Nosaukti pretendenti Mīsa van der Rohes balvai 2015

Modernisma arhitektūras pioniera Ludviga Mīsa van der Roes vārdā nosaukto balvu (Mies van der Rohe Award) 1987. gadā izveidoja Barselonā bāzētais Mīsa van der Roes fonds (Fundació Mies van der Rohe) un kopš 2001. gada tā ir atzīta par oficiālo Eiropas Savienības arhitektūras godalgu. Mīsa van der Roes  balvu pasniedz reizi divos gados, cildinot izcilību arhitektūrā un pievēršot uzmanību nozīmīgam Eiropas profesionāļu pienesumam jaunu ideju un tehnoloģiju attīstībā, uzsverot to, ka mūsdienu arhitektūra ir ir sociāli un kulturāli sakņot Eiropas pilsētās un ir nozīmīga cilvēku ikdienas dzīvē.

Balvas pretendentu saraksts tiek izveidots, apkopojot pieteikumus no neatkarīgiem ekspertiem visā Eiropā, Eiropas Arhitektu padomes (ACE) dalīborganizācijām, Eiropas valstu arhitektu savienībām, kā ar godalgas konsultatīvās komitejas. Tipoloģiskā skatījumā šī gada pretendentu vidū dominē mājokļi (27%), kultūras būves (24%) un ar izglītības jomu saistītas celtnes (11%).

Iepriekšējos gados Mīsa van der Roes balvu ieguvušas tādas ēkas kā Reikjavīkas koncertu un koncertzāļu centrs Harpa (2013, Peer Henning Larsen Architects, Studio Olafur Eliasson), Jaunais muzejs Berlīnē (2011, David Chipperfield Architects), Norvēgijas Nacionālās Operas un baleta ēka Oslo (2009, SNØHETTA), MUSAC — mūsdienu mākslas muzejs Leonā (2007, Mansilla+Tuñón), Nīderlandes vēstniecība Berlīnē (2005, OMA) u.c.

Kā ierasti, bez galvenās godalgas (60 tūkstošu eiro), žūrija piešķir arī 20 tūkstošu eiro lielu Eiropas uzlecošā arhitekta speciālbalva (Emerging Architect Special Mention), kuras uzdevums atbalstīt jaunos un daudzsološos arhitektus. Bez tam šī gada jaunums ir arī Jaunā arhitektūras talanta balva (Young Talent Architecture Prize (YTAP)), uz ko pretendēs labākais maģistra studiju projekts.

Balvas žūriju šogad vada Milānas arhitekts Čino Zuki (Cino Zucchi) , kurš labāk pazīstams pēc viņa dzīvojamajām ēkām Junghans rūpnīcas vietā Džudekas salā Venēcijā, pēc dažām ēkām Milānā un attīstības plāna Pasilas rajonam Helsinkos, kā arī  — kā Itālijas paviljona (Innesti/Grafting) kurators šī gada Venēcijas biennālē. Šī gada jaunums ir arī tas, ka žūrijā tiek iekļauts arhitektūras pasūtītājs, kas atbalstījis augstas kvalitātes arhitektūru. Kā pirmais šo godu izpelnījies kompānijas MPreis vadītājs Hansjergs Melks (Hansjörg Mölk). MPreis ir pazīstama ar savām elegantajām un izteiksmīgajām Austrijas lauku un kalnu ainavā iesēdinātajām lielveikalu ēkām, ko projektējuši nozīmīgi Austrijas un ārvalstu arhitekti, vairākas no šim ēkām savulaik bijušas arī Mīsa van der Roes balvas pretendentu sarakstā.

Latvijas kandidāti

Tiesības izvirzīt kandidātus (piecus katram) no Latvijas ir Arhitektu savienībai un neatkarīgajiem ekspertiem, kas šoreiz bija veseli divi — žurnāla Latvijas architektūra redaktors  Jānis Lejnieks un A4D redaktors Artis Zvirgzdiņš. Neraugoties uz to, ka daudzi no nominētajiem darbiem pārklājās, Latviju šogad pārstāv neierasti liels pretendentu skaits — deviņi:

  • Latvijas Nacionālā bibliotēka — Gunārs Birkerts, sadarbībā ar biroju Ģelzis Šmits Arhetips
  • Saldus Mūzikas un mākslas skola — MADE arhitekti
  • Koncertzāle Gors Rēzeknē — Vizuālās modelēšanas studija
  • Zeimuļš Rēzeknē — Saals
  • Spīķeru laukums un promenāde  — Arplan, A plus
  • Rīga 2014 paviljons Esplanādē —  Austris Mailītis
  • Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas ēka Lācplēša ielā — Zaigas Gailes birojs
  • RTU Dizaina centrs — Valeinis un Stepe
  • Veikals top! Salacgrivā — Arhis

Dalīties ar ierakstu:

20
Pievienot komentāru

avatar
10000
3 Komentāru pavedieni
17 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
1 Komentāru autori
Ingurds LazdiņšMiķelisDoktors PAcientsDārts Veidersmākslinieks Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Curious
Guest
Curious

Iespējams, līdz galam nesaprotu konkursa būtību, bet ko starp kandidātiem uz M. V. D. Rohe balvu dara Gailes kundzes restaurācijas objekts? Vai arī šoreiz kāpnes?

