Arhitektu
savienība ir izsludinājusi kārtējo Latvijas Arhitektūras gada balvu, aicinot
pieteikt iepriekšējos divos gados realizētos arhitektūras objektus vai ar to
saistītos notikumus. Šī ir astoņpadsmitā reize. Tas dod iespēju veikt
iepriekšējo arhitektūras skašu rezultātu izvērtēšanu, meklēt un konstatēt
tendences, fiksēt pārmaiņas. Pievienota galerija — Lielās balvas ieguvēji skates 17 gados
Pirmajā skatē tika vērtēti neatkarīgās
Latvijas laikā realizēti darbi, ieskaitot 1995. gadu. Žūrijas vērtējumam tika
iesniegti tikai 17 pieteikumi. Darbu noformēšanu veica katrs dalībnieks
patstāvīgi, kā rezultātā gala izstāde sanāca gana raiba. Arī arhitektu veikums
šajā laikā bija pieticīgs, kas lielā mērā ir tā laika krīzes rezultāts.
Turpmākajos gados, Latvijas ekonomikai pieaugot, skatēs tika pieteikts arvien vairāk
darbu. Tāpēc, sākot ar 2000. gadu, žūrija no iesniegtajiem darbiem veica atlasi
un uz otro kārtu izvirzīja labākos darbus (piemēram, 2005. gadā no vairāk kā
simts darbiem tika atlasīti 64, šī bija reize, kad bija visplašākā izstāde).
Kopš 2005. gada skatei atlasītos darbus otrajā posmā vērtē starptautiska
žūrija. Parasti tajā ir pieci eksperti: no Igaunijas un Lietuvas, kā arī divām
citām valstīm. Latviju šajā žūrijā pārstāv nacionālās jeb sākotnēji tehniskās
žūrijas priekšsēdētājs. Kopumā par Latvijas arhitektūras gada balvu saņēmējiem ir
lēmuši eksperti no piecpadsmit valstīm (līdz šim tikai no Eiropas).
Septiņpadsmit skatēs ir godalgoti 98
arhitektūras darbi, no kuriem 65 ir privātais pasūtījums, bet 33 — valsts vai
pašvaldības. Tas nozīmē, ka privātajam pasūtītājam ir lielāka interese par
labāka rezultāta sasniegšanu. Arī pa reģioniem šī proporcija ir par labu
privātajam sektoram — centrā (Rīga, Jūrmala, Pierīga) balvas saņēmuši 45
privātie un 11 publiskie objekti, Kurzemē — attiecīgi 16 un 17, Vidzemē — četri
un viens, bet vienīgais godalgotais objekts Zemgales Sēlijas reģionā ir valsts
pasūtītais Silenes robežkontroles punkts. Visi trīs balvu guvušie ārpus
Latvijas realizētie objekti ir publiskā sektora pasūtījumi. Par labu
arhitektūru aktīvi cīnās Ventspils pilsēta, ko apliecina arī līdzšinējie
rezultāti — no 15 apbalvotajiem šeit realizētajiem darbiem 12 (tai skaitā divi
Lielo balvu ieguvēji) ir pašvaldības pasūtījuma objekti. Divi privātie
industrijas objekti (ostas termināļi iepretim Ventspils vēsturiskajam centram)
ir saņēmuši arhitektūras balvas. Acīmredzot tieši pilsētas nostāja ietekmēja,
lai utilitārās tehnoloģiskās celtnes harmoniskāk iekļautos pilsētvidē.
Balvu saņēmušo darbu ģeogrāfija atspoguļo ne tikai
ekonomiskās attīstības nevienlīdzības Latvijā, bet arī pieprasījuma pēc labas
arhitektūras atšķirības. Pilsētu vidū visvairāk balvas saņēmušo objektu ir Rīgā
(45, tai skaitā astoņas Lielās balvas), seko Ventspils (15, tai skaitā divas Lielās
balvas), Liepāja un Jūrmala (katrā pa seši un katrai tai skaitā pa vienai Lielajai
balvai). Ja balvu ģeogrāfiju vēro reģionu līmenī, tad līderis ir Latvijas
centrs — Rīga, Jūrmala un Pierīga (56 balvas, tai skaitā deviņas Lielās
balvas), seko Kurzeme (33, tai skaitā sešas Lielās balvas), Vidzeme (5, tai
skaitā divas Lielās balvas), Zemgale un Sēlija (1). Līdz šim nevienu godalgoto
arhitektūras notikumu nav izdevies īstenot Latgalē. Trīs skatēs godalgotie
darbi ir īstenoti ārpus Latvijas — Latvijas vēstniecība Minskā (Baltkrievija),
Latvijas paviljons EXPO 2000 Hannoverē (Vācija) un Latvijas ekspozīcija Runājošie akmeņi , kas bija skatāmi Parīzē,
Lionā, Strasbūrā un Bordo (Francija).
