināsies līdz šī gada
maijam.

Sabiedrībai būs
iespēja iepazīties ar visiem iesniegtajiem darbiem īpašā izstādē. Piedāvājumu
arhitektūras kvalitāti un atbilstību muzeja koncepcijai, iekļaušanos
pilsētvidē, funkcionalitāti, ilgtspējas risinājumus un izmaksas vērtēs vietējie
un ārvalstu eksperti.

Arhitektu komandas,
kas netiks izraudzītas tālākai sadarbībai, saņems atlīdzību jeb honorāru,
savukārt viena komanda turpinās darbu pie muzeja izveides. Muzeja izveides
budžets plānots 30 miljonu eiro apmērā, ko privāti finansē ABLV Charitable foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Informācija par
starptautiskajiem arhitektu birojiem

Adjaye
Associates
(Lielbritānija)

2009.
gadā izveidotā arhitektu biroja Adjaye
Associates
dibinātājs Deivids Adžejs ir projektējis muzejus un ēkas visā
pasaulē, to skaitā vairākus projektus ASV — Denveras Laikmetīgās mākslas
muzeju, Smitsona Nacionālo Afroamerikāņu vēstures un kultūras muzeju
Vašingtonā, Studio muzeju Ņujorkas
Hārlemā, savukārt Londonā — Mariannas Gudmenas galeriju. Pērn Venēcijas mākslas
biennāles rīkotāji viņam uzticēja īslaicīga muzeja ēkas vajadzībām pielāgot 16.
gadsimta kuģu būvētavas apjomīgās noliktavas, kā arī izveidot īpašu performanču
telpu.  2013. gadā Adjaye Associates saņēma Karaliskā britu arhitektu institūta (RIBA)
starptautisko balvu par bibliotēkas projektu ASV (Francis Gregory Library) un britu arhitektūras gada balvu par
panākumiem ASV tirgū. Plašāka
informācija: www.adjaye.com

Architects
Lahdelma & Mahlamäki
(Somija)

Somijas
arhitektu birojs Architects Lahdelma
& Mahlamäki
ir pazīstami pasaulē kā ilgtspējīgas arhitektūras projektu
autori. Viņu projektētais Somijas dabas centrs Haltia pērn saņēma Eiropas Gada muzeja balvas īpašo atzinību par
ilgtspējību. Architects Lahdelma &
Mahlamäki
radījuši dizainu vairākiem muzejiem un mākslas centriem. Te jāmin
vairākas institūciju ēkas Somijā — Tautas mākslas centrs Kaustinenā, Kotkas
jūrniecības muzejs un izstāžu centrs Vellamo, Somijas meža muzejs un informācijas
centrs Punkaharju —, kā arī Polijas ebreju vēstures muzejs Varšavā. Muzejs Polijā
ieguvis pirmo Somijas balvu arhitektūrā, Polijas Arhitektu asociācija to
atzinusi par 2013. gada labāko ēku un projekts 2015. gadā bija nominēts Eiropas
Savienības balvai laikmetīgajā arhitektūrā — Mies van der Rohe Award. Biroju
Architects Lahdelma & Mahlamäki
1997. gadā dibināja Ilmari Lahdelma
un Rainers Mahlameki. Plašāka
informācija: www.ark-l-m.fi

Caruso
St. John Architects
(Lielbritānija)

Arhitektu
biroja Caruso St John Architects
dibinātājiem Adamam Karuso un Pīteram St.Džonam ir 25 gadu kopīga darba
pieredze, tostarp arī mākslas telpu projektēšanā. Lielākā daļa no tiem īstenoti
Lielbritānijā — Valsolas Jaunā galerija, starptautiskais laikmetīgās mākslas
centrs Nottingham Contemporary, kā
arī Demiena Hirsta personīgajai mākslas kolekcijai domātā Newport Street Gallery Londonā. 
Kopš 2007. gada Caruso St. John
Architects
strādā pie Tate Britain
muzeju ēkas rekonstrukcijas, kā arī ir izstrādājuši tai piebūves projektu. Arhitektu birojs
projektējis Gagosiana galerijas telpas Londonā, Parīzē, Romā un Honkongā. Caruso St John Architects projekti
saņēmuši vairākas Karaliskā britu arhitektu institūta (RIBA) balvas. Plašāka informācija: www.carusostjohn.com

Henning
Larsen Architects
(Dānija)

Henning Larsen Architects ir skandināvu izcelsmes starptautisks
arhitektu birojs, kura darba pieredze veidojusies, strādājot pie nozīmīgu kultūras
un izglītības celtņu, biroju ēku un dažādiem pilsētvides labiekārtošanas
projektiem. Dānijā viņi projektējuši arheoloģijas un etnogrāfijas muzeju Moesgaard un mākslas muzeju Ny Carlsberg Glytotek, Zviedrijā tapis
Ūmeo universitātes mākslas muzejs, bet Īslandē — Harpa koncerthalle un konferenču centrs. Arhitektu birojs
vairākkārt saņēmis Eiropas arhitektūras balvu Civic Trust Award un 2013. gadā par koncertzāles projektu Īslandē
ieguvis Eiropas Savienības balvu laikmetīgajā arhitektūrā — Mies van der Rohe Award.

No
galvenā biroja Kopenhāgenā Henning Larsen
Architects
pārvalda sešas biroja filiāles cituviet — Saūda Arābijā,
Honkongā, Farēru salās, Minhenē, Oslo un Stambulā. Plašāka informācija: www.henninglarsen.com

Neutelings
Riedijk Architects
(Nīderlande)

Neutelings Riedijk Architects ir pieredze sarežģītu publisku ēku
projektēšanā, kas gūta strādājot pie muzeju, teātru, koncertzāļu un bibliotēku
plānošanas. Arhitektu biroja portfolio
ir MAS muzejs Antverpenē, vairāki
nozīmīgi objekti Nīderlandē – Skaņas un attēla institūts Hilversumā, muzejs un
bibliotēka Eemhuis Amersfortā un
kultūras nams Rozet Ārnemā – un STUK mākslas centrs Beļģijā. Arhitektu biroja projekti vairākkārt nominēti
Eiropas Savienības balvai laikmetīgajā arhitektūrā — Mies van der Rohe Award.
2014. gadā viņu Ārnemas projekts ieguva Nīderlandes labākās ēkas balvu
. Neutelings
Riedijk Architects
pirms 25 gadiem izveidoja Vilems Jans Nētelingss un
Mihīls Rīdeiks. Plašāka informācija: www.neutelings—riedijk.com

Sauerbruch
Hutton
 (Vācija)

