Ar
šo rakstu mēs — neatkarīga arhitektu, projektu vadītāju un plānotāju grupa, pēc
savas iniciatīvas, vēlamies paust savu nostāju par Rail Baltica trases risinājumu, kas ir publiski apskatāms Rail Baltica mājas lapā.
Iepazīstoties ar publiski pieejamo Rail Baltica Final Report — britu
kompānijas AECOM Limited ziņojumu
(turpmāk tekstā RBFR), vēlamies skaidri pateikt, ka mēs neapšaubām paša Rail Baltica projekta pamatotību. Tai
pat laikā mēs redzam fundamentālas pretrunas starp augstāk pieminēto britu
kompānijas ziņojumu un salīdzinoši nesen Rail
Baltica (turpmāk tekstā RB) mājas lapā publiskoto ātrvilciena trases jauno
ieceri, kas paredz papildus ~72km loku cauri pilsētas centram un Mārupes
pagastam (skat. shēmu Rail Baltica
ātrvilciena trases iecere).
Mūsu mērķis
Mūsu mērķis ir vērst sabiedrības un
sabiedrisko organizāciju uzmanību uz, mūsu skatījumā, nepārdomātu RB trases
risinājumu un pārliecināties vai tiešām Latvijas sabiedrība un Rīgas
iedzīvotāji ir objektīvi informēti un gatavi maksāt ‘miljardu’ faktiski par
savas vides postīšanu tādēļ, lai neliela daļa kaimiņu valstu iedzīvotāju (kas
ar ātrvilcienu brauks no/uz Rīgas lidostu) ceļā ietaupītu 7 minūtes.
Secinājumi
un argumenti
Mūsu veiktā analīze norāda uz to, ka
ātrvilciena trases savienojums ar Lidostu cauri Rīgas pilsētas centram un
Mārupes pagastam ir funkcionāli un ekonomiski nepamatots. Lai uzskatāmāk būtu
saprotami mūsu argumenti, mēs ar principiālu shēmu palīdzību attēlosim divus
atšķirīgus risinājumus (skat.shēmu):
- variants A —
šobrīd piedāvātais RB trases savienojums ar lidostu (pret kuru mēs iebilstam); - variants B —
konceptuāla ideja, kas balstīta uz britu kompānijas izstrādāto RBFR (pret kuru
mums nebūtu iebildumu).
1. Mērķu un līdzekļu atbilstība
Ātrvilciens apdzīvotās vietās nevar veikt
savu primāro funkciju «braukt ātri», jo uz to attiecas tādi paši ātruma
ierobežojumi kā uz vietējiem pasažieru vilcieniem. Tādēļ plānot ātrvilciena
trasi cauri blīvi apdzīvotām vietām ir nelietderīgi. Objektīvi, Eiropā ir
izņēmumi, kur ātrvilciena trase šķērso pilsētu centrus (piemēram: Amsterdama,
Ķelne, Frankfurte) kam, salīdzinot ar Rīgu, ir pilnīgi atšķirīgs konteksts.
2. Plānošanas konteksts
Ja mērķis ir izveidot funkcionālu un ātru
pasažieru satiksmes savienojumu ar Rīgas Centrālo staciju un lidostu Rīga, tad to var nodrošināt attīstot esošo sliežu ceļu
infrastruktūru (variants B.) Vēršam uzmanību, ka abos variantos (A un B)
maršruta garums, trases novietne, staciju skaits un braukšanas maksimālais
ātrums būs identiski kā ātrvilcienam, tā vietējam elektriskam vilcienam.
3. Tehniskie faktori
RB ātrvilciena trasi nevar tehniski
integrēt esošajā elektrovilcienu infrastruktūrā dēļ atšķirīgiem sliežu
platumiem un atšķirīga augstuma kontakttīkliem. Tie var krustoties tikai
izbūvējot divu līmeņu šķērsojumu (tiltu vai tuneli). Līdz ar ko ātrvilciena
trases maršruts cauri pilsētas centram prasīs ļoti kompleksus risinājumus un
vistiešākā veidā apgrūtinās esošo elektrisko vilcienu maršrutu funkcionalitāti
un attīstības iespējas.
4. Rail Baltica projekta konkurētspēja
Ātrvilciena trases risinājums cauri Rīgas
centram uz Lidostu ir fundamentālā pretrunā ar ātrgaitas savienojuma ideju. Par
40 km garāka trase nekā B variantā, ātruma ierobežojumi un papildus pieturvieta
kopā prasīs papildus ~30-35 minūtes laika visiem RB tranzīta pasažieriem.
5. Rīgas konkurētspēja
Ātrvilciena trase cauri Rīgas centram,
šķērsojot UNESCO kultūrvēsturiskā mantojuma aizsargzonu, radīs būtiskus
funkcionālus kompromisus pilnīgi visai pilsētas infrastruktūrai (satiksme,
inženierkomunikācijas, apbūve). Šāds risinājums prasīs papildus platības,
privāto īpašumu apgrūtinājumus, jaunas buferzonas, radīs trokšņa un vibrācijas
piesārņojumu, fiziski norobežos pilsētas apkaimes. Tas viss kopā mazinās Rīgas,
kā Ziemeļeiropas metropoles konkurētspēju un ierobežos tās attīstības
potenciālu.
6. Pilsētnieciska transporta plānošana
Atbilstoši britu kompānijas ziņojumam, RB
trasi ir paredzēts izmantot arī kravas pārvadājumiem (pārsvarā nakts laikā),
kas ļautu palielināt RB trases ekonomisko atdevi. Ja kravu tranzīta maršruts
tiks virzīts cauri pilsētas centram, tad šāda pieeja neatbilst ilgtspējīgas
pilsētplānošanas pamatprincipiem un Rīgas Ilgtermiņa attīstības stratēģijai,
kas paredz atslogot pilsētas centru no kravu tranzīta un tranzīta satiksmes.[1]
7. Infrastruktūras racionalitāte
Ja šī trase tomēr nav paredzēta kravu
satiksmei, tad tā būs funkcionāli-ekonomiski neefektīva, ņemot vērā, ka to
nevar integrēt esošajā pasažieru vilcienu tīklā. Sekojoši skaitļi to apliecina:
deviņi tranzīta pasažieru reisi dienā ar divu stundu regularitāti,
neintegrējama infrastruktūra apmēram 100 ha platībā.
Balstoties uz autoritatīviem pētījumiem [2] un ņemot vērā sarežģītos būvniecības
apstākļus (esošie sliežu ceļi, pilsētas vide, Daugavas šķērsošana, tuneļa būve)
lidostas savienojošā RB trases posma (~72 km) provizoriskās izmaksas, pēc mūsu
aprēķiniem, varētu būt 1,16 – 1,93 miljardu eiro robežās.
8. Lidostas savienojuma ekonomiskais
pamatojums
Lidostas un ātrvilciena trases savienojuma
mērķauditorija būs nerezidenti — kaimiņvalstu iedzīvotāji, kas izmantos Rīgas lidostas
pakalpojumus. Vēršam uzmanību, ka abos variantos (A un B) nerezidenti var
nokļūt līdz lidostai Rīga pa vienu un
to pašu maršrutu! Laika starpību veidos pārsēšanās no viena vilciena otrā
(sinhronizēta), kas laika ziņā būtu 5-7 minūtes par labu variantam A. Nav
pamata uzskatīt, ka 5-7 minūšu starpība varētu samazināt Lidostas nerezidentu
pasažieru skaitu.
Pēc
mūsu pārliecības, tas būtu ekonomiski neprātīgi, ja sabiedrībai nāktos maksāt PAPILDUS
miljardu eiro, lai kaimiņu valstu iedzīvotāji varētu ceļā ietaupīt 7 minūtes
braucot no/uz lidostu.
Šādas papildus investīcijas RB trases
izbūvē nav iespējams atpelnīt ar pasažieru pārvadājumu apjoma palielināšanu, jo
kā jau minējām — lidostas mērķauditorija no tā nemainīsies. Vēl jo vairāk,
variants A rezultēsies tikai ar papildus zaudējumiem: mazākas dividendes (dēļ
būtiski lielākām projekta būvizmaksām), nelietderīga Eiropas fondu līdzekļu
izmantošana un apgrūtināta pilsētas infrastruktūra.
9. Rail Baltica infrastruktūras
izmantošanas iespējas
Publiskajā telpā, no RB eksperta puses ir
izskanējušas atziņas, ka Rail Baltica sliežu ceļu varēs arī izmantot reģionālā
vilcienu satiksme un trase pat ļaušot attīstīties jaunām apdzīvotām vietām.
Teorētiski, protams, būtu iespējams attīstīt reģionālu pasažieru vilcienu
satiksmi pa RB trasi, ja Bauskas (9,4 tūkst.), Iecavas (9,5 tūkst. iedz.
novadā) un Salacgrīvas (3.1tūkst.) [3]
iedzīvotāju skaits būtu spējīgs nodrošināt ekonomiski pamatotu
pieprasījumu. Par sliktu šāda maršruta izveidei kalpo virkne pašsaprotamu
apsvērumu, proti, ātrvilciena trasi plāno pēc iespējas tālāk no apdzīvotām
vietām, ātrvilciena trase nekalpo kā attīstību stimulējošs faktors jaunu
dzīvojamo vietu attīstībai un šo maršrutu nebūs tehniski iespējams integrēt
esošajā vilcienu satiksmes infrastruktūrā un vagonu parka loģistikā.
Kas attiecas uz RB trases 72 km garo posmu
cauri Rīgas lidostai, tad ~16 km posmā jau funkcionē lokāla pasažieru vilcienu
satiksme un nav nepieciešamības to dublēt. Savukārt, Mārupes-Ķekavas posmam
pieguļošās teritorijas ir mazapdzīvotas ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu. Tādēļ
šeit nav racionālu, funkcionālu un ekonomisku priekšnoteikumu pasažieru
vilcienu satiksmes izveidei.
Rail
Baltica trases savienojums ar Rīgas lidostu
Jāpiezīmē, ka Eiropas Savienības plānošanas
dokumenti (Eiropas parlamenta un padomes regula (ES) Nr. 1316/2013 un «Baltais documents»
(White Paper)), uz kuriem atsaucas RB
projekta attīstītāji, paredz līdz 2050. gadam izveidot galveno lidostu
savienojumus ar dzelzceļu, vēlams (ne obligāti) ātrgaitas, kur tas iespējams.
