Radi Rīgu projekta grupa, kas izstrādāja priekšlikumus Čiekurkalnam, uzsver nepieciešamību nākotnē sakārtot transporta sistēmu — gan atvelkot tranzīta auto plūsmu no apkaimes centrālās daļas, gan izveidojot gājēju un velosipēdistu savienojumu pāri dzelceļam. Apkaimes sociālās un kultūras dzīves aktivizēšanai tiek piedvāts informācijas centrs un muzejs vecajā ūdenstornī, kā arī publisks skvērs vienā no tukšajiem gruntsgabaliem.
Čiekurkalns ir
pievilcīga un sena Rīgas apkaime tuvu pilsētas centram, Mežaparkam un Ķīšezeram,
kam raksturīgas mazpilsētas sajūtas — vēsturiska koka mazstāvu apbūve,
apstādījumiem bagātas ielas, pagalmi un dārzi. Šeit dzīvo rīdzinieki — ģimenes jau
vairākās paaudzēs un ir daudz nozīmīgas pilsētas vietas zīmes (landmarks), tādas kā vēsturiskais
ūdenstornis, Poruka skola, Krusta baznīca, TEC ēka.
Problēmas
Tomēr pat neiedziļinoties, ir
redzami simptomi, kā, piemēram, degradējušās vēsturiskās ēkas, lietus ūdens un
sadzīves kanalizācijas inženierkomunikāciju iztrūkums un lielais nelabvēlīga
iedzīvotāju kontingenta īpatsvars, kas norāda uz šeit esošām problēmām un
iespējām tās risināt.
Tiek plānots Ziemeļu koridora
šķērsojuma pirmais posms, kas būtiski ietekmēs Čiekurkalna apkaimi, pieejamību
ezeram, saikni ar Mežaparku. Esošā dzelzceļa līnija jau tā nodala Čiekurkalnu
dienvidu daļā no pilsētas, un paredzētās maģistrāles to ieskauj no visām pusēm.
Tāpat jāņem vērā pāris privāto investoru lielie attīstības projekti (Ezerparks, NCH,
Domuss), kas ietekmēs šīs apkaimes situāciju. Nav zināma kāda vienota
pētījuma jeb analīzes eksistence, kur būtu izvērtētas apkaimes attīstības
iespējas un ietekmes no šiem pilsētai un Latvijai nozīmīgajiem projektiem.
Šie aspekti motivēja mūsu
grupu izvēlēties Čiekurkalnu par sava darba teritoriju. Mūsu mērķis ir uzrunāt
gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus, gan politiķus, gan profesionāļus, tādēļ īpaši
piedomājām pie komunikācijas veida — «valodas», kas būtu atraktīva, iesaistoša
un saprotama pat bērniem, lai visi kopā piedalītos savas dzīves telpas
uzlabošanā. Un iesaistoties pēc iespējas lielākam un dažādākam iesaistīto
personu lokam (stakeholders) tiktu
panākts ilgtspējīgāks un noturīgāks rezultāts.
Pilsētas kartē Čiekurkalna
ielu tīkls skaidri iezīmē zivs formu, ko arī izmantojam kā reālu un precīzu
metaforu tālākai komunikācijai. Zivs galva ar ūdenstorni acs vietā atrodas 1. līnijas
sākumā. Blakus Poruka vidusskola, iekšlietu ministrijas komplekss.
Apkaimei ir izteikts
vēsturiskais kodols, kas izvietojies gar dzelzceļu, zivs galvas un vēdera zonā,
apkaimes DA pusē. Tā ir skaidra ielu struktūra ar divām garām līnijām RA
virzienā un 9. perpendikulārām šķērslīnijām. Vēsturiskai daļai ir skaidras
robežas (Gaujas iela Z pusē, Rusova iela austrumos, dzelzceļš D pusē). Jaunās
teritorijas ir izvietojušās zivs mugurpusē un astes zonā, apkaimes ZR pusē.
Tāpat Čiekurkalnam ir visai
izteikta teritorijas izmantošanas struktūra, ar dzīvojamo rajonu vēsturiskajā
DA daļā un rūpniecības un ražošanas teritorijām ZR daļā pie Ezermalas un
Viskaļu ielām. Zivs spuras zonā (Z daļā) ir dažādas izmantošanas teritorijas,
gan iekšlietu ministrijas, gan RTU kompleksi, gan ražošanas, tirdzniecības, kā
arī dzīvojamās teritorijas. Šī situācija visticamāk nākotnē mainīsies līdz ar Ziemeļu
koridora izbūves plāniem, tāpat kā jau ir mainījusies situācija TEC rajonā, kur
izplešas dzīvojamās teritorijas (Ezerparka projekts) un rūpniecības zonas
samazinās.
