Nosaukti pretendenti Eiropas arhitektūras balvai

Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības mūsdienu arhitektūras godalgas — Mīsa van der Roes balvas rīkotāji publiskoja pretendentu sarakstu 2022. gada balvai. No Latvijas godalgai izvirzītas astoņas ēkas.

Novembrī balvas rīkotāji — Barselonā bāzētais Mīsa van der Roes fonds paziņoja, ka pandēmijas apstākļu dēļ balvas fināls tiek pārcelts par gadu un notiks 2022. gada maijā, — lai visu projektu vērtēšanas procesā tiktu ievērota nepieciešamā drošība, stingrība un izcilība. Šobrīd paziņotajam sarakstam septembrī tiks pievienota otrā kārta, — arhitektūras darbi, kas pabeigti līdz 2021. gada aprīlim.

Tādejādi šis balvas cikls ietvers un atspoguļos esošos izaicinājumus, ar ko jāsaskaras arhitektiem, pasūtītājiem, politikas veidotājiem un citiem profesionāliem. Daži no šiem darbiem ir pabeigti Covid-19 pandēmijas laikā, bet citi ir tapuši kā rezultāts pasūtījumiem 2007.-2012. gada finanšu krīzē vai neilgi pēc tam. Tie tik izvērtēti jau postpandēmijas laikā ar nepārprotam vēlmi turpināt apmeklēt arhitektūru, satikt tās lietotājus, kaimiņus, pasūtītājus un projektētājus aci pret aci.

Klimata pārmaiņas, piesārņojums, digitalizācija un demogrāfiskās izmaiņas arī ir, iespējams vairāk nekā jebkad agrāk, globāli faktori, kas apdraud planētu, tās ierobežotos dabas resursus un tā rezultātā arī mūsu labklājību.  Ēkas un infrastruktūras ir atbildīgas par vismaz 40% no visiem siltumnīcas gāzu izmešiem, tāpēc arī ES Mīsa van der Roes godalgai  ir jāatbalsta Eiropas pārdomāšana (rethinking) un pārplānošana tā, lai vides jautājumi kļūtu prioritāri, lai arhitektūras projektēšana un ilgtspējība kļūtu neatdalāmi jēdzieni.

Šī gada statistika

No 449 balvai pieteiktajiem darbiem tipoloģiskajā aspektā pirmo reizi kopš 2003. gadā lielāko grupu veido privātmājas (18,1%), kam seko daudzdzīvokļu mājokļi (14,9%) un izglītības būves (14,0%). Kultūrai veltītās būves, — tādas kā muzeji, teātri, galerijas un kongresu centri —, veido 11,6% no visiem iesniegtajiem darbiem. Daudzdzīvokļu māju pieteikumu ziņā izceļas tādas pilsētas kā Barselona (6), Parīze (4) un Rīga (3).

Zīmīga tendence ir arī reģenerācijas projektu lielais īpatsvars, — ceturtdaļa no visiem pretendentiem ir dažāda veida transformāciju, restaurācijas, atjaunošanas, paplašināšanas un pārizmantošanas projekti. Līderes šai jomā ir Īrija ar 62% šāda rakstura darbu, un Beļģija, no kuras puse pieteikumu ir saistīti ar esošos būvju pārveidošanu un piemērošanu, kā arī Čehija un Dānija. Kvantitatīvā nozīmē lielākais skaits no esošo ēku pārveidošanas projektiem ir saistīti ar kultūru (31), izglītību (18) un pilsētvides reģenerāciju (13).

Skaidra tendence, kas iezīmējusies jau sākot no 2009. gada ir transacionālo projektu skaita pieaugums. Šogad 10% no visiem pieteiktajiem projektiem ir tādi, kurā arhitekti būvējuši  citā valstī, vai arī darbi, kas tapuši sadarbojoties dažādu valstu birojiem. Līdere arhitektūras eksporta ziņā ir Nīderlande ar astoņiem projektiem.