Rīgas lidosta ir salīdzinoši maza gan
pasažieru (79. vietā Eiropā 2014. gadā), gan kravu pārvadājumu apjomu ziņā.
Neskatoties uz to, ja sākotnēji tiktu definēts mērķis jeb stratēģiska prioritāte,
ka Rail Baltica trases maršrutam
jānodrošina tiešs savienojums ar Rīgas lidostu, tad trases maršruts, loģiski,
atrastos Rīgas rietumu pusē un Daugavas šķērsojums ziemeļu pusē. Vēršam
uzmanību, ka RBFR dokumentācijā Rīgas lidosta pat nav pieminēta, neskatoties uz
to, ka RBFR konceptuāli vērtēja četrus maršruta trases variantus, no kuriem
divi atradās lidostas pusē.
Būtiski
ir akcentēt to, ka multimodālas stacijas izveide Rīgas austrumu pusē (kā to
paredzēja britu kompānija savā ziņojumā) un tiešs pasažieru vilciena
savienojums starp multimodālo staciju, Rīgas centru un Rīgas lidostu (variants
B) nozīmē Rīgas pilsētas un lidostas iekļaušanu Rail Baltica infrastruktūrā. Šāds infrastruktūras risinājums
atbilstu augšup minētiem Eiropas Savienības plānošanas dokumentiem un
ilgtspējīgas plānošanas pamatnosacījumiem.
Nobeigumā
Vēršam uzmanību, ka ir notikusi projekta
sākotnējā sabiedriskā apspriešana, bet nav pieejama nekāda argumentēta
informācija par lidostas savienojumu (neskaitot trases shēmu). Izstrādājot tik nozīmīgu projektu, publiski
pieejamas informācijas trūkums un lēmumu pieņemšanas necaurspīdīgums rada
sabiedrības neuzticību. Atkārtoti vēlamies pasvītrot, ka jaunā RB trases līnija
ir pretrunā ar RBFR pētījumu — trases izvietojums, līnijas garums, braukšanas
aprēķinātais ilgums, kopējās izmaksas, kas prasa papildus paskaidrojumus kā
jaunais risinājums atsauksies uz visa Rail
Baltica projekta ekonomisko pamatotību.
Labi ,ka ne sešdesmit seši.Bet arī seši ,un jo sevišķi nožēlojamais demagogs "Miķelis"kārtējo reizi atgādina,ka mūsu ļaužu provinciālā domāšana ir nopietns šķērslis valsts modernizācijai.Ja kāds nav redzējis perfekciju,aizlidojiet uz Japānu. Superātrie vilcieni iebrauc daudzmiljonu pilsētu pašos centros.Ja nav vietas zemes līmenī,tie "lido"pa estakādēm virs ēkām.Stacijas ir daudzlīmeņu,no tām pa eskalatoriem un liftiem nokļūst tieši autostacijās un citos satiksmes mezglos. Jūsu rūpes ,ka būtu jānojauc ēkas Rīgas centrā ir pareizas : Nojaukt ORIGO un citu "polīpu"piebūves,kroplo autostāvvietu/lielveikalu TITĀNIKS,kapitāli pārbūvēt un paplašināt Autoostu,to ērti saslēdzot ar RB,ja vajag,nojaukt arī "mūsu laiku varoņa" V.Štrama savulaik "izbīdīto"STOKMAN.Varbūt tad,izmantojot RB gadījumu un finansējumu,mūsu Centrālā stacija… Lasīt vairāk »
Vai tad "6 austrumu gudrie" apšauba AECOM izpētes rezultātus? Ja pareizi sapratu rakstīto, tad apšaubīts tiek tas, kas Rail Baltica projektam piekabināts papildus AECOM izpētītajam trases variantam. Tas, ka centrā nojauks pēdējās divdesmitgades uzslāņojumu, ir drīzāk pozitīvi vērtējams, bet, ja tas nāk komplektā ar pusPārdaugavas izārdīšanu, tad – paldies, varbūt šoreiz nē.
Labs i, piemetīšu pagalīti. Kas tieši tāds ir tajā pārdaugavā, ko nedrīkstētu izārdīt? Es saprotu, ceriņi un atmiņas "ielas garumā", bet, braucot ar esošo eļektričku, redz tikai plašas degradētas teritorijas un gadsimtu vecas barakas, kurās neviens vairs negribētu dzīvot, ja par kompensācijām tiktu pie labāka mitekļa. Te, liekas, cilvēki dzīvo reizē 2 realitātēs – ūber nākotnē un kaut kādā f-ing romantikā.
Vilni, vai Tu tiešām domā ka valdība samaksās godīgas kompensācijas? Atgādini kur cilvēki pēc valdības samaksātajām kompensācijām dzīvo laimīgi cepuri kuldami un netiesājas. Iedomājies vilcienu, kuram jānoiet slīpi 50 m dziļumā un pēc tam slīpi no šī 50 m dziļuma jāiziet ārā un tas viss 3-4 km garumā. Tagad iedomājies to troksni, kas tur valdīs, jo akustiķi nedos samelot, gaisa pārspiediens izraisīs skaņas viļņus. Klusi vilciens iet tikai RB plānotāju video, dabā klusu vilcienu neeksistē.
Tiem, kuriem nupat siena apgāzās, pietiktu ar sociālo māju. Tā ir reālā pārdaugava. Davai, profesionāļi, ja ir aprēķni un plāni gavā, celiet priekšā! Bet ne jau šiitos emocionālos "pārdaugavu izpostīs" vai " pilsētu sadalīs" ir kā esošais dzelzceļa loks nesadalītu. It kā būtu plāns to demontēt un vietā sasēt zālīti. Kopumā transporta. Sistēma rīgā ir tā pati, kas pad. Laikos. No stacijas pa kāpnēm un tuneļiem uz 22. Autobusu. Kāds taisās to lidostas tramvaju būvēt? Vai mēs vispirms atteiksimies no RB un tad sāksim plānot. Vai varbūt sabiedriskajai domai vajag nevis protestēt, bet pieprasīt vēl un vēl informāciju un sadarboties.
Pag, pag. Neviens netaisās uzreiz atteikties no RB, bet prātīgi izdomāt, lai nebūtu kā padomju laikos. Ātri paķert naudiņu īsti prātu nevajag, to arī visiem tagad prezentē. A davaj ātrāk, varam nokavēt, nav ko domāt, ko jūs, maksā taču Eiropa, kas mēs muļķi vai, nav ko iebilst, ņemam EU piķi, ātrāk, ātrāk. Klasiska biznesa shēma, novilkt visu līdz pēdējam, lai mazāk ir to, kas var ko iebilst. Tas pats bija ar JRT, ātrāk, ātrāk – pierausa cik tos Mio klāt, lai tik ātrāk Hermanis var sākt mēģināt un sākt izlaist "produkciju". Te būs tas pats, tikai papildus cipars būs ar… Lasīt vairāk »
Superdemagog Māri, vēl tikai vajag pārējo Japānu uz Latviju atvest, ieskaitot Japānas kopproduktu, darba ētiku un pārējo. Pie mums visi naski uz nojaukšanu palikuši, tas tādēļ, ka Skonto Būvei pieder zemes gabals pie stacijas? Zināt piemēram kāda būs kompensācija miljonos par Origo vai Stockmann? Kalkulators Jums ir pārāk vecs, nuļļu nepietiks.
Drēbi pazīst vietējie pilsētplānotāji, kas te dzīvo Rīgā uz vietas.
Iespējams, sīka tehniska nianse, bet vienu lielu projektu jau nobremzēja: abos lidostas savienojuma variantos paredzēts rakt tuneli – vai nu zem Āgenskalna, vai nu zem esošā sliežu ceļa. Kur liks šo izrakto zemi, kuras būs daudz un, visticamāk, ar piesārņojumu? Ziemeļu koridora projektā idejai par tuneli zem Daugavas tika pārvilkta svītra, kad sarēķināja, cik m3 zemes nāksies kaut kur noglabāt. Gribētos cerēt, ka projekta virzītāji ir par to domājuši un apsvēruši iespējamos risinājumus, ko tad vajadzētu publiskot jau savlaicīgi. Bet var gadīties, ka projektu virzītāju skatījumā tas ir tāds pats sīkums kā Civillikuma pants, kas zemes īpašniekam piešķir tiesības uz… Lasīt vairāk »
kur ir pieejama informācija, ka Ziemeļu šķērsojuma gadījumā ir notikusi atteikšanās no tuneļa par labu monstrozam tiltam? Man nepieciešama informācija studiju projekta ietvaros.
Noglabājamie zemes kubikmetri tiek piesaukti kā arguments par sliktu tuneļiem? 😀 Atsauces, lūdzu.
