Galvenā žūrijas diskusija konstruktīvi un mērķtiecīgi izvērtās par Dziesmu svētku estrādes tēlu un vides atmosfēru. Konkursā iesniegto piedāvājumu arhitektoniskā kvalitāte ir augstvērtīga un veiksmīgi īstenotās idejas var garantēt estrādes starptautisku atpazīstamību.
1. vieta — Arhitekta J. Pogas birojs
Spēcīgs skaistas kultūras tradīcijas tēls un arhitektoniskais simbols Dziesmu svētku estrādei. Arhitektoniski Dziesmu svētku estrādes veidols ir daudzsološs, rada patiesu svētku gaisotni, piedāvā individuālas īpašības un kvalitātes. Projekts izceļ ainaviskas kvalitātes un konstruktīvajā risinājumā parādās analoģija ar dabas formām. Projekts izstrādāts detalizēti. Piekārtie akustiskie elementi, kas nav savietoti ar konstruktīvo estrādes jumtu, pieļauj akustisko paneļu regulēšanas iespējas līdz perfekcijas līmenim.
Arhitektoniskais risinājums piedāvā iespējas veidot mūsdienīgu arhitektūru, kas labi iekļaujas apkārtējā ainavā. Projekta konceptuālais pamatelements ir koks, kas tiek konstruktīvi un vizuāli transformēts un attīstīts. Funkcionāli ir labi pārdomāta skatītāju un dalībnieku zonu mijiedarbība, piedāvāti labi risinājumi dziedātāju plūsmu organizācijai.
Projekta arhitektoniskās idejas pieteikums ir atraktīvs un daudzsološs, tomēr nepieciešams pilnveidot konstruktīvo un arhitektonisko eleganci, un akustiskās nianses.
Autori: Austris Mailītis, Ivars Mailītis, Matīss Mailītis
2. vieta — Dorell Ghotmeh Tane / Architects
Reāls, racionāls un ekonomisks risinājums, kas saglabā tradicionālas vērtības. Projekts izstrādāts saskaņā ar ainavisko vidi un Dziesmu svētku tradīcijām. Risinājums ir vienkāršs, bet konstruktīvi pārliecinošs. Pārdomāts daudzfunkcionālais telpu izvietojums dažādām aktivitātēm, bet nepietiekošs apkalpojošo/ palīgtelpu apjoms. Dziesmu svētku estrādei izmantota paneļu atstarošanas sistēma ar plašām akustisko parametru un konfigurācijas variācijas iespējām. Problemātisks var būt liela izmēra sāna atstarotāju, kas var radīt negatīvu akustisko ietekmi.
Projekta attīstības risinājumos būtu jāveido pārliecinošāks arhitektoniskais tēls, funkcionālais zonējums, piemērojot kompleksu liela mēroga pasākumiem un lietojumam ziemas mēnešos. Nav pietiekami attīstīta infrastruktūra skatītāju amfiteātra daļā, un sēdvietu izvietojuma funkcionalitāte nav pārliecinoša.
Autori: Dan Dorell, Lina Ghotmeh, Tsuyoshi Tane
3. vieta — Inga Stakione—Līdaka, Zane Karpova, Colin Franzen
Skaista un mūsdienīga arhitektūra, rūpīgi izstrādāta arhitektoniskā koncepcija un interesants telpiskais risinājums, kas ļauj organizēt dažāda rakstura masu pasākumus. Projekta priekšlikums piedāvā daļēji pārsegt dziedātāju un skatītāju sēdvietas, kas pieļauj plašākas izmantošanas iespējas ārpus Dziesmu svētku koncertiem. Akustiski labi izstrādāts, drosmīgs dubultā jumta risinājums, kura apakšējo virsmu veido izkliedējoši — atstarojoši vairogi.
Diskutējama teflona jumta piemērotība Baltijas valstu klimatam un akustiskā kvalitāte dažādos gadalaikos, kā arī vēja un sniega ietekmē. Arhitektonisko dziedātāju un skatītāju daļu apvienojošais jumta apjoms mazina brīvdabas estrādes iespaidu, veidojot daļēji segtas telpas veidolu, tas salīdzināms ar stadiona veidolu. Konstuktīvais risinājums nav detalizēti piedāvāts, bet rada dominējošu un ambiciozu sajūtu.
Autori: Inga Stakione—Līdaka, Zane Karpova, Colin Franzen
Veicināšanas prēmija — MARK
Arhitektoniskajam koptēlam ir simboliskais pamatojums — vairoga un jostas motīvs ar spēcīgu nacionālo akcentu. Arhitektūrā un dizainā nereti lietots paņēmiens. Rakstu zīmes ir veiksmīgi transformētas arhitektūrā. Projekta piedāvājumā pārdomāta estrādes izmantošana ziemas apstākļos un labs skatītāju amfiteātra risinājums. Problemātiska estrādes jumta atstarotāja koncepcija, kas var izraisīt skaņas koncentrāciju un vairāk būtu piemērota maziem koru koncertiem un ierobežotām sabiedriskām vietām. Akustisko skaņas kvalitāti var ietekmēt pārlieku lielā estrādes pakļautība vēja ietekmei. Projektam labs funkcionālais risinājums un atsevišķas telpiskās kvalitātes.
