Starp Baltijas un Ziemeļvalstu pilsētām tūristu vērtējumā Rīga tiek atzīta kā kultūrvēsturiska pilsēta, bet modernākās ir Helsinki, Kopenhāgena un Malme. Savukārt Tallina atzīta par romantiskāko.
No 2007.gada februāra līdz 2008.gada jūnijam Rīgas Tūrisma koordinācijas un informācijas centrs kopīgi ar Tallinas (Igaunija), Helsinku, Tamperes, Turku (Somija), Stokholmas, Upsalas, Malmes (Zviedrija), Oslo, Bergenas (Norvēģija), Reikjavīkas (Īslande), Ārhusas, Kopenhāgenas (Dānija) un Viļņas (Lietuva) pilsētām iesaistījās Ziemeļu inovācijas centra finansētā pieredzes projektā pilsētu tūrismā (Experience Design in City Tourism), kura vadošais partneris ir Dānijas tūrisma organizācija Brīnišķīgā Kopenhāgena (Wonderful Copenhagen).
Projekta ietvaros tika veikta aptauja, kas deva iespēju izvērtēt pilsētu apmeklējumu no tūristu viedokļa — kā ir būt tūristam, kāda veida pieredze tiek gūta katrā pilsētā un vai tā korelē ar pilsētas veidoto tēlu. Aptauja tika veikta divos posmos — tūristiem ierodoties pilsētā (5040 respondentu) un pēc apmeklējuma (2516 respondentu). Salīdzinot atbildes pirms apmeklējuma un pēc, tiek secināts, ka vērtējums par pilsētu ir pozitīvāks, atgriežoties mājās.
Galvenais iemesls, kāpēc tūristi dodas uz kādu no pilsētām, ir tās atmosfēra. Pat pēc atgriešanās mājās tūristi to atceras un novērtē. Saskaņā uz pētījumu, Rīga ierindojas 1.vietā pilsētas dizaina un arhitektūras aspektā, 1.vietā starp pilsētām, kur tūristi ierodas, lai tuvāk iepazītos ar tās bagāto pilsētas vēsturi, kā arī 1.vietā starp pilsētām, kur tūristi vēlas apskatīt atpazīstamās vietas (84,3%), skvērus, ielas (75,9%) un vēsturiskos objektus (55,8%).
Atbilstoši aptaujas datiem visromantiskākā pilsēta ir Tallina, Rīgu atstājot aiz sevis 2.vietā. 2.vietu Rīga ieņem arī pēc tūristu vēlmes apmeklēt vēstures muzejus, īpašos restorānus, kā arī doties pilsētu ekskursijās.
Tūristi uz Rīgu nedodas kā uz modernu pilsētu, Rīga ir kultūrvēsturiska pilsēta. Tūristu vērtējumā modernas ir Helsinki, Kopenhāgena un Malme. Tūristu atzinumā Rīgā ir samērā mazs nakts dzīves piedāvājums un neliela iespēja komunicēties ar vietējiem iedzīvotājiem.
Citi pētījuma secinājumi:
Ierodoties svešā pilsētā un plānojot savu laiku, tūrists:
- informācijas meklējumos dodas uz tūrisma informācijas centriem
- iedvesmojas, staigājot pa pilsētu
- izmanto tūrisma ceļvežus
Ievērojamākās vietas, kur tūristi dodas, ierodoties Rīgā ir:
- Melngalvju nams
- Doma katedrāle
- Brīvības piemineklis
Pašlaik īpaši aktīvi ir gados jaunie ceļotāji (18—25 gadi), kā arī 31—40 gadus vecie tūristi. Skaita ziņā vēl arvien dominē tie tūristi, kas pilsētā ierodas pirmo reizi, taču 18 procenti ir tādu, kas pilsētu apmeklējuši piecas un vairāk reižu. 30 procenti tūristu pilsētā uzturas četras un vairāk naktis, 22 procenti — divas naktis, 18 procenti — trīs naktis, 16 procenti ir vienas dienas viesi, bet pārējie uzturas diennakti.