Attīstoties jaunajiem
projektiem, svarīgi ir analizēt lietas kopsakarībā un nepieļaut kļūdas, kas
bremzē apkaimes attīstību, bet atrast kopējo labumu (win–win). Piemēram, Rusova ielu paredzēt kā bulvāri, nevis tipisku
autotransporta ielu, lai gājējiem no Čiekurkalna puses tā būtu pēc iespējas
mazāka barjera ceļā uz ezeru un jauno, Ezerparkā paredzēto parku.
Iepazīstot
Čiekurkalna iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, kā arī izvērtējot Čiekurkalna
vērtības un iespējas, esam radījuši vīziju —
Čiekurkalns
2030
Pēc 20 gadiem, Čiekurkalns būs
saglabājis savu unikalitāti, savu identitāti ar mazpilsētas raksturu, tikai
jaunā, radošā kvalitātē. Čiekurkalns vairs nebūs automašīnu tranzīta vieta, kā tas ir
šobrīd 1. un 2. līnijā. Tas sakārtosies līdz ar Ziemeļu koridora izbūvi.
Vienīgais tranzīts caur teritoriju būs velobraucēju plūsma Mežaparka un Berģu
veloceliņu savienojumā. Būs atrisinātas Čiekurkalna piekļuves problēmas (6. tramvajs,
tirgus, 45. vidusskola, Teika, Brīvības iela), uzlabojot dzelzceļa šķērsošanas
iespējas
Čiekurkalna zaļās ielas būs
kļuvušas drošākas un pievilcīgākas gājējiem un velobraucējiem ar ērtu
labiekārtojumu un sabiedriskās dzīves iespējām. Kafejnīcas, nelieli veikaliņi,
pasts, mākslas galerijas, radošās darbnīcas, sporta un rotaļu laukumi — tās ir
vietas, kas tik ļoti trūkst čiekurkalniešiem šodien. Funkcionālā daudzveidība
būs atbilstoša visu iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai tepat uz vietas, savā
apkaimē — kvalitatīvi dzīvot, strādāt, atpūsties.
Vēsturiskās ēkas būs sakoptas,
bet tukšie apbūves laukumi piepildīti ar kvalitatīvu kontekstuālu arhitektūru,
ienesot šobrīd iztrūkstošās funkcijas. Nekustamā īpašuma vērtība būs augusi.
Jaunie projekti būs pozitīvi ietekmējuši vēsturiskās daļas izaugsmi nenomācot
esošo, bet ierosinot jaunas pozitīvas svārstības. Inženiertīklu problēmas būs
atrisinātas (šeit var piesaistīt ES finanses). Būs saglabāta un būtiski
uzlabota saikne ar Ķīšezeru caur Ezerparka alejām un parkiem.
Regulāri notiks vietējie
svētki — šķērsielu tirdziņi u.c. vietējās komūnas stiprināšanas un saliedēšanas
pasākumi. «Zivs aste» nebūs pārvērtusies par Beverly Hills, bet vairāku pastāvīgu sociālo programmu ietekmē
šie cilvēki un vide būs asimilēta kopējā progresējošā situācijā un plaisa starp
Čiekurkalna «zivs galvu», «ķermeni» un «asti» būs samazinājusies. Tas tiks
panākts arī ar «stūra» pie TEC «izvēdināšanu», izveidojot Rusova ielas
pagarinājumu līdz pat Viskaļu ielai un likvidējot tur esošo graustu pasauli. Iespējams
vecajā TEC ēkā būs kāda nozīmīga sabiedriska funkcija, piemēram, muzejs. Šī būs
vietas zīme Rīgas, Latvijas un plašākā Eiropas mērogā.
Šobrīd lielākā Čiekurkalna
vērtība ir tā iedzīvotāji — personības, kas dzīvo šeit jau paaudzēm. Un arī pēc
20 gadiem šeit dzīvos Čiekurkalna pamatiedzīvotāji, kas leposies ar savu
dzīvesvietu. Vēl vairāk nekā šobrīd, jo Čiekurkalns būs viena no pievilcīgākajām
Rīgas apkaimēm.
Čiekurkalns būs iemīļota un
apmeklēšanas vērta vieta, jo par aktivitātēm nepārtraukti liecinās vairāki
sabiedriskie centri un galvenais informācijas punkts — vecais ūdenstornis jeb «acs».