Autori: Jānis Sauka, Aleksejs Birjukovs, Mārtiņš Ošāns, Līga Rutka, Dina Sotņikova
Veicināšanas prēmija — Arhitektonika
Arhitektoniskais Dziesmu svētku estrādes veidols askētisks, ar pietāti pret esošo apjomu, ar interesantu apgaismojuma risinājumu estrādes jumta daļai. Estrādes jumta apjoms ir liels un smagnējs, neskaidri risinātas lielā laiduma pārseguma konstrukcijas, veidojot disharmoniju starp esošo un jauno Dziesmu svētku estrādes būvapjomu. Estrādes jumta akustiskais atstarotājs novietots par augstu, akustisko paneļu regulācija neskaidra. Skatītāju amfiteātris racionāli projektēts ar labi organizētām skatītāju vietām, bet nepārliecina augšējo rindu konstruktīvā un funkcionālā izveide.
Autori: Ingurds Lazdiņš, Gundars Barons, Dace Lukjanova, Aleksejs Červjakovs, Jānis Mūzis
Veicināšanas prēmija — Uģis Šēnbergs, arhitekts
Interesanta arhitektoniski telpiskā koncepcija ar lielu potenciālu. Projekta piedāvājumu var raksturot kā spilgtu organiskās arhitektūras piemēru. Meža motīvs izmantots kā akustiskais atstarotājs, kurš pilnībā neietver vajadzīgās akustiskās kvalitātes. Piedāvātajā konstruktīvajā risinājumā nav konsekvences.
Autori: Uģis Šēnbergs, Linda Leitāne, Zigmārs Jauja, Līva Brūvere, Māris Poikāns
Konkursa žūrija
Jānis Birks — Rīgas domes priekšsēdētājs, komisijas priekšsēdētājs
Andris Ārgalis — RD priekšsēdētāja vietnieks, komisijas priekšsēdētāja vietnieks
Jānis Dripe — Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas Pilsētas arhitekta birojs direktors
Pēteris Strancis — Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors
Ilgvars Francis — RDPAD Ekonomikas pārvaldes vadītāja vietnieks
Eduards Raubiško — RDPAD Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs
Daina Stivriņa — RD Juridiskās pārvaldes Pašvaldības iepirkumu uzraudzības nodaļas eksperte
Ināra Pētersone — RD Finanšu departamenta Pašvaldības budžeta uzraudzības nodaļas eksperte
Diāna Čivle — RD Kultūras departamenta direktore
Sergejs Ņikiforovs — Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs
Gundars Vītols — Rīgas pašvaldības aģentūras Mežaparks direktors
Jānis Baltiņš — Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļas vadītājs
Andris Zabrauskis — Rīgas Tehniskās universitātes docents, Latvijas Akustiķu apvienības eksperts
Gareth Scourfield — Velsas Karaliskās arhitektu biedrības prezidents
Kestutis Pempe — Lietuvas Arhitektu savienības priekšsēdētājs
Matti Rautiola — Profesors, Būvniecības informācijas fonda ģenerāldirektors, Somija
Klaus Kada — Profesors, Klaus Kada arhitektu biroja vadītājs, Austrija
"sapnis vasaras naktī" … tiesa ne par savu naudu! neizprotama ir vēlme radīt grandiozu mega kultobjektu. iedomajoties tās grandiozās ikmēneša komunālās izmaksas zemtribīņu telpām, paliek bēdīgi. neticās ka tās varētu sevi atpelnīt, ja pat arēna riga, nu ta soso atpelna sevi. rādās tajā visā kartēja shēma: uzbūvejam kaut mmmmilzīgu par valsts naudu -> tas nespēj sevi nu nekadigi sevi atpelnit, jo uztaisits ta lai nevaretu -> tiek pienemta lemums pardot objektu, par izdevigu cenu, bet nejau valstij -> uzrodas pareizie zeni -> un valsts atbrivojas no neizdeviga objekta. bedigi ja tas notiks. P.S. patikās un likas jau ka Šēnberga un… Lasīt vairāk »
estrādes rekonstrukcija = Rīgas ZOO ziloņu māja = 9 000 000 Ls, lūk tā
Jautājums žūrijai,
kas sagatavoja konkursa noteikumus? Kāds bija komplicēto akustisko prasību merķis?
nu ja, bet ja padomā cik liels ir zīlonis, tad to pat zinaamaa mērā var iztēloties. ziloni uztureet nav lēti. un nevaru pat iedomāties cik tāds zilonis dien’a apēd. varbūt latvija ziloni nemaz nevar atlauties, jo to uzturēt sanāk dārgi?!
man liekas ka uz pirmo acu uzmetienu arii si estrades megastruktura var salikties parak mega tikai izvēlētās formas pēc, bet formas var būt mānīgas.
atceros bernibā man davinaja ziemassvetkos megaserenaades, taadas milziiigas ar pušķiem galos, bet pati konfekte bija diezgan mazina. eh salaveči.