papetiju Rail Baltic karti, diezgan skumīgs skats, Latvijā būs vesala 1 pietura Rīgā, parējās ja būs, tad kkur dziļi mežā… grūti saprast kapēc nevar savienot pilsētas, Šauļi – Jelgava, Riga, Sigulda, Cēsis, Valmiera… parvadāto pasažieru skaits būtu vairākas reizes lielāks. Turklāt varētu likvidēt bezjēdzīgo Pasažieru vilcienu, kuru vilcieni turas kopā uz godavārda. Cik saprotu otru pieturu Latvijā mārupes reketieri ir saskatījuši dzīves iespēju nopelnīt neko nedarot, līdzīgi kā Jūrmalas dabas draugi apstaigā būlaukumus diedelēdami 1% no būvizmaksām kā ziedojumu. Esoša maršruta redakcija Latvijas iedzīvotājiem nenes nekādu jēgu, es pat nespēju to nosaukt par infrastruktūru uzlabojošu. Aizbraukt uz Kauņu, ko tur… Lasīt vairāk »
Katrā no 3 Baltijas valstīm ir paredzētas 2 starptautiskas pieturas (LV tās būs Rīgas centrālā stacijā un lidostā), kurām ir ES līdzfinansējums (85%). Katrā valstī iespējams izbūvēt arī citas pieturas (skat. šābrīža Salacgrīvas iniciatīvu piedāvājot pārbīdīt trasi tuvāk centram, lai nākotnē iespējams izbūvēt pieturu un infrastruktūru līdz tai), Sab. apspriedes gaitā iespējams mainīt trasējumus, lai veiktu līdzīgas iniciatīvas arī citās apdzīvotās vietās, ko, diemžēl, tikai dažas pašvaldības stratēģiski izmanto. Šeit bija arī citas alošanās, ko varētu atspēkot, jo diezgan daudz informācijas ir pieejama publiskajā telpā, ko šķiet raksta autori un komentētāji nav pamanījuši. Par loka nepieciešamību – caur Rīgas centru… Lasīt vairāk »
tad spriezhot peec paštreizējās trases linijas, tas buus karvu ātrvilciens, jo no pilsētām tas kkā izvairās
Nevis ies, bet varbūt ies. Jebkuru procesu pie kritiskās masas iespējams apturēt. Tas, ka ir tāda pieķeršanās vienam variantam norāda uz neizpratni par sabiedrības līdzdalības spēku un iespējamām sekām. Varianti, pirms tie tika stādīti publikas priekša, bija jādod izvērtēt arhitektiem un jāsaņem pozitīvs slēdziens no arhitektiem. Latvijas Republikā ar plānošanu nodarbojas arhitekti, nevis dzelzceļnieki. Arhitektu sabiedriskā organizācija var dot negatīvu slēdzienu un vērsties pie Eiropas atbildīgajām institūcijām par plānoto nelietderīgu Eiropas naudas izšķiešanu, kā arī pieaicināt kompetentus ekspertus. Tā kā nevajag stāstīt pasakas par to kā būs, bet uzmanīgi ieklausīties sākumā šajā iniciatīvas grupas priekšlikumā un pēc tam LAS dokumentā.… Lasīt vairāk »
Projekta bīdītāji sāka visas sabiedriskās apspriešanas ar tik minimāli skopu informāciju un bez jebkādiem argumentētiem aprēķiniem, ka ”aptauja, kurā 92% atbalsta Railbaltic” bija vienīgā.
Mārupieši sāka studēt pieejamo info, uzdot precizējošus jautājumus, (jūtubē var visu apskatīt), kā rezultātā twitertroļļi sacenšas asprātībās. Svētdien attīstītāji palaida smago artilēriju – vāji sagatavotu Defacto sižetu par varbūt iespējamām nelikumībām varbūt pazīstamam pagastvecim un kādam iedzīvotājam. Ceru, ka defacto attīrīsies no sēnalām.
Pretēji AECOM ieteikumiem, lidosta ir ”izspiedusi” savienojumu, to pamatojot ar ķīniešu spiedienu, lai sāktos aviokravu pārvadājumi uz Latviju. Tas atzars vajadzīgs šleser-minhauzenu plānu dēļ, kuri tikpat labi, var arī neīstenoties.
Cik es noprotu, šis ir otrais RailBaltic plāns. Pirmā plāna ietvaros līdz 2012. gadam esot atjaunotas sliedes aš 30 kilometru. Tā vismaz liecina ziņas "Latvijas Dzelzceļa" mājaslapas šķirklī "Infrastruktūra". Tur gan ātrumi tam bānītim no Helsinkiem uz Varšavu minēti citi. Tikai sū.. 150 kilometrus stundā. Bet mēs taču varam ātrāk. 250 kilometru stundā kā "žilete"….žviks…drošības žogs ņirb gar acīm, jē viadukti, vietām gan nepabeigti. Kas var būt labāks par ātrumu, savienošanos beidzot ar veco labo Eiropu tā riktīgi un līdz saknēm. Jautājums kāds ieguvums saimniecībai? Var jau būt, ka esmu muļķis, bet man tā izskatās pēc "tiltu dedzināšanas". Ir tāds… Lasīt vairāk »
No vienas puses saprotu šos iebildumus un bažas. Jo nu, – kaut kas jau tajā domā par tuneli un jaunu tiltu un jaunām sliedēm (kas ar esošajām nevar krustoties vienā līmenī) Pārdaugavā – tajā ir kaut kāda līdzība ar trekno gadu «kreisā krasta koncepciju», – kur «kosmopoles» arhitekti plānā bīdīja putuplasta debesskrāpjus, iztēlojoties, ka biznesi tik ļoti iekāros Rīgu, ka te radīsies kādas 50 augstceltnes (pārspējot vai Frankfurti), kas piedevām vēl pakļausies šo koncepcijas tēvu gaumīgi izkārtotajai siluetu kompozīcijai ar kulminācijām taisni pie tiltiem, – vietās, kur jau tā satiksmes sastrēgumi visblīvākie. Kas man liek raudzīties uz RB plānu optimistiskāk,… Lasīt vairāk »
Variantā B, RB Rīgas infrastruktūras gala stacija ir Rīgas lidosta (pasažieri var arī iekāpt izkāpt Centrālstacijā) un visā šajā posmā funkcionē Rail Baltica elektriskais vilciens (pielāgots pilsētas sliežu tīklam), kas nodrošina lidostas un ātrvilciena pasažieru pārvadājumus ar pieturu Rīgas centrālstacijā. Stopiņu mežā nav RB gala stacija, tā būtu pārsēšanās stacija, faktiski segts perons, kur vilcieni ir sinhronizēti, proti, pasažieris no ātrvilciena izkāpj un pārsežas perona otrā pusē jau stāvošajā vilcienā uz Rīgas centru vai lidostu. Tāpat kad rīdzinieki vēlas izmantot RB pakalpojumus viņi iekāpj vilcienā Centrālstacijā (ne Stopiņu mežā) un pārsežas starpmodālā stacijā, ātri un ērti. Jā, tas maksā pāris… Lasīt vairāk »
Piekrītu, ka savienojumstacija ārpus Rīgas, kas RB līniju ātri sasaistītu ar centru un lidostu, – tādai idejai piemīt sava pievilcība. Nu, ka nenāktos pilsētā taisīt divlīmeņu sliežu krustojumus, par tuneli Āgenskalnā pat nerunājot. Un tiem, kas Rīgai garām ceļo, – tiem, protams, ātrāk. Tad tam gan nāktos būt RB projekta daļai, jo pilsēta jau tādus projektus nepasāk, kas arī viens iemesls, kāpēc RB plānots cauri Rīgai. Otrs, – doma, ka RB vilciens ienāk taisni Rīgas centrā, galvenajā stacijā – nu diezi vai var noliegt, ka tajā ir gan ērtības, gan liela simboliska nozīme.
Par simboliem vajadzētu aizmirst, maciņš Latvijai ir ar lieliem caurumiem. Vajadzētu sākt naudu skaitīt, gan savējo, gan arī svešo kp mums uzdāvina, ja negribam pēc nepateicīgiem nabagiem diedelniekiem izskatīties.
“- doma, ka RB vilciens ienāk taisni Rīgas centrā, galvenajā stacijā – nu diezi vai var noliegt, ka tajā ir gan ērtības, gan liela simboliska nozīme” Piedod, ka es tev atkal oponēšu un tomēr noliegšu tevis teikto. Ērtība. Arti, pilsētas infrastruktūras risinājumi un to ērtība uz katru indivīdu darbojas no tā brīža, kad cilvēks iznāk no savas mājas. Vari nosaukt kaut vienu “ērtību” rīdziniekiem, kurus tieši (ikdienā) skars jaunais “ķermenis”?. Par simbolismu – skat. pēdējo Miķeļa blogu 🙂 Tik pat liels simbolisms būtu uztaisīt sētas vārtus 1.5m augstumā lai ciemiņi tev paklanās (šodreiz klanīsies ar 35min zaudējumu). Grūti noticēt, ka… Lasīt vairāk »
: ) nu, vispār jau arvien vairāk sliecos atbalstīt tavu ierosināto variantu. Reizē man liekas, ka ja RB līnijai Centrālstacijā tiktu atvēlēta esošo sliežu joslas tālākā mala (Maskavas priekšpilsētas pusē) un ienākot Rīgas centrā no Ērgļu puses, esošās sliedes RB šķērsotu gabalā starp Šķirotavu un Slāvu mezglu – tad šāds pārvads varētu būt arī vienīgā lielākā infrastruktūras būve, centram nekaitējot. Protams, ātrvilciena būtība jau it kā zaudē, – salīdzinot ar to, ja paiet vienkārši garām pilsētai. Bet RB stacija centrā, tas nav tikai simboliski – nu tas, ka stacija ir pilsētā (nevis malā), tas ir grūdiens attīstībai, tāpat kā 19.… Lasīt vairāk »
Arti, kādi ir argumenti pret Ziemeļu tiltu?
Šorīt jau to kaut kur te rakstīju (vispār mani kaitina šī pagrūti pārskatāmā komentāru sistēma, kad atbildes uz atbilžu atbildēm sazarojas, aizbīdās sāņus un arī prom no tēmas) – http://a4d.lv/…mments/#c30005 – tas ir plānots kā augstais tilts, vismaz 40 m virs ūdens, lai kuģi cauri tiek. Lai vilciens tādā tiktu augšā, tad estakādei būtu jāsākas nezin cik kilometru iepriekš, un tāpat arī upes otrā pusē.
Tas ir vienīgais arguments?
Arti, domāju, ka runa vairāk iet par principu, ka kaut kas tik ļoti svarīgs kā RB notiek bez tiešas arhitektu līdzdalības, publiskas diskusijas un kopējas nostājas. Tu biji pirmais, kas pacēla tēmu, un Ventis ar kolēģiem tikai turpina, veic analīzi un piedāvā priekšlikumus saimnieciski pamatotam trasējumam. Skaidrs, ka tādam projektam kā RB apakšā ir milzīgas biznesa interešu straumes ( ko vien vērts ir konteinera termināla stāsts ) un Venta komandai pretī tiks likta pārdomāta nomelnošanas komanda. Tai vietā, lai ar kolēģi iestātos vienā līnijā un meklētu Latvijas valstij izdevīgāko risinājumu ir liels klusums no arhitektu puses. Tas norāda uz zināmu… Lasīt vairāk »
Miķeli, esmu visumā par to, ka arhitekti izrāda interesi un domas pauž, bet nevajag jau ar to lomu pārspīlēt. Un kāpēc gan iedomājies, ka „arhitektu cunftei” ir kādas vienotas intereses un viedoklis RB jautājumā? Un cik daudzus tas vispār interesē? Kā redzi, arī no šiem komentāriem vien (kas taču nekādi nereprezentē visu vietējo arhitektu „kopienu”) – viedokļi ir gana pretrunīgi, kaut nav šaubu, ka visi taču grib, kā labāk.