Saprotams balvas statistikā ir arī pilsētu un lauku pretnostatījums —12% visu darbu ir uzbūvēti lielpilsētu teritorijās, kurās ir vairāk par 3 miljoniem iedzīvotāju; 45% — pilsētā,s kuru lielums ir starp 100 tūkstošiem un 3 miljoniem iedzīvotāju; bet 37% — pilsētās ar 1 līdz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Apmēram 4% visu projektu ir tapis ciematos ar mazāk kā tūkstotis iedzīvotāju, bet 1% no pieteiktajiem ir atsevišķas būves laukos.

No Latvijas

Starp 449 pretendentiem, kas pārstāv 279 pilsētas 41 valstī, astoņi iesniegumi ir pieteikti no Latvijas:

  • “Filosofu rezidence” — ARHIS
  • “Sāls māja” Pāvilostā — Brigita Bula
  • Māja Mārupē  — Ints Meņģelis
  • Daudzdzīvokļu nams Kuģu ielā — Sarma & Norde
  • “River Breeze” rezidence — Didrihsons un Didrihsons
  • Aptieka Dzirciema ielā — Substance
  • Hilton Garden Inn viesnīca Vecrīgā — ARHIS
  • Hanzas persons — Sudraba Arhitektūra

Tiesības katram izvirzīt piecus pretendentus no Latvijas ir oficiālajai organizācijai — Latvijas Arhitektu savienībai, kā arī neatkarīgajiem ekspertiem — Jānim Lejniekam (Latvijas Architektūra) un Artim Zvirgzdiņam (A4D).

No Igaunijas šogad balvai ir pieteikti septiņi, bet no Lietuvas — 13 darbi. Par dažiem no tiem vairāk plānots rakstīt nākamajās nedēļās, atzīmējot kaimiņvalstu neatkarības dienas.

Mīsa van der Roes mūsdienu arhitektūras balva (The European Union Prize for Contemporary Architecture – Mies van der Rohe Award) tika izveidota 1987. gadā, vienojoties Eiropas Parlamentam un Barselonas domei. Kopš 2001. gada tā ir oficiālā Eiropas Savienības arhitektūras godalga, ko pasniedz ik pa diviem gadiem.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
33 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miks Kārkliņš

Lielā mērā, reizi no reizes, vai drīzāk, ik pa pāris gadiem, esmu pārsteigts par projektu izvēli konkurencei tik izteikti rietumnieciski teorētiskā pasākumā kā Mies Balva. LV kontekstā liste gan nepārsteidz. Ņemot vērā, ka pie teikšanas ir Arh. Savienība, attiecīgie projekti jau ir atbilstoši “iekratīti” vietā – vai nu uzvarētāji, vai ari finālā Gada Balvai. Caurmērā jāatzīst, ka izvēle LV kontekstā pieņemama par korektu. Eiropas kontekstā gan – nianses iz “nacionalnoj ahoti” diez vai tik skaidri būs nolasāmas. Cerams, ka te apraksti dos savu.  No visiem piedāvātajiem projektiem, Eiropas kontekstā, Sudraba Peronu noteikti liktu kā cerīgāko. Varbū ne tas teorētiski spēcīgākais, bet, vismazam, profesionālās meistarības ziņā, vērtīgs… Lasīt vairāk »

Miķelis

Vēlreiz par Daudzdzīvokļu namu Kuģu ielā. Gribētos dzirdēt pamatojumu no žūrijas locekļiem par to labo, ko viņi saskata šajā projektā un kāpēc tas izvirzīts Mīsa balvai. Lai varētu padiskutēt protams. Cerams tas nav reveranss SN par to ka viņi taču ir tādi normāli džeki un džekenes, nu ieliekam sarakstā taču, lai Angļu džentlmeņu klubā vienmēr būtu 100-gadīgais uz galda. Par pārējiem jautājumu nav – tie katrs ir kādā ziņā arhitektu sasniegums un “lidojums”, cik nu mūsu ekonomiskie apstākļi un samudžinātā ekonomiskā sistēma atļauj un protams labi ka tā. Cita lieta ka gribētos tīri teorētisku diskusiju – kas tad esam un… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Hihi, skaidrs, ka vajag tiem mīsa tontoniem paskaidrot kādā stilā ir “LV a” un kāds ~isms pie mumsim modē