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Vai tad LR arhitekti sevi nav identificējušies, jau kāds 10 gadus, ar restaurātoru rekonstruktoru klanu? Priekš kam mums jaunbūves, mums taču tik milzīgs pagātnes mantojums! Tas nekas, ka ļoti reti,kas no tā mantojuma ir tapis, to tapšanas laikā, kā kaut kas svarīgs un vienreizējs, reprezantatīvs un unikāls, parasti kazarmas-noliktavas(viduslaiku kastellas atskaitot lielo feodāļu (to vasaļu)rezidences – Dundaga, Ēdole, Straupe un vēl dažas, kas tagad drupās), pēc tipa albumiem tapuši piezemēti nameļi (18.-19. gs), ar 1 gs. nokavēšanos tapuši kloni( Rastrelli dm.žēl), nehumāni apbūves ansambļi, bez kādām nozīmīgām publiskajām ārtelpām, tik viens ar bezgala greznu ielas fasādi( RVC un līdzīgi perimetrālie… Lasīt vairāk »

Aristotelis
Guest
Aristotelis

Smejies vai raudi, bet ZG tā pati restaurācija ir krietni aktuālāks darbs sabiedrībai nekā kārtējais LEDUS ( ledus vietā drīkst ielikt jebkuru citu jaunu projektu Rīgā ), laikā kad puscentrs ir pilns ar tukšām ēkām!!

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Vai tiešām , Aristotelis, nav pamanījis ka LR arhitektūras lauciņu SPĒKS ir kādu laīciņu jau kā pametis? Kā mēs LR arhitekti izskatāmies Baltijas, ex-Varšavas pakta, ES, Rietumpasaules, Pasaules kontekstā? Filosofs neko bīstamu profesijai nav manījis? Vai Aristotelis, nav manījis, ka LR sabiedrības( mūsu pamatpasūtītāja) viedoklī jau kādu laiku ir notikušās nelāgas nobīdes? Viss vērtīgais, jēgpilnais, īstais ir pagātne ( mantojums), pakam viss, kas saistīts ar jauno (Nākotni) ir pelnījis vien NIEVAS. Kā vērtēt Nāciju, kura kādu savas kultūras sadaļu( arhitektūra) pilnībā ir veltījusi Pagātnes apkalpošanai, tikai tam gatava veltīt atbilstošus izdevumus? Vai ir notikusi OBJEKTĪVA sava mantojuma pārvērtēšana Eiropas kultūras… Lasīt vairāk »

mākslinieks
Guest
mākslinieks

Piekrītot te rākstītajam, tomēr jāsaprot, ka galvenais iemesls, kāpēc rekonstrukcijas ir tādā cieņā, ir cilvēku mentālas bailes no modernās arhitektūras. Bailes saņemt kārtējo sūdu vēsturiskā vidē. Kārtējo arhitektu neizglītotības un arogānās attieksmes piemēru, kuru pēc tam gadiem būs jalieto. Tad jau labāk lai ir "parastu, neizteiksmigu" māju atjaunošana. Cilvēkiem vienkārši nepatīk arhitektu attieksme.

Un tieši koka apbūve perimetrālajā apbūvē cilvekiem patīk.

Ar vārdu "cilvēks" es te domāju vidusmēra pilsoni, ar ģimeni un bērniem(bērni un modernā arhitektūra bez margām ir atsevišķa tēma).