Vienotu viedokli var izstrādāt diskutējot, arī šepat. Apskatot variantus un ievērtējot plusus un mīnusus. Lai pieņemtu labāko lēmumu , nepieciešams diskutēt un pieslēgt loģisko domāšanu piedevām atslēdzot visur klātesošo arhitekta ego.
Raksts ir ļoti labi argumentēts, BET – ja tas paliek tikai A4D lapā, tad tam nav lielas jēgas. Lai kaut ko ietekmētu un panāktu rezultātu, vēstule ir (bija!!!!) jānosūta Satiksmes ministrijai un Vides pārvaldības valsts birojam – VPVB (vēlams IVN publiskās apspriešanas termiņā). Šī institūcija dos slēdzienu par ziņojumu. Ir saņemti ļoti daudzi iebildumi, un iespējams, ka IVN termiņš varētu tikt pagarināts un piedāvātie varianti noraidīti. Lai nenotiktu šūmēšanās tikai savā mājas lapā, vajadzētu ļoti ātri noformulēt LAS viedokli – negaidot kongresu un nosūtīt Satiksmes ministrijai. LAS Padome – angļu džentlmeņu kluba biedri – tak saņemieties un beidzot izdariet kaut… Lasīt vairāk »
"Latvijas Republikā ar plānošanu nodarbojas arhitekti, nevis dzelzceļnieki."
Ar plānošanu nodarbojas plānotāji nevis arhitekti. Protams, no šeit lasāmajām ambīcijām var noprast, ka iespējas gadījumā klātesošie arhitekti labprāt piedāvātu savu ekspertīzi arī saistībā ar citām saimniecības un valsts pārvaldes nozarēm.
Sūri lasīt tik kategoriskus pārspriedumus un secinājumus par telpisko plānošanu, infrastruktūru un ekonomisko lietderību no arhitektiem, kuru profesionālā pieredze vairumā gadījumu robežojas ar dažām sabiedriskām un dzīvojamām ēkām, interjeriem un savrupmājām (diplomdarbi Rīgas Politehniskā institūta un Rīgas Tehniskās universitātes programmas ietvaros neskaitās).
Pilsoniskā nostāja un entuziasms ir apsveicama parādība, tomēr populisms ir kaitīgs.
Arhitekta sertifikāts ir pamats darbam visās arhitektūru ietverošās nozarēs – tai skaitā pilsētplānošanā. Plānotājs vai būsim precīzi teritorijas plānotājs ir nesen parādījusies un valsts profesiju klasifikātorā apstiprināta profesija, kuru iespējams apgūt Latvijas Universitātē 2 gadu laikā. Arhitekti dažreiz mācās 5.5 + 1.5 gadus un kompleksi apgūst pilsētplānošanas paņēmienus, kas ir pavisam cits līmenis kā teritorijas plānošana. Daudzi strādā Rīgas Domē jau 20-30 gadus un pazīst drēbi daudz labāk par britiem, kuri ir tādi viesmākslinieki ar paaugstinātu honorāru. Tā kā nevajag maldināt sabiedrību – arhitekti ir bija un būs vispusēji izglītoti speciālisti, kuriem ir pilnas tiesības spriest par tāda projekta kā… Lasīt vairāk »
Diez vai šeit būtu jāpierāda, ka ir tāds arhitektūras virziens, kā pilsētplānošana (urban planning, town planning… ) un arhitektūras dižgarus vienlīdz interesējusi gan pilsētas struktūra, gan pieminētie interjeri. Taču pasaule ir mainījusies un pilsētas vairs neplāno atsevišķi ģēniji – tas ir daudznozaru komandas darbs. Diemžēl mūsu arhitekti ( arī mācību iestādes, tai skaitā RTU) ir norobežojušies no šiem procesiem, tādēļ ģeogrāfi un transportnieki ir pārņēmuši iniciatīvu. Taču tie arhitekti, kurus interesē pilsētplānošana, paši meklē kontaktus, studē informāciju, brauc mācīties. Mūsu, arhitektu, problēma ir ambicioza norobežošanās no apkārtējā un nevēlēšanās paskatīties uz lietām kopējā kontekstā……
No otras puses – kopējais konteksts nav iespējams bez arhitektu – pilsētplānotāju piedalīšanās, nerunāsim par tādām piezemētām lietām kā Rīgas Attīstības plānu, kuru uz "ātro" izmainīt diez vai būs iespējams. Varbūt precīzi būs teikt arhitekti ir "norobežoti" un gadījums ar RB ir spilgts piemērs.
Par lietu balansu Piemēram, 1000-šiem cilvēku katru dienu ar 11 un 6 tramvaju nevar aizbraukt līdz Centraltirgum un Autoostai! Cilvēkiem, kuriem tas tiešām būtu svarīgi! To sakārtot nemaksā faktiski neko… a šeit cilvēki ir gatavi maksāt miljardu un izārdīt pus pilsētu lai tajās retajās reizēs, braucot ārpus valsts ietaupītu pāris minūtes… Mja Grūti noticēt, ka ātrvilciena trase tiek uztverta kā instruments lai nojauktu sev netīkamas ēkas, lai atbrīvotu cilvēkus no dzīves pie-sliežu graustos, lai pārtaisītu ceriņu smaržu ielas par kaut kādu “uber-nākotni” japāņu stilā… mja Par cīņu: Es personīgi nevienam nekādas vēstules nerakstīšu, jo man nav aicinājums cīnīties ar sistēmu,… Lasīt vairāk »
Venti,
Vai visaa tajaa informacijaa kurai esi izracies cauri kaut kur pavideja ari dati par to kadas ir finansejuma proporcijas? Respektivi, cik ES un cik vietejas naudas?
Cik nu mēs tur pāris dienās varējām izurbties un neesmu arī finansists, bet: LV finansējot vismaz 15% (“vismaz” laikam nenozīmē “automātiski”). Ir pieejami britu veiktie ekonomiskie aprēķini risinājumam bez lidostas savienojošās trases. Vislabākie rezultāti esot gaidāmi Igaunijā, vairāk staciju (Tallina un Pērnava), lielāks pieprasījums pēc kravas pārvadājumiem un zemākās būvniecības izmaksas, jo NAV NEPIECIEŠAMAS LIELAS BŪVES” Kopējās LV trases izmaksas bija ~1.2-1.3miljardi eiro (bez lidostas 72km loka). Ja tagad pieskaitam Lidostas loka izmaksas tad, rupji ņemot x2 (nav obligāti jāpiekrīt). Vēl tāds punkts attiecībā uz ES finansējumu un izmaksām, tas gan par kopējo RB: “…Atbilstošais EIRR ir 9,3 %. Tomēr… Lasīt vairāk »
Skaidrs. Nu un tad jau tas gaivenais jautajums – vai par lidostas pievadu bus 100% jamaksa no vietejas naudas?
Protams, ka nē. Tikai, kā jau noprati – viedokļi atšķiras ko nozīmē “jāmaksā”, kas tiek saprasts ar “lidostas pievadu" vai " lidostas un RB savienošanu vai nesavienošanu” un ko katrs saprotam ar gudru ES fondu naudas izmantošanu un pilsētas postīšanu ar svešķermeņa infrastruktūru ar ES fondu palīdzību.
Nu jau ta bilde paliek skaidraka. Arvienuvardsakot, ta ir lidzeklu apgushana samera lielos apjomos. Lielos vilcienos, ja uz to visu skatas, varetu pat teikt, malachi puishi, bet ja pavero tas detalas… Diez, kada butu sabiedribas videja pilsona attieksme, ja shads planojums butu jaapmaksa no vietejo nodoklu maksataju naudas? Vai tas samera apatisko pilsoni maz spej iekustinat? Var but pie visa jau ir pierasts un brinumu neviens vairs negaida? Kamer netiek pasa maja jaukta nost, sabiedriba nereage?
Vienlaicigi, Venti…jautajums pardomam – kas apmaksatu "lena vilciena" atzaru? Vai ES? Man liekas, ka shi tema ir daudz sarezgitaka, ka varetu skist.
Piekrītu, ir sarežģīti, es jau tikai cenšos saprast un to grūti izdarīt skatoties uz kartē sazīmētām līnijām, nevis ekonomisko pamatojumu. Bet: Par ES fondu izmantošanu: Ja tev piedāvātu šķērsām cauri dzīvojamai istabai izbūvēt notekcauruli par 15% no pašizmaksas, Tu piekristu? Ja nemaldos katrai investīcijai pamatā ir divas puses – izmaksas un ieņēmumi. Pieņemu, ka lielākas izmaksas automātiski nenozīmē lielāki ieņēmumi. Mēs takš saprotam, ka ieņēmumi ir atkarīgi no tā cik efektīvi ir ieguldījumi. Cik efektīvi ir dublēt esošu dzelzceļu ar tiltiem un tuneļiem, ja no tā pasažieru skaits nemainīsies? Un ja sapratu pareizi, tad kravu satiksme – uz šo posmu… Lasīt vairāk »
Nu ja…ari es te megjinu pa burtinjam sasiet to bildi kopa. Mana gadijuma nav bijusi izdeviba tikt uz to sabiedrisko apsprieshanu un pat nav nacies tas “pukainas tantes” apskatit televizora. No ta ko es lasu sheit un biku vel citos portalos, seviska skaidriba nerodas. Vienlaicigi gan var nojaust, ka reti kuram kas ir uz vietas ir daudz lielaka skaidriba ka man. Ta nu es meginu te saprast, kas tas ir par kustoni, kas ar to burvju makslinieka galdautu nu ir apklats.
