Linstow — par staciju un Bieti

A4D redakcija no kompānijas Linstow vadības saņēma vēstuli, kurā pausta kompānijas pozīcija par stacijas laukuma apbūvei piešķirto Bietes balvu.

A4D atgādina, ka Bietes balvas žūrija par laureātiem izvirzīja vairākas celtnes, no kurām visvairāk balsu saņēma stacijas laukuma apbūve. Tās lielāko daļu veido iepirkšanās centrs Origo, kura attīstītājs ir Linstow.

Kā tika minēts, Bietes saņēmēja slava arī ir pati balva. Tā nav taustāma, bet drīzāk uztverama kā iespēja diskutēt, uz ko portālā arī aicināja redakcija, nosaucot balvu ieguvējus. Redakcija pauž gandarījumu par Linstow atsaucību.

Tā ir objektīva parādība, ka komercializācija skar dažādas publiskās jomas, arī publisko telpu, tai skaitā transporta mezglus — stacijas, lidostas utt. Neapšaubot Linstow labos darbus un ieguldījumus, žūrija šai gadījumā staciju pirmkārt vērtēja no arhitektoniski telpiskā viedokļa.

Ir vērts Rīgas staciju salīdzināt ar Rīgas lidostu. Abas tapušas pēckara padomju gados, abas piedzīvojušas rekonstrukcijas pēdējo gadu laikā. Abās ir veikali. Tomēr jāatzīst, ka lidostā veikali netraucē orientēties, galu galā — ir arī iespēja baudīt telpu. Kamēr stacijā lielā telpa ir zaudēta, orientēšanās ir visai apgrūtinoša (runa nav tikai par grafiskajām norādēm). Runa ir par publisko un komerciālo telpu attiecību, par hierarhiju.

Skaidrs, ka investoram ir savas intereses, kam pretī — tās institūcijas, kam jāaizstāv sabiedrības intereses, šai gadījumā — Latvijas Dzelzceļš, Rīgas pilsēta, pieminekļu aizsardzības iestādes. Tas, ka pēc šādas rekonstrukcijas stacija neieguva neko tādu, kas ļautu tai labāk funkcionēt kā transporta mezglam, acīmredzot ir Latvijas Dzelzceļa nopelns. Taču tā kā iepirkšanās centrs ir saplūdis ar staciju, sabiedrības ieguvumi un zaudējumi iespaido arī kompānijas Linstow publisko tēlu. A4D labprāt uzzinātu arī to, kas bija galvenie šķēršļi, kādas institūcijas vai personības, kas neļāvušas realizēt Linstow «lieliskās idejas».

Teksts: A4D

PAR GREIZĀS BIETES PAZUŠANU

Pirms pāris nedēļām interaktīvajā platformā A4D varējām lasīt ziņu par Latvijā pirmo arhitektūras anti balvu — biešu — dalīšanu.

Cik var noprast no A4D publicētās informācijas, vairākiem Linstow attīstītiem un apsaimniekotiem objektiem tika piešķirtas šīs arhitektūras anti balvas.

Taču tā kā Linstow nav nedz aicināts uz «diskusiju», kuru vēlējies raisīt A4D, nedz saņēmis Bietes balvu vai apliecinājumu par balvas piešķiršanu, esam nobažījušies, vai Bietes balva šiem konkrētajiem objektiem gadījumā nav tomēr atsaukta.

Linstow pilnībā pieļauj iespēju, ka esat Bietes balvu atsaukuši, jo gaismā nācis, ka daudzi žūrijas spriedumi balstīti uz nepatiesiem faktiem, kuri par Linstow attīstītajiem un apsaimniekotajiem objektiem vien zemāk izklāstīti uz divām lapām.

Izprotot, ka portāla A4D mērķis ir bijis vienīgi «provocēt» un «rosināt diskusiju» par «netīkamo arhitektūru», Linstow necer, ka Bietes balvas žūrijas locekļi turpmāk atcerēsies vai ņems vērā jauniegūto informāciju.

Tomēr precizēta informācija ļautu ne—ekspertiem (tas ir plašākai sabiedrībai jeb lielākai daļai iedzīvotāju) spriest pašiem par to, kurš objekts viņiem patīk vai nepatīk. Tādējādi iedzīvotāji varētu ne vien «balsojot ar kājām» jeb kuplā skaitā apmeklēt «netīkamos» objektus, bet arī veidot paši savu viedokli.

Sagrozītie vai aiz kadra atstātie fakti un jautājumi (vairums attiecībā uz Centrālo dzelzceļa staciju):

• Linstow nav solījis atjaunot stacijas peronus. Peronu atjaunošana/ rekonstrukcija ir Latvijas Dzelzceļa
• Stacijas laukumā esošā spēļu zāle nav Linstow apsaimniekošanā, tādēļ Linstow nevar nest atbildību par tajā notiekošo saimniecisko darbību. Vēl vairāk — Linstow mēģināja «izpirkt» īres tiesības uz šo platību, lai to pievienotu Stacijas laukumam, taču prasītā summa bija pārāk augsta, ņemot vērā faktu, ka Linstow negrasījās tajā veikt uzņēmējdarbību.
•  Investīciju apjoms stacijas projektā divas reizes pārsniedz līgumā noteikto minimumu: Linstow ieguldījis vairāk kā 10 miljonus eiro, kas cita starpā ļāvis veikt arī šādus «sīkumus»: kompetence, par to dzelzceļš rīko atsevišķus konkursus. (Pērn vienu skiču projektu konkursu nācās anulēt, jo nebija pietiekami liela arhitektu atsaucība.)

