Ar dažu dienu starpību Liepāja sagaidījusi divu masu sacīkšu pretrunīgos rezultātus — sastādīts jaunās Domes deputātu saraksts un nosaukts pilsētas Jūrniecības muzeja arhitektūras metu konkursa laureāts. Abām prognozes bijušas precīzas. Apsveicam, MARK!
Liepājas Jūrniecības muzeja [LJM] arhitektūras metu konkursa subjekta piesaiste pašvaldības vēlēšanām, iespējams, atturēja ne vienu vien arhitektu biroju no dalības tajā. Izņemtas tika konkursa noteikumu 73 paketes, iesniegti — 45 priekšlikumi! Jaunās kultūras institūcijas — LJM — atvēršanu Liepājā priekšvēlēšanu solījumos bija iekļāvušas mazākumā palikušās politiskās saimes Pilsoniskā savienība un Tautas partija. Apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK apņēmās kardināli reorganizēt visa pilsētas muzeja darbību. LJM izveide kā viens no pieteikuma Liepāja — Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 pilsētvides un tūrisma infrastruktūras projektiem Liepājas uzvaras gadījumā būs jāīsteno līdz titulētajam gadam. Lai gan vēl pērnajā pavasarī Liepājas domei piederošajām ēkām Vecajā ostmalā 55 un 56 tika tikai meklēts atbilstošākais pielietojums, starp vairākām apsverot arī Arhitektūras centra koncepciju, šāgada 13.martā Liepājas būvvalde izsludināja atklātu skiču konkursu LJM apbūves iecerei un jau 30.aprīlī steigšus pieņēma projektu iesniegumus.
Liepājas galvenā arhitekte Iveta Ansone atklāja LJM arhitektūras metu konkursa darbu vērtēšanas fināla etapu, kad no atlasītajiem 12 projektiem izraudzīts labāko sešinieks, no kura savukārt — 4 līderi. Izšķirīgi noteicošs bijis autoru uzrādīto būvprojektēšanas izmaksu faktors. Žūrija izmantojusi tiesības mainīt prēmiju sadalījuma proporcijas, trešajai vietai paredzēto godalgu piešķirot diviem darbiem.
Vieta un balva — devīze — arhitektu birojs:
- 3000 Ls — MUseaUM — MARK
- 2000 Ls — 55/56 — Ivara Šļivkas birojs
- 1000 Ls katram: EE-021 DORA — Palast Architekts un PŪSĒNS — LOFT
Astoņi no 12 finālistiem saņēma Liepājas domes pateicības veltes:
- Jurmus [nosaukts labāko sešiniekā]
- LAM-123 [nosaukts labāko sešiniekā]
- Suvenīrs
- Mare Nostrum
- Laiva 01
- BY AT IN
- Vēju roze
- MUJI
Liepājas Kultūras pārvaldes speciālbalva — darbam ar devīzi Sarkans.
Liepājas muzeja speciālbalva — darbam ar devīzi Suvenīrs.
Žūrijas izvēle kopumā nepatīkami pārsteigusi vairumu konkursa dalībnieku un vērotāju, taču par labāko atzītais darbs sakrīt ar A4D aptaujā izvirzīto simpātiju, MARK piedāvājums ticis minēts kā favorīts
arī kolēģu aizkulišu diskusijās. Ansone uzvarējušo projektu izcēla ne tikai kā interesantu funkcionālo risinājumu muzejam ar augstu vides pieejamību, viņasprāt, veiksmīgi apspēlēts arī promenādes turpinājums, vakara pastaigām pievienojot pāreju ēkas jumtam: «Mūsu vidē tā ierakstīsies kolosāli!»
Pēc Liepājas mēra vietnieces un konkursa žūrijas
komisijas vadītājas Silvas Goldes sacītā, drīzumā sekos līguma slēgšana par
tehniskā projekta izstrādi, bet LJM realizāciju varētu uzsākt, piesaistot Interreg ārējo finanšu instrumentu.
Šokējošs ir konkursa darbu vīziju vērtējums
virtuālajā izstādē A4D. Tā kā 45 projektu maketu un planšetu atrašanās
telpa līdz žūrijas lēmuma paziņošanas stundai nav bijusi pieejama pat
ne liepājniekiem, ar autoru atļaujām veidotā 42 darbu publikācija, A4D
atlasot attēlus, bija vienīgā iespēja iepazīt konkursantu
arhitektonisko kopspēku, pirms to saskalda oficiālā olekts.
Aptuveni 200 kilometru attālumā atstātā aktualitāte, domāšanas stila
atpazīstamības intriga, kā arī pieļauto kļūdu loms izrādījās
sabiedriskajai apspriešanai saistoši apstākļi. Diskusiju kāpinošie
komentāri, tāpat kā elektroniski iesūtītās kolēģu domas vienlaikus
vēstī par sastrēgumiem vairākos viedokļu krustojumos.
Par konkursa metiem:
- līdzības. idejiskā novecošanās vai virknes pasaulē pazīstamu piemēru atkārtošanās
- vienveidība. skatījuma svaigums pašvaldības budžeta vai teritorijas mēroga, kā arī projektēšanas robežu un nacionālo arhitektu īpatnību skavās
- semantika. aizklejojusī funkcionālā atpazīstamība, ēkas tipam izpaužoties starp privātmāju, biroju būvi, fabriku, koncertzāli un lielveikalu
- konteksts. brīnišķīgās novietnes ignorēšana ar paviršu, bezpersonisku vai jebkādai vietai derīgu / nederīgu objektu
- kompozīcija. vieni esošos apjomus saudzējoši saglabā, otri — radikāli rekonstruē
- utilitārisms. no asprātīgas kuģniecības suvenīra abstrahēšanas arhitektūras tēlā līdz klajai jūrnieku rekvizītu aplikācijai
- skaits. augstāka autoru paškritika un spējas apvienoties starpdisciplinārās komandās aiztaupītu vērtētāju pūliņus darbu šķirošanā, sākot ar kvalitatīvu datorgrafiku
- publiskā ārtelpa. respektējot apkārt jau izprojektēto, iekļauta apbūves virsmā
- nakts izgaismojums. pretrunas rādījums iesīkstējušajiem un pieejamībai vēlamākiem muzeja darba laikiem
- publicitāte. jo vājāks risinājums, jo ambiciozāki iebildumi…
Par konkursa rīkotāju:
- vieta. vienīgais, kas konkursu padarīja interesantu, bezdarbu neskaitot
- programma. vēl vienkāršāka laikam ir tikai kioskam, neizstrādāta un arhaiska, papildinformācija — grūti sasniedzama, atvēlētais darbības lauciņš — līdz ar ārsienām
- pasūtītājs. maz ieinteresēts, neprasīgs, nāksies sākt plānot visu no gala, jo tik specifiska muzeja organizāciju vislielākajā mērā nosaka tā ekspozīcija
- anonimitāte. nolikuma prasība — tikai iesniedzamajiem materiāliem, pēc darba iesniegšanas un žūrijas lēmuma pieņemšanas — vienīgi personīgās ētikas un inteliģences jautājums, nolikums neierobežo autora atklātību publiskajā telpā, tajā skaitā A4D, darbu iesniegšanas veids nerosināja ticību anonimitātes iespējamībai, nav starpnieku institūcijas, kas varētu neatkarīgi no žūrijas komunicēt ar dalībniekiem
2003.gadā Liepāja pirmā noorganizēja starptautisku arhitektūras
konkursu Latvijā, nupat Liepāja kļuva par pagaidām garāko pasūtījumu
kara fronti latviešu arhitektiem. Šķiet, pilsētai pašai zaudējot profesionāli cienījamas attieksmes tēlu. Arī šās cīņas iznākums izaicina uz atklātu apspriedi par arhitektūras konkursu organizatorisko procesiju un ierēdņu arhitektonisko kvalifikāciju, par arhitektu radošās sadarbības ētiskajiem aspektiem un visu iesaistīto mijiedarbības saturiskajiem atlikumiem. Kāpēc konkurētspējīgie Latvijas arhitekti ir laimīgi nebūt LJM metu konkursa darbu izlases divpadsmitniekā?