Arhitektūras,
pilsētvides un dizaina uzņēmuma Sauerbruch
Hutton
darbu raksturo ilgtspējīga urbānā arhitektūra. Uzņēmuma portfolio ir
Brandhorstu laikmetīgās mākslas muzejs Minhenē, Kultūras centrs un 20. gadsimta
muzejs M9 Venēcijā, Emanuela baznīca
Ķelnē, mākslinieka darbnīca vācu konceptuālistei Karinai Zanderei. Sauerbruch Hutton baznīcas projekts Ķelnē 2015. gadā ieguva Vācijas Arhitektūras balvu,
starptautiskās būvniecības izstādes IBA izcilības balva piešķirta viņu
Pilsētvides attīstības un vides ministrijas ēkas projektam Hamburgā. Sauerbruch
Hutton
izveidoja 1989. gadā Luīza Hatone un Matiass Zauerbruhs Londonā.
1992. gadā birojs savu darbību pārceļ uz Berlīni. Plašāka informācija: www.sauerbruchhutton.de 

wHY
(ASV)

Losandželosā
un Ņujorkā bāzētajai starpdisciplinārajai dizaina studijai wHY ir plaša pieredze, izstrādājot kultūras un izglītības iestāžu ēku
plānojumu, īpašu uzmanību veltot ilgtspējīgiem, funkcionalitātē elastīgiem un
inovatīviem risinājumiem. Biroja projektētais Grand Rapids mākslas muzejs
Mičiganā bija pirmā jaunbūvētā muzeja ēka, kas saņēmusi «zaļā dizaina» sertifikāta
LEED zelta kategorijas reitingu. Birojs projektējis arī Kentuki mākslas muzeju Speed Art Museum un Pomonas koledžas
mākslas fakultātes ēku Kalifornijā. Par izcilu starptautiskajā muzejnieku vidē
tiek uzskatīts wHY izstrādātais
ekspozīcijas zāļu dizaina risinājums Hārvardas mākslas muzejiem. wHY 2004. gadā izveidoja Kulapats
Jantrasasts (Kulapat Yantrasast). Viņš ir pirmais
taizemiešu izcelsmes arhitekts, kas saņēmis Taizemes kultūras ministrijas balvu
Silpathron Award par ieguldījumu
dizainā. Plašāka informācija: www.why—site.com

Dalīties ar ierakstu:

72
Pievienot komentāru

avatar
10000
12 Komentāru pavedieni
60 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
5 Komentāru autori
Andis SīlisRenārs PutniņšE_maijaArnis KleinbergsA4D Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Miķelis
Guest
Miķelis

1. Pirmais ir noniecināt publiski savas prasmes. Vēlams lauzot rokas un skaļi vaimanājot ka neviens šeit nemāk cept pīrāgus, tikai pīrādziņus, tos pašus ar kāpostiem. 2. Mīklas maisīšanu uzreiz atdot ārzemniekam, tā sakot – tālāk no grēka. 3. Nopublicēt masu mēdijos pāris rakstu – cik pīrāgs būs īpašs, no kādām īpašām sastāvdaļām tiks cepts, cik smalki garnēts un vispār vietējai sabiedrībai jauns tas būs. 4. Mīklas maisītājam iemaksāt pamatīgu piķi. 5. Savākt par baltu velti pīrāgu nosaukumu, jo vietējie nemateriālas vērtības neprot novērtēt, vienkārši neprot saskatīt ka vārds , piemēram, SKLANDU RAUSIS kaut ko maksā. 6. Uzrīkot vietējo pavāru pieteikšanos,… Lasīt vairāk »

Vents Vīnbergs
Guest
Vents Vīnbergs

Neviens tevi nepazīst, Miķeli, un neko nezina par tavu darbu un taviem pavāra talantiem, tāpēc arī personīgi apvainot nevar. Jo nevar apvainot to, par ko vispār nekas nav zināms.

Bet analoģija, protams, forša, Miķeli – tavā līmenī. Apmeklētājs ieiet vietējā restorānā, bet tur dīvaina smaka no virtuves, un dzirdams, kā kāds pavārs skaļi lamā visus bijušos un nākotnes apmeklētājus.

Jāsēžas tik nost, un jāpasūta kaut kas vietēji eksotisks, vai ne.

Miķelis
Guest
Miķelis

Latvijas restorāni ir labā starptautiskā līmenī, nevajadzētu sevi tik ļoti šaustīt, tas ka nav saņēmuši Michelin zvaigznes – nu un? Kas attiecas uz Miķeli – kāda starpība kas ir Miķelis, ja paustais viedoklis saņem atbalstu no pārējiem kolēģiem?

Vents Vīnbergs
Guest
Vents Vīnbergs

Saņem, saņem, Miķeli, es tak zinu.

Lai veicas!