Miķelis

Mīsa tontoniem domāju viss pilnīgi skaidrs un viņi šo pusi diez vai raujas, jo te viņuprāt visticamāk ļaudis dzīvo mežos un pārtiek no halucigēnām sēnēm, tāpēc periodiski tas atspoguļojas kādā interesantā arhitektūras darbā, par kuru Mīsa tontoni ilgi lauza galvu – kas tas johaidī. Bet ja nopietni – tad diez vai kāds, nu varbūt Profesors, saprot kas te īsti Latvijā notiek – jo citāti, atsauces no žurnāliem protams ir laba lieta, bet pie mums, manuprāt, valda diezgan liela centrtiece uz dažādiem grāvjiem. Nu piemēram uz perfekciju, izlaizot katru būves stūrīti līdz nelabumam, domājot ka viss šis stāvēs vēl pēc 1000… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Tiem, kas 21.gs domā par “a” ar ismu un stila piegriežņu palīdzību, saprast nav lemts

Miķelis

Apgaismo varbūt. Nebūt nedomāju ar stila piegrieztnēm, bet kādi nebūt kopsaucēji būtu meklējami, jeb Tu domā ka šodien katrs pats sev Stils un Kritiķis un nekāda reakcija nav nepieciešama – maucam tik?

Miķelis

Andi, Tu tā kā proponē ka 21.gadsimtā arhitektūrai vairs nepiemīt stilistiskās pazīmes? Kā tad neominimālisms, neomodernisms, neopostmodernisms kur ļoti daudziem darbiem ir kopējas stilistiskas iezīmes, kas aizgūtas no “tīrajiem” stiliem minimālisma, modernisma un postmodernisma. Eklektiski, jā, bet pazīmes taču nolasās. Burbuļarhitektūra, darbi ar klasiskās arhitektūras iezīmēm, konceptuālisti, reģionālisti utt. Pēc gadiem 50 pat Tavai arhitektūrai piekarinās “birku”, nu piemēram – AS agrīnajā savā daiļrades posmā transformēja klasiskās arhitektūras skolas pieeju ar moderniem izteiksmes līdzekļiem un radīja virkni spilgtu darbu, kurus raksturo kolonnu ritms, vienota jumta forma utt. – Bolero, Mercedes-Benz salonu ( melns nokrāsots starp citu nezinkādēļ, zilais bij labāks… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Skaidrs, ja nepiešķir kādu neo~ birku, tak vispār neko nevar saprast. Es jau sen a uztveru Neoneoneo kategorijās. kkādam ordnungam taču jābūt, kādreiz bija kā pie cilvēkiem – izglītības iestādes bij rekomendēts neogotikā [LMA], muzejus neobarokā [LMA], valsts reprezentācija neoklasikā utt. Tagad neko nevar “nolasīt” jopcikmiziņ

Miķelis

Nu protams, jo mistiskāk, jo labāk. Kā tad sevi prezentēt? Jo visi taču raujas ārpus kastes, ārpus rāmja, jo iedomājas ka dzīvo kā Mazais Princis uz vientuļās planētas un rada šedevrus ar rakstāmmašīnām no vienas vietas jopcikrallā. Kad sāc interesēties kas tad tas īsti ir – labāk paklusē – mūsu darbi nav klasificējami, tā ir 21.gs arhitektūra un paskaties labāk uz savām buktēm, – tās šķības jedritvaikociņ, – mēs te arhitektūru radām pienapuikas, pagaidait kad jums piens uz lūpām nožūs, jedritvaimicīt. Mēs te slepenā arhitektu biedrībā zinām kas ir Arhitektūra un nevajag diskutēt, ja, nevajag. Labāk pamēģini plānu uz fasādes… Lasīt vairāk »