Tornī varētu būt vairāki muzeji, suvenīru veikaliņš, kafejnīca. Pie torņa,
veloceliņa tuvumā, būs velosipēdu nomas punkts. Netālu paredzēta ērta
autostāvvieta, piemēram, zem tilta, kur atstāt automašīnu, lai tālāk dotos ar
velotransportu cauri Čiekurkalnam, līdz ezeram, Mežaparkam, zooloģiskajam dārzam.
Uzdevumi
vīzijas īstenošanai
Šīs
vīzijas nodrošināšanai, piedāvājam vairākus tuvākajā nākotnē vienkārši
paveicamus, bet ļoti nozīmīgus uzdevumus:
- Divu maģistrālo veloceliņu — Mežaparka un Berģu savienojums cauri
Čiekurkalnam, ar drošu dzelzceļa šķērsojumu. Dēļ tā nemaz nav nepieciešams
būvēt tiltus vai tuneļus. Tas panākams ar daudz vienkāršākām metodēm, tikai
nepieciešama visu iesaistīto organizāciju sadarbība. Maršruts — Rusova iela —
5. šķērslīnija — 1. līnija līdz 6. šķērslīnijai — Ropažu iela — Brīvības iela. - Ūdenstornis — info un muzeju centrs ar velosipēdu nomas vietu. Čiekurkalna
simbols un tēls. - Publiskā skvēra izveide, iesaistoties vietējiem iedzīvotājiem,
«Apsolītajā zemē» uz 5. šķērslīnijas, kas ir pašvaldībai piederošs
gruntsgabals.
Visiem līdz šim publicētajiem darbiem ( apskatījos Z-team garadarbu arī, tam tas pats), piemīt ļoti stiprs ideālisma līmenis, kas protams mērķu nostādīšanā ir OK, un ir nepieciešams. Par piemēru ,ja cilvēkam nav augstu ētisko standardu (mērķi, kas tālē viz), pie kuriem turēties, cilvēks kā jau zemes pīslis, degradējas, jo dzīvot tuvāk zemes taču ir vislabāk. Ja šādi skatās uz RADI RĪGU autoru darinājumiem tos var pieņemt kā vienus no daudzajiem vēlamajiem mērķiem. Man nepameta sajūtu ( varbūt tāds arī bija mēŗķis, nezinu), ka RR komandas, apzināti vai varbūt neapzināti ir izvairījušies no sociāl-ekonomiskās pasākuma ass, koncentrēdamies uz dzīvošanu un tās… Lasīt vairāk »
Neesmu līdz saknēm iedziļinājies šajā projektā, tādēļ oponēšanu Taviem argumentiem atstāšu šī priekšlikuma autoru ziņā, bet kas attiecas uz Tavu komentāru —- „..zinu vismaz Ventis man oponēs, teikdams, ka tranzīt ielas ir riebīgas, trokšņainas un dzīvošanai nepiemērotas, bet savukārt es pretim teikšu, ka lietu dabiskā kārtība pasaka, kur lielāka plūsma tur vairāk lopiņu, kas barojas – mijiedarbojas, un dabā parasti ir tā, ne vienmēr tur kur barojas, tur dzīvo, vai pat tā, ka tas kam patīk konkrētā vietā baroties, var pieciest tranzīta radītās neērtības..” —– Tātad Renār! Es varbūt precizēšu lai nebūtu pārpratumu – pilsētu ir grūti iedomāties bez intensīvas… Lasīt vairāk »
Venti, manis definētie industriālie rajoni, kā reizi ir tur, kur tie ir, dz.ceļa tīkls ar visiem mezgliem arī nekur netiek aiztransportēts, šiem rajoniem ir konkrētas izejvielu (tam starpā arī darbinieku), gatavās produkcijas plūsmas (tieši tāpat kā izejvielu un gatavās produkcijas piegādes vietas ir konkrētas, ar visu saistīto struktūru), tām jābūt vienmērīgām, prognozējamām un pēc iespējas brīvākām, lai ekonomikas dzīvība tur būtu, pretējā gadījumā ir risks, ka rajons tiks pamests, un šis ražotņu un tranzīta bizness pārcelsies uz ārRīgu, kas to aizpildīs? Vai Rīgai ir tāds potenciāls? Pieņemu sociāl-ekonomiskais vektors ievieš pārāk nozīmīgus vaibstus pilsētas sejā, lai to nodalītu. Par RR… Lasīt vairāk »
Saglabājamās un plānojamās vietas industriālām aktivitātēm jeb rajoniem jau ir nodefinētas Rīgas attīstības plānā. Nedomāju, ka RR kompetence ir kaut ko mainīt. Cik man zināms, visi RR projekta jeb investīciju priekšlikumi tieši attiecas uz pašvaldības īpašumiem.