Mik! Ja vēlies saprast, ielec bingmapā un apceļo Rīgu. Sāc virtālo ceļojumu ar ātrvilciena trasi no kādreizējā Ērgļu sliežu ceļa koridora. Atceries noteikumus, esošo elektrovilcienu trasi mēs neizmantojam un to šķērsojam divos līmeņos, braucam uz Centrālstaciju, tad Lidostu un tālāk cauri Vētras ciemam, bet šeit jau vari neiespringt. Un neierobežo sevi fantāzijās, maksājam takš tikai 15% – kāpēc ne divlīmeņu peroni Centrālstacijā? Kāpēc neienirt zem Āgenskalna vai kur citur un kāpēc nekompensēt tranzītniekiem nozagtās 35min ar aizraujošām panorāmas estakādēm? Interesanti kurā brīdī sapratīsi, ka kaut kas te nav kārtībā. Un sevišķi nepaļaujies uz tām ļoti platām sliežu ceļu teritorijām, jo… Lasīt vairāk »
"Esoša maršruta redakcija Latvijas iedzīvotājiem nenes nekādu jēgu, es pat nespēju to nosaukt par infrastruktūru uzlabojošu. Aizbraukt uz Kauņu, ko tur var darīt – neko. Aizbraukt uz lidostu ( ja varēs) to es izmantošu, aizbraukt uz Tallinnu – ar mašīnu ir ērtāk. Mūsdienās var arī aizlidot uz Tallinu, 30min. Toties Igauņi brauks sauļoties no Tallinnas uz Pērnavu, turklāt ar ātrvilcienu. Pērnava viņiem tas pats, kas mums Jūrmala" CITIEM VĀRDIEM – Rail Baltica ies cauri Latvijai un tikai…………..
pa 2 stacijām, Latvijā arī vajag staciju…. kaut Jelgava, Bauska? Bet pa atzaru uz lidostu, lai kursē vietējais vilciens, tādu līkumu… un tas maksā miljardu Euro???? + Mārupes mafija uzvārīsies….
Skatījos ir RB vēlāk atzars Uz Ventspili ar apm. 38 000 iedzīv, bet uz Liepāju ar 80 000 iedz. NAV!!!??? Vai atkal Lemberga faktors?
Un tomēr- ja jau nu te daudzi pasākuši viedokļu pļurālismu sēt, atgādināšu kādu ideju, kas, lai arī publicēta, neminos, ka būtu saņēmusi kādu pamatotu kritiku vai noliegumu. Vai vispār- analīzi. Vismaz- nav gadījies manīt. Manuprāt- nepelnīti. Pamatpieņēmumi: 1. Rīgai lāga neiet ar sabiedrisko satiksmi perifēriju sasaistē- lielākā daļa maršrutu nevajadzīgi pieblīvē centru. 2. Rīgai metro nesanāca (un varbūt labi, ka nesanāca, kaut daži atļaujas pacelt balsis) 3. Rīgai tā kā tā ir esošs dzelzceļa pusloks. Tas varētu derēt, ja būtu loks. Bet nav. 4. Rīgai tā kā tā vajadzīgs jauns tilts ziemeļos. Varētu uz tā uzlikt arī sliedes un loku… Lasīt vairāk »
"…Neils radiointervijā īpaši uzsvēra, ka viņa uzdevums ir plānot RB, nevis visādas tur citas iespējas, liels punkts."
Vai tiešām tā teica un pat īpaši uzsvēra?
http://lr1.lsm…nas-nos.a49755/
@10:05
(Un tas nav pārmetums viņam, bet fakta konstatācija)
Gribu pievienoties Artim, jo es arī neredzu pamatojumu jaunai stacijai. Esošā atrodas stratēģiskā vietā, lai arī, manā skatījumā un ne tikai, visa Stacijas, Autoostas, C-tirgus teritorija prasa vienotu attīstības redzējumu restartējot infrastruktūru ar uzlabojumiem ST un gājējiem. Par ziemeļu šķērsojumu, RB trasi un Rīgas pasažieru dzelzceļu: Galīgi nav man jāpiekrīt un iespējams sarunāšu teorētiskas muļķības, bet, es pievienojos idejai, ka vislielākais ieguvums Rīgas vilcienu satiksmes attīstībai (un Rīgas pilsētai) būtu ja izdotos atslogot pilsētas centru no ostas kravu tranzīta. Kādi būtu ieguvumi – pirmkārt pazustu buferzonas, milzīgas jaunas teritorijas (Eiropā ir daudz labu piemēru, kur kravu transporta infrastruktūras platības pārtop… Lasīt vairāk »
Par staciju Tev varētu piekrist Venti, kaut gan Skanstes ielas apkārtnē dabīgi veidojas Jaunais Rīgas darījumu centrs + tajā rajonā plānota Laikmetīgās Mākslas muzeja ēka. Izskatās, ka tieši tur būs Rīgas mazstāvu Manhetena, jo nauda šo rajonu mīl. Tas protams ir diskutējams jautājums. No ostu kravas tranzīta tiktu atslogota arī Andrejsala un tas vienam no tēviem varētu patikt, savukārt otrs tēvs iegūtu strauju vērtības kāpumu Spilves pļavās ar iespēju arī tur izvietot loģistikas centru. Sasaiste dzelzceļš-osta-Spilves lidosta-kravu termināls nav tā sliktākā. No Salaspils loģistiku var pārcelt arī uz brīvostas teritoriju. Visā pasaulē katru dienu tiek atrisināti daudz sarežģītāki inženiertehniski projekti… Lasīt vairāk »
Cik sapratu, tad Salaspils priekšrocība ir novietne, ja tā var teikt – apvedceļa loka centrā un saikne ar visiem valsts nozīmes autoceļiem. Bet nu, es ne visai ticu, ka RB atbildīgās personas ir tendētas uz tik radikālu trases pārveidošanu un laika grafiks uzliek savus ierobežojumus. Varam, protams pafantazēt…
Vieta protams ir stratēģiska, tomēr apvienojot visu vienkopus veidotos transportēšanas laika ieguvums un arī osta augtu daudz straujāk, izzustu viens lieks pārkraušanas posms. Ar to laiku ierobežojumu – tā ir Latvijas slimība, bez apdomāšanas un labāko variantu meklēšanas daudzas lietas mēs izdarām dārgāk un nepārdomātāk un tad brīnamies par igauņiem, kuru mentalitāte ir daudz savāktāka. Tā ir iekārtots mūsu arhitektu prāts – lai domātu radoši un loģiski un protams arī pafantazētu 🙂 Citādi dzīve būtu pavisam neinteresanta…
Faktiski daudz labāka ideja par esošo un arī realizējama bez īpašas Rīgas pārrakšanas. Tā varētu atrisināt tik tiešām daudzas Rīgas problēmas. Viens mīnuss ka tās pļavas laikam pieder Šleseram. Plus, ka blakus ir Spilves lidosta, ko tad varētu izmantot ķīnieši saviem kravu pārvadājumiem. Šis šķiet visoptimālākais variants ja domā 100 gadus uz priekšu. Tilta būvniecību gan vajadzētu neuzticēt vietējiem, citādi atkal sanāks mazliet šķeibs. Es balsotu par šo ideju.
P.S. Un ģeoloģija nav RB plānotāju redzespunktā pašlaik. Tā kā to kreņķi var uzreiz atmest;-)
RB stacija Skanstes ielas/Ganību dambja rajonā jau savulaik bija Rīgas plānos (arī ostu, vienalga kurā Daugavas pusē, šāds izkārtojums līdzētu apkalpot), taču nu jāatzīst, ka tas tāds izaugsmes laikmeta scenārijs. Ciešāk īstenībā balstītajos plānos un prognozēs nekādu lielu ilūziju par kaut cik vērā ņemamu Rīgas augšanu tuvākajās desmitgadēs vairs netiek runāts. Līdz ar to tāda stacija paliktu ārpus centra, perifērijā, konkurētu ar esošo, kas nīktu vēl vairāk. Doma par habu esošās stacijas ietvaros, kas tiek pausta jaunajā RB plānā – tam tomēr vairāk šarma. To pašu iemeslu dēļ, ka Rīgas iedzīvotāju skaits nav pietiekami ievērojams, arī īpaši intensīvāka sabiedriskā satiksme,… Lasīt vairāk »
Paceļams un nolaižams tilts ir aprobēts jau no karalienes Viktorijas laikiem Anglijā. Neredzu lielas problēmas pie mūsdienu tehnikas sasniegumiem ieviest ko līdzīgu.
Pretruna tajā ka ja nan plānota Rīgas augšana, tad kādēļ dzīt cauri pilsētai RB trasi un runāt par Baltijas metropoli? Neviens mežoņiem tuksnesī taču dzelzceļu nepievelk ja tur naftas vai citu derīgu lietu nav? Neviens Eiropā ar 3 miljardiem nesvaidītos, ja neparedzētu reģiona attīstību, tai skaitā Rīgas.
Rīga jau ir Baltijas metropole, runā vai nerunā. Tas, ka pilsētas iedzīvotāju skaits būtiski nepieaug, – tas neatceļ plānus padarīt to labāku un ērtāku, resp., – attīstība nenozīmē tikai augšanu plašumā. Kompaktas pilsētas interesēs ir uzlabot esošo galveno staciju un apkārtni, nevis būvēt jaunu nomalē.