Miķelis
Guest
Miķelis

Labi, labi Vent, padiskutēsim. 1. Ekonomika. Lai Latvija attīstītos nauda ir jāpatur mājās – ražojot, eksportējot, izgudrojot un pārsteidzot pārējos. 2. Arhitektūra. Lai Latvijā attīstos pasaules līmeņa arhitektūras praktiķi bez labas izglītības, kooperācijas savā starpā un labākās prakses pārņemšanas neiztikt. Tomēr pirmais un galvenais, lai paliktu iespējas teorētiskajai attīstībai, ir tirgus aizsardzība. Man personīgi un domāju daudziem kolēģiem tāpat, kuri nodarbojas ar arhitektūru svarīgi šobrīd ir elementārais izdzīvošanas jautājums. 2015.gads bija pašvaks, 2016.gadā kritums būs uz 35-50%. Tas ka Latvijas augstajam arhitektūras galam ir nospļauties par mazajiem ir sen skaidrs, tomēr dabā, tai skaitā cilvēku sabiedrībā nekas tāpat nenotiek un… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Tavs teksts ir pretrunīgs. Pats saki, ka strādājot ar labākajiem ārzemniekiem lokālie iegūs pieredzi. Tad kur problēma? – pēc Renāra ieteikuma zemāk tiek piedāvāts nezin pēc kādiem patīk/nepatīk kritērijiem LAS izvēlēties un ieteikt fondam piem 2 LV kantorus, labi, kas tālāk? – 2 LV kantori uztaisa konkursiņu savā sulā vāroties, visticamāk, ka uz uzvaru nepavelk un importa guru sadarbojoties ar AB bankas īpašumā esošo exŠālera arhitekta biroju [Pillar] izpilda tehnisko atbalstu pie skaņošanas un uzraudzības. Sausais atlikums = 0. Izsludinātajā piedāvājumā veseliem 5 birojiem ir iespāja iegūt reālu pieredzi vismaz kruta koncepta izstrādē un viena blice papildus tiek pie internacionālas… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Labi. 1. Labākajiem ārzemniekiem. Šie septiņi pasaules kontekstā nav ne pionieri, ne izcili teorētiķi, ne arī arhitektūras biznesa haizivis. Faktiski arhitektūras trenda ierindas jātnieki. Labākajiem pasaules Meistariem ir trīs Mišelina zvaigznes. 2. 21:7. 21 vietējais latviešu karbonādes, zivju kotlešu, baltās mērces meistars pret 7 Mišelin 1 zvaigznes Meistariem. Iespēja salīdzināt savu līmeni ar 1 Mišelina zvaigzni visai Latvijai. Kā izvēlēties 21? Nu varbūt LAS var sasprindzināt to savu smadzeņu vienīgo rievu un brīvajos brīžos starp neformālo tirgus pārdales mehānismu izstrādi padomāt par kopējo labumu. 21 pieklājīgs latviešu bistro var taču atrasties. Kāpēc 5 un ne 21, Andi? 3. Nesen intervijā… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Tu laikam īsti neizlasīji, ko es aprakstīju, pat ja konstruktīvi pieņemam Letten Ausländer Freundschaft (LAF), kā ideālo formu: 1. LAS iesaistās visā procesā kā pilnvērtīgs partneris -atlasēs, žūrijās, iespējams arī kā konsultanti pasākuma organizācijā. 2. LAS, kopā ar Fonda speciem, pēc pirms tam izsludinātiem kritērijiem, atlasa tikpat vietējo kantoru, kā auslanderu ( vēlams gan lai abās pusēs vismaz 10 komandu būtu). 3. Tiek noorganizēts trīs dienu plenēru par konkrēto tēmu, 10 komandas , kas katra sastāv no divām vienādām( cilvēkresursu ziņā) sastāvdaļām, auslanderi-vietējie, bet no katras puses, tādā skaitā, lai auslanderim būtu nepieciešamība izmantot aborigēna resursus, lai auslanderi arī izietu… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Šīs ir tiešām labas idejas, Renār! Es tikai proporciju liktu 1:3, jo šis ir mūsu laukums;-). Un tiesnešu skaitā to pašu 😉 1:3, tas tā drošībai un par pašmāju tirgu rūpējoties. Tik nesaprotu ABLV tā kā pretendē uz ārvalstnieku know-how, bet piķis pietiek tikai pirmajai līgai, kaut labākie spēlē Bundeslīgā? Skopi, vai?

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Fonds taču Miķeli arī tik ļoti rūpējas par vietējiem, redz neviena komanda nevarēšot iztikt bez vietējiem …. Mēs taču visi ticam , ka KM&Fonds grib tikai to labāko LR un mums kā LR arh. cunftei? Tāpēc es arī piedāvāju tādu kombināciju, kas viņu ieceres palīdzēs izpildīt visefektīvāk un pie reizes neveiksmīgo komunikāciju "Let’s play masters&servant" novērsīs…. 1:3 liecinās par mūsu mazvērtību, pilnīgi pietiek 1:1. Visticamākais ,ka daža laba HighDefinition, ar lielu pompu bija organizētājiem definējusi ,ka tagad OMA, ZAHA utt.. rindā stāsies pie pirmajām sarunām, Rems taču vecs čoms esot. Maksātājiem arī likās, vai kur feini NHC Zahu, Remu, Normanu… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Nu šķelmīgajam angļu džentlmenim ar izsalkuša vilka skatienu, kas rīko konkursu neticu ne kripatu. Tas domā tikai par savu kabatu. Par fondu grūti teikt, jo komunikācija liecina par augstprātīgu attieksmi pret tautiešiem vai vagara sindromu. Andis minēja Pillar, visticamāk ka tie arī taisās izstrādāt būvprojektu. Līdz ar to Būvniecības likumā iestrādātā norma, kur arhitektus kas izstrādājuši pirmo stadiju var sūtīt dillēs oficiāli, darbosies arī šeit un projektēs visticamāk būvnieks. Esam kā vienmēr jaņos…

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Kāpēc gan Fonds uz viņu ieceres bāzes, dalībnieks=ārzemnieks+vietējais, negrib procedūru padarīt pieņemamāku, prognozējamāku un loģiskāku potenciālajai sadarbībai – plenēru( līdzīgi kā tas bija Stradiņos, Ventspilī, Lielupes grīvā) uz 2-3 dienām, kurā apvienojas pa pāriem( ja jau Fondam ir šis tik būtiskais princips svarīgs) – piemēram trīs ārzemnieku pārstāvji un trīs vietējie ( katrs trio no viena kantora, kombinācijas var arī mierīgi izlozēt pats Fonda pārstāvis sākuma hepeningā), un tā noformēt 8-10 komandas, kuras 2-3 dienās rada kopējas idejas un beigās prezentē Fonda žūrijai. Tās kuras būs bijušas spējīgas objektīvi veiksmīgi sadarboties arī būs tās 4-5 ,kas būs radījušas tos labākos… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Piemetinot, un pats būtiskākais , ja jau uzrunā Latvijas arhitektus, tomēr būtu korekti ja LAS ( kā visus LAtvijas arhitektus pārstāvoša un sertificējoša(pastarpināti gan) organizācija) pārstāvjiem būtu dalība, vietējo kolēģu atlasē, plenēra vērtēšanā( līdzorganizēšanā?), metu konkursa žūrijā. Ja Fonds dievojās, ka visam labākie nodomi, kāpēc netiek konstruktīvi uzrunāts LAS?

Arnis Kleinbergs
Guest
Arnis Kleinbergs

Andi, vai Tu pieteicies izsolei?

"Miķeli", vai Tu esi LAS biedrs(e)?

Miķelis
Guest
Miķelis

… uz precizējošu jautājumu neatbildēšu, bet "vergu tirgum" neesmu pieteicIES ( vīr.dz. ).

Arnis Kleinbergs
Guest
Arnis Kleinbergs

Nekā personīga, tikai Tu (vīr. dz.) savās esejās bieži piemini LAS.

Miķelis
Guest
Miķelis

Es ( vīr.dz. ) savās esejās pieminu arī veselu lērumu citu lietu, tas spektrs ir diezgan plašs, bet LAS pārsvarā ar humoru ( melno, britu ).

Nu ja, bet Miķelis valkā bikses, derētu gan pamēģināt skotu svārkus. Esi mēģinājis?

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Arnim, Renāram un Mīķelim. Man ir bijusi izdevība tikties un strādāt kopā ar stāriem. Helmuts Jahn ir vecs pēc velna, drusku jau zaudējis asumu komunikācijā, bet esmu gatavs sadarēt, ka neviens no jums tagad apsēžoties pie galda nespētu uzzīmēt Z torņu fasādes mezglu, neviens LV arhitektu kantoris nespētu sagatvot tos vāciski perfektos detaļrasējumu blāķus, neviens LV logu ražotājs nespētu tehniski sakarīgi konsultēt arhitekta ieceri lai atbildīgi un droši tos 15 mio uzkarinātu uz torņiem. Vnk jūsu un arī mana kompetence ir N reizes mazāka un tas ir objektīvs fakts nevis Renāra piesauktais mazvērtības komplekss. Un man šķiet, ka ar to… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Tehniskie jautājumi ( detaļrasējumi, inženierkomunikācijas utt. ) un dizaina koncepts ir viena koncepta divas stadijas. Skaidrs, ka vācieši ir detaļās perfekti, neredzu problēmas ģenerēt arhitektūras konceptu un piesaistīt vāciešus tehniskajām lietām, ja to atļauj honorārs. Bet šeit konkursā jau uzreiz ielikts ačgārnIs – konceptu ģenerē ārvalstnieks, bet detaļas vietējie. Kāds pienesums vietējai publikai? Kāpēc vietējiem liegt ģenerēt konceptu? Neredzu nekādu pamatojumu, pat ne mazāko. Nu un ka kompetence N reizes mazāka, jo loģiski ka tirgus tieši N reizes mazāks, izglītības sistēma Vācijā pavisam cita ( te Ingurds pastāstīs labāk ). Visu mūžu jāmācās, tas sen visiem skaidrs. Par Z- torņiem.… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Kas liedz vietējiem ģenerēt 5 labus konceptus? Domā stāri ir lohi kas neatšķir labāku no sliktāka koncepta? Domā viņi nav ikdienā pieraduši ieklausīties savu darbinieku vai sadarbības partneru viedokļos un zibenīgi izķert labu ideju?

Par Ztorņiem – kāpēc atkal negatīvais? – vismaz SZK T arhitekti, Zoomroom arhitekti, Aecom arhitekti un inženieri tagad māk uzprojektēt šādu fasādi. Kādi 10 cilvēki palika profesionālāki pēc vācieša uzaicināšanas.

Miķelis
Guest
Miķelis

Domāšana šaurās sava biroja kategorijās neveicina kopējo labumu. Nav negatīvisma. Lai būtu vēl pozitīvāk, varētu padalīties ar slepenajiem vāciešu mezgliem blogā, kopējā labuma vārdā. Cik izmaksāja ( protams ja var atklāt ) vāciešu viesizrādes? Vai lētāk nebija pieņemt vienu vācieti ar trijiem 50 cm sējumiem un 25 gadu smaidīšanas , aliņu sūkšanas izstādēs pieredzi darbā?

Vietējiem ģenerēt 21 labu konceptu liedz to izslēgšana no pilntiesīgu konkursa dalībnieku loka.

Noguru. Lai Jums tur viss labi izdodas!

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S. Vēl tikai jautājums par z-torņiem par kuru man nav izpratnes. Kā tas nākas ka z-torņu kuģojumā izejot plašajos Zunda kanāla ūdeņos, kuri atstarojas Jāna sarūpētajās fasādēs, uzrādījās ka NRJA pārkrituši pār bortu un vai kādā momentā kāds pasvieda arī glābšanas riņķi pie kura NRJA pieturēties? Kādi tur tie arhitektu ētiskie uzstādījumi, jo no malas raugoties tomēr NRJA bija vienbrīd pie kuģa stūres uz komandtiltiņa. Vai tur viss kā saka – pučkom? NRJA tomēr ir ļoti labi konkursu arhitekti. Kas tur galu galā pasūtītājs – krievu oligarhi? Savējos labākos vajadzētu sargāt, nemaz tik daudz viņu mums nav…

Iepriekš paldies par atbildi!

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S.P.S. Un vēl viena mārketinga viltība lai pārdotu dzīvokļus dažos gados;-). Nosauciet kompleksu par Bašņi Mihal Ivaniča ( Putina segvārds ). Attiecīgi jāpalaiž baumas ( partizānu mārketings ) Krievzemē. Un tad cirpt aitas. Jautājums jebkuram Krievzemes funkcionāram, dolāru miljonāram – A vi kupiļi kvartiru v Bašņjah Mihal Ivaniča? – paredz tikai vienu atbildi un strauju sniegšanos pēc Skaidrucīša somiņas…

Beidzot brīvdienas ir klāt…

E_maija
Guest
e_maija

Andi, Tu neesi vienīgais LV, kas ir spējīgs (vai spējis) gan radīt labu arhitektūru, gan komunicēt ar stāriem, atvērtākais gan! Ir Juris, ir Ingurds, ir Reinis, ir Andris, uzdrošinos atgādināt. Tavos tekstos izskan…nu ja nu ne Tu, tad… Tam, ka no Meistariem var daudz gūt, jau piekritīs visi domājošie, par to varētu nebūt šī diskusija. Jau 1999. Londonā ar metro braucu Adjayes bibliotēku skatīties. Konkrētajā situācijā – pieteikties sadarbībai ir vismaz pragmatiski. Tā lielākā sāpe jau ir sena, nu izrādījusies visā krāšņumā – LAS konkursu prakse un politika. Ar nepraktizējošiem arhitektiem žūrijās, atļaujot viņiem runāt visu arhitektu vārdā. Vai tiešām… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S. Vēl viena problēma ir honorāru starpība N reizes, jo pat labu gribēdams Tu netiec līdz perfekcijai. Man ir kādi 2 DVD diski ar vācu koka konstrukciju mezgliem pēc visiem DIN un ar visām vācu tūkstošveidu plēvēm. Tu domā bieži izmantoju? Nu dažas reizes, jo apkārtējais dempings projektēšanas izmaksās neko tādu neatļauj, būvnieku kompetence neko tādu neatļauj. Ikdiena nu pat pavisam kļūst skarba. Līmenis Latvijā vai kompetence krīt projektēšanas izmaksu dempinga, būvnieku nekompetences, izglītības atpalicības dēļ. Kāds ego, ja tev jāsabalansē honorārs ar rezultātu un rezerves kontā vairs nav? Arhitektūras Eukonomika ir salaista dimbā pilnīgā, nerunājot ka krievu projekti Latvijā… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