Godīgi sakot, priekš manis Tavi domu gājieni ir diezgan vispārēji, grūti saprast par ko tieši ir runa, bet cerams, ka šī projekta autori ķer Tavas domas.
Nebūšu kompetents par VEF, bet kā reiz šo viedokli es saprotu un savā ziņā atbalstu.
Kā autoru grupas dalībnieks, sniegšu dažas atbildes. Sanāk runāt par to kā nav šajā prezentācijā, bet bija iekļauts projektā (lielajā prezentācijā, aprakstos un procesā vispār): 1) 37-vsk u.c. vietas zīmes tika izceltas. Gar šo skolu un "gaudi" baznīciņu paredzēts jaunais veloceliņš. Var skolu… vēl pārkrāsot… 2) "smalkais kontingents" jeb kā Renār, es sapratu arī strādnieki, nekur tie 2030 mūsu vīzijās nav deportēti (Tu gan spēj atrast lietas: kas nav!), vēl vairāk, ar Jonas Buschel mums bija projektā iestrādāti punkti, idejas, ka šos cilvēkus (bomžus) nebūtu labi ar kādiem nezin paņēmieniem izspiest no ČK, … uz blakus apkaimēm!. Ir dažādas sociālas… Lasīt vairāk »
Vispār jau 1. punkts bija tā , kaimiņu rajona iedzīvotāja iespaida detaļa ( tāda saviesīgā sarunas daļa, redz arī mēs zinām drēbi ;-)) – akcents. 2. Te gan esmu gatavs diskutēt, es tikai vaicāju, vai tie tiks deportēti? Protams ,ka viņi nekur nepazudīs, jo privātīpašums ir svēta lieta. Tikai mazliet es par pilnu neņemu šādu "smalkās sabiedrības" marrani’zēšanu :"…Ir dažādas sociālas programmas…", ar biblio un veloceliņu būs par īsu, pilnīgi noteikti. 3. Ja Tu nepiekrīti ( daba gan pierāda ,ka tranzīts ir OK, mans piemērs ar upi un tās iemītniekiem, robežas starp dzelmi un sēkli, straumi un atstraumi), ka tranzīts… Lasīt vairāk »
Cik liels ir pilsētas (attīstības departamenta) ieguldījums projektā? Un, ja, iespējams, tāda pagaidām nav – vai tas būtu par daudz prasīts, lai pilsēta kaut kādā veidā finansētu un mērķtiecīgi virzītu savu apkaimju perspektīvo plānošanu un izpētes?!
Kopumā jāsaka – teicama iniciatīva.
Uz šo jautājumu, lai labāk atbild projektā iesaistītie arhitekti, plānotāji un ainavnieki, bet no sevi varu pateikt, ka: Pilsētas attīstības departamenta speciālisti nodrošināja kontaktus ar nepieciešamajiem speciālistiem pašvaldībā un priekšpilsētās. Palīdzēja atlasīt provizoriskās izpētes teritorijas, komentēja projektu virzību un to atbilstību pašvaldības investīciju plānošanas prasībām. Īpašumtiesību inventarizācija u.c. lietas, bet pa lielam šis ir bottom up projekts, un te īsti neder klasiskie iepirkumi apkaimju plānošanai vai izpētēm (tādus RD ir pasūtijis iepriekš). Drīzāk te vajadzētu iespringt ar šo ideju realizēšanu dzīvē. Zinu, ka Departamenta Projektu vienībā nopietni tiek apsvērta Āgenskalna grupas ideja. Tāpat reālas ir Bolderājas un Ziepniekkalna idejas. Pēdējā… Lasīt vairāk »
Attīstības Departamenta cilvēki bija iesaistījušies un kas priecēja, tuvojoties šī etapa noslēgumam, tā nemazinājās, bet pieauga. Paldies tiem kas iesaistījās un dara to joprojām! (vārdus neminēšu, baidos kādu aizmirst). Projekti dažādu apsvērumu dēļ atsķīrās viens no otra ar mērogu, detalizāciju un iespējamiem realizācijas termiņiem, tomēr zem tiem visiem apakšā ir nopietna situācijas analīze, diskusijas ar vidažādākajām ieinteresētajām pusēm un rezultātā atbildīgi piedāvāti vīzijas un/vai projekti. Mikam atbilde par to ka pietrūkstot lidojuma. Manuprāt mums vairāk pietrūkst rīcības ideju realizācijā, nevis tik daudz vīziju, ideju radīšanā. "Ideja bez rīcības ir pīšļi". Āgenskalna un Čiekurkalna gadījumā šīs ir brīnišķīgas vēsturiskās apbūves teritorijas… Lasīt vairāk »