Pēdējās dienās portālā izvērsusies interesanta domu apmaiņa Ikšķiles kultūras nama un Dziesmu svētku estrādes konkursu un piedāvajumu sakarā. Interesanti notiekošie procesi un šīs domu apmaiņas ir arī kopejo valstī notiekošo politisko notikumu kontekstā -iedzīvotāji tie labie un valdība tā sliktā – inteliģence zin ko tautai vajag. Valdība, pašvaldības organizē megaprojektu konkursus, kas it kā izzīsti no pirksta, tauta kliedz ka tādas būves mums nevajag, naudas nav, saremontēsim ielas, visi korumpēti, zagļi, likumus neievēro, lēmumus pieņem savtīgās interesēs. Visi plosās, kliedz un ber samazgas uz galvas visiem, kas pagadas ceļā, neatkarīgi no tā vai ir iemesls vai ne. Pārsteidz komentētāju ļoti… Lasīt vairāk »
turpinot tēmu par konkursiem un to noteikumiem:
re ku
Atklāts konkurss "Viesnīcas ēkas Rīgā, kvartālā starp Jāņa ielu 6, Kalēju ielu 27 un Audēju ielu 12 bīvniecības attīstības priekšlikums".
vieta atbildīga
gruntsgabalu platība virs 1400m2. sanāk liela māja.
prēmijas:
1.vieta- līgums
2. veseli ls 1500,
3.- ls 1000.
( no prēmijām tiek ieturēti nodokļi, ))))))))) ).
konkursa izsludināšana- 11.10.07., nodošana- 03.01.08.
kurš piedalīsies?
vai nav tā , ka LAS ka organizators kopā ar pasūtītāju nespēlē formālo spēlīti ar pārējiem arhitektiem?
cerot ka vismaz 2 muļķi uzķersies.
vieta atbildīga, vecrīgas vidū.
Uzvarētāju darba piedāvājumā ir megastruktūra, kuru tad atkarībā no notiekošā pasākuma veida varēs apkarināt ar attiecīgiem paneļiem utt. Reāli dzīvē šāda paneļu montāža un demontāža uz katru pasākumu būs superdārga, tas tev nebūs piekārtos moduļu griestus piekārt un noņemt. 3000 m² uzlikšana maksās ap 45 000 Ls, ja pieņem, ka 1m² darbs maksās 2×7,5 Ls/m², ņemot vērā augstumu un pieaicināto alpīnistu izmaksas. Tai pat laikā stacionāra sistēma prasīs veikt tikai nelielas izmaiņas: gaisma + dekorācijas utt. Uzvarētāju darba planšetēs neesmu redzējis sadaļu – akustika. 2. un 3. vietas darbos tas vismaz ir apskatāms. Ārzemnieku ņemt ir neizdevīgi, tikko ārzemnieks sapratīs… Lasīt vairāk »
Viens no galvenajiem dziesmu svētku estrādes pārbūves konkursa mērķiem bija rast akustiski nevainojamu transformacijas priekšlikumu -akustiskās prasības 8 lapaspušu garumā. Neviens no kunkursā iesniegtajiem darbiem nenodrošina ideālu skanējumu, jo tam vienkārši nebija laika. Ir vairāk vai mazāk veiksmīgi risinājumi, kuri būtu pilveidojami tehniskā projekta laikā. Akustiskās prasības dažādi autoru kolektīvi ir arī interpretējuši pa savam. Tomēr izbrīnu izraisa 1. vietas ieguvēja darbs, tādēļ arī nosūtījām žūrijas komisijai un Dripes kungam vēstuli ar lūgumu pārskatīt šī piedāvajuma akustisko lietderību un atbilsību konkursa noteikumiem. "Neizpratni izraisa konkursā uzvarējušā projekta neatbilstība konkursa noteikumiem – Arhitekta J.Pogas biroja priekšlikums NAV izstrādats saskaņā ar konkursa… Lasīt vairāk »
"akustisko paneļu regulēšanas iespējas līdz perfekcijas līmenim
labi pārdomāta skatītāju un dalībnieku zonu mijiedarbība
labi risinājumi dziedātāju plūsmu organizācijai
atraktīvs un daudzsološs
nepieciešams pilnveidot (..) eleganci, un akustiskās nianses"
tie ir citāti no žūrijas vērtējuma (a4d)
ko tur vairs piebilst
Zane, atslābsti tieši tāpat kā Zaharija. Vari protams ignorēt viedokli, bet iesaku iepazīties. 1. Tu tiešām esi pārliecināta, Ka Pogam aprēķinu nav? Ko ta viņš tavuprāt Pa LAS nomenklatūras laiku un darbojoties pie Ventspils 2gab. akustiskajiem projektiem un Liepājas projekta (Gīnce un Bēnišs, ja kas kompadrēs šamējam, ar saviem vecās Eiropas kontaktiem ,) braši degunu urbinājis?, tas ka nav uz planšetes nenozīmē, ka diskā līdzi nav, un parasti žūrijas locekļi tieši šos A3 sējumus un diskus arī pēta. 2. Vai tad Tev brīnums, ka iekš LV pirms nomēra griež un tad atkal piegriež, piegriež, kamēr čiks. Tavuprāt kā LV pilsonim… Lasīt vairāk »