…Renāra piesauktais mazvērtības komplekss… oponēšu, tekstā bija vai nu vai( otra iespēja bija provokācija). Kas tiem Fonda "līkročiem"( publisko attiecību ziņā) liedza savu ideju par auslanderu/vietējo sapārošanu realizēt, piemēram pēc manis augstāk rakstītā scenārija, vai citā visas puses apmierinošā -tolerantā un pats galvenais rezultātu garantējošā veidā? Kāpēc netika nekā uzrunāta vietējā publika caur LAS? Ja jau Tu gribi piesaistīt vietējos, tas nozīmēt Tev ir jārunā ar vietējo jumta organizāciju, kas tur nav skaidrs? Ja Tu nerunā, bet brutāli pasaki, tagad davai izpildiet manas vēlmes bez ierunām, saņemsi atpakaļ tieši to pašu. Kas tiem zēniem&meitenēm liedza komunicēt ar LAS? Vai tik… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

1.Emaijai – Manā tekstā nav pat mājiena, ka esmu/varētu būt vienīgais ar praktisku pieredzi internacionālā sadarbībā, nepiedēvē man neesošu ambiciozitāti. 2. Par Tevis piedāvāto plenēru – nu, var būt cits investors darīs kā piedāvā. Es palieku pie liberālas pozīcijas – jau izrunājām, ka privāts dara kā grib un, ja valsts vai kāda sab organizācija viņam traucē, tad viņš mierīgi var pieņemt lēmumu atšūt negācijas un turpināt pasākumu viens pats. Parakstīts esot tikai neko īpaši neprecizējošs nodomu protokols 3. HD šai pasākumā iesaistīta tikai kā Tfonda konsultante, toni nosakot E.B personīgi, konceptu sarakstījis K.V., abu privāto investori viedokļi un ambīcijas atšķiroties… Lasīt vairāk »

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

2. Tas jau ir tas interesantākais. Kādas sekas būs, ja LR vadībā kāds būs lietojis iedarbīgu motivējošu līdzekli un pasūtīs Fondu piecas mājas tālāk , un būvēs muzeju tā kā tas būtu jābūvē valsts 1. līmeņa objektus? Tiešām seku nebūs nekādu? Es to jautājumu dažai labai E.B. uzdevu, rezultātā madam aizpeldēja sievišķīgās performancēs, nevis atbildēja konkrēti vai valsts var nokāpt no nodoma protokola bez sekām, arī tad, ja Fonds ir uzrāvis to muzeju? Tā ka, vai nu būs tik vienkāŗši:"Privāts dara kā grib…" 3. Ja tā pati E.B., nevis tas pats E.B., tad nu saprotu kāpēc tā muļķīgi ir sanācis… Lasīt vairāk »

hm
Guest
hm

Lai nu Andis turpina dzīvot savas pārprastās nozīmības ilūzijās. LV pieredze rāda, kas ir Poga Liepājā un kas ir tie nezināmie, kas adaptēja LNMM… Lai saldus sapņus, Andi!

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Paldies, paldies. Labāk sapņot nekā būt Pogas līmenī, izsaku jums līdzjūtību, ja tā jūtaties. Bet, var jau būt, ka precīzi novērtējat savu varēšanu, tad tas izskaidro uztraukumu par neizbēgamo verdzību. Tie, kas Kalēju ielā pasēdēja pie vīna glāzes ar Rašidu, pieredzēja viņa enerģētikas spēku, daži nevarēja vārdu pār lūpām dabūt. Tomēr izrādas, ka iespējams arī viņu atsēdināt vietā un man ir grūti iedomāties dažu labu nevarības pakāpi pieļaujot Ginkes haltūru. Vismaz es pazīstu vēl pāris LV arhitektus, kas mierīgi var sagrābt esību aiz virslūpas un ietekmēt to sev vēlamā veidā, var jau būt, ka uz pārējiem attiecināms komentārā paustais vispārinājums.

Miķelis
Guest
Miķelis

Filozofiski domājot, esības lūpai pieskāries varētu būt 90-gadīgs budistu mūks, kurš meditējis 86 gadus, bet Rašids ir tikai Samsāras riteņa griezēja, kuru Tu satiec savā N dzīvē ( skat Mākoņu atlantu LTV1 svētdien 22 ar kapeikām ). Un jo vairāk Rašidus šeit ievazāsim, jo grūtāk klāsies mums pašiem. 7 arhitektūras rūķīši ir nākamais globālās arhitektūras vilnis, kuru sagaidām ar neredzētu sajūsmu spiegdami. Var izrādīties, ka tas ir sākums daudz postošākiem procesiem mūsu nacionālajai arhitektūras skolai. Pogam nav ne vainas, viņš parasti strādā ne to lielāko budžetu ietvaros.

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Par postošiem procesiem ir precīzi otrādāk. No Rašida manā projektā nav realizēts neviens kvadrātmilimetrs, savukārt Poga taisnojas, ka neko neesot varējis ietekmēt. Tātad – kur ir problēma? Ne jau Rašidā, bet gan provinciālā mazspējā. Šķiet, ka tā ir redzama no malas un tieši tāpēc notiek tieši tas.. kas notiek