Būtu interesanti uzzināt arī par pārējiem darbiem – kurš ir kurš?
Būtu labi ja varētu, ar autoru piekrišanu, tos apskatīt vēlreiz. Sen nekas tik savdabīgs nebija redzēts
nožālojami
sabrukušais šķūnis
+1
mjaa -ka ta suzvares- pateisam neiedomajos… sabrucis skjunis nudien
Nezinu vai tā ir korekti darit. Kur vel zemāk krist.
Bet es varbut nesaprotu lietu kārtību šajā valstī.
Bet lēnām sāku iebraukt sistēmā Copy+ Paste
Skatit linku http://www.big…soro/soro.html
Principle 4 Obligations in the Interests of the Profession All providers of architectural services shall have an obligation to uphold the independence, impartiality, professional secrecy, integrity and dignity of the profession, and shall conduct themselves in a manner that respects the legitimate rights and interests of others and in addition have an obligation to acknowledge the professional aspirations and contributions of their colleagues and to respect their rights. All providers of architectural services shall also acknowledge the contribution made to their work or services by others such as, for example, staff, the client, urban planners, landscape architects, other architects, multi-disciplinary… Lasīt vairāk »
Man"patika", ka viņiem shēmas bija toč tādas pašas par ēkas veidola rašanos! Iepriekš līdzība man likās nu +/- ar domu- nu gadījās līdzīgi. Bet nu shēmiņas jau varēja nelikt tās pašas!
shēmu un noformējuma špikošana droši vien gan nav tas lielākais noziegums
kads tad ir si konkursa merkis?!
Apsveikumi БИГ komandai! Kad beidzot LAS iestāsies pret neprofesionālu žūriju?
gaidam žūrijas sīku izklāstu par pieņemto lēmumu! vai arī žūrija sāk līdzināties mūsu valdībai?
vai ir ideja ka žūrijai vajadzētu no galvas zināt visu pasaules biroju skices no galvas? šķiet nedaudz utopiski
That is not the problem of the jury as the main architect of Riga yesterday stated. She is right. It is the fault of the architects them selves if they simply copy a project. That is why it is so dangerous for you as an architect. Be honest. Be an architect. Think about that. We can’t blame the jury, but we can blame the architects.
Protams, ka žūrijai nav jāzin visas pasaules skices. Arhitektūras konkursa žūrijai ir jābūt vismaz pamatizglītībai telpiskā kompozīcijā, nemaz nerunājot par tādu padomju cilvēkam nezināmu parādību, kā kontekstuālisms. MARK puisēni nav tikuši pāri iepriekšējās darba vietas ieradumiem :]
kur var iegūt pamatizglītību telpiskajā kompozīcijā? vai tad ja man ir APF bakalaurs ir pietiekoši (vienu semestri bija arī nodar’bibas ar segvārdu "kompozīcija")?
jo es nevaru teikt ka saskatu Kļūdas kompozīcijā. eksistē tāds jēdziens kā pareiza un nepareiza kompozīcija? tā jau nu gan, manuprāt, nav neveiklākā lieta šājā piedāvājuma
Muļķis, APF var tikai diplomu iegūt, izglītību var iegūt LMA vai ārzonās.
gribu trāpīt pareizajās aizkulisēs!!! tur, kur runāja par šiem favorītiem. nevēlos palikt nepareizā kompānijā ar nepareiziem draugiem. tie arhitekti, kas man apkārt runā pavisam citas lietas. shame on me!
p.s. ceru, ka aktivitātei ar kādu tika publicēti 42 meti, sekos tāda pati aktivitāte publicējot žūrijas gala ziņojumu un ndividuālo balsojumu.
p.p.s. prieks par to, ka mani favorīti – atrasts liepāja un laiks kā jūra – dzīvē izskatās vēl labāk nekā to varēja noprast no bildēm @ a4d. atliek vien pievienoties te izskanējušajam viedoklim, ka došanās mājās bez lietussarga ir krietni prestižāks pasākums, nekā atrašanās shortlistē
kas noteik ne tikai ar šo valsti, bet arī ar kādreiz normāliem cilvēkie, t.i.-žūriju….?
Tik klajš plaģiāts ir nepiedodams, vai tiešām žūrija ir kompetenta, pieņemot šo lēmumu, arī Liepājās apbūvē diezvai šis ir tas labākais variants-tāda destruktīva ēka…
In Belgium, we have a RULES OF PROFESSIONAL DUTIES
Article 31 deals with intellectual rights
KONINKLIJK BESLUIT van 18 APRIL 1985
If somebody doens’t follow this rule the Architectural Association has the duty to give the company a penalty and invalidate the registernumber of the architect(s) in case.
I hope the Latvian Architectural Association takes it responsibility. This is a real threat for the young architects of Latvia as well as the architectural offices respecting the profession of an architect. Let’s join and write a lettre to the Architectural Association with all ‘respectfull’ architects.
http://www.ord…eontologie.htm
Droši vien jau nebija tik viegli atrast ko jēdzīgu internetā un vēl pie tam gandrīz to visu pārzīmēt.
vajag aizrakstīt Bjarke sejugrāmatā
No sirds apsveicu otrās vietas ieguvējus! Man ļoti patika (izņemot varbūt dažus diskutablus ārtelpas apdares paņēmienus – piemēram, gala fasādē trīs materiālu savietojumu, hmm.. tas viļņa motīvs?), pat no tiem neko nepasakošajiem skatiem, kuri tika ielikti interneta vietnē. Viens no nedaudzajiem darbiņiem, kurā tika uzsvērta spīķeru arhitektūra, nevis mākslīgi un pašmērķīgi paslēpta, korekti un uzrunājoši.
Ceru uz rezultātu pārsūdzēšanu 😉
Ar cieņu!
Nevajag cerēt, bet pārsūdzēt- tas ir paņemt papīru un rakstīt vēstulīti…
Pirmā bilde – foto no izstādes,
Otrā bilde – no PLOT mājaslapas
Pirmā bilde – foto no izstādes,
Otrā bilde – no PLOT mājaslapas
Vai uzvarētājam par šīm bildēm ir kādi komentāri???
http://www.dor…ladsgade_3.htm
2006 realizācija
ha tad jau tomēr sanāk, ka big arī šito nav īsti paši izdomājuši
Īpaša situācijas līdzība, izņemot jaunā apjoma respektu pret esošās apbūves raksturu (iekšpagalmi) un tā veco apjomu formu kopēšanu, nav manāma. Tas par Dorte Mandrup.