Kādas arhitektūras izpausmes ir guvušas
atzinības? Ja skatās pēc nominācijām, kādas tās bija līdz 2010. gadam, tad veiksmīgākie
ir jaunbūves objekti (33, tai skaitā desmit Lielās balvas), seko pārbūves (24,
tai skaitā piecas Lielās balvas), interjeri (12, tai skaitā viena Lielā balva),
nerealizētie projekti (10, tai skaitā viena Lielā balva), restaurācijas (6),
ainavas un vides objekti (pa 5, tai skaitā viena Lielā balva dizaina objektam)
un trīs balvas ir saņēmuši pilsētplānošanas darbi.
No tipoloģijas viedokļa visatzītākie ir
biroji un biroju ēkas (26 balvas, tai skaitā divas Lielās balvas), seko savrupmājas
(16, tai skaitā divas Lielās balvas), industrijas un infrastruktūras objekti (7,
tai skaitā divas Lielās balvas), izklaides objekti, kā arī ainavas un vides
objekti (pa 6), izglītības objekti (5, tai skaitā trīs Lielās balvas), tirdzniecības
objekti (5, tai skaitā viena Lielā balva), izstādes un ekspozīcijas (4, tai
skaitā divas Lielās balvas), viesnīcas (4), daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas (3,
tai skaitā divas Lielās balvas), sporta būves, bibliotēkas, kā arī baznīcas (visām
pa 3, tai skaitā katrai viena Lielā balva).
Arhitektūra
nav tikai veiksmīgi uzbūvēts, pārbūvēts vai restaurēts objekts. Pretendents
Arhitektūras balvas saņemšanai var būt ar arhitektūru saistīts notikums, kas
veicina Latvijas arhitektūras attīstību. Labs piemērs tam ir 2010. gada Lielās
balvas piešķiršana izstādes Aiz
priekškara. Arhitekte Marta Staņa veidotājiem, bet 1999. gada Lielo balvu
saņēma starptautiska arhitektu konkursa Ventspils
lineārā centra spēles organizētāji. Pēdējā gadījumā balvu saņēma nevis
arhitekts vai arhitektu birojs, bet gan pašvaldības Arhitektūras un
pilsētbūvniecības nodaļa.
Pirmajās skatēs Lielā balva bija naudiska — Ls
500 apjomā. Kopš 2003. gada, kad Lielā balva ir Aivara Vīlipsona dizainētais Bronzas
ananāss, naudas balvas turpmāk vairs nav piešķirtas. Pārējie skates uzvarētāji saņem
Ananāsa šķēles, bet visi laureāti — LAS diplomus un svaigu ananāsu. Dažās
sākuma perioda skatēs diplomus zīmēja mākslinieks Leonards Laganovskis, turpmāk
tiek lietots LAS standarta diploms (autors Jānis Dripe juniors). Ivars Mailītis
ir Latvijas arhitektūras gada notikuma logo autors, ko vēlākos gados dažādi
apspēlējis Jānis Dripe juniors.
Kopš arhitektūras skates izstādes materiāls
tiek veidots vienotā standartā, skates dalībnieki maksā dalības maksu. Tas
izklausās dīvaini šodien, kad citās radošajās jomās no valsts tiek prasītas
naudas prēmijas par sasniegumiem nozarē. Patiesībā arī arhitekti ir pelnījuši
valsts atzinību par izcili paveiktu darbu.
2011. gada skates organizētājus, tāpat kā pašas
pirmās skates rīkotājus uztrauca šaubas — vai vispār būs ko vērtēt, jo valsts atradās
vispārējās krīzes apstākļos. Šogad rīkotāji vairāk domā, kā veidot Latvijas arhitektūras
gada balvas nozīmīguma izpratni sabiedrībā. Jebkurš Latvijas iedzīvotājs dzīvo,
strādā un atpūšas telpā, ko lielākā vai mazākā mērā ir veidojuši arhitekti.
Eiropas Savienība ir noteikusi, ka katram tās iedzīvotājam ir tiesības uz
kvalitatīvu vidi. Latvijas arhitektūras gada balva ir šīs kvalitātes mērītājs.
Pašvaldības, kas to apzinās, rīko vietējās skates (regulāri tas notiek Rīgā un
Ventspilī, skates notikušas arī Liepājā). Nav brīnums, ka tieši ap šiem
centriem veidojas kvalitatīvas arhitektūras piemēri.
Astoņpadsmitā Latvijas arhitektūras skate nes
cerības, ka ekonomiskā krīze ir pārvarēta. Šīs reizes galvenā intriga — vai arī
Latgalē ir tapis labas arhitektūras paraugs.