Miķelis

Andi, Tevi apmierina situācija kur Profesors nosauc SZK projektēto koncertzāli par melnajiem zobiem, vai kāds velk nost savu kurpi un rāda uz Lloids sarkano strīpu? Tas takš tizli. Kritikai vajadzētu operēt ar pārbaudītiem jēdzieniem – ritms, apjomu kompozīcija utt., kas atvasināti no kaut kādas teorētiskās bāzes. Kas vainas stiliem 21.gs ? – novecojusi valoda? Bet kā tad saprast to kas tiek radīts – divi piemēri – plāns uz fasādes un SN Kinkonga māja ( ok – divi sadalīti apjomi, kas pielīmēti stilistiski absolūti citai ēkai, aizsedz to no skatītāja un rada kompozicionālu ainu, kur telpas tukšums spēlē galveno dominējošo lomu… Lasīt vairāk »

Miķelis

ARHIS plāns uz fasādes, es piemēram no tā esmu pilnīgi beigts, bet ja ideju par plānu uz fasādes aiznestu līdz Mīsa tontoniem, tad varbūt ka Mīsa tontoni kristu gar zemi no sajūsmas un ar kājām izdarītu dīvainas apļveida kustības, jo neviens līdz kam tādam pie Mīsa tontoniem nav aizdomājies un Mīsa tontoni mierīgi varētu piešķirt Grand Prix par plānu uz fasādes. Nu varbūt tajā gadījumā, ja no garlaicības skatot visus 449 darbus, rindām migtu ciet un ar galvām krītot uz klaviatūru un visi vienlaicīgi nospiestu vajadzīgo pogu – enter. Tā kā Plāns uz fasādes ir diezgan veiksmīga izvēle Mīsa konkursam,… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Es seit,protams, tikai interpreteju, bet skiet, ka Andis no tontoniem velas tureties pec iespejas talak.

Miķelis

Šis būs joks, nepārprotam. Andis pretendē uz slēptām zināšanām par 21.gs arhitektūru un slepeno arhitekta rokasspiedienu a la brīvmūrnieki. Jāpameklē mans brīvmūrnieku priekšauts un gredzens. Starp citu, brīvmūrnieku māja netālu no JRT uz Lāčplēša ielas nokrāsota pelēka, interesanti kurš ir autors un brīvmūrnieku arhitektu ložas vadītājs?

Andis Sīlis

Hmm, nu bet protams, no kārtējās zicideoloģijas adeptiem labāk pa gabalu

Miks Kārkliņš

Andi, tad pec taviem ieskatiem, Rietumu ideologija LV konteksta ir tads merens joks? Protams, varu jau saprast Tavu nostaju – ka neka, Austrumu virziena Tavu pakalpojumu vertiba ir gana augstaka ka Rietumos. Savukart, dizaina pienesuma joma, kritiku Tu tapat ignore. Rezultata, vai maz ir verts seit mocities ar kaut kadiem Spaniem kas kaut ko pravieto no kanceles? Kada vispar ir pievienota vertiba sadai balvai LV konteksta?

Andis Sīlis

Nešķiroju Rietumus no Austrumiem, visur ideoloģija pūš patērātājdieva stabulē, tik vien, ka skatoties uz sugas vairošanās ātrumu skaidrs, ka visus nodrošināt ar jeņķu steika, ūdens m3 un sapņumājiņas m2iem nodrošināt principā nebūs iespējams [labi redzams mežu killošanas un irigēto platību ciparu ailītēs]. Attiecīgi ideoloģija jāmaina kardinālāk vs laimīgi jāmasturbē par ieekonomētu co2 pusprocentu. Īsumā – nav nekas pret dominējošo ekosatraukumu Mīsa un citās balvās, vien dzenoties pēc mizerablas tehniskas ekonomijas manuprāt tiek piemirsts tas, ka A nav par cipariem bet gan par… teiksim tā – kaut ko lielāku. Par “zic” saucu tāpēc, ka acīmredzama liekulība visā tajā piem LAS GB… Lasīt vairāk »

