Pilsētvides risinājumi krīzes apstākļos

Rīgas centra skatlogos aizvien izplatītāki kļūst uzraksti «Iznomā». 17.—18.jūnijā Rīgā Britu padomes projekta Radošās pilsētas ietvaros notika situācijas analīzes un ideju radīšanas spēle, kuras mērķis — rast radošus risinājumus Rīgas centra tukšo komercplatību izmantošanai, atgriežot pilsētā sociālo vitalitāti un tautsaimniecisko pievilcību.

Spēli Pilsētvides risinājumi krīzes apstākļos organizēja Britu padome, Rīgas domes pārstāvētais projekts Radošās metropoles, Laikmetīgās mākslas centrs un Analītisko pētījumu
un stratēģiju laboratorija. Sociologa Viestura Celmiņa vadībā divas dienas piecās komandās intensīvi strādāja arhitekti, mākslinieki, nekustamā īpašuma tirgus pazinēji un Rīgas domes pārstāvji, radot sešas idejas Rīgas centra tukšo telpu atdzīvināšanai.

Dažas no iecerēm ir aizsākamas jau šobrīd, citas prasa valsts vai
pašvaldību institūciju iesaistīšanos un, līdz ar to, vairāk laika
īstenošanai. Tik atšķirīgiem grupu domu gājieniem iemesls, iespējams, ir spēles
uzbūve — tā vedina risināt plašākas pilsētvides problēmas, nepietiekami
virzot uz mērķi, kas šoreiz bija divu līdz sešu mēnešu laikā
realizējams rīcības plāns.

Tomēr — vienai no spēles idejām ir
potenciāls īstenoties jau tuvākajā laikā: Rīgas domes Uzņēmējdarbības
koordinācijas centrs izrādījis interesi izveidot atsevišķu Rīgas domes
mājaslapas sadaļu — platformu, kur satikties namīpašniekiem, telpu
apsaimniekotājiem un potenciālajiem satura piedāvātājiem. Spēlē radītās idejas var likt lietā jebkurš — ņem un izmanto!

ATAK!© Atmataino pilsētas telpu un arāju koordinācijas centrs

(Autori: Kaspars Vanags, Oskars Redbergs, Emīls Rode, Liene Rozenfelde, Sanita Deksne, Ingrīda Zābere)
Nepieciešams izveidot Rīgas urbāno atmatu — tukšo telpu — un pilsētas arāju — telpu aktivatoru — institucionālu ietvaru ATAK!©, kura uzdevums būtu koordinēt iesaistīto pušu darbību. Centra ietvaros darbotos arī Zaļā biznesa asociācija, kas izvērtētu arāju ideju atbilstību radošai un sociālai telpu īslaicīgai izmantošanai, tādējādi saglabājot balansu starp sabiedrisko labumu un komerciju.

Par potenciālajiem arājiem uzskatāmi: strādājošie pensionāri, bezdarbnieki, mākslinieciskās un sociālās darbnīcas, Olaines nelegālo imigrantu izmitināšanas centrs un tā iemītnieki.

Socializēšanās gēns

(Autori: Aigars Bikše, Evelīna Ozola, Ingrīda Mikiško, Didzis Ādmīdiņš, Zanda Redberga, Dmitrijs Trofimovs)
Mūsu rīcībā esošie resursi — telpas, cilvēki un zināšanas — ir apvienojami mērķtiecīgai darbībai, liekot lietā cilvēkiem piemītošo socializēšanās gēnu. Mazajiem uzņēmējiem krīzes apstākļos ir lielākas izredzes izdzīvot, apvienojoties grupās. Minētie resursi tiek savienoti laikā un telpā: tukšās platības spēj uzņemt dažādas funkcijas, kas ir aktīvas dažādos diennakts laikos. Nomas maksa tiek segta kopīgi, sadalot to proporcionāli telpu un laika izmantojumam.

Potenciālos uzņēmējus nepieciešams savstarpēji iepazīstināt, un jaunajām komūnām jāpiemeklē piemērotas telpas. Šim nolūkam kalpo Draugs Dispečers — koordinators ar datu bāzi. Šādas personas vai organizācijas ieviešanā ir ieinteresēti gan telpu izīrētāji, gan uzņēmēji, un kopīgi tā uzturēšana neprasa lielas investīcijas.

Ieguvumi: pilnvērtīgi izmantoti resursi, ienākumi visiem iesaistītajiem, veicināta nodarbinātība un
uzlabota pilsētvides kvalitāte. Projekts neprasa valsts un pašvaldību institūciju līdzdalību likumdošanas pārveidošanā vai pilsētplānošanas risinājumu ieviešanā, tā īstenošana ir uzsākama tūlīt.