Dzīve parasti mūsu plānus koriģē, mēs nezinām kāda būs Eiropas imigrācijas politika un kāda loma piešķirta tajā Latvijai. varētu būt interesanti, nekur Eiropā nav tādu teritoriju ar tik mazu iedzīvotāju blīvumu, tādēļ arī starp citu varbūt RB tiek projektēts. Savukārt kompaktas pilsētas interesēs būtu atslogot centru gan no kravu plūsmām, gan izveidot jaunu kompaktu multimodālu transporta mezglu, kas apvienotu dzelzceļu, autobusu satiksmi un varbūt avio satiksmi ar atzaru uz pilsētas centru, varbūt pat pie lidostas, varbūt Skanstes ielas rajonā. Esošā dzelzceļa līnija ir krievijas impērijas paliekas un sadala pilsētu divās daļās. Savukārt esošā stacija ir pārvērtusies par ORIGO un mēģināt… Lasīt vairāk »
…nekur Eiropā nav tādu teritoriju ar tik mazu iedzīvotāju blīvumu… Somija,Igaunija, Zviedrija, Norvēģija, Islande ir ar vēl mazāku blīvuma, ja kas…. Nerunāsim par Štatiem, Kanādu, Austrāliju un Jaunzēlandi ( Centrāl Āziju, Krieviju neminēsim). Visā šajā argumentu un kontrargumentu batālijiā, varu tikai pateikt , ka skatīt piemērus no džapiem, Dkorejiešiem , holandiešiem, vāčiem, francūžiem, britiem ir stulbi, jo: 1. Iedzīvotāju blīvums augstākminētajās nāciju valstīs ir 3-8 reizes lielāks kā LR. 2. IKP per capita šajās valstīs ir 2-3 lielāks, kā LR 3. Visā Baltijā tas koncentrējamais piķis ir salīdzināms ar kādas vidējas lielpilsētas piķi(ko tas nozīmē šāda mēroga infrastruktūrām, ceru neviens… Lasīt vairāk »
Renār, skaidrs ka nauda jāpgūst. To var apgūt: 1. Pārdomāti, izdiskutējot labāko variantu. 2. Sasteigti, zīmējot shēmas bez priekšizpētes un kaut kādas nākotnes prognozēšanas. 3. Pasūtot visus 3-mājas tālāk ar kontrargumentiem "pats muļķis" un ātri iestumjot masām savu variantu. Pēc šo variantu izvēlēs arhitektiem iegūstāmais labums ( mēs taču arī gribētu piedalīties Goda mielastā ) var stipri atšķirties un savu lielāko KPD sasniegt tieši 1.variantā – gan no cunftes prestiža, gan no elementāras naudas fizikas katra maciņos viedokļa. Salīdzināt sevi pēc varēšanas ar bagātākajām nācijām nevaram, salīdzināt pēc diskusijas kultūras par aktuāliem pilsētplānošanas jautājumiem, argumentu izsvēršanas un lēmumu pieņemšanas, to… Lasīt vairāk »
Varbūt Miķeli gribi teikt, ka EE ir pārcentīgi idiņi, kas ir aizskrējuši ratiem pa priekšu? Pieņemu , ka ne…, Vienkārši LR un LT ir noluņojuši ( katrs gribot izspiest no ES vēl kaut ko savām vajadzībām, LR lidostas bogenu, LT Kauņas bogenu)… un objektīvi laiks ir ierobežots ( kamēr izpirks zemes, veiks sagatavošanas darbus, pat ja izdosies noturēt būtiski neizmainot trases, būs vella steiga uz piķa īsto apgūšanu-būvniecību un zemes izpirkšanu, tie it GADI tāpat). Vienkārši es neredzu būtisku motivāciju pie nosacījuma, ka RB LR trases jārealizē par ES naudu, diskutēt kurš labāks, un kurš sliktāks, jo tam ir par… Lasīt vairāk »
Ja nespējam iecirsties par labāko variantu, tad piedod esam līdzīgi tam tipiņam baltā uzvalkā ar baltajām brillēm un sapnis par cunfti ir izsapņots. Ja tā, tad laikam atliek tikai emogrēt uz valstīm ar augstāku intelekta līmeni, ja nespējam iecirsties šeit RB, tad liekas ir garās diskusijas par Dūri un citām lietām. Tad vajag dāmām atklāti atzīties, ka esam impotenti un bērnus, lasi pārdomātus pilsētbūvnieciskos risinājumus,nespējam radīt. Par ko tad vispār runa iet?
Nu nedomāju ka tā ir taisnība.
Labi iecirtīsimies, so? Būs bezgala labs, rūpīgi izdiskutēts, visas puses apmierinošs variants, Latvija varēs savu infrastruktūras projektu ierakstīt pasaules infrastruktūras risinājumu vēsturē , un ? Kas to realizēs? Ja esam nogulējuši kuģa attiešanu, neviens nav vainīgs, tas tik liecina par tizlumu, savukārt, ja tā vietā,lai lektu kuģī iekšā pa galvu pa kaklu ( diemžēl, tikai tā sanāk tagad ielekt kuģī), mēs izvēlamies labāk to kuģi nolaist uz grunti( ja RB nebūs LR nebūt tam arī EE un LT) tas vēl vairāk pastiprinās to pus seši… Vārdu sakot īsti neredzu cunftes intereses skartas, vismaz pagaidām, jo pilnīgi noteikti uzskatu, ka lai… Lasīt vairāk »
Kas Tev teica ka nav laika? Kāpēc tad organizēt sabiedriskās apspriešanas teātri?
Tad es Tev atkārtošu iepriekš uzdodo jautājumu, Vai EE ir idiņi -ratiem pa priekšu skrējēji, ka RB staciju metu konkursi ir jau pabeigti ar rezultātiem, un cik saprotu arī pašas struktūras projekts jau sāk savu skaņošanas gaitu?
Otrais ir jautājums pa tēmu, lai nomaskētu savu notizlošanos-gumijas stiepšanu, LR realizētāji organizē formālas sab.apspriešanas, kaut tām bija jābūt pulka agrāk.
Nu cik nu zinu arī pašu startu LR (ari LT) tīmi(valsts pārstāvji) bija krietni nokavējuši, kaulēdamies ar ES, savukārt beigu termiņu neviens nav atcēlis un netaisās atcelt, tāpēc arī "pokazuha" sab.apspriešanā.
Tas nozīmē Renār ka arhitektu cunfte atbalsta pokazuhu jeb sabiedrības līdzdalības ignorēšanu, pamatojot to ar laika trūkumu un to ka igauņi elpo pakausī? Kaut kas te neštimm ar labas pārvaldības praksi. Kaut kas te neštimm ar arhitektu kā sabiedrības racionālas dzīves vides plānotāja tēlu. Tas viss vairāk velk uz tādu amatierismu, Tev tā nešķiet?
Šo ideju kādā raidījumā proponēja arī ušakovs, ja tas jūs nebiedē. Varbūt sametieties autoritāti un paudiet projekta virzītājiem
Vienbrīd ienāca doma prātā, ka varbūt vajag tādu atsevišķu rakstiņu, kurā tad apkopot saites uz visiem nozīmīgākajiem ar RB lietu saistītajiem resursiem, – nu tādējādi līdzot tiem, kam tas interesē vairāk. Taču šeit rakstiem ir tā lieta, ka jauniem klāt nākot tie tāpat aizslīd no pirmās lapas, pagātnē, arhīvā. Kaut, manuprāt, meklēšanas un atrašanas iespējas A4D arhīvā tomēr ir gana ērtas. Pagaidām komentārā. Rail Baltica Latvijas projekta mājas lapa – http://railbaltica.info Tur ir PDF kartes, piem., Rīgas daļaTe – jēdzīga RB Latvijas kopskata karte – ērtāka un vieglāk kustināma, nekā tā, kas pieejama uz Google kartes bāzes RB plānotāju (Neils… Lasīt vairāk »
Visā pasaulē kravas pārvadājumi dotē pasažieru, tāpēc arī mums naudu kāds dod. Ekonomiskais pamatojums šim projektam no pasažieriem nav iespējams, tāpēc tas tiek nosaukt publisks un ģeopolitisks. Projektējot aizmirsti loģiskais Ziemeļu tunelis un citi jau trasēm rezervētie loģiskie maršruti. Šoreiz visu nosaka ieplānotā nauda (Krievu sala, lidostas aviokravas) zem kā tad paslauka apakšā Pierīgas novadus, Āgenskalnu utt. Skumji, ka nauda prevalē..
Paskatieties jūtubē Mārupes apspriešanu un visi jautājumi zudīs.
Piekrītu Tev pilnībā – dominē zemtepiķa intereses un izskatās ka projekts tiks bīdīts ar spēka metodēm, apklusinot visus. Trīs resnie runči sen nav Kitcat saņēmuši no valsts budžeta.
Paldies!
Lai nav jāmeklē, atbildēšu šeit – beigās. Arti, lūdzu – nav nekāds mans, nav mūsu grupas vai “austrumu gudro” variants. Tas būtu, kā minimums naivi. Ir britu kompānijas AECOM gala ziņojums, kurš pieejams RB mājas lapā (shēma Rīgas savienojumam gan izņemta ārā, bet tā ir apskatāmas Tavā decembra rakstā) un kurš ir klajā pretrunā ar, es atvainojos – “no gaisa” nokritušo lidostas loku. Ir arī lidostas savienojuma projekta iecere (iekļaujot to esošajā dzc infrastruktūrā), kurai ir veikta ietekmi uz vides novērtēšana. Komunikācijas forma – ir dialogs un ir diskusija. Dialogs ir kad visas ieinteresētās puses sēž pie apaļā galda un… Lasīt vairāk »
Šeit gan Venti Tev ir obligāti jāpiekrīt, jo izskatās ka pieslēgušies projektam ir šādi bāleliņi :-€
Duļķainos ūdeņos zivis ķeras labāk. Kā pamanīji arī šeit paspīdēja pa frāzei, ko ta arhitekti saprot no tautsaimniecības. Tas tādēļ ka daži no mums varētu arī saprast kas zem kuriem bilances posteņiem ieslēpts.
Tev taisnība-tehniski ekonomiskais pamatojums ir primārais, lai vērtētu šādu investīciju projektu. Kur starp citu Ingurds un AS palicis? Būtu interesanti un vērtīgi zināt viņu domas, arī Pēteris un Andrejs…
Parīt projekts jānodod, nav laika bazarēt. Ātri izskrienot cauri diskusijai varu teikt sekojošo:
1. šķiet, ka visiem skaidrs, ka esošajam attīstītāju piedāvājumam ir ntie mīnusi
2. tam noteikti ir iemesli, man tie nav redzami, nedomāju, ka tur kāds apzināti ar speciālu sabotāžu nodarbojas uzprojektējot kautko cik vien iespējams slikti
3. Demokrātiskai apspriešanai neticu, bet piezvanīt Neilam un izsaukt uz tepiķi varētu – vai ir nobriedusi cunftes iniciatīvas grupa?
Jā, vēl par laika grafiku. Šis nu ir tas gadījums, ka projekts ar nerealizētu posmu caur LV netiks būvēts, tāpēc mierīgi varam Eiropai pateikt nē – tā nedarīsim, vai nu sakarīgi, vai ejiet taisni ar savām 2līmeņu estakādēm.