Ar MARKa konkursa darbu ir savādāk – līdzības ir "kliedzošas" – gan formveidē, gan detaļās, pat meketa materiāla izvēlē. Skumji…
Interesanti būs iedziļināties MUseaUM darbā, jo šobrīd māc šaubas par telpu programmas (nepieciešamie m2) izpildi.
patiesībā, slikti arī ka lielākā daļā no "uzvarējušajiem" darbirem apvieno abu ēku apjomus ari virszemes līmenī. Tas gan neatbilst konkursa uzstādījumiem, gan , manuprāt, nav pareizi no pilsētvides viedokļā. saprotams, ka šādi plānot funkciju ir vienkāršak, bet vai labāk. Tā kā žūrijā bija daudz nearhitektu, varbūt tieši arhitektu- vērtētāju pienākums bija informēt tos par konkursā izvirzītajām prasībām, patiesībā, pilnīgi pamatotām. Ja jau bija nosacījums, ka jābūt dalītiem apjomiem, kāpēc tad tas netiek ņemts vētrā vērtējot šos metus? Nu nav nekāds pienesums ar šīm atkāpēm no konkursa nolikuma radies.
uzbrucēju pulciņi necerēti daudz, taču gaviļniekam darbs uz knapu 4.
ja tagad būs jābūvē sļivkomāniju ?
vo vo. nav jau jeega nomest 1. vietu. ja kaut ko dara, tad viss jaapaarskata…
pagaidām nesaprotu ko un ar ko apsveic A4D?
Kāpēc konkurētspējīgie Latvijas arhitekti ir laimīgi nebūt LJM metu konkursa darbu izlases divpadsmitniekā?
Šis projekts bija viens no labākajiem! otru gribētos minēt "Laiks kā jūra", kurš dīvainā kārtā nav nominēts… Brīnums kā 3 vietu varēja piešķirt loft brīnumam, atbaidoša kompozīcija, bet nu tas viss subjektīvi mjā.
Tas tiešām ir subjektīvi, jo man patika Loft darbs Pūsēns.
Un kā tad ar kompozīciju MARK gadījumā (atmetot visu līdzību būšanu)? Šķūnis atsevišķi var mierīgi pastāvēt (jebkur), bet pielipināts spīķerim, manuprāt, gan tas ir izcili neveikli. Es domāju abu ēku pati savienojuma vieta. Varbūt tomēr tās vismaz vizuāli vajadzēja atdalīt? Protams, subjektīvais viedoklis. Par kompozīciju vispār – nu tur strīpām vien bija pārstāvēti interesanti kompozīcijas darinājumi. Gandrīz katram ir kur piekasīties. Tā tiešām ir gaumes lieta. Bet neba nu kompeni vien vērtē. P.S. Kur tad pamatojums apgalvojumam (kāpēc MARK labākais, kāpēc "Laiks kā jūra" tikai otrie, kāpēc bail no LOFTa?) Vairāk gan gribētos dzirdēt konstruktīvas pozitīvās domas. Kas tieši kādos… Lasīt vairāk »
Nu šķūnis vai nešķūnis, viņi jau tikai turpināja ēkas formu, kas ir līdzīga šķūnim. Vizuāli iespējams būtu labāk, ja abas masas tiktu atdalītas. Kompozīcija ir kā mīkla maizei, ja mīkla ir sūdīga, var cept kā grib, nekas nesanāks, un kompozīcijas izpratne vispār nav subjektīva – mēs nepiedzimstam ar gaumi, gaumi attīsta, tāpat kā jebkuru citu maņu – kamdēļ mark un "laiks kā jūra" – tāpēc ka šajos projektos kompozīcija sēž labi, jebšu citos vārdos, labāk kā pārējos projektos. Ja marka un jūras (īpaši) projektos var tikt uztverta to individuāli ieliktā sajūta, emocija par esošo vietu, tad citos tā ir katastrofa.… Lasīt vairāk »
Tas viss ko Jūs te runājat neveicina faktu daudzumu tikai rakstuzīmju( respektīvi konflikta malkas).
Lai varētu sev simpatizējošus darbus pa īstam aizstāvēt, nāksies ņemt palīgā metodisku un analītisku pamatojumu (sākot no pilsētbūvnieciskā aspekta, ņemot klāt Tēlu, beidzot ar ēkas arhitektūru), pretējā gadījumā dikti patētiski un nekorekti skanat " …nevis kārtējo reizi asināt savu aci mēslu saskatīšanā…"
Kur tad izpalika diskusijas un prezentācijas, kuras tika solītas aplokšņu atvēršanas laikā? Darbus aizstāvēt vajadzētu autoriem nevis līdzjutējiem.
Tikai tu atbildēji ar to pašu ar ko es nobeidzu! 🙂 Bet es piekrītu par analīzi.
Un analīzei ar bildīti vien nepietiek, no bildes var secināt kompozīciju un kopējo tēlu, bet galvenais ko es šeit gribēju izteikt – savu patiku abiem darbiem, komentāru. Patētiski ir nosodīt kādu patētismā izsakoties tikpat patētiski, lai gan es atkal esmu patētisks.. 😀
Patiku var definēt. Izglītotāki un izprotokāši ļautiņi spēj arī pateik kāpēc konkrētā lieta ir labāka kā cita ar konkrētiem vērtēšanas kritērijiem. Es ceru uz Jūsu izglītības un izpratnes līmeni , jo tas būs arī atbalstošs viedoklis Jūsu simpātijām, pretējā gadījumā tik tāda " ‘cheerleader’ meitenīšu" atrakcija.
Tā ka :" Man liekas ka X ir labaks kā Y, jo tam ir labāks tas un tas …"
Nu labi, labi, labi. Tu jau pamatīgi ietrennējies šajā komentēšanā.
Lai Marks un Jūra man piedot par detalizētas patikas analīzes kā arī patikas definīcijas trūkumu, bet man patika. 🙂
atvainojos – bet loft gadījumā par veiksmīgu kompozīciju diez vai varētu runāt – diezgan atbaidoš ķūnējums uz vecā spīķera
huh..