Lasot žurijas viedokļus paliek iespaids, ka neviens ta arī problēmā nav iedziļinājies. Kaut kas pa virsu sagramstīts. Atrodi 7 atšķīrības starp Pogas darbu un esošo situāciju šobrīd dabā! Re ku labs konkurss! Aši sarīkojam. Arī vizualizācijas tās pašas gandrīz, kas esošās situācijas fotoattēli. Pēc ka var spriest, ka tiešām daudz darba projektā ielikts. Un ta milzīga, visu aprijošā, dominējošā nesošā bērzu konstrukcija. Vai tik bērzi nebija Krievzemes nacionālie koki? Manprat 2. vietas iegūvēju darbs ir skaists un ainavisks. Ļoti skaists sedvietu koncepts. Ar nelielam manipulācijām un papildinajumiem varētu atrisināt dziedātāju zonas sānu sienu konfigurācijas. Uzvarētāju darbā sēdvietas nav risinātas vispār,… Lasīt vairāk »
Varētu jau atkal pasmīnēt par Karpovas izlēcieniem un savas astes apbrīnošanu un celšanu, bet varbūt der ieskatīties, ka žūrijā šoreiz bija daudzu nozaru speciālisti un eksperti, kuriem , domāju, ne nu trūka zināšanu savā nozarē, ne arī bija vēlēšanās kādu speciāli celt vai gremdēt. Tā kā atliek tikai brīnīties, kur rodas šīs nepamatotās ambīcijas un vēlme visus aplikt- Indijai un Karpovai jau ne pirmoreiz- pat tikai paraugoties a4d arhivrakstos. Ja nu nav sanācis tā kā citiem patīk, varbūt ne pārējie ir duraki, bet risinājums neizdevies.
2 lietas liekas diskutējamas lielo specialistu sakarā: 1.Kā tiek pamatots, ka DABISKO akustiku ar 8dB kolerāciju nepieciešams nodrošināt VISAI 50 tūkstošiem skatītāju auditorijai, lietojot to tikai 1 vakarā 2 reizes gadā? 2.Kāpēc uzreiz netiek paredzēta elektroakustiskās pastiprināšana tālākajās skatītāju vietās? Lielāku atbildību gribās sagaidīt no organizētājiem, jo ceļ taču par nodokļu maksātāju naudu un šābrīža politiskā un ekonomiskā situācija neļauj pavirši pieņemt lēmumus miljonu izlietošanai. Starp citu, ieregulēt "līdz perfekcijai" VISAS klausītāju auditorijas akustiku varētu būt gana problemātiska procedūra, to gribētu ar interesi labprāt paklausītos. Kontekstā ar vakar informācijas telpā izskanējušo ziņu, ka mēs uzturam mītu par dziesmu svētkiem kā… Lasīt vairāk »
hmm. kur vēl būtu kādi karpovas izlēcieni? kaut kā nav redzēti.
jautājums – kā iestāstīsi ārzejmu speciālistam, ka Latvijā žūrija nevadās pēc konkursa nolikuma? vai vēl viens lasītājs arī pārzin akustikas specifiku?
Ja uzmanīgi palasa Karpovas un kolēgu apcerējumu, tad nebūt neliekas, ka kāds tiek celta aste vai kāds atkal kādu apliek. Vismaz starte ar savu vardu nevis sleptiem nikiem. Runa iet par konkursa organizēšanas principiem, konstruktīvā veidā. Ir liela starpība starp konstruktīvu pamatotu kritiku un aplikšanu. a4d galu galā ir interaktīva platforma. Ja ir noteikumi, tad ir noteikumi, kas jaievēro un būtu atbalstāms fakts, ka korekta to pildīšana un vērtēšana ir zūrijas kompetencē. Jautājums paliek jau iepriekšējais, kas un kapēc sastādija tieši šādus konkursa noteikumus? Vai dziesmu svētku grandiozums būtu jāakcentē, ja paredzēts estrādi izmantot visādiem citādiem mērķiem? Cik noprotams pēc… Lasīt vairāk »
Vai nav tā, ka akustika diskusijāš aizēnojusi tēlu- to , ka Lielā estrāde būtu vajadzīga , pirmkārt, Dziesmu svētkiem un viss pārējais jau būtu vairāk vai mazāk pakartots, tāpēc arī estrādes tēlam būtu jāpiešķir vismaz tikpat būtiska nozīme kā ideālai akustikai. Droši vien taisnība konkursantiem, ka vērtēšana neatbilda 100% nolikumam, bet tik un tā negribas tādu būvi kā Karpovai un Indijai, nu laikam nespēju pārmest žūrijai , ka viņiem patika labāk augstākvērtētie darbi. patiesībā nav iespējams radīt dabīgu idealu akustiku tik plašā zonā, diez vai visas interferences, reverberācijas u.t.t. to pieļauj, kautkā arī sevišķi smalkā tehnika paredz ideālo akustisko risinājumu… Lasīt vairāk »
stadions stadions
a kā tad ar reverberāciju?