Miķelis

Kaut ko ekonomēt ar CO2 ir sen par vēlu, – tie procesi kas notiek sākot ar ledāju kušanu un lielvalstu sarosīšanos par resursiem Arktikā līdz pat Amazones mūža mežu izciršanai un lauksaimniecības zemju pasplašināšanai nav apstādināmi. Eiropas zaļais kurss tas ir vienkārši veids kā pārstartēt ekonomiku un turpināt patēriņa kāpināšanu. Nezinu vai esi ievērojis, bet daudzas lietas kļūst aizvien nekvalitatīvākas un nezin kāpēc dārgākas salīdzinot ar 20.gs. 80-90. gadiem, tas tikai norāda uz resursu bāzes samazināšanos un lietošanas ilguma samazināšanu – lieto un pēc gada, diviem izmet. Neviens vairs neko īpaši arī nelabo, bet nopērk jaunu. Cilvēkiem laiks tiek kompresēts… Lasīt vairāk »

Miķelis

P.S. Un Mīsam pašam principā bija absolūti vienalga par energoefektivitāti, viņš radīja dažus Arhitektūras meistardarbus un droši ka šodien lūkojoties uz 500 mm vates pikuci, kas būtu jāiestumj sienā, mazajiem logiem uz ziemeļiem utt. par to visu smietos. Tā kā vieta šeit ir arī kontrkustībai, kas domātu par “īsteno Mīsa mantojumu” jānoformulē tikai galvenās idejas 😉 P.S.P.S. Ja mēs Latvijā neprotam noformulēt to, kas tad mums te īsti arhitektūras lauciņā rodas un kāpēc, ko tad mēs mēģinām ar to pateikt līdzpilsoņiem vai starptautiskai publikai, tad ir diezgan čābiski, jo izskatās ka mums īsti sapratnes par to nav, vai pareizāk ir… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Nu tad beidz bezgalīgi atkārtot, ka pie mums viss slikti un neviens neko nespēj, beidz gari konstatēt visiem zināmas problēmas un sāc formulēt savas kontrkustības tēzes. Un liec mierā “mēs”, pūt vaļā sākot ar “es”

Miķelis

Garo visiem zināmo problēmu konstatēšanu iesāki Tu. Es tikai mazliet precizēju, pievienojot atsauces uz O.Špenglera “Rietumzemes norietu”, paplašinot šo pieticīgo diskursu par Mīsa tontoniem. Par vislikti nav tiesa, paskaties manus pēdējā laika komentārus – tur iespīd arī pa brangas gaismas staram, un pat nu šeit tajā mūsu pieticīgajā topā, ko sūtam uz Rietumzemes pusi ir ļoti labi darbi.

Miķelis

Šodien esam pāršķīruši jaunu lappusi Veco Suitu dialogos un tagad droši tos var saukt par “Veco Suitu dialogi un pamācības”. Tur paveras diezgan plašs darba lauks. Pirmā nodaļa lai tā arī saucas “Mīsa tontoni” un Rietumzemes noriets. Tas joks protams. Validolu?

sniegs

Nu beidzot! Varbūt Tevi Miķelis uzklausīs un beigs vispārīnāt savu personīgo viedokli. Traki apnicis, ka kāds mēģina savu viedokli padarīt daudz nozīmīgāku mainot vietniekvārdus. Nu kā ilgspēlējošs “savoks”