Paldies. Lai veicas ar projekta nodošanu. Par laiku pilnībā piekrītu, bez Latvijas nekas nenotiks.
džeki, jūs atkal esiet pārlieku uzbudinājušies.. ņemam to ko dod, ja nekas nenotiks- nekas nenotiks
Tas ir tā . Kad dod, tad ņem , ja sit , tad bēdz. Ar šo var tikt tālāk par Miķeli, kurš mēģina galvu bāzt euro strautā. Kas zin, kādi akmeņi tur var gadīties, tādēļ drošāk nodot grožus Sīļu Andim, kad beigs projektēt, runās ar pašu viedo, lai neiznāk , kā ar būvniecības likumu, kur domāt par arhitektūru ieteikts ar lēmējtiesībām apveltītiem un projektu procesi arhitektiem būs noformēt ar neskaitāmu veidlapu kilogramiem, ko arhīvos likt, lai nākotnes cilvēkiem būtu darbs pie senču gudrības pārbaudēm.
https://linkai…umu-ar-lidostu/ 1.Runa Venta un kolēģu rakstā neiet par nepieciešamību RB savienojumam ar lidostu, bet par cenu un labāko trasējumu. 2. Ne Viļņā, ne Tallinā nav paredzēts, ka RB iziet cauri pilsētas centram, pāriet pāri vienīgajam tiltam pār Daugavu, prasa plašu teritoriju attīrīšanu no uzbūvētām būvēm ( ar kompensācijām ) uz 4-5 km pazūd tunelī 40-50 m dziļumā ( kas nav iespējams vienkārši krituma dēļ ) , un līganā gaitā izbrauc cauri Latvijas vidusslāņa grūti nopēlnītās privātmājas pagalmam. 3. 20 un 15 min ietaupījums pasažieriem no Lietuvas un Igaunijas izmaksās gluži apaļu summu. Varbūt ir vērts padomāt pašiem par sevi? 4.Pirms… Lasīt vairāk »
https://linkaits.wordpress.com/
Linku vajag iekopēt meklētāja lapā ….
Paldies par rakstu. Kamēr domāju par atbildēm, redzu, ka Gatis Pāvils šajā blogā jau faktiski visu ir pateicis par RB līnijas filozofiju un nepieciešamību. Tāpēc vien daži precizējumi par rakstā minētajiem apgalvojumiem. 1. RB trase uz lidostu izmaksās 1,16-1,93 milrd eiro. Pat lielākie līdzšinējie projekta kritizētāji Mārupes novadā ir spējuši saskaitīt nepilnus 500 milj eiro, bet arī šis cipars ir stipri pārspīlēts. Lielākie izmaksu posteņi ceļā uz lidostu ir tie, kas būtu arī tad, ja trase neturpinātos pāri Mārupes pļavām: centrālās stacijas mezgla rekonstrukcija (ap 70 milj), tilts pāri Daugavai, tunelis Torņakalnā/Āgenskalnā – jebkurā no alternatīvām ir jārokas zem zemes,… Lasīt vairāk »
Paldies par izsmeļoš atbildēm. Pamatjautājums – kāpēc ne Ziemeļu šķērsojums, kāpēc ne 2.tehniski-ekonomiskie aprēķini divām vienlīdz spēcīgām koncepcijām, kuras ieteikuši arī angļi? Kurš pieņēma lēmumu virzīt RB trasi cauri centram bez konsultācijas ar Latvijas arhitektu savienību? Un kāpēc arhitekti šoreiz atstāti aiz borta? Personīgas šaubas, ka arhitekti sabojās RB plānus? Vai bija konsultācijas ar RTU APF mācībapēkiem Pilsētbūvniecības fakultātē? Ja nebija, kāpēc?
Ziemeļu šķērsojums tika apsvērts un atmests kā pārāk dārgs- ja to iekļauj tad trases izmaksas dubultojas un būtiski pārsniedz Baltjas valstīm pieejamo ES finansējumu.
kādi bija cipari? Būtu interesanti uzzināt arī eventuālo risinājumu uz kura balstījās aprēķini? Ko nozīmē dārgs? Lētas lietas nekad nav labas.
Ir inženierrisinājums skiču līmenī, tāmes, aprēķini? Ja nav, lēmums pieņemts uz minējumu pamata un tā ir slikta prakse, lai neteiktu amatierisms.
Vai bija konsultācijas ar Rīgas Domes pilsētplānotājiem? Ja nebija, kāpēc? Vai tiešām ir doma kaut ko uzspiest sabiedrībai bez fokusgrupas veidošanas kurā bez arhitektiem-pilsētplānotājiem, jāatrodas arī ostas pārstāvjiem, lidostas pārstāvjiem, dzelzceļa vadībai. Nepieciešams taču ņemt vērā visu viedokļus? Demokrātija taču domāta ne tikai zilajiem ekrāniem, bet tā darbojas arī ikdienas līmenī. Vai ne tā?
P.S. Senais latviešu teiciens – septiņreiz nomēri pirms nogriez, varētu būt īsti vietā. Izvēlei jābūt no vairākiem variantiem nevis viena. Divi angļu varianti + Venta un kolēģu, ar visiem skaitļiem būtu pamats labai diskusijai. Neesam tik bagāti lai varētu atļauties strebt karstu putru. Laiks augt apspriešanas kultūrā ne degradēties.
Es varbūt uzrunāšu uz Tu, cerams tā nebūs problēma. Vai ir cipari sekojošiem izmaksu posteņiem: 1. Loks caur Rīgu – 1 km sliežu ceļa izmaksa x garums? 2. Origo nojaukšana – būvniecības izmaksas + kompensācija. 3. Stokman , tas pats. 4. Jauna autoosta + kanāla nesošās konstrukcijas. 5. Jauns tilts pār Daugavu blakus vēsturiskajam. 6. Vai tiešām jauna stacija tikai 70 Mio EUR? Cik kv.m. un kāda vidējā kv. m izmaksa? 7. Āgenskalna tuneļa izmaksa? 8. Lidostas stacijas izmaksa. 9. Kompensāciju lielums Mārupes mājsaimniecībām. 10. Projektētāju honorārs x 5%. 11. Jauna piepilsētas trases elektrifikācija un transformatoru stacijas izbūve. 12. Grunts… Lasīt vairāk »
13. Jauna vilciena estakāde esošās elektrovilciena līnijas šķērsošanai Krustpils ielas galā;
14. Esošo sliežu un kontakttīklu pārbūve (pārnešana) no Krustpils ielas pieslēguma līdz pat Centrālstacijai;
15. Izbraucot no Āgenskalna tuneļa līdz pat Lidostas pagriezienam, blakus esošajam jāizbūvē jauns sliežu ceļš (daudzviet maršruts atrodas uz privātīpašumiem);
Miķel, bet objektivitātes pēc – lidostas stacija jābūvē anyway, arī jauna stacija Stopiņu mežā (drīzāk gan segts perons), iespējams arī sliežu posms pa apvedceļa koridoru būtu pamatots, ja tas ietu līdz ostai.
16. Vēl viens tilts pār Daugavu kravu plūsmām, ja tās neved caur centru.
P.S. Venti, bet protams. Vienīgi, lai pieņemtu pareizo lēmumu, jāsalīdzina skaitļi, jāredz biznesa plāns ( ne tranzītnieku bet Rail Baltic ) un tad jāpieņem lēmums. Tā darītu pragmatiski ļaudis, ne karstas putras strēbēji.
Nedz Origo, nedz Stockmann nav nost jājauc. Kaut gan ļoti gribētos… nu kaut vai nojaukt to savdabīgo stāvvietu tirgus pusē. Jauna/rekonstruēta autoosta būs ar vai bez RB.
Mazliet loģikas Tāli: 1. Esošā dzelzsceļa tilta ietvaros savienot divus sliežu platumus neizdosies. 2. Jābūvē jauns tilts, visdrīzāk blakus esošajam dzelzceļa tiltam. Kurā pusē? 3. To lems izsludināts konkurss, bet visticamāk Akmens tilta pusē, jo: – pirms kara šeit jau atradās dzelzceļa tilts ( skat. vecie dzelzceļa tilta balsti ), – viesiem, kas ieradīsies Rīgā ( jeb Ceļiniekam ) pavērsies skats uz Rīgas panorāmu – Nac.bibliotēku, Rīgas Manhetenu, Vecrīgu u.t.t. Mēs taču negribam viesiem rādīt pagalma sētas pusi – neapbūvēto Zaķusalu, smirdošo tirgus kanālu u.t.t, – arhitekti VKPAI ir konsekventi, tādēļ tilts visdrīzāk būs nevis vecā replika, bet modernās konstrukcijās,… Lasīt vairāk »
Miķeli, tu ar tādu grafomāna pieeju esi daudzus rakstus un tēmas noslīcinājis savu komentāru jūrā. Nudien ieteiktu censties būt lakoniskākam, – tas nāktu par labu pašam, gan arī – lasītājiem, – šaubos vai daudz ir tādu, kas jaudā izlasīt visu tavu rakstīto. Savukārt šie tavi spriedumi manuprāt jau apgāzti kaut kur iepriekš rakstītajā, – katrā ziņā, – loģika saka, ka RB sliedēm Rīgas centrālajā stacijā vajadzētu būt tirgus pusē, attiecīgi, ja nu nonāk līdz tiltam, – tad tam jābūt Zaķusalas pusē, resp. augšpus esošā dzelzceļa tilta. Par to pašu tēmu (lidostas virzienu) turpinot, – šķiet, kaut kur te apgalvoji, ka… Lasīt vairāk »
Arti, par grafomānu neviens vēl nav saucis, paldies par komplimentu. Parasti cenšos iekļauties kādos loģiskos punktos. 1. To, ka dzelzceļš varētu būt tirgus pusē saka Tālis, nevis VKPAI, kurai taču ir kāda teikšana UNESCO vēsturiskā centra ietvaros? Nav bijis ne ideju konkurss, ne akceptēts trases skiču variants. 2. 5 km vai 2km tunelis? 5 km tunelim kritums uz 40m būs 1m, savukārt 2 km tunelim sanāk 2m. Tev liekas, ka tas ir normāli un jāizvēlas 2 km tunelis? 3. Tas, ka Tālis jaudā izlasīt un vēl atbildēt ir rādītājs, ka argumentu un pretargumentu izvirzīšana nav gluži zemē metama lieta. Bet… Lasīt vairāk »
Tāli, paldies par konstruktīvo un argumentēto komentāru raksta sakarā. Atļaušos dažus, manā skatījumā būtiskus precizējumus: 1. Mēs balstījā savus aprēķinus uz konkrētu pētījumu, kur ir atsauces uz konkrētiem realizētiem projektiem visdažādākos būvniecības apstākļos. Centāmies nebūt tendenciozi. Lūgums nejaukt! Variantā B nav vajadzīgi ne tilti, ne tuneļi, jo vilciens posmā starp starpmodālo trasi, Centrālstaciju un lidostu izmantotu esošo sliežu infrastruktūru un esošos kontakttīklus (tiesa, ka jāizbūvē lidostas savienojošais posms un posms līdz starpmodālai stacijai). 2.Ogļu vai citām kravām, tāpat kā pasažieru tranzītam Rīgas centrā, UNESCO aizsargzonā, pēc mūsu pārliecības, nav ko darīt. Ja nemaldos ir arī izstrādāti priekšlikumi kravu tranzīta novirzīšanai,… Lasīt vairāk »
Piekrītu par kravām. Nav labi un pie šī jautājuma vajadzēs atgriezties. Lai kā nepatiktu Mārupiešiem, agri vai vēlu kravām jābūt novirzītām pa apvedceļu. Pašlaik tas izskatās laika posmā starp 2030. un 2040.gadu. Tiesa, laiki ir tik dinamiski, ka viss var mainīties…
Un piekrītu par Rīgas vājumu. Diemžēl nekas neliecina nedz par spēcīgu pilsētas attīstības departamentu, nedz galveno arhitektu vai transporta plānotāju korpusu pārskatāmā nākotnē. Tāpēc neredzu pamatu Jūsu optimismam par pārmaiņām.