Miķelis
Guest
Miķelis

Andi, būsim godīgi – Ikšķiles ielas mājas izskatās pēc Rašida ietekmes arhitektūras. Nu izskatās un pat tie 10% amēbveida logu prasās. Tur Rašids ar savu enerģētiku būs ko panācis, piedevām par žogu negribētu ticēt, ka tas ir Tavs darbs, Tu tomēr esi smalks detaļu Meistars. Un mazais koka namiņš Osokiniem ( jaucu laikam uzvārdu ) ir kārtu pārāks ar sensitivitāti, iekļaušanos Jūrmalas apbūvē un detaļām. Nu ne visi ir kā Tu ar aknām, varbūt vēl tikai daži. Zinot to, jo varāk Rašidu, jo s…..ka arhitektūras vide Latvijā. Esmu par vietējiem Meistariem – Tevi un SZK, Arhis, Pēteri, NRJA, Ingurdu un… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Par importa ietekmi uz vidi. Manuprāt šī homo sapiens versija tik ārprātīgā ātrumā ir izkonkurējusi citas pasugas un sasniegusi neticamu attīstības līmeni pielietojot tieši savstarpējas sadarbošanās, intensīvas komunikācijas un zināšanu apmaiņas metodi. Šķiet, ka šo fenomenenu aprakstošā līkne pēdējās desmitgades grafikā kāpj gandrīz vertikāli augšup, atvērtā programmatūra, wikipēdija, publiskā finansējuma iespēja ir tikai redzamākie sadarbības augļi. Protams, procesam ir arī nevēlamas blaknes un pasaule paliek vienveidīgāka un mazāk eksotiska, arhitektūra internaconālāka utt. Neskatoties uz ziepēm, kas tagad sākušās kārtējās tautu staigāšanas rezultātā, man tomēr šķiet, ka nākotne pieder atvērtām nevis iekapsulētām stratēģijām. Es ne mirkli nenoniecinu vietējo kapacitāti un nemaz… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Par atvērtumu Tev taisnība, tomēr blaknes jau šobrīd pārsver ieguvumus. Verners Hercogs ir uzņēmis diezgan labu filmu un diezgan pamatoti sauc interneta lietas īstajā vārdā – stulbuma vairotājas. Man liekas, ka vērtība slēpjas tieši lokālajā, atšķirīgajā, nacinālajā ne globālajā, Remam Kolhāsam liekas starp citu tāpat. Kā nepastāv viena pareizā reliģija, nepastāv arī viens labākais darbs MMM konkursam, vai 7 pareizie biroji. Sidnejas operas autora darbu izvilka faktiski no miskastē iesviestajiem. Dzīve ir daudz interesantāka par plānoto. Par Rašidu. Formu līdzību Rašida totālajai fluidātei taču nenoliegsi. Pie kam pie sētas 3 vietās piekārts lielais Rašida logo, bet SZK logo iztrūkst. Tas… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Nu re, jau gandrīz varam vienoties. Arī piekrītu, ka lokāli atšķirīgais ir vērtīgs, tāpēc uzstādījums, ka visās 5 blicēs piedalīsies vietējie un garantēti viena arī piedalīsies realizācijā, ir iespēja vaktēt un ietekmēt rezultātu. Cik lielā mērā jau atkarīgs tieši no vietējo potences. Ja uzvarētu kāds svešais un darītu kas ienāk prātā pilnīgi ignorējot vietējās īpatnības, tad rezultāts varētu sanākt vēl neprognozējamāks – nevajag aizmirst, ka atklātā sacensībā LV pārstāvji varētu arī palikt aiz borta. Iespējams, ka Renāra piedāvātā shēma būtu labāka, bet… secinājums nākotnei – pie cunftes reputācijas jāstrādā laicīgi. Par Rašida izkārtni arī līdzība ar muzeju – viņa brends… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Mēs starp citu parasti nonākam pie kāda kopsaucēja, tikai manuprāt, šī bija lieliska iespēja salīdzināt līmeņus un prasmes un man šķiet vietējie izgrieztu pogas, gluži kā Akustiskās koncertzāles gadījumā. Pie 7 formāta ( Tu runā par 5 – tas nozīmē 2 vēl atlasīs? ) sabiedrība iegūs mazāk. Tai skaitā Arhitektūra. Bet ja uzstādījums ir 5 vai neko, tad protams. Kaut Fondam vajadzētu ierādīt vietu gluži kā Rašidam.

Turēšu īkšķus par 5 mūsējiem

Par to žogu Andi – nav skaists…;-)

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Njā, visiem zināmais ainavu speciālists bildēs bija uzbūris glīāku to žogu, nenovaktēju realizāciju, esot tehnoloģiskie un finansiālie apsvērumi uzvarējuši

?
Guest
?

Sadarbība ar Rašidu materializējās tā, ka netika realizēts neviens kvadrātmilimetrs?

Andis Sīlis
Guest
Andis Sīlis

Vismaz pagaidām. Investors noraustījās riskēt pats ar savu piķi un nolēma pārdot "pelēko apdari" kopā ar iespēju pašam pircējam materializēt Rašida izstrādāto interjera projektu

?
Guest
?

Tad kāpēc Tu visu laiku atsaucies uz sadarbību? Šis, izskatās, ir vēl viens piemērs, ka arhitektūra ir diezgan nacionāla būšana, un nav ko blisināt acis uz stāriem no nākotnes.

....
Guest
....

Jautājums, Andi, ir par ko citu – vai tiešām Tu domā, ka uz šejieni atbrauks kāds no tevis minētajiem stāriem , lai padiskurtētu, vai Tev ir pienemams viņa koncepts. Visticamāk, Tu diskutēsi šeit ar kādu no mūsu pašu LV, LT vai EE biroja bijušajiem (esošajiem) praktikantiem, kas pārtstāvēs stārus vietējā tirgū. Vai Tu zini, kas pārstāvēja austriešus dzintara būvniecības laikā?

zinātājs
Guest
zinātājs

Nu nav jau noslēpums, ka AU pusi pārstāvēja bijusī LV censoņa. Neizskatījās , ka ar plašu pieredzi koncertzāļu būvniecībā.

...
Guest
...

Vai MMM projekts jebkādā veidā tiek atbalstīts/organizēts no LV valsts struktūru puses? Cik likumīga ir šāda konkursa forma.?

Un jautājums vispār ir diskusiju vērts, jo aicināti pieteikties bija jaunie un dpieteiksies un izvēlēsies tiešām jauno kolēģu birojus, var izrādūīties, ka tieši to, ko sagaida no vietējiem -tirgus un likumdošanas pārzināšana, iegūt nemaz nav iespējams.

Bet varbūt tas arī ir labi – jebkurš sevi cienošs kantoris diez vai izplāsies zem ārzemju grandu studentu viesstrādniekiem, un rezultātā , parastais čiks vien būs, tāpat kā ar visiem līdzsinējiem ārzemju grandu projektiem. Liela brēka, un tad, kad nedabū valsts atbalstu, klusums.

jtd
Guest
jtd

Radās sajūta, ka atsevišķos sabiedrības indivīdos (plašāk informācijas trūkuma dēļ nevaru vispārināt) ir vēlme izteikties vienalga kur un vienalga kādā sakarā. Izglītības, prakses, iemaņu, zināšanu trūkums ir problēma šaipusē (pats tādā krāsā). No augšas neviens nerisina, paši vienoties nespējam un tad nu katrs kā māk tā maun. Viens skaita cm grāmatplauktā, otrs pusi darba laika pavada interneta meklējumos (jo plaukta nav), trešais vispār liek virsū un ražo kāpostu (klienti tāpat "havajet"). Par konkrēto konkursu – kas būs pragmatiski, savu iegūs, pārējie turpinās cept(ies). Daži vispār nepamanīs, kas notiek. Ir skaidri redzams, ka pasūtītājam ir savs viedoklis par vietējām jaudām (neglaimojošs… Lasīt vairāk »

....
Guest
....