Nevienā mirklī ne Miks ,ne es neesam teikuši, ka tas ,kas izdarīts ir kas neģeldīgs un pīšļiem rada. Vēl jo projām palieku pie uzskata ,kā jau Ventis to apstiprināja, ka Jūs esat ņēmušies pamatā ar publisko ārtelpu, nevis pilsētbūvnieciskajām studijām ( no mana-profāna redzes punkta) Nepamet mani pārliecība ,ka tomēr ar:" ….Vēl viena lieta, kas grūti nomērāma – mēs šajā procesā esam daudz nākuši kopā un runājušies ar iedzīvotājiem, attīstītājiem, ierēdņiem u.c. iesaistītajiem, ar rīdziniekiem un pozitīvā, atvērtā, konstruktīvā veidā, bez pārmetumiem runājuši par vidi tepat ap mums. Tam ir laba enerģija!…", būs par īsu, mazliet atsit ezotēriku( neņem ļaunā).… Lasīt vairāk »
Renār, lūdzu atvaino, ka atkal iejaucos, bet es laikam atkal esmu ticis nedaudz pārprasts attiecībā uz „Ventis to apstiprināja…”, arī līdz galam nesaprotot Tavu pieņēmumu par „publiskā ārtelpa un reāla asinsrite (ekonomika, sociālā sfēra)…”, es atļaušos dažus vārdus: Tik tiešām, es minēju kāds bija RR projekta virsmērķis – „Publiskā ārtelpa…” – cik man ir zināms PUBLISKĀ ĀRTELPA ir vistiešākā veidā saistīta ar transportu, sociāliem, ekonomiskiem, vides, telpiskās plānošanas jautājumiem vai otrādi, tādēļ tā arī ir PILSĒTPLĀNOŠANA, nevis „tukša vāģa virsbūve”. Cik zinu ne tikai MF priekšlikumos, bet arī pārējās apkaimēs šie jautājumi ir tikuši vērtēti, atbilstoši katra projekta mērogam. Lieki… Lasīt vairāk »
Paldies…
Varētu jau piekrist iepriekš izteiktajiem pārmetumiem par ideālismu un ekoomiskā pamatojuma iztrūkumu, bet…tas jau patiešām būtu pārāk daudz prasīts tīri no tā aspekta, ka šādi "plenēri" ir ierobežoti resursu un laika ziņā. Te nu, jāsaka, ka personigi man gribētos redzēt kustību vel lielāka ideālisma (atļaušos to nodēvēt par konceptuālismu) virzienā. Pat vel labāk…šo konceptuālismu varētu attīstīt kā neapzināto iespēju izpēti. Galu galā, attīstība patreiz ir ļoti minimāla, teorētiski arī "spiediena" maz…tieši patreiz ir īstais brīdis periodiskai sapņošanai par labāku un produktīvāku nākotni! Šajā ziņā, Krasta ielas (šosejas) transformācija man šķita vissaistošākā. Tīri konceptuālajā ziņā, fakts, ka vienādojumā (X+Y=Z) kur visi… Lasīt vairāk »
Mik, paldies par viedokli! Labprātāk gan atbildētu zem Maskačkas projekta… Varu tikai piekrist, ka mūsu priekšlikumā varēja būt vairāk vizuālā materiāla, arī nedaudz kvalitatīvāka. Šoreiz vairāk koncentrējām mums pieejamos darba un laika resursus uz fundamentāliem telpiskās plānošanas jautājumiem = transports + kvalitatīvas publiskās ārtelpas izveides iespējas, varbūt arī atstājot zināmu vietu ikviena iztēlei par to kā Z (gala rezultāts) kādreiz varētu izskatīties (man pašam jau nagi niezēja atklāt Y (attiecīgās apbūves) dimensijas, bet lai to kvalitatīvi izdarītu, bija nepieciešams daudz vairāk laika). Bet jebkurā gadījumā es pilnīgi piekrītu, ka varēja būt vairāk iztēles rosinoša vizuālā materiāla. Nevaru piekrist par ideālismu… Lasīt vairāk »
Laikam izteicos pārāk sarežģīti…es vēlējos teikt, ka, lai arī no vienas puses tie Renāra pārmetumi arī nav galīgi malā metami, man tie šajā gadījumā nešķiet tie centrālākie. Šajos darbos, kur "klients" ier diezgan konceptuāls, vajadzētu izmantot izdevību pieiet pašam dizaina procesam daudz konceptuālāk, "ideālāk" un plašākā spektrā. Citādāk, lai nav atkal tā, ka pienāk N-tā stunda, un klientam, kurš spiež savu finanšu atskaiti par pamatu dizainam, nav ko īsti likt priekšā kā alternatīvas. Un alternatīvas, patiesi ir VIENĪGAIS veids, kā dizainēt apbūvi bez tālāko iespēju ierobežošanas. Maskačkas projektā, vismazam, ir kaut kas redzams no šādiem centieniem. Čiera un Torņkalna gadījumā…tikpat… Lasīt vairāk »
Klients ir Rīgas dome.