ja nav pārseguma tad nav reverberācija. svētais gars debesīs tak neko nereverberēs. viņam vienam būs laba dzirdamība.
Ļoti šaurs informatīvs materiāls. Sānu sienas, pārsegums ir skaņu atstarojošs. Vajag vienu vai otru.
Spēlē gan, jo audience ir milzīga un ja nebūs reverberācija, tad situācija būs tāda pati kā šodien dabā, neizvilks līdz tiem pēdējiem klausītājiem arīdzan. Tātad nebūs skaits kora dziedāšanas priekšnesums.
"sapnis vasaras naktī" … tiesa ne par savu naudu! neizprotama ir vēlme radīt grandiozu mega kultobjektu. iedomajoties tās grandiozās ikmēneša komunālās izmaksas zemtribīņu telpām, paliek bēdīgi. neticās ka tās varētu sevi atpelnīt, ja pat arēna riga, nu ta soso atpelna sevi. rādās tajā visā kartēja shēma: uzbūvejam kaut mmmmilzīgu par valsts naudu -> tas nespēj sevi nu nekadigi sevi atpelnit, jo uztaisits ta lai nevaretu -> tiek pienemta lemums pardot objektu, par izdevigu cenu, bet nejau valstij -> uzrodas pareizie zeni -> un valsts atbrivojas no neizdeviga objekta. bedigi ja tas notiks. P.S. patikās un likas jau ka Šēnberga un… Lasīt vairāk »
estrādes rekonstrukcija = Rīgas ZOO ziloņu māja = 9 000 000 Ls, lūk tā
Jautājums žūrijai,
kas sagatavoja konkursa noteikumus? Kāds bija komplicēto akustisko prasību merķis?
nu ja, bet ja padomā cik liels ir zīlonis, tad to pat zinaamaa mērā var iztēloties. ziloni uztureet nav lēti. un nevaru pat iedomāties cik tāds zilonis dien’a apēd. varbūt latvija ziloni nemaz nevar atlauties, jo to uzturēt sanāk dārgi?!
man liekas ka uz pirmo acu uzmetienu arii si estrades megastruktura var salikties parak mega tikai izvēlētās formas pēc, bet formas var būt mānīgas.
atceros bernibā man davinaja ziemassvetkos megaserenaades, taadas milziiigas ar pušķiem galos, bet pati konfekte bija diezgan mazina. eh salaveči.
Pēdējās dienās portālā izvērsusies interesanta domu apmaiņa Ikšķiles kultūras nama un Dziesmu svētku estrādes konkursu un piedāvajumu sakarā. Interesanti notiekošie procesi un šīs domu apmaiņas ir arī kopejo valstī notiekošo politisko notikumu kontekstā -iedzīvotāji tie labie un valdība tā sliktā – inteliģence zin ko tautai vajag. Valdība, pašvaldības organizē megaprojektu konkursus, kas it kā izzīsti no pirksta, tauta kliedz ka tādas būves mums nevajag, naudas nav, saremontēsim ielas, visi korumpēti, zagļi, likumus neievēro, lēmumus pieņem savtīgās interesēs. Visi plosās, kliedz un ber samazgas uz galvas visiem, kas pagadas ceļā, neatkarīgi no tā vai ir iemesls vai ne. Pārsteidz komentētāju ļoti… Lasīt vairāk »
turpinot tēmu par konkursiem un to noteikumiem:
re ku
Atklāts konkurss "Viesnīcas ēkas Rīgā, kvartālā starp Jāņa ielu 6, Kalēju ielu 27 un Audēju ielu 12 bīvniecības attīstības priekšlikums".
vieta atbildīga
gruntsgabalu platība virs 1400m2. sanāk liela māja.
prēmijas:
1.vieta- līgums
2. veseli ls 1500,
3.- ls 1000.
( no prēmijām tiek ieturēti nodokļi, ))))))))) ).
konkursa izsludināšana- 11.10.07., nodošana- 03.01.08.
kurš piedalīsies?
vai nav tā , ka LAS ka organizators kopā ar pasūtītāju nespēlē formālo spēlīti ar pārējiem arhitektiem?
cerot ka vismaz 2 muļķi uzķersies.
vieta atbildīga, vecrīgas vidū.