Nu paliek jautājums vai ir kāds sakars arvalsts naudu vai nav?. Ja iesaistīta tikai privāta nauda, protams, Pasūtītājs var darīt kā grib, un tā arī dara. Jautājums, vai esam gatavi piedalīties konkursā, kurā Pasūtītājs novērtējis vietējos tā, kā novērtējis, arī katra paša ziņā. Es, savukārt, neredzu ieguvumus arī pragmātiskajiem – naudas visiem nepietiks un arī slavas ne. Paliks tikai cīņa ar VKPAI un Būvvaldi, kas , kā zināms , arī jau startā zaudēta. Visticamāk , ieguvēji būs tie, kas pat nepamanīs šo konkursu.

jtd
Guest
jtd

Cik noprotu no cepšanās vairākās tēmās tepat a4d, no valsts ir tikai karogs un nekā vairāk (ar dažu valstu karogiem var kalnus gāzt, par mūsējā nozīmību globālā kontekstā pārliecināts nebūšu). Attiecīgi šis konkurss ir tikai vēl viens iegansts (pat ne iemesls) Miķeļa un Renāra burtu plūdiem (par idejiskās un ideoloģiskās bāzes veidošanas pamatiem vēl pāragri runāt) par pavisam citu problēmu (kaut saistītu arī ar šo konkursu, jo stāsts ir par arhitektūru un Arhitektūru Latvijas teritorijā). Daudz nozīmīgāku kā viena kopainas detaļa, kas ir šis konkurss. Esmu vaimanoloģijas ienīdējs, bet rīkoties spējīgos un varošos neredz (ar pirkstu nerādīt, es nevelku pat… Lasīt vairāk »

....
Guest
....

Nav jau iemesla par ko cepties. Katrs izdarīs savu izvēli un viss. Ja gribās diskusijas ar stāru praktikamtiem, lūgti klubā. Bet velti Tu tā par kppīgio arhiytektūras līmeni – cik nu Vecā pasaule rāda, tādi paši vien esam, tikai patīk mums ar s****m aplieties, tāda sīka tautiska iezīme

ha
Guest
ha

pārsmieties var. nekas nav sācies, neviens vēl nav ieradies, bet visiem jau gatavs scenārijs kabatā.

Reinis Liepiņš
Guest
Reinis Liepiņš

Esošie noteikumi ir laba iespēja tiem, kas grib mācīties. Tiem, kas paši var, tiem jāparāda varēšana un jāpanāk , lai aicina uz līdzvērtīgiem noteikumiem. Varbūt kādam tas skan pazemojoši, varbūt tā tas arī ir. Klients ir atbildīgs par jaunās teritorijas veiksmīgu integrāciju pilsētas audumā. Ja nu neviens uz turieni nenāks? Ja nu parks stāvēs tukšs? MMM ēkas arhitekturai ir jābūt ar pievienoto vērtību. Ar ilglaicigu pievienoto vērtību. Kas ir šī vērtība šodien un kāda tā būs nākotnē? Kādam jābūt muzejam? Vai ēka spēs kapitalizēt savākto mākslas kolekciju? Konkursam jādod atbildes uz šiem un citiem jautājumiem. Varbūt vienkārši jāiet palīgā un… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Palīdzības iespējas ir ierobežotas ar :

1. 7 piedāvājumiem.

2. Latvijas arhitektūras skolas izslēgšanas no nacionālā arhitektūras koncepta ģenerēšanas.

3. Ar mācīšanās veida un skolotāju uzspiešanu.

4. LAS, kā nacionālas arhitektu organizācijas ignorēšanu.

5. Pilsētas arhitekta viedokļa ignorēšanu.

6. VKPAI viedokļa ignorēšanu.

7. Zīmola iebāšanu kabatā, pretī nedodod neko.

Kāda palīdzība iespējama šādos apstākļos?

Reinis Liepiņš
Guest
Reinis Liepiņš

Ja klients noteikti grib projektētāju ar nopietnu pieredzi MMM, Latvijas lielajiem birojiem vajadzētu uz to noreaģēt , un dalibai konkursā katram pašam pieaicināt birojus ar attiecīgu portfolio.

Miķelis
Guest
Miķelis

Labs variants…

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S. Tā kā pasākumā iesaistīta Latvijas Republika, tad var runāt juridiskos terminos par Konkurences ierobežošanu, Diskrimināciju pēc cilvēka vecuma, Diskrimināciju pēc cilvēka dzimšanas vietas. Tas nozīmē uzvarētu procesu Eiropas tiesā – Arhitektu birojs pret valsti. Jebkurā Eiropas valstī nacionāls arhitektu birojs tā arī rīkotos.

...
Guest
...

nu bet tā arī var tikai latvijā – anonīmi draudēt ar eiropas tiesu

Miķelis
Guest
Miķelis

Nu beidz, neviens nedraud pat apskata iespējas uz kurām konkursa rīkotājiem vajadzētu būt gataviem. Kopš Vistiņš un Perjepolkins attiesāja 3 Mio no valsts un šobrīd prasa vēl 1.2 Mio, vajadzētu domāt mums visiem un savu valsti saudzēt.

Miķelis
Guest
Miķelis

P.S.Diskusijas te vispār nebūtu, ja fonds atsauktu savu parakstu uz nodomu protokola, atgrieztu LLMMM zīmolu valstij, nepretendētu uz visu mūsu kultūras mantojumu kā enkuru savam dzīvokļu kvartālam. Kauču 10 Rašidi varētu projektēt, katrs ar sava spektra brillēm. Bet tikko iesaistīta valsts, Kungi, Latvijas Republikā eksistē spēles noteikumi, lūgtum ievērot.

jtd
Guest
jtd

Labi esi ieskrējies. Lūk, pasūtītājam savu trofeju (karogu) nevienam nav jāatdod, ne tāpēc pasākums tika uzsākts. Tā kā karogs ir relatīvi būtiska biznesa sastāvdaļa, prasība pēc labdarības būtu nevietā. Cita lieta valsts un/vai tiesa.

Neizskatās, ka karogs šajā gadījumā privātam uzņēmējam būtu uzlicis saistības. Ja tomēr, tad derētu pirmavota izklāsts, citādāk notiek vien teoretizēšana, kā tas būtu godīgi.

Miķelis
Guest
Miķelis

Skat. Nodomu protokolu, atrodams tīklā.

jtd
Guest
jtd

Izlasīju, laikam acis ne tās, jāprasa kādam ar pirkstu norādīt, kur protokolā uzliktas kādas saistības pasūtītājam projektēšanas un celtniecības procesa organizēšanā. Pats redzu, ka vispārināti izplūdušos terminos minēts par muzeja atvērtību publikai no vienas puses un valsts īpašumā esošo mākslas darbu pārvietošanu jaunā muzeja noliktavās, no otras puses.