Salīdzinot ar citiem tradicionāliem tūrisma izpētes veidiem, šis pētījums dod iespēju izprast tūristu vēlmes, motivāciju, vajadzības un uzvedību. Izmantojot pētījuma rezultātus, tūrisma industrijas speciālisti saņem unikālu iespēju papildināt profesionālās zināšanas.
Savulaik, kad tika atjaunots Melngalvju nams, skanēja ļoti daudz iebildumu par "replikas būvi", vēstures viltošanu, mākslīgu pašidentitātes uzturēšanu utt. utjpr.
Tagad šis nams ir, visdrīzāk, visvairāk fotografētais arhitektūras objekts Rīgā. Var jau, protams, argumentēt, ka tas ir kaut kādā veidā ļoti slikti, ka tieši šis nams izpelnās tādu uzmanību.
iebildumi, šķiet, bija ne tik daudz pret MG namu, lai gan arī bija, protams, un ļoti pat konkrēti – pa pozīcijām uzskaitāmi, bet – par nenosakāmās izcelsmes (laikmeta) apkārtējām ēkām, kas tagad piekļaujas MG namam
tās klasificējamas drīzāk kā postmoderniski vingrinājumi Vēsturiskā centra vidē
jautājums – kas no tām ēkām iegūts? un cik tās ir populāras vai nav
tas jau ari bija postmodernisma laiks- saldie 80ie, un droši vien visiem likās ēkas ļoti inovatīvas centra apbūvē- kas zin kāds liktenis gaida šodienas toverus, cukurteaukus un klucīšus…
…par MG nama apkārtējo apbūvi: tie nav saldie 80., bet neseno 90.otrā puse. 95., piedaloties konkursā par Rātslaukuma apbūvi, tika uziets šis projekts, un likās neticami, ka šādu savārstījumu būvēs. Un ka var šādu Rātsnamu uzbūvēt.
Nenocietos:) tāda pārsāpēta tēma…
Par vienu gan esmu drošs – paies laiciņš īss (~ 15-20 gadi) un cita arhitektu paaudze pa savam argumentēs, kāpēc tie "postmoderniskie vingrinājumi" rātslaukumā ir rūpīgi saudzējami un godā turami, tieši tāpat kā tagad daudzi architekti bez Zemkopības ministrijas ēkas Vecrīgu iedomāties nespēj.
Kurš vairs atcerās, kuros gados tieši būvēts. Vēl pēc laicņa jau tas pavisam nesvarīgi būs. Problēma tur pavisam cita.
Un tomēr – rīdzinieki un tūristi to vietu – kvartālu akceptē un tā kļuvusi turpat vai par organisku Vecrīgas sastāvdaļu. Katrā ziņā jau Vecrīgas mērogam tā apbūve atbilst stipri vairāk nekā māja Varavīksnes pirts vietā.
Tūristu vērtējums – viena lieta, pašu rīdzinieku – cita! Neba nu zeltainus tingeltangeļus ikdienā fočējam un alutiņu pa bruģīti kuldamies uzdzeram. Ar tramvajiņu gribam braukt, pāri ieliņai ar godu tikt, parciņā piesēst, baseiniņā nopeldēties. Tur tad arī tās 92. vai 87. vieta aptaujās par dzīvošanai piemērotākajām pilsētām. Sad statistics, people!
Savulaik, kad tika atjaunots Melngalvju nams, skanēja ļoti daudz iebildumu par "replikas būvi", vēstures viltošanu, mākslīgu pašidentitātes uzturēšanu utt. utjpr.
Tagad šis nams ir, visdrīzāk, visvairāk fotografētais arhitektūras objekts Rīgā. Var jau, protams, argumentēt, ka tas ir kaut kādā veidā ļoti slikti, ka tieši šis nams izpelnās tādu uzmanību.
iebildumi, šķiet, bija ne tik daudz pret MG namu, lai gan arī bija, protams, un ļoti pat konkrēti – pa pozīcijām uzskaitāmi, bet – par nenosakāmās izcelsmes (laikmeta) apkārtējām ēkām, kas tagad piekļaujas MG namam
tās klasificējamas drīzāk kā postmoderniski vingrinājumi Vēsturiskā centra vidē
jautājums – kas no tām ēkām iegūts? un cik tās ir populāras vai nav
tas jau ari bija postmodernisma laiks- saldie 80ie, un droši vien visiem likās ēkas ļoti inovatīvas centra apbūvē- kas zin kāds liktenis gaida šodienas toverus, cukurteaukus un klucīšus…
…par MG nama apkārtējo apbūvi: tie nav saldie 80., bet neseno 90.otrā puse. 95., piedaloties konkursā par Rātslaukuma apbūvi, tika uziets šis projekts, un likās neticami, ka šādu savārstījumu būvēs. Un ka var šādu Rātsnamu uzbūvēt.