Nodarboties ar nerealizējamu, konceptuālu vīziju radīšanu jeb kāda iztēles robežu testēšanu man nelikās lietderīgi.
Visiem līdz šim publicētajiem darbiem ( apskatījos Z-team garadarbu arī, tam tas pats), piemīt ļoti stiprs ideālisma līmenis, kas protams mērķu nostādīšanā ir OK, un ir nepieciešams. Par piemēru ,ja cilvēkam nav augstu ētisko standardu (mērķi, kas tālē viz), pie kuriem turēties, cilvēks kā jau zemes pīslis, degradējas, jo dzīvot tuvāk zemes taču ir vislabāk. Ja šādi skatās uz RADI RĪGU autoru darinājumiem tos var pieņemt kā vienus no daudzajiem vēlamajiem mērķiem. Man nepameta sajūtu ( varbūt tāds arī bija mēŗķis, nezinu), ka RR komandas, apzināti vai varbūt neapzināti ir izvairījušies no sociāl-ekonomiskās pasākuma ass, koncentrēdamies uz dzīvošanu un tās… Lasīt vairāk »
Neesmu līdz saknēm iedziļinājies šajā projektā, tādēļ oponēšanu Taviem argumentiem atstāšu šī priekšlikuma autoru ziņā, bet kas attiecas uz Tavu komentāru —- „..zinu vismaz Ventis man oponēs, teikdams, ka tranzīt ielas ir riebīgas, trokšņainas un dzīvošanai nepiemērotas, bet savukārt es pretim teikšu, ka lietu dabiskā kārtība pasaka, kur lielāka plūsma tur vairāk lopiņu, kas barojas – mijiedarbojas, un dabā parasti ir tā, ne vienmēr tur kur barojas, tur dzīvo, vai pat tā, ka tas kam patīk konkrētā vietā baroties, var pieciest tranzīta radītās neērtības..” —– Tātad Renār! Es varbūt precizēšu lai nebūtu pārpratumu – pilsētu ir grūti iedomāties bez intensīvas… Lasīt vairāk »
Venti, manis definētie industriālie rajoni, kā reizi ir tur, kur tie ir, dz.ceļa tīkls ar visiem mezgliem arī nekur netiek aiztransportēts, šiem rajoniem ir konkrētas izejvielu (tam starpā arī darbinieku), gatavās produkcijas plūsmas (tieši tāpat kā izejvielu un gatavās produkcijas piegādes vietas ir konkrētas, ar visu saistīto struktūru), tām jābūt vienmērīgām, prognozējamām un pēc iespējas brīvākām, lai ekonomikas dzīvība tur būtu, pretējā gadījumā ir risks, ka rajons tiks pamests, un šis ražotņu un tranzīta bizness pārcelsies uz ārRīgu, kas to aizpildīs? Vai Rīgai ir tāds potenciāls? Pieņemu sociāl-ekonomiskais vektors ievieš pārāk nozīmīgus vaibstus pilsētas sejā, lai to nodalītu. Par RR… Lasīt vairāk »
Saglabājamās un plānojamās vietas industriālām aktivitātēm jeb rajoniem jau ir nodefinētas Rīgas attīstības plānā. Nedomāju, ka RR kompetence ir kaut ko mainīt. Cik man zināms, visi RR projekta jeb investīciju priekšlikumi tieši attiecas uz pašvaldības īpašumiem.
Godīgi sakot, priekš manis Tavi domu gājieni ir diezgan vispārēji, grūti saprast par ko tieši ir runa, bet cerams, ka šī projekta autori ķer Tavas domas.
Nebūšu kompetents par VEF, bet kā reiz šo viedokli es saprotu un savā ziņā atbalstu.
