Pilsētas arhitekta kolēģijas 45. & 46.sēdē — Krasta iela

Rīgas pilsētas arhitekta birojs, ticis galā ar Daugavas kreiso krastu, tagad pieķēries labajam — divās nesenās kolēģijas sēdēs apspriesti arhitektu biroja Kubs izstrādātā Daugavas labā krasta telpiskās un funkcionālās attīstības koncepcija un Arhitekta K.Rukuta birojā topošais Rēznas ielas apkārtnes detālplānojums.

Krasta ielas koncepcija

Birojs Kubs pēc pilsētas arhitektu biroja pasūtījuma veido koncepciju Krasta ielas iespējamajai attīstībai no Salu līdz Dienvidu tiltam, saucot to lepnā vārdā par Daugavas labā krasta telpiskās un plānojuma attīstības koncepciju. Vaicāts par izstrādājuma statusu, pilsētas arhitekts Jānis Dripe atbildēja, ka šis ir tikai pirmais lasījums un pēc attīstības koncepcijas izstrādes varētu tikt uzsāktas diskusijas par grozījumiem Rīgas attīstības plānā. Taču, kā bilda kolēģijas padomnieks Andis Sīlis, esošā attīstības plāna grozīšana, aizskarot privātīpašnieku intereses, respektīvi, samazinot viņu īpašumos atļauto stāvu skaitu, var tikt apšaubīta juridiski. Šī projekta aktualitāti Dripe skaidro ar Dienvidu tiltu, kas nu radot jaunu telpisko situāciju.

Kuba piedāvātais telpiskā struktūras priekšlikums ietver trīs paaugstinātas apbūves zonas — abos galos — Zvirgzdusalā un ap Dienvidu tilta mezglu, kā arī vidū – pie Krīdenera dambja. Koncepcija paredz, ka šajās vietās ēku augstums varētu būt 17, vai pat 20—24 stāvi. Piedāvātais vizuālais materiāls gan to izprast ļauj visai nosacīti — neskaidros, caurspīdīgos apjomus bildēs veido iecerētajos stāvu augstumos pacelti gruntsgabali, liekot iztēloties Krasta ielas vidū tādu kā šeiha Zaieda šosejas Rīgas variantu.

Krasta ielas telpisko struktūru ar paaugstinātajām vietām noteikušas gan pilsētas attīstības plāna iestrādes, gan dažādi citi apšaubāmi pieņēmumi. Piemēram, doma par to, ka Daugavas šķērsojumu vietas nepieciešams akcentēt ar augstceltnēm krastos. Tādejādi transporta ziņā visnoslogotākajai vietai — Dienvidu tilta mezglam apkārt iecerēta apbūve ar vislielāko intensitāti, kas taču no funkcionalitātes apkalpes viedokļa var šķist visai pretrunīgi. Ne visai skaidra ir arī doma par augstceltnēm ap Krīdenera dambi, konkrētais priekšlikums tuvāk tika izskatīts nākamajā kolēģijas sēdē. Savukārt augstceltnes Daugavas krastā, Zvirgzdusalā ir jau iecerētas un apstiprinātas iepriekš, kaut arī šobrīd paši pilsētas pārstāvji to atzīst par kļūdu.

Galvenais Kuba arhitektu piedāvājums attiecībā uz satiksmes un gājēju kustības organizēšanu, bija pacelt Krasta ielu uz estakādes, zemes līmeni atstājot lēnajām joslām un gājējiem, lai tādejādi it kā atrisinātu piekļuvi Daugavai. Saprotamu iemeslu dēļ šis priekšlikums raisīja asu kritiku no to kolēģijas padomnieku puses, kam ir lielāka izpratne par pilsētas vajadzībām. Bilstot, ka estakādes ir vakardiena, Edgars Bērziņš apšaubīja gan maģistrāles nepieciešamību, gan plānoto apbūves intensitāti. Tādas pašās domās, vēl striktāku nostāju paužot, bija arī Sigurds Grava, apgalvojot, ka ar mākslīgiem pasākumiem Krasta ielas būtību mainīt nav iespējams, jo to nosaka ekonomiski procesi, kas visā pasaulē darbojas līdzīgi. Grava bilda, ka sastrēgumi jau neveidojas Krasta ielā, bet tiltu galos, doma par estakādi viņaprāt ir neatbildīga. Viņš ir stingri pret lielceļiem, kas ved iekšā pilsētas centrā, tā vietā drīzāk vajadzētu domāt par satiksmes ierobežojumiem, bulvāriem un ilgtspējību, nevis lielceļu un stāvvietu būvēšanu.

Gan priekšlikuma autori, gan visi kolēģijas eksperti pavisam noteikti varēja vienoties par vienu domu, — ka Daugavas krastam, kas šai vietā veido visnotaļ interesantu un garu līniju, jābūt publiski pieejamam un labiekārtotam. Papildus gājēju promenādei un veloceliņam, Kubs rosināja arī viensliežu tramvaja līnijas izbūvi, kas pa krastmalu varētu savienot Krīdenera dambi ar Andrejostu. Šo priekšlikumu gan apšaubīja S.Grava, uzdodot jautājumu, kas un kur ar šo transporta līdzekli brauks un un kas par to maksās.

