Lidostu attīstības virzieni. Tranzīts un pieredzes

Lidostu attīstībā pasaulē nojaušami divi atšķirīgi virzieni ― vienas orientējas tikai uz pasažieru aizbraukšanu un atbraukšanu, citas ― papildus tam tiecas piedāvāt dažādu izklaidi un citas iespējas. Kuru virzienu izvēlas Rīga?

9.un 10. septembrī Rīgā norisinājās Eiropas lidostu attīstības konference (EAD08) , kas ir viena no nozīmīgākajām Eiropas reģiona konferencēm aviācijas jomā. Nozares ievērojamākie eksperti dalījās pieredzē un apsprieda gan stratēģiskus jautājumus, kuros iesaistīta valdība un regulatori, gan klientu serviss. Plašs jautājumu bloks bija saistīts ar lidostu attīstību Eiropā:

  • Lidostas pilsētu attīstība
  • Lidostas, kas apkalpo zemo izmaksu aviokompānijas.
  • Kā samazināt kapitālieguldījumus, efektīvi izmantojot infrastruktūru.
  • Jaunās paaudzes lidosta ― kvalitātes, elastīguma un ilgtspējīgas izmaksu politikas apvienojums.

Konference vēlreiz parādīja, ka šobrīd pasaules lidostu attīstībā vērojamas divas visai atšķirīgas tendences:

  1. Vienas orientējas uz pasažieru tranzītu
  2. Otras ― uz tranzītu un izklaidi

Tās ir divas dažādas ideoloģijas, kas savukārt nosaka atšķirīgu lidostas attīstības stratēģiju, tehnoloģijas, uzbūvi, galu galā ― arī arhitektūru. Ja pirmo virziena lidostas varētu raksturot ar vārdiem mazāka, lētāka, ātrāka, tad otrās ― lielākas, komplicētākas, interesentākas. Bet reizē arī lēnākas un dārgākas.

Pirmo ― lēto cenu politiku konferencē aizstāvēja zemo cenu lidsabiedrības Ryanair pārstāvis Deivids O’Braiens. Viņš pauda, ka veikali, restorāni, atpūtas kompleksi un citas iestādes, kam lidostu terminālos atvēlēti pat vairāki stāvi, padara lidostas lielas, kā arī paaugstina to izmaksas.

Otru lidostu attistibas tendenci attēlo ievērojamā vides pshologa un «iepirkšanās zinātnieka» Pako Anderhila ieskati (ko viņš klāstījis žurnāla New Yorker rīkotajā konferencē Stories from the Near Future *) par pasažieru pieredzi (passenger expierence) lidostās.

Kā apliecina pētījumi, pasažieru izjūta par to laiku, ko aizņem nokļūšana lidostā un tur pavadītais laiks, ir visnotaļ realtīva. Uztvere ir subjektīva, «piedzīvotais laiks» var likties divreiz garāks par faktisko laiku, jo šķiet, ka «laiks velkas». Kā paredzēt un plānot lidostu funkcionalitāti, lai pasažieru «piedzīvotais laiks» šķistu pēc iespējas īsāks, sakrītot ar faktisko laiku?

Pētnieki atzīst ― jo lidostas iekārtojums ir funkcionalitāks un atbilstošāks lietotāja uztverei un vajadzībām, jo īsāks šķiet lidostā pavadītais laika periods. Lai uzlabotu kvalitāti ― pasažieru pieredzi, Anderhils nosauc virkni apsektu ― ērta piekļuve ar publisko, privāto transportu visas dienakts laikā, self – check in kioski, raita pāreja drošības joslā, uzgaidāmās telpas ar ērtiem sēdekļiem, mini ofisi ― vietas darbam, daudzveidīga un veselīga ēdienu izvēle utt.

Rīgas konferencē Ryanair pārstāvja apgalvojumam kopumā piekrita airBaltic prezidents Bertolts Fliks, sakot gan, ka pasažieri, kas ceļo ar pārsēšanos un kam dažkārt nākas lidostā uzturēties vairākas stundas, labprāt vēlas brīvās stundas pavadīt iepērkoties, pusdienojot vai citādi atpūšoties.

Savukārt kompānijas Hochtief AirPort pārstāvis Rudolfs Burkhalters atzina, ka zemo cenu aviosabiedrības ir tās, kas sākumā izvēlās «mazās, ātrās, lētās» lidostas, taču vēlāk, pēc vairākiem gadiem sāk prasīt no lidostas daudz vairāk. Taču šīs aviosabiedrības pašas lidostām naudu daudz neienes. Netīri logi, nodiluši paklāji, sēdvietu trūkums, salūzuši eskalatori, maz veikalu ― tas ir tas, ar ko parasti asociējas zemo cenu lidostas. Savukārt otrais virziens ir tās lidostas, kuru termināli parādās arhitektūras žurnālos, jo ēkas veidotas, kā vietzīmes (landmark), to autori nereti ir visnotaļ atzīti arhitekti, liela uzmanība pievērsta interjera detaļām un dizainam. Tajās valda augsti apkalpošanas standarti un pašas lidostas tiek rūpīgi koptas un uzturētas.

Rīgas lidosta nav skaidri paudusi, kurā virzienā tā vēlas attīstīties. Sākoties lidostas pārbūvēm un attīstībai 90.gados, varēja apgalvot, ka tās koncepcija ir ekskluzīva dizaina «vārtiem uz Latviju». Kā var nojaust šobrīd, Rīgas lidosta vēlas apvienot kā vienas, tā otras koncepcijas ieguvumus.

mT15 aicinājums

Oktobra sākumā Rīgā notiek nu jau tradicionālā Arhitektu diena. Saistībā ar to fonds mT15 rīko izstādi un diskusiju, kurā aicina piedalīties ikvienu, kam ir ko teikt par šo tēmu ― paust savu skatījumu par to, kā varētu mainīties Rīga, tās publiskā telpa, sabiedrība, dzīves kvalitāte, demogrāfija, ekoloģija utt. tad, kad lidosta apkalpotu 20 miljonus pasažieru gadā.

Pasākumu saraksts

  • Ievadseminārs ― 22.septembrī plkst. 18.00 Latvijas Arhitektu savienībā
  • Izstādes atklāšana un darbu prezentācija ― 6.oktobrī plkst. 16.00-19.00 Torņa ielā 15 (biroja Standardsituation telpās)
  • Lekcijas + diskusija ― 8.oktobrī plkst.18.00 Mākslas akadēmijas lielajā aulā

    Lekciju tēmas tiks precizētas

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x