Man arī šķiet, ka šoreiz nu MARK ir nohaltūrējis – un tas objekts tādā konfigurācijā kaut kā tomēr "nesēž" tur… Vai tad vajag visās vietās – par katru cenu kaut ko pašmērķīgi uzbliezt? Man tā projekta kompozīcija drusciņ šķiet vārda tiešā un pārnestā nozīmē "salūzusi" -jo nav saprotams, kādēļ tiek veidots tas ielauziens – krasta promonādē tas nu nekādi neder! Es vēl saprasu, ka būtu kādi vertikāli akcenti vai akcents – drīzāk jau apjoms varēja nedaudz tad pacelties nevis iegrimt….PLOT tomēr ir cita situācija un cits gadījums – tur tas varbūt pat darbojas pa 100 %, bet šeit – kaut… Lasīt vairāk »
mani nepamet nepieredzēta kauna sajūta par savu pilsētu! beidzot kritusi no pjedestāla mistiskajā uztveres maģismā un leģendās vs. provinciālismā un mietpilsonismā sakņotā Liepājas autoritāte arhitektoniski progresīvajās domās un arhitektūras sabiedriskajās aktivitātēs! pazīstamu kolēģu vārdiem runājot, Latvijas arhitektūras flagmaņa pilsēta — Liepāja — acīmredzot LABI prot ieregulēt privāto iniciatīvu plūdumu, no nulles uzsākamu publisku procesu novadīšanā, klūpot un krītot uz Lieliem dzintariem vai maziem zemūdens akmeņiem… • idejiski bezpersoniskajā un bezspēcīgajā pilsētnieciskās plānošanas procesa administrēšanā Liepāja aizvada jau trešo metu konkursu ar samudrītu, žēlu vai citādi apšaubāmu rezultātu — Karostas sporta komplekss, lidosta, muzejs • vāji vadīta bija Jūrniecības muzeja metu… Lasīt vairāk »
man, Indriņ, ari ir kauns-netiku pl.15 , aizbraucu bik vēlāk, domājot-visu vēl redzēšu un būšu tusiņa pašā plaukumā…bet, ak vai, viss jau kluss, viss jau tukšs..ko tad solīja analīzes, satikšanos, vīnu, mūziku-izklausījās jau jauki….žēl dikt, ka , kā Tu saki, vairs nekādas izrādīšanas nebūs, vai tad liepājnieki nebūtu to pelnījuši?
ak, organizētāji, ak vai…
Par MUseaUM… Šis lauztais apjoms ilustrē šo brīdi. Viņā var ieraudzīt gan VIETAS VĒSTURI, gan LAIKA RITUMU. Tas ir MĀKSLAS TĒLS. Un tā līdzība kaut kādam PLOT objektam? Tā tikai detaļās.
Es šajā notikumā nokļuvu nejauši. Man bija interesanti. Paldies!
mjaaa… bez vardiem…
cien.A.Skujiņa, šitā pasacīt var katrs, tie tikai vārdi ,lai kaut ko attaisnotu.Stipri šaubos, ka autori centās attainot kaut kādu laiku, idejas, utt….ar plaģiātu.Kāds laika ritums???? kāda vietas vēsture????? KĀDS MĀKSLAS TĒLS????VĀRDI VĀRDI VĀRDI. TUR NAV NEKAS NO TĀ.
Ir TIKAI līdzība-mehāniski pārnests objekts no vienas vietas uz citu. Tās nav detaļas.
Klau, pavisam noteikti aiz MARK stāv kāds ieinteresēts pelēkais-kardināls jeb oligarhs!
eu, no kurienes tāda doma ?
🙂 nu indra noteikti stav aiz bigmark
…Vai arī varbūt pie šī piedāvājuma Kremlis ir pielicis savu pirkstu…?
Ja manu un Pētera par patērzēšanu par alu izmeta ārā, tad kāda suņa pēc te šitie ironizētaji-tērzētāji-sviesta kūlēji te atrodas (tvnets: tvnets [11/06/2009 18:40],jomajo: Re: tvnets [11/06/2009 18:47).
Pilnīgs debilisms iestājies?! Vēl nesen biju neizpratnē, ka tik liela daļa, kas valkā vārdu "arhitekts" (šim vārdam tomēr vēl ir saglabājusies cēla pieskaņa), šeit savā vidē a4d turpina citos portālos aizsākto ģļēvo ANONĪMO komentāru klabināšanu… Un tagad – LIEPĀJAS KONKURSA REZULTĀTS – tālāk nav kur! Pieņemt un vēl prēmēt! LAS un konkursa ŽŪRIJA – augstākesošajos komentāros pat nezinītim jau ir pietiekami daudz norāžu un informācijas par to, ka uzvarējušais darbs ir PLAĢIĀTS. Ja nav iepriekš atrunāts, kā šādos gadījumos rīkoties, tad nolemiet un dariet! Pretējā gadījumā var uzskatīt, ka cienītās dāmas un godātie kungi atbalsta svešu ideju zagšanu un kropļošanu!… Lasīt vairāk »
Iespaidošanos no pasaulē un publikācijās redzētā var atrast katrā projektā. "VAJAG TIKAI RAKT!" Es nekritisku mums svešu paņēmienu izmantošanu uzskatu par vienu no ŠIM BRĪDIM RAKSTURĪGĀM ARHITEKTŪRAS IEZĪMĒM. Nedomāju, ka tas ir labi, bet tā tas ir. Tāds laiks un tāda arhitektūra. Kur sākas PLAĢIĀTS? Ko Jūs domājat par Talsu sporta zāli? Kā ar šādu konstruktciju izmantošanu vispār? Un divslīpu jumti? u.t.t.
man ir lūgums. pagaidiet : • pirmdien Liepājas būvvalde solīja A4D šā konkursa žūrijas vērtējuma protokolu • ceturtdienai MARK gatavo savu pamatojumu. cerams, tad arī publicēsim uzvarējušā projekta materiālu visas šās ņemšanās sakarā, man ir jādomā par vecu Liepājas metu konkursu, kura laureāta darbs arvien tiek izstrādāts tikai papīros un mutvārdos, kamēr citur, Strasbūrā, tieši tāds pat tēls — oranžs ovāls — un tieši tādai pat funkcijai — koncertzāle —, tikai citādas konstrukcijas, jau tiek ekspluatēts, turklāt iekļuva šāgada Mīsa van der Roes balvas finālistu pieciniekā! m? GIANT AMBER – Concert Hall Liepaja, Latvia, 2003 http://www.gie…ent&id=168 ZENITH MUSIC HALL –… Lasīt vairāk »
Par kuru ceturtdienu un par kuru pirmdienu ir runa??? Un kādā sakarā žūrijai kaut kas vēl ir jagatavo, viņi tak izlēma pusotru nedēļu pirms darbu publikācijas A4D!!! man nav vajadzīgas pēc tam uzceptas žūrijas atrunas!!!!
Lūdzu jums objekts, aplipiniet ar zāli ja gribat. Tikai netraucējiet jauniešiem diskutēt ar savām lina šalles replikām..
man ari liekas, ka tas nav korekti-tagad kaut ko gatavot. Žūrijas protokols taču jau bija otrdien gatavs, vai ne tā. Un uzvarētāja pamatojumam vai tad nav jau līdz ar projektu jābūt gatavam?
Vai patreizējā situācijā nebūtu solīdi ja MARK kā darba autori paši lūgtu Ētikas komisiju izvērtēt vai šis darbs ir vai nav atzīstams par plaģiātu ?
vairāk iedziļinoties diskusijās – pat gribas piekrist Ausmai Skujiņai – daudzi projekti ir tik līdzīgi pēc būtības pasaulē redzēti – šobrīd tāds laiks, tāda arhitektūra…. Man pat liekas, ka nav būtiski noskaidrot, vai darbs ir vai nav plaģiātisms – būtiskāk, vai tas iederas konkrētā vietā – un, ja jau žūrija ir lēmusi, ka iederas, tad iederas! Vēl jau līdz projekta realizācijai paies daudz darba un risinājums iegūs arī savas oriģinālas iezīmes – tas ir neizbēgami. Tad jau visi kupolveidīgie, kastveidīgie un citādi pilnīgi vienādie objekti arī ir plaģiātisms…
Es nesaku ka vajag vai nevajag būvēt. Es tikai aicinu saukt lietas īstajos vārdos.