Var tikai apbrīnot Linkaiša vēlmi precizēt Railbaltic attīstītāju viedokli: 1.Nejauši vai arī precīzi –loks uz lidostu izmaksās vairāk par miljardu eur? ‘’Projekta kritizētāji’’ mārupieši patiesībā palūdza ekonomisko pamatojumu pirms sabiedriskās apspriešanas, nevis paziņot ka tā tāds vēl nav gatavs. Kāds nav izpildījis mājas darbu. Zinām mēs Latvijā tiltu un tuneļu izmaksas… 2.Beidzot kāds runā atklāti par Krievu salas attīstību un sasaisti ar kravu transportu un RailBaltic. Visi pārējie klusē, kā Z-Korejā. 3.Problēma jau nav nosaukumā, bet pieturvietās. Kāda atšķirība, ar kādu ātrumu vilciens caurbrauc pilsētas? Ātri vai ļoti ātri? 4. Satiksmes eksperts neredz atšķirības tuneļos un tiltos. Tie sadārdzina projektu!… Lasīt vairāk »
Kas tie tādi par pasažieriem, kas vēlētos atlidot uz RIX un tad pārsēsties ātrajā RB, lai dotos… uz kurieni? – Tallinu, Kauņu? Taču šajās pilsētās jau ir savas lidostas – tad kādēļ neplānot lidojumu pa taisno uz turieni? Kādēļ ir jāpārsēžas no lidmašīnas ātrvilcienā? Cik ir šādu pasažieru? Latvijā citas RB pieturas, uz kurām varētu būt kāda interese braukt, nav paredzētas. Cik RB tā saucamais "savienojums" ar vienu pieturu centrā ir ērts rīdziniekiem (kas taču, jādomā, lielā mērā ir RB un RIX mērķauditorija?) 90% rīdzinieku būs ātrāk un lētāk aizbraukt mājās uzreiz ar taxi, jo puse rīgas dzīvo blakus lidostai… Lasīt vairāk »
Kas tie tādi par pasažieriem? Ieteiktu saskaitīt galamērķus no Rīgas, salīdzināt ar Tallinu un Kauņu, paskatīties lidojumu biežumu uz katru no galamērķiem un tad izdarīt secinājumus. Jau pašlaik daudzi caur RIX lido uz TLL un VNO. No aviācijas viedokļa lidojumi uz Kauņu un Tartu airBalticam bija nerentabli un tika slēgti. Pašlaik tos aizvieto airBaltic bezmaksas autobusi. Nākotnē iespējama sadarbība ar dzelzceļu, tāpat kā Lufthansa liek savu LH kodu uz DB vilcieniem.
Noskatījos “Sastrēgumstundu” un uzzināju fantastiskas lietas:
– ar jaunu sliežu paplašinājuma palīdzību tikšot attīstīta Autoosta,
– ar lidostas ārvalstu pasažieru īpatsvara palielināšanu (jo igauņu numuri bija stāvvietā) tikšot atpelnītas lidostas savienojuma izmaksas, (miljards+uzturēšana?),
– ar jaunu neintegrējamu ātrvilciena trases palīdzību tikšos apvienotas Rīgas apkaimes un pat uzlabota pilsētas satiksmes infrastruktūra, tikai nesapratu kura, tā kura tiks dublēta vai tā kura tiks ‘pārgriezta’?
– lidostas tiešais savienojums jau ir izlmets – pamatojums sekos rudenī 🙂
Pļeķ “Transporta plānošana” Rīgā jau kļūst par izsmieklu.
Paklausījos radio, paskatījos TV un palika vēl sliktāk ! Informatīvais un faktu pienesums – pilnīga nulle ! Mulķību multiplicēšana turpinās pilnā sparā ! Pagaidām vēl ogles krauj labajā krastā un pāri Daugavai tās nav jāved, bet "rīt" viss mainīsies un tās kraus kreisajā krastā, bet izskatās, ka tas nesatrauc ne profesionālus plānotājus, ne "zaļos", ne satiksmes ekspertus ! Bet RB plānotājus tas acīmredzot priecē, jo tas taču ir "lielisks" arguments lai dzītu RB cauri pilsētai, jo redz oglu vagoni taču būs tik daudz, ka pasažieriem uz tām vecajām sliedēm vairs nebūs vietas ! P.Blūms jau minēja dažus zīmīgus muļķības piemērus… Lasīt vairāk »
Ir! Argumentācija ļoti pārliecinoša. Ir vēl pulveris cunftē sauss!
parseeshanaas no pamatvilciena uz atsevišķu vilcienu kas iet uz lidostu vienmeer buus neertiibas.
iesaku paintereseeties kaa kopenhagenaa vilciens apkalpo lidostu… tad sapratiisiet ka taada maarupe shtrunts vien ir… un vienalga cik daljaas sadaliita…
Parīzē no Šarla de Golla lidostas uz centru iet autobuss un speciāla vilciena līnija, tas pats Romā, kur Romai cauri vilciens neiet, bet pienāk, vadītājs pārkāp uz otru pusi un dodas atpakaļ. Mūsu dzelzceļa stacijas shēma ir mazliet no "krievu" laikiem. Visur Eiropas lielākajās pilsētās centrālās stacijas ir ceļa gals. Lai stacija funkcionētu ar esošu funkcionālu shēmu un to pārveidotu par multimodālu satiksmes centru ir jānojauc puscentrs un jālikvidē puscentrāltirgus + sadalījums tikai pastiprināsies.
vecajā eiropā dzelsceļa stacijas lielāko tiesi ir projektētas 19.gs… kur bija paredzēts braukt no A uz B, nevis A-B-C-D utt… tapēc arī tās sliedzes beidzas, Rīgā bija līdzīga stacija līdz 1960 gadam…
Kopenhāges lidostā ar vilcienu var noklūt pat no Geteborgas, tas ir ļoti ērti…
Man arī ir nācies Milānā no viena vilciena bizot uz otru ar visām paunām, kamēr viņju vēl atrada ( grūti noticēt bet vilciens neatradās tieši blakus), bet gan pilnīgi otrā stacijas galā. Man tas vairāk atgādināja 19.gs. komisku romantiku, nevis 21.gs ērtības…
Tu tagad piedāvā ar buldozeriem nonest Origo, Stockmann un Centrāltirgu ar visu autoostu un tranzītā palaist vairāk mucu cauri?
Kad (nevis vai) eiropa aizsankcionēs ciet krievu eksportu, mums būs ļoti daudz brīvas vietas esošho sliežu ceļu vietā. par to ne1 skalji nerunās, bet osta krauj ar 125% jaudu un krāj naudu bezdarbības laikam… nez kapēc…
Krievi jau no 10. marta sola mucas cauri nedzīt bez visas Eiropas, tā kā tagad Eiropa droši var ieviest sankcijas tā sanāk. Bet kālija minerālmēslus un ogles turpinās cauri centram vest. Visi kaut kā mašīnas ar kravām grib palaist tranzītā, bet dzelzceļš ar kravas vagoniem laikam ietilpst UNESCO mantojuma sarakstā? To nevar centrā likvidēt un palaist tranzītā. Un Rīgas Attīstības plāns ar zonējumu ar vairs par dokumentu netiek uzskatīts? Ko par to saka Rīgas Domes pilsētplānotāji?
Origo nonest pat būtu svētīgi!
Varbūt beidzot ir jāizveido viens liels hubs pilsētas centrā, kur satiekas vilcieni, autobusi.
nevajag jau pašiem sevi iespiest rāmjos… somas, skriešana
https://vimeo.com/25468366
kaut kas ne tā ar linku.. dublis 2
http://vimeo.com/25468366
paldies! Forši!
"Tas viss kopā mazinās Rīgas, kā Ziemeļeiropas metropoles konkurētspēju un ierobežos tās attīstības potenciālu." – teica autori. Tas is viss nepareizi, būs viss otrādi – "Tas viss kopā paaugstinās Rīgas, kā Ziemeļeiropas metropoles konkurētspēju un paaugstina tās attīstības potenciālu." – teica gudrs un kompetents cilvēks.
P.S. Jums nepieder pēdējas instancijas patiesība!!
Kāpēc Rīgas centram cauri tranzītā joprojām tiek vestas benzīna mucas? Kā tas raksturo Rīgu, kā metropoli? Satiksmi jāplāno gudri un nevis tāpēc ka kāds apmaksā neprātīgus plānotājus kaisot vējā miljonus. Jālabo padomju laika kļūdas, nevis jāturpina padomju stilā būvējot tuneļus zem pilsētas, palielinot piesārņojumu ar mikrodzelzs putekļiem u.t.t.
Nu jā protams, for narrow minded people, tuneļi zem pilsētas – tas ir padomju stils! Piemēram, Ņujorka bija uzbūvēts metro, kad pilsēta bija Padomju Savienības sastāvā. Vai krievijas pilsēta Londona High Line 1 tunelis zem vēsturiska centra ir būvēts tagad.
Aigaram gan pieder!