Pielikums A4D intervijai ar Rīga pilsētas arhitektu Jānis Dripi Rīgas
preses sekretārs arhitektūras jautājumos.
PILSĒTPLĀNOŠANAS UN ARHITEKTŪRAS JOMĀ
1.Darba uzsākšana pie kopējās Rīgas telpiskās kompozīcijas shēmas, kas ietver sekojošas sadaļas:
– Daugavas kreisā krasta silueta koncepcija Rīgas centrālajā daļā,
– publisko ārtelpu Daugavas labajā un kreisajā krastā starp Vanšu un dzelzceļa tiltiem,
– Daugavas, kā galvenās kompozīcijas ass izvērsums Z—D virzienā (pilsētas vārtu motīvi, apbūvēto un zaļo teritoriju maiņa),
– Brīvības ielas kā galvenās kompozīcijas šķērsas telpiskā koncepcija,
– atsevišķu Rīgas jauno centru telpiskās identitātes shēmas (secīgā un prioritārā kārtībā).
Konkrētā rīcība saistībā ar Rīgas telpisko kompozīciju 2006.gadā:
a) konsultācijas ar R.Kolhāsu par teritorijas attīstību Z no Andrejostas un kopējo Rīgas telpisko kompozīciju,
b) apspriest Rīgas telpiskās kompozīcijas pamatprincipus Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē 2006.gada 20.aprīlī,
c) kopā ar Attīstības departamentu rīkot starptautisku plenēru par Daugavas kreisā krasta siluetu 2006.gada aprīļa beigās,
d) kopā ar Attīstības departamentu rīkot Daugavas kreisā krasta silueta publisku apspriešanu Rīgas domes telpās ar attiecīgām ievadlekcijām un grafisko materiālu (05.—06.2006).
2.Konceptuālas telpiskās vīzijas izstrāde Rātslaukuma un Strēlnieku laukuma turpmākai attīstībai sakarā ar Komunisma upuru piemiņas vietas iespējamo izveidi pie Okupācijas muzeja (līdz 10.2006).
3.Sadarbībā ar VKPAI un Rīgas pieminekļu inspekciju rosināt vienotas izgaismojuma shēmas radīšanu Vecrīgai un svarīgākajiem objektiem Rīgas centrā.
4.Saistībā ar Rīgas attīstības plāna monitoringu un iespējamām korekcijām 2007.gadā rosināt zaļo teritoriju attīstības un stādījumu kompensācijas zonu noteikšanu (bulvāri, gatves, zaļie gājēju koridori). Saistīt šo struktūru ar gājēju takām un velosipēdistu ceļiem.
5.Sakarā ar moratorija noteikšanu iekškvartālu apbūvei atsevišķās zonās, ierosināt pēckara dzīvojamo rajonu (1950—1990) plānojuma un telpiskās sakārtošanas priekšlikumu izstrādāšanu.
6.Sekmēt Rīgas vēsturiskā centra (RVC) kvartālu arhitektonisko PASU izstrādes uzsākšanu — līdz 2007.gadam izstrādāt vismaz viena kvartāla paraugpasi.
7.Rosināt telpiskās vīzijas izstrādi Daugavas labajā krastā Zvirgzdu un Grāpju salu rajonā un virzienā līdz Dienvidu tiltam.
8.Detalizēt apbūves nosacījumus teritorijā starp Vanšu tiltu un Jūras pasažieru staciju.
9.Aktualizēt arhitektoniskos priekšnosacījumus jaunā administratīvā centra izveidošanai Torņkalnā.
PROFESIONĀLĀS LIKUMDOŠANAS UN ORGANIZATORISKAJĀ JOMĀ
1.Rīgas pilsētas arhitekta Kolēģijas izveidošana (nolikums, personālsastāvs, sanāksmju reglaments) un reāla darba uzsākšana (04.2006).
2.RPAB iesaistīšanās Latvijas Nacionālās kultūrpolitikas arhitektūras sadaļas dokumenta izstrādāšanā (2006—2007).
3.RPAB līdzdalība Rīgas Būvvaldes darba optimizācijas un uzlabošanas iespēju izvērtēšanā (2006).
4.Pašvaldības aģentūras Rīgas pilsētas arhitekta birojs stratēģijas izstrāde laika posmam no 2006. līdz 2011.gadam (līdz 07.2006).
5.Rīgas pilsētas arhitekta līdzdalība Kultūras ministrijas darba grupā komunisma upuru piemiņas vietas izveidei pie Okupācijas muzeja (2006).
6. Līguma sagatavošana un noslēgšana starp RPAB un RTU Arhitektūras un pilsētbūvniecības fakultāti par Rīgas pilsētai svarīgu pilsētbūvniecisko un arhitektūras jautājumu iekļaušanu diplomdarbu un kursa darbu tēmās, kā arī Fakultātes līdzdalību dažādu pilsētbūvniecības koncepciju izvērtēšanā (2006—2011).
7. Rīgas pilsētas arhitekta vai viņa deleģēta pārstāvja regulāra piedalīšanās RVC padomes sēdēs, Rīgas Būvvaldes padomes sēdēs un LAS valdes sēdēs.
8. Konsultatīva Baltijas valstu (vēlāk Baltijas un Ziemeļvalstu) galvaspilsētu arhitektu regulāru tikšanos mehānisma izveidošana, nolūkā sekmēt Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā un padziļināt savstarpējo informētības līmeni pilsētplānošanā.
9. Izstrādāt pamatkritērijus būvniecības ieceru kvalitātes izvērtēšanai Rīgas pilsētas arhitekta Kolēģijas sēdēs.
INFORMĀCIJAS UN PUBLISKO ATTIECĪBU JOMĀ
1. Sarunās ar Rīgas domes un Rīgas nami vadību veikt iestrādes Rīgas jaunās arhitektūras informācijas centra izveidošanai. Veikt esošo Rīgas maketu inventarizāciju un sagatavot nolikumu šāda centra izveidei par pamatu ņemot citu Eiropas galvaspilsētu pieredzi — Londonas jaunās arhitektūras centrs u.c. (2006—2008).
2. Aktīvi atbalstīt Rīgas Jūgendstila arhitektūras centra izveidošanu.
3. Analizēt nepieciešamību un iespēju izveidot Rīgā Koka arhitektūras centru.
4. Uzsākt regulāru preses brīfingu praksi sakarā ar svarīgāko pilsētbūvniecības un arhitektūras projektu apspriešanu Rīgas pilsētas arhitekta Kolēģijas sēdēs vai šo projektu publiskajām apspriešanām.
5. DVD formāta īsfilmas veidošana (5—7 min., latviešu un angļu valodā par Rīgas moderno arhitektūru 2006—2007).
6. DVD formāta īsfilmas veidošana (5—7 min., latviešu un angļu valodā par Rīgas koka arhitektūru 2006—2007).