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Nākošais uzvedinošais jautājums , kāpēc ir tās „mentālās bailes”, kas un kāpēc tās ir radījis, konkrēti latviešiem ( ar to neslimo ne leiši, ne igauņi, ne poļi, ne čehi, ne iebraukušie padomju pilsoņi, par R Eiropu nerunājot, es pat neminu štatus, un Austrumus kam ir sveša aizraušanās ar veciem „ krāmiem”, bet ir būtiska dzīvošana nākotnei, tam starpā laikmetīgā arhitektūra) Kā redzat no piemēriem, krāmus modernisma zelta laikmetā, 60-70tajos, radīja kā austrumvācieši, tā igauņi, tā poļi, gan leiši, gan krievi, gan čehi, tikai bailes un riebums masās pret laikmetīgo radās un iesakņojās latviešos, Jums tam starpā, kapēc? Kāpēc Jums liekas… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Mēģināšu Dārt noformulēt lielās līnijās mūsu neveiksmju cēloņus: 1. Finanšu grožu atdošana skandināvu rokās – skandināvus neinteresē nacionālas ražošanas bāzes attīstība Latvijā. Dzīvokļi – par kuriem maksā bāleliņi – labs veids kā turēt bāleliņus zem skandināvu koka tupeles. 2. Vietējās elites uzstādījums – Latvija būs mazā Šveice un banku lielvalsts -neizdevās. 3. "Koka nākotnei" savu pirkstu neapšaubāmi pielicis pieminekļu lobijs, kuram tomēr ģenētiski ieprogrammēts visu aizsargāt, pat mazos koka namiņus Rīgas centrā. 4. Arhitektūras izglītība – 20.gs. 80.gadu modernisma reproducēšana – neviens nespēj nofurmulēt ne virzienu, ne pielietotos kompozīcijas paņēmienus, ne ideoloģiju. 5. Rīgas attīstības plāns – šauru lobiju pārzināts… Lasīt vairāk »

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

No sākuma pa punktiem: 1. Arī EE un LT ir zem skandināvu banku tupeles, tikai tur zied un zeļ tā skandināvu dotā nauda… 2. Pārfrāzēšu, specifiskās LR ex-komuņāgu elites no Austrumu lielā brāļa pārņemtā vērtību sistēma, po ščučemu veleņiju po mojemu hoķeniju, pasakaini ieņēmumi bez darba ieguldījumiem, tas tiešām ir viens no faktoriem. 3.Ļoti būtisks faktors, kura pirmsākumi meklējami sovoka dziļumā, mikrorajonu attīstībā, un demogrāfijā,cepuri nost konkrētajam lobij_am, NEKAD kopš organizēšanās sākuma, nekad nav aizmirsuši savus mērķus , arī kārtojot personiskās štelles, es justos drošs par LR arhitektūru, ja to lobētu šāda mēroga administrātori. Jaunbūvju jomā nav tikpat kā neviena… Lasīt vairāk »

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

6. un 7. Ir tikai mirklīgas lietas arī tāpat leišiem un estiem ir problēmas ar 6.punktu., savukārt TUA vismaz mūsu jomai ir bijušas spirdzinošas pēc valsts līdzorganizētās krīzes, un sajātās iepirkumu sistēmas , kura mums novēlēja ubaga tarbu.Tas ka ilglaicīgi ģiftīgas, kā jebkas viegli iegūstams un dikti barojošs, tas tomēr ir cits stāsts.

Es domāju , ka sāpe ir daudz specifiskāka un diemžēl komplicētāka, kuras pats sākums ir pavisam dziļas vēstures slāņos…

Miķelis
Guest
Miķelis

Saprotu, ka Tu domā par Lielo Zaudējumu fričiem 12.gs. Un no tā izrietošiem arhitektūras orientieriem par ko visi vietējie Biezie Maki sapņo, tikko šiem uzkrīt Pirmais Maciņš – muižas un pilis. Neviens nedomā ka vajadzētu kādu zinātnes centru uzbliezt tautai kā Tartū, vai privāto muzeju. Visi grib kļūt par īsteniem vācu muižniecības biedriem. Sentiments, atriebšanās vācu kaklu kungiem? Varbūt.

Miķelis
Guest
Miķelis

Lai kaut ko mainītu, piedevām saglabājot tirgu latviešu arhitektiem, jābūt kaut kādai stratēģijai. Vai LASam tāda ir? Baidos, ka LASam liekas, ka viss pie mums ir visaugstākajā līmenī. Jebkura stratēģija ietver vairākas lietas:

1. Apzināšanos, ka kaut kas nav labi.

2. Iemeslu meklēšana, analīze.

3. Izejas stratēģija.

4. Domformu maiņa, caur publisko tīklu.

5. Jaunās domāšanas paraugi jaunbūvju veidā.

6. Nomaiņa ( sākot ar mācībspēkiem un beidzot ar funkcionāriem )

7. Stratēģijas dzīves cikla pilnbrieds un sekojošs noriets.

Kā Tev liekas, kāda arhitektūras stratēģija šobrīd beidz savu ciklu? Man šķiet – Jaunais Latviešu Bīdermeijers.

