Tālajā 20.aprīlī notikušajā trešajā Liepājas Būvniecības konsultatīvajā padomē izskatīja divus nozīmīgus rīdzinieku piedāvājumus Liepājas apbūvei, divus — Lielā dzintara tuvumā. No izvērtēto 7 priekšlikumu novietnēm 6 ir neapbūvēti zemesgabali (NZ), viens darbs vētīts jau otro reizi: «Ja uzbūvētu 10 šādas ēkas, vairs nebūtu vēsturiskā centra.»
1. Apbūves priekšlikums (NZ — 1006 m2) Jūras ielā 3a atvasināts no Liepājas koncertzāles projekta teju tiešā nozīmē un divreiz: tam jāturpina Lielā dzintara salikteņa kompozīcija, par tā autoru izvēlēts koncertzāles tranzīta birojs Latvijā Arhitekta J.Pogas birojs. Tātad — pilsētbūvnieciski atbildīga novietne: Liepājas panorāma, vēsturiskais centrs un Bilbao efekta ēna. Maksimālais sabiedriskās un darījumu apbūves blīvums 60%, pieļaujamais augstums — 4 stāvi. Vai risinājums iederēsies situācijā pirms koncertzāles uzbūvēšanas?
Arhitekts Juris Poga par tirdzniecības centru (plus nomas platības) koncertzāles tuvumā, no gatavas pilsētvides brīvā teritorijā: «Koncertzāle ir oranžs ovāls, tās piebūve — melna ieslīpināta prizma, tad plānotais objekts — atsevišķi 2 kubi. Visi 3 objekti ir brīvstāvoši. Starp tiem — gājēju zona, tāda kā promenāde uz koncertzāli. Kubi varētu būt balti, ar stikla fasādēm. Abiem kubiem ir nobīde — pusstāvs. Šis laukums pretendē uz priekšlaukumu lielam kultūras objektam, tāpēc nepieciešama zaļā zona. Tā gan paredzēta ēkā strādājošo vai apmeklētāju lietošanai. Iebrauktuve paliktu esošā. Pirmais stāvs paredzēts tirdzniecībai (~700—800 m2). Augšstāvos — biroji, katrā kubā 2—3. Zemes līmenī tikai vestibils ar ieeju no Jūras ielas puses. Apbūves blīvums ir 76%, intensitāte — 120%. Uzskatīju, ka svarīgi objektus veidot tā, lai tie ir mazāki par apkārtējās vides fonu.»
Attēlu galerija apbūves priekšlikumam Jūras ielā 3a │ Maketa foto
Būvvaldes Arhitektūras nodaļas vadītāja Gunta Šnipke: «Mēs speciāli uzrunājām arhitektu Juri Pogu, kura birojs pārstāv koncertzāles projektētājus Latvijā, jo tas garantē šī objekta sasaisti ar koncertzāli. Stūra zemesgabals ir pašvaldības īpašums un nav paredzams, ka tur būs apbūve, līdz ar to kompozīcija noslēdzas. Jauks risinājums, ka parādās arī zaļā zona. Šādam apbūves blīvuma palielinājumam 76% ir jāpanāk atbalsts. Ir grūti prognozēt, kad uzbūvēs koncertzāli un kā bez tās izskatīsies šis objekts.»
Gundars Vīksna: «Domāju, ka neviena forma šajā vietā neko nevar pasliktināt.»
Andris Kokins: «Man patīk, ka melnais objekts pāriet zaļajā zonā. Arī kuba formas izvēli atbalstu. Varbūt tie varētu nebūt paralēli, bet savērsti pret Jūras ielu, tad interesantāk izskatītos no logu viedokļa. Masas izvēle ir laba.» Arī Uģis Kaugurs ieceri atbalsta: «Kā ir ar ēkas jumtu? Nebūtu labi, ja ēkas jumtam būtu tikai tehniskais segums, jo tas arī ir ēkas fasāde.»
Edgars Bērziņš: «Labi, ka apbūve tiek risināta kā komplekss. No ielas pie objekta sākas uzeja. To varētu paplašināt, jo tā ir ieeja koncertzālē. Varbūt tad var atļaut blīvumu drusku pārsniegt. Blīvums ir laicīga lieta, uzskatu, ka nākošajos Jūrmalas pilsētas apbūves noteikumos zaļos jumtus ņems vērā kā brīvo teritoriju.»
Pēteris Bajārs: «Šo zemesgabalu vajag apbūvēt, arī ja nav koncertzāle. Kubs? Vai nevajag kardinālāku atšķirību? Blakus pašvaldības zemesgabals vien jau kompensē blīvumu un arī zaļo jumtu nevajadzētu skaitīt apbūves blīvumā.»