Uzvarētāju darba piedāvājumā ir megastruktūra, kuru tad atkarībā no notiekošā pasākuma veida varēs apkarināt ar attiecīgiem paneļiem utt. Reāli dzīvē šāda paneļu montāža un demontāža uz katru pasākumu būs superdārga, tas tev nebūs piekārtos moduļu griestus piekārt un noņemt. 3000 m² uzlikšana maksās ap 45 000 Ls, ja pieņem, ka 1m² darbs maksās 2×7,5 Ls/m², ņemot vērā augstumu un pieaicināto alpīnistu izmaksas. Tai pat laikā stacionāra sistēma prasīs veikt tikai nelielas izmaiņas: gaisma + dekorācijas utt. Uzvarētāju darba planšetēs neesmu redzējis sadaļu – akustika. 2. un 3. vietas darbos tas vismaz ir apskatāms. Ārzemnieku ņemt ir neizdevīgi, tikko ārzemnieks sapratīs… Lasīt vairāk »
Viens no galvenajiem dziesmu svētku estrādes pārbūves konkursa mērķiem bija rast akustiski nevainojamu transformacijas priekšlikumu -akustiskās prasības 8 lapaspušu garumā. Neviens no kunkursā iesniegtajiem darbiem nenodrošina ideālu skanējumu, jo tam vienkārši nebija laika. Ir vairāk vai mazāk veiksmīgi risinājumi, kuri būtu pilveidojami tehniskā projekta laikā. Akustiskās prasības dažādi autoru kolektīvi ir arī interpretējuši pa savam. Tomēr izbrīnu izraisa 1. vietas ieguvēja darbs, tādēļ arī nosūtījām žūrijas komisijai un Dripes kungam vēstuli ar lūgumu pārskatīt šī piedāvajuma akustisko lietderību un atbilsību konkursa noteikumiem. "Neizpratni izraisa konkursā uzvarējušā projekta neatbilstība konkursa noteikumiem – Arhitekta J.Pogas biroja priekšlikums NAV izstrādats saskaņā ar konkursa… Lasīt vairāk »
"akustisko paneļu regulēšanas iespējas līdz perfekcijas līmenim
labi pārdomāta skatītāju un dalībnieku zonu mijiedarbība
labi risinājumi dziedātāju plūsmu organizācijai
atraktīvs un daudzsološs
nepieciešams pilnveidot (..) eleganci, un akustiskās nianses"
tie ir citāti no žūrijas vērtējuma (a4d)
ko tur vairs piebilst
Zane, atslābsti tieši tāpat kā Zaharija. Vari protams ignorēt viedokli, bet iesaku iepazīties. 1. Tu tiešām esi pārliecināta, Ka Pogam aprēķinu nav? Ko ta viņš tavuprāt Pa LAS nomenklatūras laiku un darbojoties pie Ventspils 2gab. akustiskajiem projektiem un Liepājas projekta (Gīnce un Bēnišs, ja kas kompadrēs šamējam, ar saviem vecās Eiropas kontaktiem ,) braši degunu urbinājis?, tas ka nav uz planšetes nenozīmē, ka diskā līdzi nav, un parasti žūrijas locekļi tieši šos A3 sējumus un diskus arī pēta. 2. Vai tad Tev brīnums, ka iekš LV pirms nomēra griež un tad atkal piegriež, piegriež, kamēr čiks. Tavuprāt kā LV pilsonim… Lasīt vairāk »
Lasot žurijas viedokļus paliek iespaids, ka neviens ta arī problēmā nav iedziļinājies. Kaut kas pa virsu sagramstīts. Atrodi 7 atšķīrības starp Pogas darbu un esošo situāciju šobrīd dabā! Re ku labs konkurss! Aši sarīkojam. Arī vizualizācijas tās pašas gandrīz, kas esošās situācijas fotoattēli. Pēc ka var spriest, ka tiešām daudz darba projektā ielikts. Un ta milzīga, visu aprijošā, dominējošā nesošā bērzu konstrukcija. Vai tik bērzi nebija Krievzemes nacionālie koki? Manprat 2. vietas iegūvēju darbs ir skaists un ainavisks. Ļoti skaists sedvietu koncepts. Ar nelielam manipulācijām un papildinajumiem varētu atrisināt dziedātāju zonas sānu sienu konfigurācijas. Uzvarētāju darbā sēdvietas nav risinātas vispār,… Lasīt vairāk »
Varētu jau atkal pasmīnēt par Karpovas izlēcieniem un savas astes apbrīnošanu un celšanu, bet varbūt der ieskatīties, ka žūrijā šoreiz bija daudzu nozaru speciālisti un eksperti, kuriem , domāju, ne nu trūka zināšanu savā nozarē, ne arī bija vēlēšanās kādu speciāli celt vai gremdēt. Tā kā atliek tikai brīnīties, kur rodas šīs nepamatotās ambīcijas un vēlme visus aplikt- Indijai un Karpovai jau ne pirmoreiz- pat tikai paraugoties a4d arhivrakstos. Ja nu nav sanācis tā kā citiem patīk, varbūt ne pārējie ir duraki, bet risinājums neizdevies.