Dārts Veiders
Guest
Dārts Veiders

Labi, Ekskurss kultūrvēsturiskā kontekstā, tā kā LR arhitektūras joma ir diezgan nacionāla cunfte, domāju derēs, kā paralēles, kopējiem procesiem. Nē, vietējo separātistu zaudējums kristietībai, ir tikai sekas. LR teritorija NEKAD nav bijusi vienota, vienīgais laika posms, kad izdevās EE un LR teritorijas de fakto vienot ir 16.gs sākums( Pletenberga valdīšana). LR teritoriju pirms kristiānisma dalīja trīs dažādas tautu grupas,rietumbalti ( kurši), austrumbalti( latgaļi kā viena struktūra, un sēļi un zemgaļi kā leišu substruktūra), protams arī somugri-līvi, vendi, kas visi savā starpā bija arī pamatīgi ienaidnieki. EE teritorijā bija somugri ēsti, sāmi dažādās ter. struktūrās.Leišos –austrumbaltu lielās ciltis, jau izveidojušas lielstruktūras.… Lasīt vairāk »

Miķelis
Guest
Miķelis

Paldies Dārt par izsmeļošo komentu. Lielā mērā piekrītu Tavam vērtējumam, bet dažas lietas prasa apsmadzeņošanu, vai varbūt pat blogu. Vēlreiz paldies, tas manam domāšanas procesam bija vērtīgi.

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

forši būtu, ja jūs abi, izrādītos, būtu viena persona…:)

es domāju – to milzīgo izklāsta apjomu…un no abām pusēm 😉

draudzīgi

Miķelis
Guest
Miķelis

Īstenībā mūsu domu virziens ar Dārtu Veideru ir diezgan līdzīgs, abi "turam sāpi" par zināmu arhitektūras attīstības domu trūkumu, dominējošo JLB ( jaunā latviešu bīdermeijera ) apoliģētu darbiem, kurus te visi apspriežam, loģikas trūkumu, negodīgumu iepirkumos, alkatību. Dzīve protams kusli kustās uz priekšu un Buņģa vietas aizvien vakantas un iekārojamas. Tā dzirksts, kuru redzu pie jaunajiem kolēģiem, arī visu mainīs, cerams…Tu esi pirmais no Lielā piecinieka arhitektiem, kurš šogad a4d.lv atļāvās diskutēt par konkrētiem arhitektūras darbiem un tas ir milzīgs progress šī portāla darbībā. Tā kā vēlreiz – Tev paldies.

Doktors PAcients
Guest
Doktors PAcients

Visumā pareizs vēstures izklāsts 7 gadsimtu garumā, arī secinājums, "ka jebkam ir jāattīstas ar saviem resursiem", bet kur lūgtum nabadzīga valsts, kā arī tās galvaspilsēta var ņemt šos resursus? Ne jau no MArsa, tikai no Rietumiem (ES) vai Austrumiem (TUA). Trešā ceļa nav.

Ingurds Lazdiņš
Guest
Ingurds Lazdiņš

vai tas atceļ attīstības un relatīvu uzlabojumu, pat panākumu nepieciešamību? pamatotību?? 🙂

A.Z.
Guest
A.Z.

Var jau strīdēties par pieminekļu sargāšanas politikas robežām, taču pievēršanās mantojuma kopšanai un piemērošanai mūsdienu vajadzībām ir likumsakarīgs un atbilstošs virziens postindustriālas, rūkošas pilsētas apstākļos, kur vajadzība pēc milzīgi daudz mājokļiem, birojiem utml. ir salīdzinoši niecīga. Piedevām nevar neredzēt, ka tieši reģenerācijas sfērā arī tas latviešu arhitektūras spēks visspilgtāk izpaužas.

Lāčplēša ielas skolu Eiropas godalgai pieteica LAS, – tas bija likumsakarīgs un korekts valdes lēmums, – izvirzīt pēdējo divu gadu LAS gada balvas ieguvējus.

Miķelis
Guest
Miķelis

Vai arhitektūra var mainīt rūkošu pilsētu uz plaukstošu? Gugenheima muzejs Bilbao iedvesa pilsētai otru elpu. Jābūt kaut kādai minimālais stratēģijai un tas jāsaprot arī Biezajiem Makiem. Tas par ko runā DV ir diskusiju vērts. Varbūt LAS vajadzēja šoreiz atturēties gluži kā valstij ar EXPO? Ja jau nav cienīgas jaunbūves, tad varbūt nevajag par katru vari kādu izvirzīt, Mīss varbūt nemaz neapvainotos, ka Latvijā nav Arhitektūras jaunrades.

Adidas NMD
Guest
Adidas NMD