o izremontēt kases, kā arī stacijas administrācijas telpas
o izremontēt policijas telpas
o nomainīt komunikācijas (vislielākā investīciju daļa)
o ierīkot eskalatoru uz peronu, kurš nodrošina starptautiskos pasažieru pārvadājumus
o ierīkot informatīvās norādes
o atjaunot stacijas tuneļus
o atjaunot un labiekārtot skvēru tirgus pusē
o atjaunot izejas uz peroniem — kāpnes

• Daudzi darbi veikti papildus līgumā noteiktajiem, bet, protams, investoram nav iespējams «uzkraut» bezgalīgi daudz dzelzceļa un pilsētas centra problēmas, jo privātas kompānijas, lai cik lieli būtu to resursi, tomēr nevar pildīt valsts un pašvaldību funkcijas.
•  Kopš Linstow apsaimnieko staciju, pašā stacijas ēkā, tuneļos un stacijas laukumā ir samazinājies noziegumu skaits, uzturēšanās šeit ir drošāka.
• Stacija ieguvusi invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons vides pieejamības balvu Zelta kruķis. (Balva, starp citu, patiešām tika pasniegta).
• Acīmredzot jāuzsver pašsaprotamais fakts, ka stacija tāpat kā citi Linstow projekti izveidoti, stingri ievērojot visas pastāvošās likumdošanas normas un rūpīgi saskaņojot ar atbildīgajām institūcijām, ciešā sadarbībā ar pilsētu.
• Stacijas ēkā esošo komercplatību daudzums un izmērs ir saskaņots ar stacijas vadību, lai šajā objektā nepazustu stacijas prioritāte. Administrācijas prasības tika respektētas un no atsevišķām sākotnēji ieplānotām komercplatībām esam atteikušies.
•  Runājot par arhitektūras kvalitātēm, jāpiemin, ka, piemēram, stacijas gadījumā Linstow iesniedza 11 (!) dažādus skiču projektu variantus. Linstow piedāvājumos stacijas gadījumā bija gan ūdens elementu, gan mākslas objektu izmantošana stacijas laukumā, gan daudzas citas idejas, kas netika akceptētas. Piemēram, ūdenslīnija tika izņemta no projekta uz nenoteiktu laiku, jo pilsēta vēlējās rezervēt vietu kādam mākslas objektam un pati sarīkot konkursu tā izstrādātājiem. Diemžēl līdz šim mirklim konkurss nav noticis.
• Linstow piesaistīja vienu no atzītākajiem pilsētplānotājiem Janu Gēlu (Jan Gehl), kurš izstrādāja pilsētas centra attīstības vīziju Rīgai. Tika organizēti semināri un diskusijas par dažādiem svarīgiem aspektiem. Viens no Gēla ieteikumiem bija, ka stacijas laukumam jābūt mazākam, lai tas iegūtu cilvēciskus mērogus, nevis ar totalitārismam raksturīgo nesamērīgo varenību; vai arī par to, ka gājējus nedrīkst nodzīt pazemē, viņiem ir jāiet pa ielu!
• Tai pat laikā Stacijas laukuma izmēru Linstow vairākkārtīgi saskaņoja ar pilsētu un tas nav samazināts — vecās taksometru stāvvietas vietā uzcelta jauna ēka, bet pārējā teritorija, kuru pilsētas iedzīvotāji gadiem izmantoja kā laukumu, ir saglabāta un labiekārtota.

Daudzo gadu laikā Linstow kā vienam no lielākajiem investoriem Latvijā radies jautājums — kāpēc vairākas, mūsuprāt, lieliskas idejas netiek īstenotas dzīvē par spīti tam, ka šīs idejas nāk tieši no investora, nevis tiek viņam uzspiestas? Varbūt tomēr pārāk vienkāršoti būtu pieņemt, ka jebkurš ārzemju investors ir kāds vietējai sabiedrībai ļaunu vēlošs bubulis, kurš par katru cenu cenšas ietaupīt katru santīmu uz vietējo ļautiņu rēķina? Varbūt lēmumu pieņēmējiem pietrūkst drosmes un plašāka skatījuma, un investoru vai attīstītāju degsme ar gadiem cīnoties noplok? Bet varbūt tas ir pašsaprotami, ka jebkura projekta gala iznākums ir zināms kompromiss starp visu iesaistīto pušu ideālajām vīzijām un reālo pasauli.

Linstow, nelūgts iesaistīties diskusijā par «tirgus ekonomikas un privatizācijas iespaidu uz arhitektūru», gribētu vien vēlēt lai «pareizie» arhitekti kalpo vienmēr un tikai sabiedrībai. Saprotams, ka Bietes žūrijas locekļi nav tie, kuri projektē, piemēram, dārgas un glītas savrupmājas kāpu joslā, ezeru un upju krastos un šo māju uzbūvēšanai nav nocirsts neviens koks, nav izpostīts neviens biešu lauks, nav pazaudēta nekāda publiskā telpa.

Ar cieņu,
Frode Gronvolds (Frode Grønvold)
Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs