Jakobs van Reiss / Jacob van Rijs
17. maija īpašais viesis ir nīderlandiešu arhitekts Jakobs van Reiss (1965), kurš savulaik ir strādājis Rema Kolhāsa vadītajā birojā OMA, bet 1991. gadā kopā ar Viniju Māsu un Natāliju de Frīsu Roterdamā izveidojis biroju MVRDV (Winy Maas, Jacob van Rijs, Nathalie de Vries) — vienu no spilgtākajiem deviņdesmito gadu nīderlandiešu arhitektūras viļņa (t.s. SuperDutch) pārstāvjiem. Ar savu konceptuālo, programmatisko pieeju viņi radījuši daudzas unikālas būves, kam ir īpaša vieta pasaules mūsdienu arhitektūras vēsturē, — daudzas no tām ir tādas, kas realitātē īstenoja līdz tam gluži utopiskas idejas: VPRO raidkompānijas ēka Hilversumā (1997), WOZOCO dzīvojamā ēka Amsterdamā (1997), Nīderlandes paviljons Pasaules sasniegumu izstādē EXPO Hannoverē (2000), Silodam dzīvojamais komplekss Amsterdamas ostas rajonā (2003), Mirador dzīvojamā ēkā Madridē (2005), DNB bankas ēka Oslo (2012). Darbojoties konceptuālās arhitektūras žanrā, birojs ir publicējis arī vairākas grāmatas, kas skaidro un attīsta viņu idejas. Šie un daudzi citi darbi noteikti ļauj MVRDV dēvēt par vienu no pasaules vadošajiem un inovatīvākajiem arhitektu birojiem.
Hiromi Hosoja / Hiromi Hosoya
Japānā dzimusī Hiromi Hosoja (1965) ir ieguvusi bakalaura grādu angļu literatūrā, mākslā un arhitektūrā, kā arī arhitektūras maģistra grādu Hārvarda Dizaina skolā, kur Rema Kolhāsa vadībā bija viena no līdzautorēm grāmatai Harvard Guide to Shopping (2001) — aizraujošam pētījumam, kas aplūkoja tirdzniecības telpu evolūciju vēsturiskā griezumā un mūsdienu patērētāju sabiedrības un arhitektūras attiecības. Pēc studijām Hārvarda Dizaina skolā Hosoja strādāja ievērojamā japāņu arhitekta Tojo Ito (Toyo Ito) birojā Tokijā un vēlāk vadīja viņa Eiropas biroju Roterdamā. Kopš 2003. gada kopā ar Markusu Šēferu vada biroju Hosoya Schaefer Architects Cīrihē, kas nodarbojas ar arhitektūru, pilsētplānošanu un izpēti. Birojs uzvarējis nozīmīgos dažāda profila konkursos, piemēram, attīstības plāna projektam 230 ha lielai teritorijai Ļubļanā, Volkswagen mobilitātes pētījumam, dzelzceļa stacijas Toronto, kā arī Engadinas lidostas un Sanktmoricas dzelzceļa stacijas projektam Šveicē un citiem. Hosoja darbojusies kā arhitektūras mācībspēks Kornela universitātē, Vīnes Mākslas akadēmijā un Hārvarda Dizaina skolā.
Rolands Paleks / Rolandas Palekas
Rolands Paleks (1963) ir viens no ievērojamākajiem Lietuvas mūsdienu arhitektiem. Studējis arhitektūru Viļņas Tehniskajā universitātē, DIS (Dānijas Starptautiskajā studiju programmā) Kopenhāgenā, kā arī Starptautisko programmu padomē Ņujorkā, ASV. Strādājis birojos Forma, Architektūros linija, kopš 2000. gada vada savu biroju R.Paleko ARCH studija. Nozīmīgākais R. Paleka darbs ir Viļņas Universitātes bibliotēka, kuras projekts tika iesākts, uzvarot konkursā 2004. gadā. Ēka tika pabeigta 2012. gadā un ir atzīstama par vienu no ievērojamākajām pēdējo divdesmit gadu būvēm Lietuvā. Ēka saņēmusi augstu novērtējumu Lietuvas arhitektūras skatē, kas notiek reizi divos gados. Citi ievērojami R. Paleka darbi: kalna nogāzē izvietotā privātmāja Viļņā (2005, saņēmusi 2000.–2006. gada Lietuvas privātmāju arhitektūras skates balvu), biroju augstceltne Viktoria Viļņā (2005), Litexpo izstāžu paviljons Viļņā (2007), divi dzīvojamie nami Naujamiesta apkaimē Viļņā (2007). Starp arhitekta sasniegumiem jāmin arī 3. vieta starptautiskajā konkursā Stokholmas bibliotēkas paplašinājumam (2007), kā arī uzvara Siguldas kultūras centra konkursā (2004). Rolands Paleks ir Lietuvas Arhitektu savienības Viļņas nodaļas valdes loceklis, Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes docents, Viļņas Arhitektūras un pilsētbūvniecības padomes loceklis.