Šī gan esot tikai pirmā koncepcijas versija, kā teica Kuba pārstāve Dace Brezinska, tajā esot apkopotas esošās iestrādes un priekšlikumi «no malas». Drīzumā sekošot izvērstāks variants, kurā būšot iekļautas tieši Kuba idejas. Taču šķiet, ka šajā vīziju zīmēšanā var ieraudzīt tās pašas nelaimes, ko iepriekš daudzinātajā Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijā. Tā ir siluetu zīmēšana nerēķinoties ne ar vispārējām pilsētu attīstības tendencēm, ne ar Rīgas demogrāfiskajām prognozēm un pilsētas jaudām. Vēl jo dīvainākas šīs vīzijas šķiet šodienas ekonomisko realitāšu kontekstā, ko kolēģijas sēdē atzīmēja Jānis Domburs.

Var saprast pilsētas arhitekta vēlmi atbalstīt vietējos birojus, dodot tiem pasūtījumus, taču, kā liecina līdzšinējā pieredze, šādu — pilsētas mēroga projektu gadījumā — ja tiešām vēlas saņemt labu koncepciju, tad tomēr daudz lietderīgāk būtu nolīgt kādu rietumu biroju ar attiecīgu pieredzi. To apstiprina visi labākie šāda apjoma un mēroga priekšlikumi, kas pēdējo trīs gadu laikā radīti Rīgai – gan OMAs priekšlikums Andrejsalai, 51N4E konkursa projekts Mūkuslalai, Snøhettas plenēra darbas Spīķeru kvartālam, gan Fletcher Priest Torņakalna konkursa uzvarētājdarbs.

Detālplānojums zemes gabalam Rēznas ielā

Rēznas ielai piegulošajā teritorijā, kas pazīstama arī kā tirdzniecības centra mc² apkārtne, atbilstoši Rīgas attīstības plānam, atrodas viena no Daugavas labā krasta silueta virsotnēm — šeit pieļaujama līdz pat 24 stāvus augsta apbūve. Zemes gabalā aiz veikala pēc Arhitektonikas projekta paredzēti četri torņi viesnīcai, birojiem, un dzīvokļiem, blakus esošā Opel centra vietā birojā Arho top projekts vēl divām augstceltnēm. Arhitekta K.Rukuta birojs savukārt izstrādā teritorijas detālplānojumu, tajā izskatot iespēju arī uz mc² apjoma Krasta ielas pusē izvietot trīs torņus.

Detālplānojuma autori koncentrējušies uz apbūves silueta analīzi, dažādu apjomu variantu izstrādi, mazliet piemirstot, ka katra torņu proporciju maiņa nopietni iespaido prognozējamo gājēju un autotransporta kustības intensitāti, insolāciju blakus zemes gabalos un visbeidzot — ieguldījumu apjomu. Priecē, ka šoreiz Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas dalībnieki uz izteiksmīgāku vai mazāk skaistu siluetu vien neuzķērās. Šis jautājums gan tika apskatīts — pēc ierastās čupiņa vs pirkstiņi pieejas — atbilstoši pieņēmumam, ka četri dažāda augstuma torņi izskatās labi, bet četri vienāda augstuma torņi nonivelē siluetu. Iespējams, ekonomiskās situācijas spiediena rezultātā, galvenokārt tomēr tika apspriestas infrastruktūras problēmas.

Jāatzīst, detālplānojuma autori ir sarežģītā situācijā — atrisināt piekļuvi tik apjomīgam objektam pilsētas noteiktajās detālplānojuma robežās nozīmē skatīties visai šauri. No otras puses — ja reiz atbildīgās institūcijas devušas šādu plānošanas ietvaru, tās uzskata, ka tajā iespējams iekļauties, arī pildot maksimāli pieļaujamo apbūves programmu. Šinī gadījumā dots priekšlikums veidot estakādes uz Krasta ielas ar iespēju nogriezties uz Rēznas ielu. Turpinot detālplānojumu virkni gar Krasta ielu šādā stilā, tai varētu izveidoties vēl vairākas paralēlu ceļu joslas un ceļa pārvadi pie katra lielāka krustojuma.

Runājot par pilsētas un investora atbildības sadalījumu infrastruktūras jautājumos, kolēģijas dalībnieki sadalījās divās komandās: vienā tie, kas uzskata, ka pašvaldības pienākums ir izbūvēt atbilstošus piekļuves ceļus un inženierkomunikācijas, bet tā drīkst ierobežot investoru būvniecības kāri; otrā tie, kuruprāt, attīstītājiem jāiegulda infrastruktūrā, bet pašvaldībai jābūt elastīgai atļautā stāvu skaita jautājumā.

Sēdes rezultātā radušies secinājumi:

• detālplānojumā galvenokārt jāstrādā ar gājēju un auto plūsmām, nodrošinot ērtu piekļuvi visiem
• nepieciešama plānošana gan telpā, gan laikā — šāda apjoma projektam jāparedz sadalījums attīstības stadijās
• jāturpina diskusija ar pilsētu, vienojoties par publisko un privāto partnerību infrastruktūras jautājumā
• augstbūvju grupai jāveido krītošs siluets pret Krasta ielu, koriģējot Rīgas attīstības plānā dotos apbūves rādītājus.