Kā autoru grupas dalībnieks, sniegšu dažas atbildes. Sanāk runāt par to kā nav šajā prezentācijā, bet bija iekļauts projektā (lielajā prezentācijā, aprakstos un procesā vispār): 1) 37-vsk u.c. vietas zīmes tika izceltas. Gar šo skolu un "gaudi" baznīciņu paredzēts jaunais veloceliņš. Var skolu… vēl pārkrāsot… 2) "smalkais kontingents" jeb kā Renār, es sapratu arī strādnieki, nekur tie 2030 mūsu vīzijās nav deportēti (Tu gan spēj atrast lietas: kas nav!), vēl vairāk, ar Jonas Buschel mums bija projektā iestrādāti punkti, idejas, ka šos cilvēkus (bomžus) nebūtu labi ar kādiem nezin paņēmieniem izspiest no ČK, … uz blakus apkaimēm!. Ir dažādas sociālas… Lasīt vairāk »
Vispār jau 1. punkts bija tā , kaimiņu rajona iedzīvotāja iespaida detaļa ( tāda saviesīgā sarunas daļa, redz arī mēs zinām drēbi ;-)) – akcents. 2. Te gan esmu gatavs diskutēt, es tikai vaicāju, vai tie tiks deportēti? Protams ,ka viņi nekur nepazudīs, jo privātīpašums ir svēta lieta. Tikai mazliet es par pilnu neņemu šādu "smalkās sabiedrības" marrani’zēšanu :"…Ir dažādas sociālas programmas…", ar biblio un veloceliņu būs par īsu, pilnīgi noteikti. 3. Ja Tu nepiekrīti ( daba gan pierāda ,ka tranzīts ir OK, mans piemērs ar upi un tās iemītniekiem, robežas starp dzelmi un sēkli, straumi un atstraumi), ka tranzīts… Lasīt vairāk »
Cik liels ir pilsētas (attīstības departamenta) ieguldījums projektā? Un, ja, iespējams, tāda pagaidām nav – vai tas būtu par daudz prasīts, lai pilsēta kaut kādā veidā finansētu un mērķtiecīgi virzītu savu apkaimju perspektīvo plānošanu un izpētes?!
Kopumā jāsaka – teicama iniciatīva.
Uz šo jautājumu, lai labāk atbild projektā iesaistītie arhitekti, plānotāji un ainavnieki, bet no sevi varu pateikt, ka: Pilsētas attīstības departamenta speciālisti nodrošināja kontaktus ar nepieciešamajiem speciālistiem pašvaldībā un priekšpilsētās. Palīdzēja atlasīt provizoriskās izpētes teritorijas, komentēja projektu virzību un to atbilstību pašvaldības investīciju plānošanas prasībām. Īpašumtiesību inventarizācija u.c. lietas, bet pa lielam šis ir bottom up projekts, un te īsti neder klasiskie iepirkumi apkaimju plānošanai vai izpētēm (tādus RD ir pasūtijis iepriekš). Drīzāk te vajadzētu iespringt ar šo ideju realizēšanu dzīvē. Zinu, ka Departamenta Projektu vienībā nopietni tiek apsvērta Āgenskalna grupas ideja. Tāpat reālas ir Bolderājas un Ziepniekkalna idejas. Pēdējā… Lasīt vairāk »
Paldies…
Attīstības Departamenta cilvēki bija iesaistījušies un kas priecēja, tuvojoties šī etapa noslēgumam, tā nemazinājās, bet pieauga. Paldies tiem kas iesaistījās un dara to joprojām! (vārdus neminēšu, baidos kādu aizmirst). Projekti dažādu apsvērumu dēļ atsķīrās viens no otra ar mērogu, detalizāciju un iespējamiem realizācijas termiņiem, tomēr zem tiem visiem apakšā ir nopietna situācijas analīze, diskusijas ar vidažādākajām ieinteresētajām pusēm un rezultātā atbildīgi piedāvāti vīzijas un/vai projekti. Mikam atbilde par to ka pietrūkstot lidojuma. Manuprāt mums vairāk pietrūkst rīcības ideju realizācijā, nevis tik daudz vīziju, ideju radīšanā. "Ideja bez rīcības ir pīšļi". Āgenskalna un Čiekurkalna gadījumā šīs ir brīnišķīgas vēsturiskās apbūves teritorijas… Lasīt vairāk »