Autoru iecerei gājēju zonā stāvvietu paredzēt īslaicīgai auto novietošanai, rēķinoties ar apkārtējo objektu vairākstāvu stāvvietām, oponēja Elmārs Daniševskis: «Par maz stāvvietu objektam, kas nodrošina 70 automašīnas stundā.» Sākoties projekta sabiedriskajai apspriešanai, Arhitekta J.Pogas birojs atgriezies pie sākotnējā piedāvājuma par autostāvvietu izbūvi pazemē.
2. Apbūves koncepcija neapbūvētam kvartālam starp Jūras, Baložu, Dzirnavu un Zirgu ielām pie tādiem pat teritorijas raksturnosacījumiem kā augstāk apskatītajā gadījumā 1. Novietnes atbildību nosaka atrašanās uz robežas starp dažāda rakstura vecpilsētas apbūves zonām, kā arī iepretim Lielajam dzintaram. Augšstāvos — dzīvošana, pirmajos — tirdzniecība. Priekšlikuma autors: Agris Padēlis—Līns.
Attēlu galerija kvartāla apbūves koncepcijai │ Maketa foto
G.Šnipke: «Laukums potenciāli plānots kā daudzstāvu apbūve. Kādu laiku tas būs bez apbūves. Šis ir priekšprojekta mets. Būvlaides ir definētas. Transporta organizācija plānota no Dzirnavu ielas ar vienvirziena apļveida kustību, stāvvietas — pazemē. Jautājums ir par apbūves raksturu, par tās mērogiem attiecībā pret koncertzāli, par saderību.»
U.Kaugurs: «Salauzījums šim kvartālam ir raksturīgs. Ja vēsturisko daļu gribam saglabāt, tad jaunajam objektam jābūt kā pārejai. Apbūves blīvumu 60% varētu atļaut. Vidēji šajā rajonā ir 30—40%. Apbūves «masa» ir par daudz.» Turpretī G.Vīksna un A.Kokins uzskata, ka būvapjomu savienojumi pretrunā šī rajona apbūvei, bet kopējais apjoms — atvieglojams.
J.Dambis: «Vislabākais kas šeit var būt!»
E.Daniševskis: «Ja iebraukšana paredzēta no Dzirnavu ielas, tad pareizi. Vēlams Dzirnavu ielu saglabāt kā vienvirziena ielu.»
E.Bērziņš: «Kompromiss varētu būt perimetriālā apbūve gar Zirgu un Jūras ielām.»
P.Bajārs: «Manuprāt, šajā priekšlikumā viss ir kārtībā!»
3. Skiču projekts biroju un veikalu ēkai (NZ — 1610 m2) Jūras ielā 25 / 29 pie tādiem pat teritorijas raksturnosacījumiem kā augstāk apskatītajā gadījumā 1. Atkārtoti izskatāmā darba iepriekšējo versiju skatīt šeit.
Arhitekte Agita Lieģe: «Sarežģīta pilsētbūvnieciskā situācija. Projektējot ēku, radās doma akcentēt Kuģinieku ielu. Izmantoti materiāli, kas sasaistītu apkārtējo apbūvi, fasādes — tonētā stiklā. Ēkas jumta risinājumam ir divi varianti — slīps vai savietots. Būvapjoms veidots, ņemot vērā Liepājā esošos apaļos un nošķeltos stūrus, kā arī redzamības trīsstūri. Ievērtētas blakus esošās ēkas Graudu ielā 27 fasāžu dalījums. Gar Jūras un J.Dubelšteina ielām veidotas nojumes. Ieeja no Graudu ielas. Fasādēs — apgaismes ķermeņi. Ēkas plānojums — 1. un 2.stāvs tirdzniecības telpām, 3. un 4. — birojiem. Pagrabstāvā — transformatoru un tehniskās telpas. Publiskais iekšpagalms. Stāvvietas — zem ēkas un daļā zem pagalma. Izbraukšana tikai uz Jūras ielu. Varu teikt, ka nepieciešamo stāvvietu skaitu nevar nodrošināt.»
Attēlu galerija skiču projektam Jūras ielā 25 / 29
G.Šnipke: «Salīdzinot ar iepriekšējo piedāvājumu, šis apjoms situāciju atrisina, ievērtējot perspektīvē plānoto apbūvi. Kvartāls [blakus] starp Graudu, Dīķu, J.Dubelšteina, F.Brīvzemnieka un Pasta ielām jāveido kā 1—1,5 stāvu rajons. Mums ir domstarpības par slīpo jumtu. Uzskatu, ka tas jāsaglabā, jo jumts būs redzams arī tālākā skatījumā. Ja apjoma kompozīcija ir izteikti simetriska pret stūri, vizuālajai masas apdarei arī jābūt simetriskai. Būvapjoms jāliek uz būvlaides un jāizveido laukumiņš, lai būtu ielu noslēgumi.»