Žurijas komisijas tiesības ir izvēlēties projektu kuru būvēt.
Savukārt Ētikas komisijas tiesības (un šajā situācijā – nu jau arī pienākums) ir izlemt vai tas ir plaģiāts vai nav. Ar visām no tā izrietošajām sekām, ieskaitot precedenta radīšanu.
No LAS Arhitekta Ētikas kodeksa:
1.4. Arhitekts apzinās, ka radošā darba pamatā ir viņa paša zināšanas, profesionālā erudīcija un personības individualitāte. Viņš apzinās, ka pakaļdarinājums (plaģiāts) nav savienojams ar arhitekta ētiku.
jā, liekas, ka Ētikas komisija sen nav neko teikusi, šī būtu īstā reize kaut kā reaģēt
Visu cieņu komentētājiem un lūdzu nepārprotiet manu nostāju (neesmu par plaģiātismu), bet godīgi sakot jāatzīst, ka salīdzinot MARKa ‘kopēto’ arhitektūru (Jūrniecības muzejs) un MARKa pašu radīto arhitektūru (Tiesas ēka), ir vien jāsecina,ka ‘kopējot’ puiši ‘rada’ kvalitatīvāku arhitektūru kā liekot lietā savu talantu! Tā kā …. puiši, tā tik uz priekšu! :)))
Saskaņā ar PAU p.1.4. C.- Bij. Noliktavu ēkas, it īpaši Vecā ostmalā 55, laika gaitā tikušas pārbūvētas, tomēr tās pieder pie nedaudzajām Tirdzniecības kanāla krastmalā vēl esošajām pirmskara liecībām- ievērojot krastmalas jauno veidolu un izmantojumu (pastaigu promenāde ar kultūras un izklaides objektiem), VĒSTURISKO BŪVJU (NEVIS BŪVES) SAGLABĀŠANA IR ĪPAŠI SVARĪGA. Saskaņā ar PAU p.1.4. D. – lai abas ēkas kalpotu muzeja vajadzībām, tām funkcionāli nepieciešams savienojums iekštelpā, tai pašā laikā Promenādes projekts KONCEPTUĀLI BIJ. NOLIKTAVU RINDU VEIDOT NO BRĪVSTĀVOŠIEM APJOMIEM-projektējot muzeju, KĀ MINIMUMS, atstājot skatam un kustībai BRĪVU ZEMES LĪMENI STARP ABĀM REK. ĒKĀM Saskaņā ar PAU p.1.4. E- apjoma… Lasīt vairāk »
No konkursa nolikuma: p. 6.6. KONKURSA dokumentos un rasējumos DALĪBNIEKIEM izsniegtā informācija uzskatāma par personisku un konfidenciālu, tā nav atklājama jebkurai trešajai pusei. KONKURSA dokumenti, to daļas vai kopijas nevar tikt izmantotas citiem darbiem vai citam mērķim kā vien KONKURSA priekšlikuma (meta) sagatavošanai. … p. 6.5. KONKURSA priekšlikumam (metam) jāatbilst teritorijai piemērojamiem likumdošanas aktiem un nosacījumiem KONKURSA objekta projektēšanai. p. 5. KONKURSA MĒRĶIS p. 5.1. Izmantojot arhitektu radošo sacensību, iegūt pilsētbūvnieciski, arhitektoniski un funkcionāli augstvērtīgu projekta priekšlikumu Liepājas jūrniecības muzeja apbūves iecerei, kas izstrādāts respektējot konkursa nosacījumus. p. 5.2. Iegūt iespējami labāko risinājumu, nodrošinot racionālu līdzekļu izmantošanu, brīvu konkurenci starp… Lasīt vairāk »
Par tiem, ko kopē: Iespējams, Bjarke uzzinot par šo gadījumu, tikai iesmietu. Plot’a kults pēdējos gados (pat šobrīd vairs ne savā zenītā) ir bijis tik pamanāms, ka šāds gadījums ir tikai tāda maza detaļa. Te arī viens citāts no Elizabeth Diller, no viena no pamanītākajiem plagiārisma skandāliem: "The only way to avert the problem of plagiarism is to be a moving target. If your work is copied and that upsets you, it means you waited too long to move on." Pēdējā citāta sakarā pavecs raksts no NYtimes http://www.nyt…bern.html?_r=1 Par tiem, kas kopē: Šis ir tas gadījums, kad tiešām gribas dzirdēt… Lasīt vairāk »
Būdams klāt Liepājas pasākumā, noklausījos vairāku dalībnieku neizpratnes pilnos komentārus gan par top12 izvēles kritērijiem, to atbilstību nolikumam u.c jautājumiem, gan uzvarējušā priekšlikuma iespējamajiem prototipiem. Šķiet, ka būtu lietderīgi jautājumus apspriest klātienē, tāpēc A4D ir iecere noorganizēt žūrijas locekļu un konkursa dalībnieku diskusiju nākam ceturdien 18.06.09 plkst 19.00 Rīgā, vieta tiks precizēta. Piedalīšanos apstiprinājuši J.Dripe, G.Šnipke, bet skaidrāka personāliju liste būs zināma pirmdien. J.Lejnieks solīja sniegt rakstisku slēdzienu par projekta risinājumam piedēvēto plaģiātismu. [šobrīd šo jautājumu komentējošos lūdzu izteikties ieturētāk un pamatot savu viedokli ar argumentiem nevis emocionāliem spriedumiem melns/balts līmenī] Lai diskusija būtu lietderīga aicinu pieteikties [silis@szk.lv – lai… Lasīt vairāk »
Diskusija izklausās labi. Bet manuprāt tās ir divas savrupas tēmas, lai arī šoreiz vienā konkursā sasaistītas:
– par uzvarētājdarbam piedēvēto plaģiātismu. Tā ir liela tēma pati par sevi, vēl jo vairāk, Latvijā nav par to tā īpaši diskutēts.
-Otra ir par žūriju darbu konkursos. Par žūriju spēju/nespēju izvirzīt vērtēšanas kritērijus un sekot nolikumam, nevis lēmumu pieņemt tikai matemātiski, lipinot pie darbiem lapiņas.
Droši vien ir vērts padomāt kā diskusija tiks strukturēta, lai nav viss vienā lielā katlā. Iespējams, ka tie arī nav vienas dienas temati.
Atvainojiet par repliku, taču šajā sakarā vēlos ko teikt:
Lēmums par labāko darbu jau ir pieņemts, tātad no lēmēju puses atbilde oficiāli jau ir sniegta. Tātad ņemot vērā šo, šī nebūs diskusija, lai ko koriģētu, bet paskaidojumu uzklausīšana. Augstāk minētie plānošanas un arhitektūras punkti acīmredzami ir pārkāpti, un šķiet, ka paskaidojumi tam nav nepieciešami.
P.S.
Kopumā ļoti augstu vērtēju a4d portālu, kas vispār dod jelkādu diskusiju vietu par mums, arhitektiem, aktuālām un būtiksām tēmām-paldies ka Jus esat!
Manuprāt, žurēšanas pirmcēlonis ir Nolikums, kas Latvijā ir ārpus jebkādiem likumiem. Pašvaldības legāli drīkst ierakstīt Nolikumos pretrunīgus, juridiski neskaidrus punktus; dažkārt smieklīgus nosacījumus (‘dubults’ samts Rēzeknes k-zālei); dažkārt nenormāli īsus termiņus liela apjoma darbam un par šādu neizprotamu valsts vai pašvaldības iestādē radītu šedervu NEVIENS NEKĀDU atbildību nenes.