www.palekas.lt
Viļņas Universitātes bibliotēka
Projekts Lukišķu laukumam Viļņā
Janne Teresvirta / Janne Teräsvirta
Somu arhitekts Janne Teresvirta (1975) ir studējis Helsinku Tehniskajā universitātē un Delftas Tehniskajā universitātē Nīderlandē. Kopā ar trīs partneriem 2005. gadā izveidojis biroju ALA Architects, kas savos darbos jutekliskumu un eksperimentus apvieno ar atbildīgu un analītisku pieeju. Biroja pirmais īstenotais un ievērojamākais darbs ir plašu starptautisku atzinību guvušais KILDEN Norvēģijas dienvidu pilsētā Kristiansannā(2012). Ostmalā novietotā ēka ir pilsētas skatuves mākslu centrs, ietverot teātri, koncertzāli un daudzfunkcionālo zāli. Ar dramatiski piegāzto, viļņoto ozolkoka virmsu, kas reizē ir siena, griesti un jumts, ēka ir kļuvusi par izteiksmīgu un jaunu pilsētas vietzīmi. Būve saņēmusi Somijas Metāla konstrukciju balvu un Norvēģijas Betona balvu. Plaši publicēts ir arī arhitekta konkursā uzvarējušais priekšlikums Hanasāri dzīvojamam rajonam Helsinkos (2007). Janne Teresvirta ir Reima un Raili Pietilu balvas laureāts (2008). Patlaban līdztekus projektēšanai arī vada studiju Ālto universitātes Arhitektūras fakultātē, darbojas Somijas Arhitektu savienības un arī organizācijas Open House Helsinki padomē.
Sīri Valnere / Siiri Vallner
Sīri Valnere (1972) ir viena no spilgtākajām personībām jauno arhitektu plejādē, kas būvniecības buma laikā — 21. gadsimta pirmajā desmitgadē — strauji ienāca Igaunijas arhitektūrā, uzvarot daudzos konkursos, radot mūsdienīgas un inovatīvas ēkas un tādējādi pievēršot starptautisku uzmanību un ļaujot runāt par īpašu igauņu jaunās arhitektūras fenomenu. Studējusi arhitektūru Igaunijas Mākslas akadēmijā, DIS (Dānijas Starptautiskajā studiju programmā) Kopenhāgenā un Virdžīnijas Politehniskajā institūtā ASV. S. Valnere 2001. gadā kopā ar Indreku Peilu un Hanno Grosšmitu dibinājusi biroju Head Arhitektid, 2003. gadā — biroju KAVAKAVA, kurā darbojas tikai kolēģes sievietes. Sīri Valneres ēkās arvien izsmalcināti risinātas attiecības ar vietas un vēsturisko kontekstu, reizē radot nepārprotami mūsdienīgas ēkas. Īsā laikā kopā ar tuvākajiem kolēģiem viņa radījusi dažādas būves, kas neapšaubāmi ir igauņu jaunās arhitektūras scēnas vietzīmes. Starp ievērojamākajiem darbiem ir Okupācijas muzejs Tallinā (2003), vieglatlētikas halle Lāsnamē rajonā Tallinā (2003), Valimegi kāpnes Rakverē (2005), skolas sporta zāle Pērnavā (2005), bērnudārzs Lotte Tartu (2008), Tartu Veselības aprūpes koledža (2011), Tartu Universitātes Narvas koledža (2012). Sīri Valnere ir pirmā Igaunijas Jaunā arhitekta balvas laureāte (2008).
* Sīri Valnere darbosies starptautiskajā žūrijā, taču ar lekciju neuzstāsies.
www.kavakava.ee
Divkārša atzinība Sīri Valnerei
Tartu universitātes Narvas koledža
Medicīnas skola Tartu
