Radošo pakalpojumu centrs Rēzeknē

Decembra sākumā noslēdzās konkurss Austrumlatvijas pašvaldību radošo pakalpojumu centra projektam Rēzeknē. Visi 7 konkursam iesniegtie priekšlikumi cenšas rast risinājumu galvenajai novietnes problēmai — lielas publiska rakstura ēkas mijiedarbībai ar Rēzeknes pilskalnu.

Latgalē, kur, kā Latvijas austrumu reģionā, jūtami saglabājušās ekonomiskās izaugsmes atšķirības, būtiska ir iedzīvotāju un jaunatnes migrācija no reģiona. Rēzekne ir Latgales sirds un Austrumlatvijas reģiona centrs ar izaugsmes potenciālu. Gan Eiropas Savienības, gan valsts līmenī arvien plašāk tiek atzīta pilsētu nozīmīgā loma reģionu konkurētspējas stiprināšanā. Pilsētās koncentrējas izaugsmes un inovāciju potenciāls (cilvēkresursi, augstākās izglītības iestādes, uzņēmējdarbība u.c.), kas nepieciešams, lai attīstītu to salīdzinošās priekšrocības un kalpotu par reģionu attīstības centriem, kas saliedē un stiprina apkārtējās lauku teritorijas.

Rezeknē plānotajam Austrumlatvijas pašvaldību radošo pakalpojumu centram jākļūst par vietu, kur pulcējas Austrumlatvijas radošais potenciāls, uzņēmējdarbību veicina restaurētāji un radošo industriju pārstāvji, ir izvietotas modernas tehnoloģijas, interešu izglītību gūst skolēni, brīvo laiku pavada jaunieši. Tā ir vieta tūrisma informācijas centram un nelielai izstāžu zālei. Celtnei jābūt atvērtai, pieejamai un pievilcīgai plašai sabiedrībai, jāiekļaujas Rēzeknes kultūrvēsturiskā mantojuma ainavā – Rēzeknes Livonijas laika pilsdrupu teritorijā, upes un vecpilsētai raksturīgajā ainavā.

Konkursa nolikumā noteiktā ēkas programma ir:

  • Skolēnu interešu un jauniešu centra zona vidēji 300 apmeklētājiem dienā
  • Restaurācijas un radošo industriju darbnīcas 15 cilvēkiem ar nelielu izstāžu zāli
  • Tūrisma informācijas centrs 4 darbiniekiem un apmeklētājiem
  • Komercplatības, palīgtelpas (kafejnīca, mākslas un suvenīru veikaliņi utml.)

Programmā noteiktā būves platība ― 3500 m².
Izmaksu vērtējums pēc 2007.gada cenām ― 5 mlj. Ls.

Kā norāda Uldis Balodis, LAS pārstāvis žūrijā, apbūves gabals nav piemērots paredzētajam mērķim, jo konkursa uzdevums bija radīt spilgtu būvi, ar individuālu tēlu un raksturu, tajā pašā laikā tā nedrīkst konkurēt ar pilskalnu, to nomācot. Bez tam paredzētais gruntsgabals ir neveiksmīgs, jo atrodas pakalna dienvidu nogāzē. Savukārt nozīmīgākajām telpām, kas paredzētas mākslas nodarbībām, klasēm, kā arī sabiedrisko norišu zālei, dienvidu apgaismojums nebūtu vēlams.

Uldis Balodis atzīst, ka no iesniegto priekšlikumu klāsta atbilstošāki šķiet risinājumi, kas cenšas rast mijiedarbību ar pilskalnu, samazinot jaunā būvapjoma ietekmi uz jūtīgo un bagāto kultūrvēsturisko vidi. Konkursa rezultāti norāda, ka vietas un funkcijas diktēto pretrunu radīto disbalansu var līdzsvarot ar būtisku finansu resursu piesaisti, kas atļautu pielietot atbilstošas kvalitātes tehnoloģiskus risinājumus.

Konkursa darbu vērtējums

Labākie priekšlikumi:
1.vieta ― CARAN d`ACHE, autori: SAALS
2.vieta ― Kulaineits, autori: Jaunromāns un Ābele
3.vieta ― Rēzeknes raksti, autori: Sīlis, Zābers & Kļava

Žūrija:

Juris Guntis Vjakse, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs
Arnolds Drelings, Rēzeknes pilsētas domes Izglītības pārvaldes vadītājs
Ilvija Pastare, Rēzeknes Būvvaldes vadītāja
Lolita Čudare, pilsētas galvenā arhitekte
Osvalds Zvejsalnieks, Rēzeknes Mākslas vidusskolas direktors
Pēteris Blūms, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja padomnieks
Ināra Groce, Attīstības pārvaldes Rēzeknes Biznesa centrs vadītāja
Uldis Balodis, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
13 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Jap.