Taču, apsverot cik daudz intelektuāli strādājošu profesionāļu tērē savu radošo enerģiju, lai aptvertu neaptveramo, var saprast, kāpēc mūsu valsts ir tādā bedrē – atbildība šajā valstī ir tikai par vidusskolas diploma viltošanu. Pārējais ir ok.
piekrītu-šeit tas pats:
zemesgabalu robežas nav vēlams paplašināt. Ārpus zemesgabala risināms tikai labiekārtojums.
Man jau liekas, ka šīs divas teikuma daļas runā viena otrai pretī-nav vēlams un tikai.
NAV VĒLAMS, tas -var gan ša, gan tā, bet TIKAI- tas ir nepārprotams tikai….
par arhitektiem, kuri diendienaa staigaa ar buvnieciibas ierosinaataaju lobeetajiem, normam neatbilstosajiem projektiem, kur savus zverestus visaas lapaas sakjekseejusi par atbilstiibu normaam, nemaz i nerunaajot…
PAU ir instances izsniegts dokuments kur skaidri gaiši rakstīts kur un kā jāprojektē
tur jau ir tā lieta, ka dažreiz nemaz skaidri un gaiši tas nav uzrakstīts, kādas tik šausmas nav nācies tur salasīties, vai ari ilgi lauzīt galvu-kas ar uzrakstīto domāts. šajā sakarā Liepājas Būvvalde izceļas-kāds ieliek nedomājot ķeksi pie attiecīgā ieraksta, pēc tam projektētājs lauza galvu, kāpēc, ja izrādās viņam šis izejas materiāls nemaz nav vajadzīgs. Izrādās, tad esot jāraksta tas paskaidrojuma rakstā… un tas tāpēc, ka kāds bezatbildīgi saķeksējis pa labi pa kreisi… NU TAD LAIKAM ATKAL JĀRUNĀ PAR ATBILDĪBU, tikai nezinu ,kādu, politiskā jau te nav…vai arī par profesionalitāti… par ieinteresētību savā darbā, par attieksmi pret projektētāju…nevis vienkārši kafijas… Lasīt vairāk »
Tas kamdel piemineju PAU bija si konkursa sakara-par projektējamo teritoriju
Ja kolēģis runā kopumā par PAU nosacījumiem tad droši vien ir izlasījis uz katra PAU nosacījumu ka konkrētais risinājums jāveic saskaņā pēc LR likumdošanas un terit- plānojuma-tākā pēc būtības PAU ir tetir-plānojuma atreferējums-un pats būtiskākais – zaļa gaisma proj uzsākšanai- UN TIKAI- kas arī ir saskaņā ar vispaŗīgo būvnoteikumu atbildības sadalījumu-proti- uz būvpr. vadītāja pusi
lab, lab, paldies par skaidrojumu!
– kas tad galu beigās bija pilna žūrija šajā konkursā? mēs nepiedalījāmies un darbus neiesniedzām. internetā figurē dažādi žūriju komplekti. pašlaik sastāvs, kas ir a4d publicēts, izskatās vairakumā ‘gados’, ar piebildi par vēl pāris cilvēkiem, it kā. lai objektivi vērtētu mūsdienīgas arhitektūras pienesumu, manprāt būtu nepieciešams noteikti žūrijās iesaistīt jaunus arhitektus, kas seko līdz arhitektūras norisēm pasaulē. joprojām latvijā žūrijas tiek sastaādītas ‘na haļavu’ īpaši, kas attiecas uz arhitektu klātbūtni tajās. šī konkursa otrās un trešās vietas ieguvušo projektu kvalitāte drīzāk atgādina padomju laika projektēšanas principus, kam ir mazs sakars ar arhitekūru pēc būtības. konkursā taču bija iesniegti daudz kvalitatīvi… Lasīt vairāk »
šis žūrijas velna ducis ir īstais! tajā ir 6 arhitekti, no kuriem 5 – ilgu laiku tikai funckionāri. un nu ir ducis “mīļdarbiņu”
http://www2.a4d…konkursa-darbi/
redzu šajā sarakstā pāris personālijas, kas varētu objektīvi vērtēt konkursa darbus.
nezinu kam tur vajadzīgs sia NĪ rekonstrukcijas pārstāvis(šī butaforija man īpaši liekas smieklīga), kult.pārv.vadīt.,2 gab.no domes….nav taču runa par kaut kādām naudas sadalēm un piešķiršanu. šie taču var izteikt savu domu tikai līmenī-patīk, nepatīk… no pasūtītāja puses pietiktu ar 1 pārstāvi, reāli vērtētāji taču ir maz-pārējā ir masa, kam varētu būt maz zināšanu par to, kas notiek arhitektūrā pasaulē
Gariem cilvēkiem gari komentāri. Varēji uzrakstīt īsāk: "Aiciniet mani žūrijās!". Ne visi jaunie" ir ar jaunām galvām". Ir jaunas meitenes ar zeķubiksēm džinsās, ir jauni puikas ar zeķēm zandalēs, un ir arī tramīgi tēviņi pie 60. Tas jauno arhitektu lobisms vairāk atgādina tādu pagaidu darbu meklēšanu. Tas tā, ar 60gadnieka acīm vērojot :]
vispār būtu labi koriģēt konkursa rezultātus…
Jāsaka, ka tādas krīzes dažkārt veicina cilvēku domāšanu-tie saniknojas par to, ka tiek apkāsti un izdara brīnumu lietas-saceļas pret to, kas ir netaisnīgi- jauki, ka ari arhitekti nav aunu bars un vārds ”žūrija" viņiem neizraisa respect sastinguma efektu.
pozitīvi, ka žūrijā ir 6 arhitekti. gribētos vairāk jaunākās paaudzes kolēģu! gan arhitektu, gan pieminekļu aizsargātaju.
pārdomu vērta manprāt ir šāda lieta – liektās līnijas vai viļņa motīvs latviešu arhitektūrā, īpaši fasādismā. jau no neatkarības atgūšanas laikiem šis motīvs ir ieguvis gluži vai auseklītim līdzīgu izmantošanas intensitāti. jāatzīst, ka pēdējos gados ir process nedaudz pierimis, bet nu atkal laikam krīzes laikos tiek atdzīvināts? vai ideju apsīkums, vai banāla h2o tuvuma nojausma un lētuma pieskaņa vai arī zināma nostaļģija vecāko kolēģu un Liepājas amatpersonu vidū? vai šādi piedāvājumi nebūtu jāapskata vienā līmenī ar plaģiātismu, ja jau par pēdējo ir sākusies diskusija?
1. Žūrijas sastāvam vajadzētu būt zināmam jau izšķiroties par piedalīšanos konkursā. Vai tad šajā gadījumā tā nebija? Un, ja bija, tad tagad ir par vēlu satraukties.
2. Man ir izdevies pieredzēt – kā noveco JAUNIE arhitekti. To vietā uzrodās citi. Nemainīga ir tikai pārliecība par to, ka VIŅI ir labāki par iepriekšējiem. Tā laikam ir jābūt.