2 lietas liekas diskutējamas lielo specialistu sakarā: 1.Kā tiek pamatots, ka DABISKO akustiku ar 8dB kolerāciju nepieciešams nodrošināt VISAI 50 tūkstošiem skatītāju auditorijai, lietojot to tikai 1 vakarā 2 reizes gadā? 2.Kāpēc uzreiz netiek paredzēta elektroakustiskās pastiprināšana tālākajās skatītāju vietās? Lielāku atbildību gribās sagaidīt no organizētājiem, jo ceļ taču par nodokļu maksātāju naudu un šābrīža politiskā un ekonomiskā situācija neļauj pavirši pieņemt lēmumus miljonu izlietošanai. Starp citu, ieregulēt "līdz perfekcijai" VISAS klausītāju auditorijas akustiku varētu būt gana problemātiska procedūra, to gribētu ar interesi labprāt paklausītos. Kontekstā ar vakar informācijas telpā izskanējušo ziņu, ka mēs uzturam mītu par dziesmu svētkiem kā… Lasīt vairāk »
hmm. kur vēl būtu kādi karpovas izlēcieni? kaut kā nav redzēti.
jautājums – kā iestāstīsi ārzejmu speciālistam, ka Latvijā žūrija nevadās pēc konkursa nolikuma? vai vēl viens lasītājs arī pārzin akustikas specifiku?
Ja uzmanīgi palasa Karpovas un kolēgu apcerējumu, tad nebūt neliekas, ka kāds tiek celta aste vai kāds atkal kādu apliek. Vismaz starte ar savu vardu nevis sleptiem nikiem. Runa iet par konkursa organizēšanas principiem, konstruktīvā veidā. Ir liela starpība starp konstruktīvu pamatotu kritiku un aplikšanu. a4d galu galā ir interaktīva platforma. Ja ir noteikumi, tad ir noteikumi, kas jaievēro un būtu atbalstāms fakts, ka korekta to pildīšana un vērtēšana ir zūrijas kompetencē. Jautājums paliek jau iepriekšējais, kas un kapēc sastādija tieši šādus konkursa noteikumus? Vai dziesmu svētku grandiozums būtu jāakcentē, ja paredzēts estrādi izmantot visādiem citādiem mērķiem? Cik noprotams pēc… Lasīt vairāk »
Vai nav tā, ka akustika diskusijāš aizēnojusi tēlu- to , ka Lielā estrāde būtu vajadzīga , pirmkārt, Dziesmu svētkiem un viss pārējais jau būtu vairāk vai mazāk pakartots, tāpēc arī estrādes tēlam būtu jāpiešķir vismaz tikpat būtiska nozīme kā ideālai akustikai. Droši vien taisnība konkursantiem, ka vērtēšana neatbilda 100% nolikumam, bet tik un tā negribas tādu būvi kā Karpovai un Indijai, nu laikam nespēju pārmest žūrijai , ka viņiem patika labāk augstākvērtētie darbi. patiesībā nav iespējams radīt dabīgu idealu akustiku tik plašā zonā, diez vai visas interferences, reverberācijas u.t.t. to pieļauj, kautkā arī sevišķi smalkā tehnika paredz ideālo akustisko risinājumu… Lasīt vairāk »
stadions stadions
a kā tad ar reverberāciju?
ja nav pārseguma tad nav reverberācija. svētais gars debesīs tak neko nereverberēs. viņam vienam būs laba dzirdamība.
…nav pārseguma tad nav reverberācija…
nebūs pareizi. Rt definīcija saka, ka tas ir laiks, kurā skaņas enerģija samazinās 10^6 reizes jeb par 60dB (pēc sk. avota izslēgšanas). Grieķu un romiešu atklātajos amfiteātros ir reverberācija, t.i. skaņu viļņi turpina atstaroties no akmens virsmām.
Mežaparkā skaņa atstarojas arī no apkārt esošajiem kokiem, taču to uzmodelēt adekvāti nav iespējams. Šajā gadījumā Rt nespēlē būtisku lomu, jo skaņas avots – koris rada skaņu izkliedētu gan laikā, gan telpā.
Ļoti šaurs informatīvs materiāls. Sānu sienas, pārsegums ir skaņu atstarojošs. Vajag vienu vai otru.
Spēlē gan, jo audience ir milzīga un ja nebūs reverberācija, tad situācija būs tāda pati kā šodien dabā, neizvilks līdz tiem pēdējiem klausītājiem arīdzan. Tātad nebūs skaits kora dziedāšanas priekšnesums.
Cik % no klausītāju auditorijas ir skaidrs viedoklis, kā jāskan 10tūkstoškoristu lielam kora dziedājumam?
Nav nekādu teorētisku pamatojumu reverberācijas laiku izvēlē mūzikai, ir tikai laika gaitā akceptēti skaitļi no mūziķu un klausītāju puses.