Nevienā mirklī ne Miks ,ne es neesam teikuši, ka tas ,kas izdarīts ir kas neģeldīgs un pīšļiem rada. Vēl jo projām palieku pie uzskata ,kā jau Ventis to apstiprināja, ka Jūs esat ņēmušies pamatā ar publisko ārtelpu, nevis pilsētbūvnieciskajām studijām ( no mana-profāna redzes punkta) Nepamet mani pārliecība ,ka tomēr ar:" ….Vēl viena lieta, kas grūti nomērāma – mēs šajā procesā esam daudz nākuši kopā un runājušies ar iedzīvotājiem, attīstītājiem, ierēdņiem u.c. iesaistītajiem, ar rīdziniekiem un pozitīvā, atvērtā, konstruktīvā veidā, bez pārmetumiem runājuši par vidi tepat ap mums. Tam ir laba enerģija!…", būs par īsu, mazliet atsit ezotēriku( neņem ļaunā).… Lasīt vairāk »
Renār, lūdzu atvaino, ka atkal iejaucos, bet es laikam atkal esmu ticis nedaudz pārprasts attiecībā uz „Ventis to apstiprināja…”, arī līdz galam nesaprotot Tavu pieņēmumu par „publiskā ārtelpa un reāla asinsrite (ekonomika, sociālā sfēra)…”, es atļaušos dažus vārdus: Tik tiešām, es minēju kāds bija RR projekta virsmērķis – „Publiskā ārtelpa…” – cik man ir zināms PUBLISKĀ ĀRTELPA ir vistiešākā veidā saistīta ar transportu, sociāliem, ekonomiskiem, vides, telpiskās plānošanas jautājumiem vai otrādi, tādēļ tā arī ir PILSĒTPLĀNOŠANA, nevis „tukša vāģa virsbūve”. Cik zinu ne tikai MF priekšlikumos, bet arī pārējās apkaimēs šie jautājumi ir tikuši vērtēti, atbilstoši katra projekta mērogam. Lieki… Lasīt vairāk »
Varētu jau piekrist iepriekš izteiktajiem pārmetumiem par ideālismu un ekoomiskā pamatojuma iztrūkumu, bet…tas jau patiešām būtu pārāk daudz prasīts tīri no tā aspekta, ka šādi "plenēri" ir ierobežoti resursu un laika ziņā. Te nu, jāsaka, ka personigi man gribētos redzēt kustību vel lielāka ideālisma (atļaušos to nodēvēt par konceptuālismu) virzienā. Pat vel labāk…šo konceptuālismu varētu attīstīt kā neapzināto iespēju izpēti. Galu galā, attīstība patreiz ir ļoti minimāla, teorētiski arī "spiediena" maz…tieši patreiz ir īstais brīdis periodiskai sapņošanai par labāku un produktīvāku nākotni! Šajā ziņā, Krasta ielas (šosejas) transformācija man šķita vissaistošākā. Tīri konceptuālajā ziņā, fakts, ka vienādojumā (X+Y=Z) kur visi… Lasīt vairāk »
Mik, paldies par viedokli! Labprātāk gan atbildētu zem Maskačkas projekta… Varu tikai piekrist, ka mūsu priekšlikumā varēja būt vairāk vizuālā materiāla, arī nedaudz kvalitatīvāka. Šoreiz vairāk koncentrējām mums pieejamos darba un laika resursus uz fundamentāliem telpiskās plānošanas jautājumiem = transports + kvalitatīvas publiskās ārtelpas izveides iespējas, varbūt arī atstājot zināmu vietu ikviena iztēlei par to kā Z (gala rezultāts) kādreiz varētu izskatīties (man pašam jau nagi niezēja atklāt Y (attiecīgās apbūves) dimensijas, bet lai to kvalitatīvi izdarītu, bija nepieciešams daudz vairāk laika). Bet jebkurā gadījumā es pilnīgi piekrītu, ka varēja būt vairāk iztēles rosinoša vizuālā materiāla. Nevaru piekrist par ideālismu… Lasīt vairāk »
Laikam izteicos pārāk sarežģīti…es vēlējos teikt, ka, lai arī no vienas puses tie Renāra pārmetumi arī nav galīgi malā metami, man tie šajā gadījumā nešķiet tie centrālākie. Šajos darbos, kur "klients" ier diezgan konceptuāls, vajadzētu izmantot izdevību pieiet pašam dizaina procesam daudz konceptuālāk, "ideālāk" un plašākā spektrā. Citādāk, lai nav atkal tā, ka pienāk N-tā stunda, un klientam, kurš spiež savu finanšu atskaiti par pamatu dizainam, nav ko īsti likt priekšā kā alternatīvas. Un alternatīvas, patiesi ir VIENĪGAIS veids, kā dizainēt apbūvi bez tālāko iespēju ierobežošanas. Maskačkas projektā, vismazam, ir kaut kas redzams no šādiem centieniem. Čiera un Torņkalna gadījumā…tikpat… Lasīt vairāk »
Klients ir Rīgas dome.
Nodarboties ar nerealizējamu, konceptuālu vīziju radīšanu jeb kāda iztēles robežu testēšanu man nelikās lietderīgi.