3. Ir tādas zīmes un simboli, kas periodiski stihiski uzrodas un tiek pielietotas arī arhitektūrā. Tā tas bija nacionālā romantisma periodā un 90-to gadu arhitektūrā. Varbūt likumsakarīga ir to meklēšana arī šobrīd(?). Varbūt tā ir pretošanās globalizācijai?
karpovas k-dze! Jūs te visu laiku to vien runājat ka nepieciešams pieslēgt jaunus pārstāvjus darbu vērtēšanā- kāds būs viņu pienesums šajā darbā? Pieredzes trūkums vai konkrētās personas stila ambīcijas? Zinot to kvantumu, ko arh nepieciesams aptvert, varu ar pārliecību teikt, ka arh. ar lielo burtu A visdrizak var rasties tik pec 40-kaut gan pats esmu jaunas paaudzes arh. Arh nav tikai ‘forshas’ atblazmas no arvalstu kulta arh darbiem- drizak si nostaja ir provincialisma izpausme- protams, tas ir tikai manas subjektivas pardomas-reversi jusejam Tas vai darbs ir gaumigs -forsh pateiks gan jauns arhitekts gan pieredzejis arhitekts-bet to vai tas ir praktisks,… Lasīt vairāk »
Jūs par zemu vērtējat jauno arhitektu zināšanas un profesionālo līmeni. Jaunie arhitekti būtu tie, kas aptuveni līdz 40, Latvijā tādu ir daudz un daudzi arī ar zināšanām un talantu. Eiropā un citviet pasaulē jaunie arhitekti daudzvairāk ir arhitektūras apritē, viņiem uzticas un respektē. Viņiem ir svaigas idejas un demokrātiska attieksme. Manprāt Latvijā tas trūkst. Konkursos tiek pieteikti labi jaunu arhitektu darbi, bet tie netiek novērtēti, jo žūrijās galvenokārt ir vecākie kolēģi, kas pa lielam, ir arī protams izņemumi, daudzu iemeslu dēļ atsakās izvēlēties jaunus, sakarīgus un progresīvus piedāvājumus, vai arī vienkārši nepārzin Eiropas un pasaules aktualitātes. Tāpēc nudien gribas redzēt… Lasīt vairāk »
atbilde Ausmai Skujiņai uz 1.punktu: http://www2.a4d…as-muzeja-ekai/
saknes atbildēm uz ļoti daudzajiem neuzdotajiem / uzdotajiem jautājumiem: http://www2.a4d…ektiem_liepaja/
idejas ģenerēt radošiem- tās vērtēt peredzējušiem-KATRAM kopējā darbā ielikt to kas vinam ir> tādai arī būtu jābut pasaules kārtībai jebkurā kopsaistē> tas ari ir vienīgais pamats ilgtspējībai
jaunekligas ambīcijas>kas megina panemt "visus piradzinus no galda:)"> radot jaunas-un savukart atkartotas kludas no vestures ari rada jo lielaku pagrimumu> reversi tam vecakas paaudzes kolegiem velme atstaties savas pozicijas
protams-tas ir tikai manas pardomas
Ir noticis tas, kam neglābjami bija jānotiek. Kumosa dēļ arhitekti beidzot krīt cits citam pie rīkles. Ja kāds grib nopeilēt latvieša identitāti globālajā pasaulē, Liepājas konkursam veltītajos komentāros var dabūt sejā koncentrātu. Literātu, mūzikas, mākslas vidē autortiesību skandāli uzsprēgā un norimst līdz nākamajam; kā beidzamais prātā palicis tracis ap darbu Ievas Iltneres priekšpēdējā personālizstādē, kurā viņa bija atļāvusies lietot fotogrāfiju no Vogue. Precedenta raisīta diskusija – apsveicami. Vai būs jēga? Ideju pārceļošana nav viennozīmīgi atbildama, bez tās pasaule pārstātu riņķot ap asi. Varbūt latviešu modernistus (Teodoru Hermanovski, Staņu) vajadzēja atšaut pie laika, lai ar svešām idejām neaptraipa vietējo šķīstību? Forši… Lasīt vairāk »
Pieturēšu pie sevis viedokli par konkrēto MARK darinājumu, līdz pilnas informācijas gūšanai, bet tomēr mazliet oponēšu par līdzībām ar mākslas pasauli pie kā pieder literāti, mūziķi, mākslinieki,utt.. Arhitektūra tomēr nav gluži māksla, tomēr tā kā starpdisciplinārs pasāciens un pats galvenais ne tuvu nevar salīdzināties materiālietilpībā bez maz ar jebkuru mākslas veidu ( nu vienīgi industrializēta kinematogrāfija, lielmēroga mēdijs). Ar arhitektūru provokāciju ( Iltneres gadījiens) parasti netaisa, biku dārgi sanāk, tam ir daudz piemērotāki instrumenti mākslā .Vai visi iesaistītie (pasūtītājs,banka,pārējie projektētāji,būvnieki ,sabiedrība) ir gatavi nodarboties ar autora (arhitekta) provokācijām, vai nav mazliet diktatorisks piegajiens? Par ideju,metožu,filosofiju pārceļošanu jau neviens neko nesaka… Lasīt vairāk »
patīkami atkal lasīt interesantas un saturīgas domas par vienu no konkursa iznākumiem. Daudzi saka,ka izvēlētais Jūras muzeja risinājums ir sabrukuša šķūņa līmenī un viņiem ir taisnība, jo es arī to saskatu. Tas varētu būt mūsu valsts ekonomikas simbolisks atspoguļojums. Jautājums , vai tas ir labi konkrētajā situācijā? Pie kādām vērtībām mums ir jāturās šajā ekonomikas materiālajā un garīgajā krīzē? Mēs, arhitekti, esam tik vienoti ar mūsu politiskās elites izpausmēm, kas ir visnotaļ atšķirīgas no citu tautu un valstu domāšanas veidu risinājumu pieņemšanā.
Pēc visiem unikālo ideju attaisnojošiem rakstiem, atvainojos uzvarētājiem par žūrijas vainu. Taču, koka siju un finiera lietojums autoru paskaidrojumā, rada arvien lielāku pārliecību par sabrukušā šķūņa veidolu, lai ar kā šo ideju apdzejotu ar vides pieejamību un brīvu pastaigu pa jumtu. Vis ir uztverams asociatīvi, lai cik mēs lidinātos topu idejiskajos mākoņos. Vizualizācijas materiāls nedod iespēju pārliecināties par idejas noturīgumu laikā, jo tradīcijas māca, ka būvei jābūt stabīlai, drošai un ugunsdrošai, kas arī ir būves skaistuma un lietderības nosacījumi. Provokācijas ar vides objekta vai instalācijas piedāvājumu ir eksaltēti lētas.
nav gan :'(
Nav īsti ticības, ka kāda redzīga acs un dzirdīga auss līdz manam 100-entajam tiks, bet, manuprāt, daudz vērtīgāk par "cepšanos" un "čīkstēšanu" būtu kaut vai pašiem dalībniekiem savākt projektus, sarīkot pikniku, izstādi un aprunāšanos. Un ne jau lai nopeltu, bet lai novērtētu, meklētu kopīgo, atšķirīgo, draugus, domubiedrus un jauno LV laikmetīgās arhitektūras elpu. Arī godīga un kvalitatīva kritika vēl nevienam par ļaunu nav nākusi. Zinu, ka izklausos naiva. Bet tāda tiešām arī esmu! Lai jums izdodas!