E.Daniševskis: «Jau teicu, ka nav vēlami pieslēgumi maģistrālām ielām, labāk pieslēgties pie mazākām. Piedāvājums paredz izbraukt uz Jūras ielu, tur gan nav redzamība. Būtu labi, ja transports brauktu pa J.Dubelšteina ielu un atgrieztos Graudu ielā.»
Juris Aizezers, pasūtītājs: «Darīsim visu, lai varētu nodrošināt nepieciešamās stāvvietas.»
P.Bajārs: «Domāju, šis jautājums jāskata kopā ar jautājumu par Graudu un Ausekļa ielas stūra perspektīvās apbūves koncepciju. [Arhitekta G.Vīksnas birojs uzsācis detaļplānojumu iecerei par daudzfunkcionālu ēku pašlaik skvērā ar tajā esošu, vētrā cietušu dižkoku. Par pieļaujamo būvapjomu — LBKP diskusijas bija par lielā līkuma krustojumā atstāšanu un zemas apbūves ar publisko iekšpagalmu veidošanu.] Šai ēkai ir jārespektē visas ielas. Par augstumu pārējām — uzskatu, ar tām viss kārtībā. Par plakaniem jumtiem — kurš Liepājā sež uz jumta? Vienmēr vējš, būs auksti. Varbūt nepieciešams respektēt pārējos jumtus?»
U.Kaugurs: «Pilsētas centrā ir stāvvietu trūkums, jo nav tukšu zemju, kur likt vairākstāvu stāvvietas. Nevaru neatzīmēt, ka šo zemi pašvaldība piešķīra VZD Dienvidkurzemes reģionālās nodaļas nodrošināšanai ar stāvvietām. Šobrīd tur ir apmēram 80 automašīnu, būs vēl vairāk. Veikalam varbūt nevajag, bet birojam noteikti vajag. Pilsētā nav tik izteikti konkrēta veida jumti. Svarīgi būtu, lai nav viengabalaini jumti.»
A.Kokins: «Attiecībā par zemāko ēku apjomiem jaunais objekts ir labi izveidots. Ja pilsētas centrā trūkst zemesgabalu stāvvietu izvietošanai, tad šie lielie zemesgabali nedrīkst būt bez stāvvietām. Pazemes stāvvietu būvniecība sadārdzina būvniecības procesu un sarežģī ēkas konstruktīvo risinājumu. Vai Jūras ielā nevar ierīkot izbraukšanas joslu? Jumti tiešām varētu būt slīpi, bet aktīvāki un detalizētāki.»
P.Bajārs: «Vai uz Jūras ielas pusi ir komunikācijas, varbūt stāvvietas var likt zem ielas?»
A.Lieģe: «Pilna ar maģistrālajām komunikācijām. Varbūt var zem J.Dubelšteina ielas.»
G.Vīksna: «Ēka ir par lielu. Kur notiks objekta apgāde? Stāvvietas var izvietot uz jumta. Manuprāt, arhitektūrā būtu pastiprināti jāpievērš uzmanība vēsturiskajai apbūvei.»
J.Dambis: «Vispirms atvainojos par to, ko teikšu. Ja apskatam šī brīža situāciju un to, kas plānots, tad šobrīd ir skaista pilsētas ainava, pēc apbūves — nekas nepaliks. Manuprāt, «jaunā» un «vecā» attiecības nav sakārtotas. Lai jaunu objektu iesēdinātu, vispirms jāpaskatās, kas šajā vietā ir vērtība un kā reaģējam uz šīm vērtībām. Ja runājam par pilsētu vēsturiskajiem centriem, gribētu atgādināt, ka pilsbūvniecības piemineklī jāskatās vēsturiskā struktūra un, radot kaut ko jaunu, jārespektē vēsturiskā apbūve. Svarīga ir arhitekta radītā noskaņa, par ko šobrīd maz runāts. Agrāk šajā kvartālā bija daudz ēku, tagad būvējam tikai vienu. Šī jaunā noskaņa ir pavisam sveša. Apjoms — par lielu. Arhitektūra nereaģē uz apkārtējo vidi. Iespējams, objektam jābūt modernākam. Manā skatījumā šis objekts neiederas šajā vidē, priekšlikums ir neveiksmīgs. Ja uzbūvētu 10 šādas ēkas, vairs nebūtu vēsturiskā centra.»
G.Šnipke: «Būtu lietderīgi LBKP un VKPAI speciālistiem sarīkot diskusiju par to, kas ir moderns un pieļaujams vēsturiskajā centrā.»