Tātad 100% privāts pasākums līdz brīdim, kad sākta muzeja ēkas ekspluatācija. Bet tad būs cita Saeima un cita valdība …

Miķelis
Guest
Miķelis

Par to jau stāsts, valsts kārtējo reizi uzdāvina mums visiem piederošas kultūras vērtības biznesmeņiem kvartāla attīstībai. Tev valsts ir uzdāvinājusi kaut ko, kauču 5 EUR. Vai paceļam karogu un metamies izlaupīt to kas valstij vēl palicis? Kaut kā neskan labi, vai ne?

jtd
Guest
jtd

Laikam jau katrs lasa kā viņam labāk tīk. Neieraudzīju, ka kāds kādam kaut ko dāvinātu. Viss tikai eventuālajā nākotnē, ja valsts budžets kaut ko finansējuma piešķirs. Drīzāk jau otrādi, valsts par velti glabās savus krājumus privātīpašumā (ja kas, muzeja eksponātu/mākslas darbu pienācīga uzglabāšana ir visai izdevumiem bagāts pasākums)

Miķelis
Guest
Miķelis

Kur glabāt taisni ir. Ir gan projekts, gan saprotu arī finansējums. Sadarbībai jābūt abpusēji izdevīgai, pie kam neignorējot kultūras mantojuma radītāju arhitektu galu. Nacionāla māksla importa iesaiņojumā? Kaut kā neliekas pareizi. skaidrs, ka kopš Andra laikiem bizness slauc valsti, bet nupat atlicis tikai infrastruktūra ( dzelzceļš, lidosta, inženiertīkli, ceļi), ES fondi ( zema parēriņa ēku konkursa nolikumā 15 Mio jau iestrādāti Ventspilij ) un kultūra. Viss pārējais veiksmīgi pārdots ārzemniekiem ar bankām priekšgalā + ASV vēstniecība nosaka personālijas FKTK komisijā. Varbūt ka kultūru vajadzētu neatdot biznesmeņiem?

Arnis Kleinbergs
Guest
Arnis Kleinbergs

Sķiet, ka tikko jau noslēdzies kāds starptautisko meistaru konkurss – vēl nebijis svaigums vecmodīgi garlaicīgajā siluetā. http://www.arc…al-competition

Renārs Putniņš
Guest
Renārs Putniņš

Tie ir tie paši ilūziju konkursu organizētāji( savulaik rietumos studējoši LR jaunieši )0, kas pa Liepāju kādu laiku " starptautiski konkursojās" , viņiem bizness no tā ko dalībnieki kā dalībmaksu samet un kaut ko reklāmdevēji. Smalkā žūrija smalka tikai pirmā acu uzmetienā, vienkārši konkrētu uzņēmumu darbinieki, iespējams LR jauniešu čomi.

Miķelis
Guest
Miķelis

Ja domājam par visiem mums, varbūt kļūda ir tā, ka juristi likumos nav iestrādājuši interpretējamas lietas jeb kā saka programmētāji "sētas durtiņas" pa kurām tu vari ieiet sistēmā un apstādināt nevēlamus procesus. Arhitekti, lai cik labi būtu, nevar kūrēt likumdošanu. Tas nav pārmetums Elīnai, bet visiem mums pašiem.

Mums trūkst tas pats kas valstij, stratēģiska redzējuma tuvākajiem 20 gadiem par to kam būtu jānotiek Nacionālā arhitektūras lauciņā. Ja tāds būtu, mierīgi varētu pēc 10 gadiem doties no prakses pensijā un nodarboties ar arhitektūras teorētiskiem jautājumiem.

Valdis LIepa
Guest
Valdis LIepa

Senos laikos Malēnijā nesa gaismu maisos, šodien krustnešu pēcteči vedīs Visuma arhitektūru Rīgai,tāpat kā iepriekš tapa pils un baznīcas.

Vienmēr gatavi atdot Rīgas atslēgas Aizjūras ķēniņiem.

Lai slava tiem!

Inženieris
Guest
Inženieris

Jautājums, kas man bieži vien rodas, lasot a4d diskusijas, ir par LAS ietekmi un prestižu. Pagaidām, manuprāt, LAS neiesaistās un nekomentē (ignorē?) būtiskus notikumus arhitektūras jomā.

Man ir ļoti vienkāršs jautājums – kāpēc?

Jo ļoti bieži šeit portālā arhitekti gaida no LAS kādu reakciju/komentāru/arhitektu interešu aizstāvību. Un šī konkursa rīkošanas veids, kas izraisīja tik lielo rezonansi, ir lieliska iespēja LAS reabilitēties. LAS mājas lapā es pat neatradu vispār nekādu info par šo notikumu.

Valdis Liepa
Guest
Valdis Liepa

Acīmredzot, LAS’ā ir ļoti solīda sabiedrība, kuriem raksturā nav ne kaislību ne kauslīguma.

http://www.bui…iens-patskanis/

Miķelis
Guest
Miķelis

Ar LAS situācija atgādina klasisko revolucionāro definīciju – kad Augšas vairs nevar ( jo ir pa vecu, pa prātīgu, pa atbildīgu, pa nespējīgu, pa gudru utt. ) , bet Apakšas vairs negrib ( maksāt biedru naudas, nesaņemt elementāru aizstāvību, neredz izdevību, ir jauni, strauji un nedomā ka arhitektiem vajadzīgs savs nams, jo viss taču ir tīklā utt. ). Viss tas rezultēsies ( cerams ), jaunā arhitektu platformā, kura par 50% būs virtuāla, saņems 5 reizes lielàkas biedru naudas bitkoinos un spēs vajadzīgos lēmumus vai likumus "nopirkt". Līdz ar to Angļu Džentlmeņu klubs jeb šobrīd šķiet Dāmu Tējas vakaru sanākšanas beigs… Lasīt vairāk »

Ha
Guest
Ha

Visticamāk, ka badā pusmirušie jaunie censoņas apēdīs viens otru pirms bitcoinu smaksas.

A4D
Guest
A4D

Diskusija par muzeja konkursu :Latvijas avīzes kultūras pielikumā ‘Kulturzīmes ‘. Piedalās: JURIS POGA, ANDIS SĪLIS, ANDRIS KRONBERGS, KASPARS VANAGS, JĀNIS DRIPE, LIENE ŠVARCE – http://www.la….buves-konkursu