Es Tevi dzirdu 🙂
es ar sadzirdeju
Es to pasu novēlu Latvijas arhitektu sabiedrībai- dialogu
Ar simboliem vienmēr jābūt ļoti uzmanīgiem, jo tie sevī nes informāciju, kas tieši atbilst tam, ko simbolizē. vairāki gadījumi to tikai apliecina. Piemēram "Stikla kalns" jau daudzus gadus ir bijis stikla kalns, kurā neviens līdz augšai tā arī nav ticis. Mēs jau vēl nezinam vai būs Antiņš, kas beigu beigās to stikla kalnu pievarēs. (varbūt Ušakovs tas būs?). No iestādēm, kas saucas "Mīts" arī ātri vien paliek tikai mīts – gadījums iz dzīves. Tad nu pussabrucis šķūnis sevī nes arī tādu informāciju un muzeja liktenis ar to ir izlemts. Ja nebūs vairs naudas budžetā tad arī muzeja nebūs. Patiesībā, es… Lasīt vairāk »
zelta vārdi, tik tiešām…
http://www.daniel-libeskind.com/# ir atrodamas līdzības arī šeit
Būtu interesanti uzzināt arī par pārējiem darbiem – kurš ir kurš?
Būtu labi ja varētu, ar autoru piekrišanu, tos apskatīt vēlreiz. Sen nekas tik savdabīgs nebija redzēts
nožālojami
sabrukušais šķūnis
+1
mjaa -ka ta suzvares- pateisam neiedomajos… sabrucis skjunis nudien
Nezinu vai tā ir korekti darit. Kur vel zemāk krist.
Bet es varbut nesaprotu lietu kārtību šajā valstī.
Bet lēnām sāku iebraukt sistēmā Copy+ Paste
Skatit linku http://www.big…soro/soro.html
Principle 4 Obligations in the Interests of the Profession All providers of architectural services shall have an obligation to uphold the independence, impartiality, professional secrecy, integrity and dignity of the profession, and shall conduct themselves in a manner that respects the legitimate rights and interests of others and in addition have an obligation to acknowledge the professional aspirations and contributions of their colleagues and to respect their rights. All providers of architectural services shall also acknowledge the contribution made to their work or services by others such as, for example, staff, the client, urban planners, landscape architects, other architects, multi-disciplinary… Lasīt vairāk »
Man"patika", ka viņiem shēmas bija toč tādas pašas par ēkas veidola rašanos! Iepriekš līdzība man likās nu +/- ar domu- nu gadījās līdzīgi. Bet nu shēmiņas jau varēja nelikt tās pašas!
shēmu un noformējuma špikošana droši vien gan nav tas lielākais noziegums
kads tad ir si konkursa merkis?!
Apsveikumi БИГ komandai! Kad beidzot LAS iestāsies pret neprofesionālu žūriju?
gaidam žūrijas sīku izklāstu par pieņemto lēmumu! vai arī žūrija sāk līdzināties mūsu valdībai?
vai ir ideja ka žūrijai vajadzētu no galvas zināt visu pasaules biroju skices no galvas? šķiet nedaudz utopiski
That is not the problem of the jury as the main architect of Riga yesterday stated. She is right. It is the fault of the architects them selves if they simply copy a project. That is why it is so dangerous for you as an architect. Be honest. Be an architect. Think about that. We can’t blame the jury, but we can blame the architects.
Protams, ka žūrijai nav jāzin visas pasaules skices. Arhitektūras konkursa žūrijai ir jābūt vismaz pamatizglītībai telpiskā kompozīcijā, nemaz nerunājot par tādu padomju cilvēkam nezināmu parādību, kā kontekstuālisms. MARK puisēni nav tikuši pāri iepriekšējās darba vietas ieradumiem :]
kur var iegūt pamatizglītību telpiskajā kompozīcijā? vai tad ja man ir APF bakalaurs ir pietiekoši (vienu semestri bija arī nodar’bibas ar segvārdu "kompozīcija")?
jo es nevaru teikt ka saskatu Kļūdas kompozīcijā. eksistē tāds jēdziens kā pareiza un nepareiza kompozīcija? tā jau nu gan, manuprāt, nav neveiklākā lieta šājā piedāvājuma
Muļķis, APF var tikai diplomu iegūt, izglītību var iegūt LMA vai ārzonās.
gribu trāpīt pareizajās aizkulisēs!!! tur, kur runāja par šiem favorītiem. nevēlos palikt nepareizā kompānijā ar nepareiziem draugiem. tie arhitekti, kas man apkārt runā pavisam citas lietas. shame on me!
p.s. ceru, ka aktivitātei ar kādu tika publicēti 42 meti, sekos tāda pati aktivitāte publicējot žūrijas gala ziņojumu un ndividuālo balsojumu.
p.p.s. prieks par to, ka mani favorīti – atrasts liepāja un laiks kā jūra – dzīvē izskatās vēl labāk nekā to varēja noprast no bildēm @ a4d. atliek vien pievienoties te izskanējušajam viedoklim, ka došanās mājās bez lietussarga ir krietni prestižāks pasākums, nekā atrašanās shortlistē
kas noteik ne tikai ar šo valsti, bet arī ar kādreiz normāliem cilvēkie, t.i.-žūriju….?
Tik klajš plaģiāts ir nepiedodams, vai tiešām žūrija ir kompetenta, pieņemot šo lēmumu, arī Liepājās apbūvē diezvai šis ir tas labākais variants-tāda destruktīva ēka…
In Belgium, we have a RULES OF PROFESSIONAL DUTIES
Article 31 deals with intellectual rights
KONINKLIJK BESLUIT van 18 APRIL 1985
If somebody doens’t follow this rule the Architectural Association has the duty to give the company a penalty and invalidate the registernumber of the architect(s) in case.
I hope the Latvian Architectural Association takes it responsibility. This is a real threat for the young architects of Latvia as well as the architectural offices respecting the profession of an architect. Let’s join and write a lettre to the Architectural Association with all ‘respectfull’ architects.
http://www.ord…eontologie.htm
Droši vien jau nebija tik viegli atrast ko jēdzīgu internetā un vēl pie tam gandrīz to visu pārzīmēt.
vajag aizrakstīt Bjarke sejugrāmatā
No sirds apsveicu otrās vietas ieguvējus! Man ļoti patika (izņemot varbūt dažus diskutablus ārtelpas apdares paņēmienus – piemēram, gala fasādē trīs materiālu savietojumu, hmm.. tas viļņa motīvs?), pat no tiem neko nepasakošajiem skatiem, kuri tika ielikti interneta vietnē. Viens no nedaudzajiem darbiņiem, kurā tika uzsvērta spīķeru arhitektūra, nevis mākslīgi un pašmērķīgi paslēpta, korekti un uzrunājoši.
Ceru uz rezultātu pārsūdzēšanu 😉
Ar cieņu!
Nevajag cerēt, bet pārsūdzēt- tas ir paņemt papīru un rakstīt vēstulīti…
Pirmā bilde – foto no izstādes,
Otrā bilde – no PLOT mājaslapas