Miks Kārkliņš

Andi, tad, es pieņemu, ka esi Space-X investors? Galu galā, varbūt, pa tiesi, sākam no jauna, jo šeit jau ir par vēlu? Nekas jau tas jauns nav. Zini, arī padomju laikā, 60tajos, tādām pārdomām bija liela piekrišana. Kamer vēl par šo planētu spriedelējam…néesi jau nu arī tik neiecietīgs pret Tontoniem. Viņiem tik tā politika nav tik vienkārša, kā LV, kur, gadijumā, ja nepieciešams, vainu var novelt uz Lielajiem Kaimiņiem. Domā, ka buntotjošos piepilsētas prolitariātu un no pārticības depresijā slīgstošo vidusšķiru viegli uzraudzīt? Kut kādu cerību vajag gan tiem gan arī otriem.  Mans jautājums, savukārt, nebija par to vai liekulība ir universāla patiesība. Mans jautājums, pārfrāzējot, bija sekojošs… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Neesmu neiecietīgs, vien veselīgi ironisks, un tas ir neizbēgami, ja vienas reinkarnācijas laikā jāpiedzīvo 3 ideoloģiju un 4 ~ismu strauja maiņa. Atbildot uz jautājumu – skaidrs, ka politika atspoguļojas dažādu balvu preferencēs. Es vairāk par to, ka dominējošais diskurss “izlej no bļodas arī bērnu”. Piedāvāju teorētisku eksperimentu – kā Tev šķiet, ja šogad uz Mīsu būtu iesniegts piem. Taj Mahal mauzolejs, vai izietu cauri pirmās kārtas atlasei? Domāju, ka nē un ir saprotams kādi secinājumi no tā izriet. Īsumā – man šķiet, ka aktuālās ideoloģijas ievaros pazūd A iracionālā, metafiziskā komponente, kas sugas ilgtspējīgai pastāvēšanai ir tikpat svarīga kā resursu… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Teoretiskais piemers gan mazliet taka vairak piederetos Vlada repertuaram, bet labi…skaidrs ko domaji. Te nu, protams, uzskatami redzama teoretiska baze uz ko tiek balstita vertejuma skala. Tavs piemers, kur centralais elements ir RADITAJS un preteji ,Tontonu filozofija, kur centralais ir MASSAS. Es tomer uzskatu, ka abi sie izejas punkti ir vienlidz vertigi. Mes (ari massas), protams, vairak apbrinojam Piramidas, ka kadu socialo majokli. Tomer, tas nenozime, ka intensitate ar kadu tiek risinata problema ka tada, sauc to par “A” vai nesauc, butu obligati atskiriga. Bez tam, kas ir vel svarigak, abas sis teorijas ir iespajems apvienot (pardomata pilsetvide) un tas viena otru nemaz neizsledz. Tamdel mums ir… Lasīt vairāk »

Miķelis

Vecie Suiti nav nekādi skolmeistari, Veco Suitu vārds jānes ar balerīnas grāciju, periodiski kādu zaļo gurķi iedzenot līdz pat pašiem pau…tiem mālainajā zemē. Zaļie gurķi der tikai tam, vislabāk viņiem vispār aizliegt muti vērt vaļā, jo viņu domas Vecos Suitus neinteresē. Veco Suitu enciklopēdiskā zināšanu bagāža atrodas drošā vietā – pie pašiem Vecajiem Suitiem. Tur tai būs palikt. Vecie Suiti mīl Sklandu Raušus, Skābputru un Biezpiena Plāceņus un savas Brūnaļas, jo slaukšana ir reti patīkama būšana. Kas notiks ja Veco Suitu pieejas danču brūnaļām mākslu apgūs Zaļie gurķi? Posts un Bankrots. 😉 Tāpēc Veco Suitu vienīgais zināšanu izplatības kanāls ir… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Piekrītu par abiem lauciņiem. To otru gan nesaistu ar starhitektūru. “Masām” arī vajadzīgs iracionāls “skaistums”, kas ļauj sajust estētisku gandarījumu un varbūt par ko padomāt – tieši tas ir ilgtspējīgāks risinājums par ieekonomētiem energoresursiem. Nesen klausījos radikāli konservatīvā lapsu mednieka aristokrāta/imtelektuāļa Roger Scruton pārdomas par tēmu kāpēc laikmetīgā a ir tik “ugly”, man patika viņa novērojums, ka harmoniskas, “skaistas” ēkas nekad netiek jauktas nost, gadu simtiem n reizes pārbūvētas jaunai funkcijai utt, tieši šeit ilgtspējība ir lielāka, nekā patizlai, bet toties NifNifa vai kura tur sivēna zeroenerģijas būdiņai. Tad jau redzēs cik no Mīsa balvu saņēmušajām izturēs gadsimta pārbaudi, dažas… Lasīt vairāk »

Andis Sīlis

Taj izvēlējos tāpēc, ka plebsam vienmēr trāpa skaistāko ēku topā, var arī Mīsa Barselonas paviljonu, kas ir ne tikai tīrs skaistums, bet arī paradigmisks manifests