Vēlreiz jautājums: Interesanti, ka par šādu konkursu nekas netika dzirdēts, vai to rīkoja kāds privāts investors? Ne A4D ne Architekturā to neievietoja, kaut žūrijā un konkursā piedalījās cilvēki, kuri noteikti varēja painformēt arī plašāku tautu. Savādāk tā nelāgi izskatās, jau sāk vilkt uz divkosību: "mēs te konkursu kultūru gribam izkopt….". Laikam līdzās ārzemju žurnāliem būs jāpasūta visu mazpilsētu un ciematu avīzes un brošūras, lai arī uzspīdētu tā veiksme ieguldīt savu artavu kādā no perifērijas klusajiem konkursiem. Būs lielāka konkurence, būs interesantāk visiem, celsies kvalitāte, hehe. Ja to ir rīkojusi pašvaldība, tad kārtējo reizi tas viss noticis tā klusi, klusi, kā… Lasīt vairāk »

heh

konkursaa bija aicinaati astoni biroji, no kuriem tikai viens nezinaams- SAALS, rezekniesi vinus nez kur bija izvilkusi 🙂 Viens no zinaamaakajiem darbu neiesniedza, bet paareejie visi gan. Butu interesanti redzeet arii Ilzes Liepinas un Santas Meikulanes komandas darbu, India, Luksevica bijusais kompanjons. Rezekniesi tomer bija centusies aicinat!

?

Jāuzvar būtu tikai zināmiem???? Vai tomēr labākajam?

nearhitekts

?

Man ir pāris jautājumi slēgtā konkursa dalībniekiem:

Kā jūs vērtējat Rēzeknes žūrijas sastāvu?

Vai iesniegto darbu izskatīšanai un izvērtēšanai pietiek ar 4 dienām no kurām 2 ir brīvdienas?

nearhitekts

?

Man ir pāris jautājumi slēgtā konkursa dalībniekiem:

Kā jūs vērtējat Rēzeknes žūrijas sastāvu?

Vai iesniegto darbu izskatīšanai un izvērtēšanai pietiek ar 4 dienām no kurām 2 ir brīvdienas?

Jap.

Vēlreiz jautājums: Interesanti, ka par šādu konkursu nekas netika dzirdēts, vai to rīkoja kāds privāts investors? Ne A4D ne Architekturā to neievietoja, kaut žūrijā un konkursā piedalījās cilvēki, kuri noteikti varēja painformēt arī plašāku tautu. Savādāk tā nelāgi izskatās, jau sāk vilkt uz divkosību: "mēs te konkursu kultūru gribam izkopt….". Laikam līdzās ārzemju žurnāliem būs jāpasūta visu mazpilsētu un ciematu avīzes un brošūras, lai arī uzspīdētu tā veiksme ieguldīt savu artavu kādā no perifērijas klusajiem konkursiem. Būs lielāka konkurence, būs interesantāk visiem, celsies kvalitāte, hehe. Ja to ir rīkojusi pašvaldība, tad kārtējo reizi tas viss noticis tā klusi, klusi, kā… Lasīt vairāk »

Ingurds Lazdiņš

konkurss bija aicināts

tas nav pretrunā ne ar ko

varbūt, ka atklāts un plaši izreklamēts būtu labāk

Jap.

Pēc kādiem kritērijiem tad notiek uzaicināšana uz pašvaldības konkursiem, vai kāds to var paskaidrot? Ja paskatās šo gadījumu, tad kapēc netika aicināti arī citi biroji, bet tieši šie. Piemēram par 1. vietas ieguvējus biroju neko neesmu dzirdējis, par brenda birojiem jautājumu nav. Šajā konkursā tikai pierādās tas, ka ir vērts konkursus reklamēt plašākā mērogā, jo vinnētāji izrādījās tieši jaunais-nezināmais birojs. Rezultātā tas veicina gan ideju konkurētspēju, gan kopēju arhitektu biroju izaugsmi, nevis tikai atsevišķi izredzēto (kuriem dalība konkursos ir jau rutīna, un kuros biroja galvenais arhitekts labi ja vispār ir piedalījies, bet visu uzticējis studentiem). Sāk jau mazliet vilkt uz… Lasīt vairāk »

luuk

it kā gudri cilvēki – arhitekti, taču IUB mājas lapusi izčekot nevīžo, tur visi konkursi, ko rīko valsts institūcijas, varat uzlikt sekretārei vai kādam studentam, lai regulāri pēta un ziņo. Lai gan nodibināt arhitektu kameru tas būs vieglāk.

heh

konkursaa bija aicinaati astoni biroji, no kuriem tikai viens nezinaams- SAALS, rezekniesi vinus nez kur bija izvilkusi 🙂 Viens no zinaamaakajiem darbu neiesniedza, bet paareejie visi gan. Butu interesanti redzeet arii Ilzes Liepinas un Santas Meikulanes komandas darbu, India, Luksevica bijusais kompanjons. Rezekniesi tomer bija centusies aicinat!

?

Jāuzvar būtu tikai zināmiem???? Vai tomēr labākajam?

13
0
Lūdzu, komentējietx