Ja vari pamatot, cik sek jābūt Dziesmu sv. gadījumā Mežaparkā, ar lielu interesi ieklausīšos.
Tātad, vēlreiz, cik lielai ir jābūt reverberācijai 10k liela kora gadījumā?
Tas latviešiem raksturīgais slimīgais aizdomīgums būtu beidzot jāatmet. Dzīve būtu daudz vienkāršāka, nebūtu jānomokās ar sevis un citu grauzšanu. Noteikti atliktu vairāk laika attīstīt analītiskās un loģiskās domāšanas spējas, sevis profesionālai pilnveidošanai. Kas saistās ar astes celšanu, ambīcijām, izlēcieniem un citām sevis apbrīnošanas darbībām, tad kritika nevietā. Nudien tas nav nepieciešams un to nemēdzu darīt. Darba pietiek gan Rīga, gan Čikagā. Arī uzvaras starptautiskos konkursos un balvas ir pietiekami. Nav īsti skaidrs kāpēc tas būtu jādara. Varbūt tas tā Latvijai raksturīga stratēģija pasūtītāju piesaistīšanai, vai arī ‘vēl viens lasītājs’, kas maskējas, spriež pēc sevis? Kā jau rakstīju iepriekš, sakarā ar… Lasīt vairāk »
Izlasot augšminēto, jāsecina, ka nebija kļūda komentā,
zinu, ka par sevi jārakstā šādi:
akustikas speciālists ir no augstas klases kantora ut.t.
par citiem gan jācitē mazāk glaimojošas lietas-
Cik nu kura žūrija kompetenta.
Pietiek politisko samazgu, gumijas stiepšanas un visas citas kārtējās Latvijas aktīvo darboņu ievarītās zupas.
nevis tikai bezjēdzīgi muti virinot.
Gan jau kaut ko beigās pa kaktiem visu sarunās…
Tas latviešiem raksturīgais slimīgais aizdomīgums būtu beidzot jāatmet
nu ja jau tiešām netrūkst darba Čikāgā, vajag rullēt prom, ko nu ar to laju valsti, nav jau ko cūkām pērles kaisīt…
žēl tiešām, Putniņ, ka tu sevi par cūku uzskati. ne jau visi latvieši pēc tevis būtu mērāmi. savādāk nācijai būs gals.
un trakumsērgu ar vajadzētu arstēt, savādāk trakās cūkas agri vai vēlu izšaus. kaut gan smadzeņu pelējums jau ir neatgriezeniski sācies, un tur neko nevar darīt.
patiešām žēl. arī visus pārējos.
Liec nu Putniņam mieru, paskaties labāk, ka tas ko citēju viss augšminētajā rindkopijā atrodams- nesaprotu, kāpēc cilvēkam , kam šeit viss slikti, par katru cenu tieši šeit jālaužās strādāt.
Dārgā, ZANE vai kāds no taviem satelītiem, vai inkarnācijām! Man nav jāslēpjas zem svešas stilistikas(nepatīk sevi apgrūtināt) esmu gana pašpārliecināts, pat ja dažreiz esmu pieņēmis citu pseidonīmu, NEKAD neesmu noliedzis VIEDOKĻU un INFORMATĪVO saistību ar savām inkarnācijām. To nu TU vari pārčekot un tā personiski pārjautāt kādam a4d turētājam (tas kas redz IP). Savukārt anonīma AIZSKARŠANA, nosaucot BEZ argumentiem par CŪKU, TRAKU CŪKU ar PĒLĒJUMA SKARTĀM smadzenēm, manuprāt var izraisīt izbanošanu no informatīvās vides – a4d. JA tomēr vēlies vēl smagāk , es tiešām varu Tevi apsūdzēt par cieņas aizskaršanu publiskā vietā, vai arī TEV nāksies pierādīt kompetentām iestādēm, ka… Lasīt vairāk »
neēsmu Zane Karpova. bet nu tu atkal nošāvi greizi:
[13.11.2007 13:55:03] WAT
Re: Re: Biju šamējos sajaucis pateicoties LV idiotiskajiem mēdijiem ar ZēKā&friends
Jā esmu nesmuks un daru nesmukas lietas ko Tu cūkam padarīsi, stihija tāda hru, hru, hru , taukie, netīrie sāni vien spīd caur retajiem sariem.
pats jau atzinies. daudz jau nav palikušie tie kam tu esi tīkams.
Vienalga,kas Tu esi, tas jau ir mazsvarīgi.
Bet ja pamanīji, tad nākošais komentārs pauda, ka iepriekšējais, tas ir Tevis citētais, ir domāts kā ironija joks, nepaslinko paskaties, necel ārā no konteksta.
Savukārt Tevis izteiktajos APZĪMĒJUMOS nav atrodama ne mazākā ironija, vai kaut kāda (jebkāda) humora iezīme, ka varētu to uzskatīt par apcelšanos. Tā ka atvainošanās no TEVIS.