Iniciatīvas uzpildīšanas stacija

(Autori: Māra Šēnberga, Ieva Stūre, Kaspars Lielgalvis, Zīle Dāvidsone, Ilvars Metnieks, Ludmila Levite)
Lai atdzīvinātu pilsētvidi par prieku rīdziniekiem un pilsētas viesiem, pretotos sociālajai norobežotībai sabiedrībā, mazinātu nodarbinātības problēmu, eksponētu latvisko identitāti un atraisītu sociālo iniciatīvu, talkā jānāk radošo profesiju pārstāvjiem, valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmējiem ar inovatīviem pakalpojumiem.

Radošo iniciatīvu kolektīvi var atgriezt dzīvību Rīgas ielām, pārceļot savu darbības vidi publiskā telpā, eksponējoties tukšajos skatlogos. Valsts un pašvaldība var atvieglot mazo uzņēmējizpausmi un radošo iniciatīvu sabiedrībā. Uzņēmēji var risināt dažādu jaunu un inovatīvu, vidi saudzējošu pakalpojumu izveidi.

Grupa kā piemēru apskatīja tukšās bijušā kazino telpas Blaumaņa ielā, kurās norisinājās spēle: pieejami trīs stāvi ar izbūvētu skatuvi. Īpašnieka piedāvājums: pirmajā gadā nav īres maksas, jāsedz tikai komunālie maksājumi ap 1000 latu mēnesī. Telpas var izmantot apkaimes biedrība, izveidojot lieko mantu apmaiņas punktu, dažādu kolektīvu iknedēļas nodarbību un priekšnesumu vietu, inovatīvu pakalpojumu laboratoriju. Lai nosegtu izmaksas, biedrībai ar aktivitātēm jānopelna 60 latu dienā.

Zaļā iela

(Autori: Pēteris Bajārs, Laura Prikule, Gundega Laiviņa, Mārtiņš Baranovs, Kristaps Jankovskis, Ervīns Labanovskis)
Projektā paredzēts Kr.Barona ielu slēgt autosatiksmei, atvēlot to tramvajam, velosipēdistiem un gājējiem. NVO, uzņēmējiem, māksliniekiem jāvienojas ar pašvaldību, lai tā nodrošinātu apstākļus projekta realizācijai. Pēc tam jāizveido sabiedriska organizācija procesa koordinācijai. Iecerēts ieklāt mauriņus iekšpagalmos un skatlogos, stādīt kokus un krūmus ielas malās, apaudzēt ugunsmūrus ar klimatam piemērotiem augiem, ierīkot sakņu dārzus skatlogos, iekšpagalmos un uz jumtiem.  Tiek arī piedāvātas alternatīvas iespējas enerģijas ražošanai, apvienojot tās ar sportiskām aktivitātēm, lietus ūdens savākšana augu laistīšanai, saules baterijas uz jumtiem un terasēm.

Ideja apvieno četrus elementus: vide — iela būtu labs piemērs ātrai un efektīgai pilsētvides apzaļumošanai; sociālais aspekts — kopīga darbošanās sekmē socializēšanos un vietas piederības sajūtas rašanos; kultūra — tematiski pasākumi visā ielas garumā; ekonomika — visas aktivitātes ģenerē resursus.

Tematiskās ielas

(Autori: Kirils Kirasirovs, Kristaps Epners, Gints Feņuks, Ivanda Bukava, Guntars Ruskuls)
Neaprobežojoties ar konkrētu māju, grupa piedāvā risinājumu vairākām Rīgas centrā nelielā attālumā esošām ielām, klasificējot tās noteiktām sfērām, proti, skolas iela (valodu kursu apguve, grāmatu veikali, sociālie apmācību centri), bērnu iela (dienas interešu centri jaunajiem rīdziniekiem), tirgotāju iela (zaļie tirdziņi, ēdināšanas vietas, lietoto mantu veikaliņi, modes bodes), darbnīcu iela (amatnieku bodes, riteņu labotavas, apavu darbnīcas).

Tematisko ielu sadalījums veicinātu cilvēku kustību un savstarpējo socializēšanos. Iesaistītās puses ir brīvo telpu īpašnieki, darboties griboši telpu lietotāji, iedzīvotāji un pati pilsēta, kurai jāiesaistās ar rīcību stimulējošiem instrumentiem — licenču izsniegšanu, nodokļu atvieglojumiem namīpašniekiem un telpu lietotājiem.

Pašiniciatīvs

(Autors: Kaspars Lielgalvis)
Nepieciešams izveidot jauna veida telpu Pašiniciatīvs, kuru var noīrēt uz īsu termiņu jebkurš interesents jebkura veida likumīgai publiskai darbībai (seminārs, lekcija, deju nodarbība, bērnu pieskatīšana, tematiskas vakariņas, vienreizēja projekta izstrāde). Pašiniciatīvs tiek piedāvāts nekustamo īpašumu tirgū, noslēdzot īpaši izstrādātu universālu līgumu starp namīpašnieku un Pašiniciatīvu administrētāju (NVO). Pašiniciatīvi tiek marķēti, un tiem tiek noteikta vienota vienas stundas īres maksa, vienota publicitātes sistēma, vienota atlaižu sistēma un apkalpošana.