Miķelis

Par to, ka skaistas ēkas netiek jauktas nost, nepiekritīšu. Tā lielā mērā ir laimes spēle, – daudz kas tiek nopostīts karos, kur bumbvedējos parasti nesēž arhitektūras feinšmekeri. Kolizejs, Villa Adriana tika izmantoti kā akmeņlauztuves, tas pats notika Senajā Grieķijā, Persijā un citur. Tikko beidzas civilizācija, čaklas masas pārvērš izcilus arhitektūras darbus pieticīgās būdiņās ar maziem pavardiņiem. Šodien varbūt tā vairs nenotiek, bet šodien resurss ir zeme pilsētas centrā par kuru cīnās attīstītāji no Rīgas līdz Ņujorkai un arī kā var redzēt – jauc nost diezgan skaistas ēkas. Otra lieta reliģija – Sofijas katedrāle kuru tikko turki pārvērta mošejā vai al-Aksas… Lasīt vairāk »

Miks Kārkliņš

Nu…nav jau arī tā, ka tie Mies balvas uzvarētāji būtu galīgie plānā galdiņa urbēji. Tur tomēr tiek pievērsta uzmanība tam, lai produkts massām būtu ari estētiski vērtīgs.
Bet par Mies Pavilionu…tas patiešām būtu amizanti, ja žūrijai būtu jāizvērtē šīs darbs balvas postulātu ietvaros. Tur būtu kā ar Čārliju Čaplinu, kurš līdzinieku konkursā bija kāds otais vai trešais.
Veiksmi darbos!

Miķelis

Andim. Skaistums mēdz būt dažāds. Skat. LTV1 dokumentālo filmu “Pašportrets” par fotogrāfi Lēnu.

Miķelis

Andis pasvieda labu ideju par Veco Suitu Arhitektūras Manifestu. Dažreiz lietas, kas sākušās kā joks, izvēršas par nopietnu kustību, tāpēc pirms publicēt Veco Suitu Arhitektūras Manifestu definēšu Vecos Suitus kā pilsoņu kopu, kurus vieno kopīgas pazīmes. Ja atpazīstat kādas piecas, tad ļoti iespējams, ka esat Vecais Suits un tālākais jau ir tikai tehnikas jautājums. Esat dzimis PSRS. Atpazīstat Olitu, to kas Ģiedrīša. Kādreiz sen, sen esat stāvējis Lielajā Rindā pēc kefīra. Gandrīz ieguldījāt Bankā Baltija, bet par laimi nebijāt pilngadīgs vai ome atrunāja. Šodien esat izsities cilvēkos, kā mēdza teikt agrāk. Jums ir plaša vinila kolekcija, ko slēpjat no radiniekiem.… Lasīt vairāk »

Pēdējo reizi rediģēts 3 gadi pirms - rediģētājs Miķelis
Miķelis

Veco Suitu Arhitektūras Manifests. Mazāk ir Vairāk. 1.papildinājums. Vēl Mazāk ir vēl Vairāk. Skaistums glābs Zemi. 1.papildinājums. Par Visumu šobrīd mums ir pārāk maz informācijas. Eksistē Arhitektūra un arhitektūra. 1.papildinājums. Lielais burts A norāda uz arhitektūru kā konceptu. arhitektūra ir galīga, bet Arhitektūra pastāv ārpus Laika. Mēs domājam par Arhitektūru. 1.papildinājums. Izskatās ka ne visi saprot. Mēs diskutējam par Arhitektūru. 1.papildinājums. Tie, kuri nebaidās. Zemes resursi ir galīgi. 1.papildinājums. Vai mums ir Rezerves plāns? Jā ( mēs bieži lūkojamies uz zvaigznēm, mēģinot kaut ko tur tālumā saskatīt ) CO2 izmešu samazināšana nav mūsu uzdevums, bet mēs to brīvprātīgi darām. Ar… Lasīt vairāk »

33
0
Lūdzu, komentējietx