Nenocietos:) tāda pārsāpēta tēma…
Par vienu gan esmu drošs – paies laiciņš īss (~ 15-20 gadi) un cita arhitektu paaudze pa savam argumentēs, kāpēc tie "postmoderniskie vingrinājumi" rātslaukumā ir rūpīgi saudzējami un godā turami, tieši tāpat kā tagad daudzi architekti bez Zemkopības ministrijas ēkas Vecrīgu iedomāties nespēj.
man liekas, ka 90+ bija Ratsnams, bet 80+-Melngalvju nams- jo tas liekas bija ap atmodas laiku, kad neviens neticēja, ka vispar kadu nacionālo simbolu varētu būvēt un tauta pa ķieģelītim vien maksaja.
ko tad šeit labu redzēt ka’tikai jūgendu kas ir citas r-eiropas valstis gana:(
Kurš vairs atcerās, kuros gados tieši būvēts. Vēl pēc laicņa jau tas pavisam nesvarīgi būs. Problēma tur pavisam cita.
Un tomēr – rīdzinieki un tūristi to vietu – kvartālu akceptē un tā kļuvusi turpat vai par organisku Vecrīgas sastāvdaļu. Katrā ziņā jau Vecrīgas mērogam tā apbūve atbilst stipri vairāk nekā māja Varavīksnes pirts vietā.
drēzdeni jau arī akceptē tieši tādā pat veidā. es gan tur nespēju pat fotoaparātu no somas izvikt. tas būtu tas pats, kas māmiņdienā dāvāt mākslīgos ziedus.
Tūristu vērtējums – viena lieta, pašu rīdzinieku – cita! Neba nu zeltainus tingeltangeļus ikdienā fočējam un alutiņu pa bruģīti kuldamies uzdzeram. Ar tramvajiņu gribam braukt, pāri ieliņai ar godu tikt, parciņā piesēst, baseiniņā nopeldēties. Tur tad arī tās 92. vai 87. vieta aptaujās par dzīvošanai piemērotākajām pilsētām. Sad statistics, people!
bet vispār – jāatzīst, pētījuma rezultāti mani pārsteidz. Domāju, ka rakstā minētais "pilsētas dizains" ir jēdziena "urban design" nevisai veikls latviskojums. Tātad – nevis soliņi, kioski, afišu stabi etc., bet drīizāk pilsētas struktūru un pilsēttelpu plānojums un izbūve. Nu – pārsteidz, ka šajā jomā Rīga novērtēta augstāk par piemēram, Stokholmu, nerunājot nemaz par Kopenhāgenu. Nu – varbūt ar helsinkiem var sacensties, bet ar vāji. Par tādu pilsētniecisko atmosfēru nemaz nerunājot. Drīzāk pieļauju, ka tūristi to vērtējot salīdzina tikai ēku fasādes – pretstatā ziemeļvalstu pilsētu kopumā atturīgākajai un racionālākaji vēsturiskajai apbūvei, Rīgas eklektisma un tā sauktais jūgendstila apbūvi raksturo visai liels… Lasīt vairāk »
fūū, acīmredzot neesmu vienīgais, kam stokholma liekas pilnīgs bōrings 🙂
…ka pētījuma autori ignorē vai cenšas padarīt par mītu galveno iemeslu, kāpēc šeit ierodas tie gados jaunie "tūristi" ge ge :)) …pilsētas dizains viņiem… :))
Eh…re kā…Rīga tik veca, tik veca, ka laikam jau pabeigta. Skat ka tik tas nelabais nenāk no dzīlēm laukā un neierauj Daugavā.
A pie mums Čangalienā gan viss moderni!