Kas nomainīs Preses namu?

Pirms pāris nedēļām presē parādījās ziņa, ka «arhitekti un pilsētplānotāji piedāvā nojaukt Preses namu». Šis atzinums pavadīja ziņu, ka konkursā par labāko apbūves attīstības skiču priekšlikuma izstrādi īpašumam Ķīpsalā, Balasta dambī 3 uzvarējis arhitektu birojs Tugalev LTV.

Kā zināms, pašlaik šajā, gandrīz 60 tūkst. m² lielajā gruntsgabalā atrodas AS Ventspils nafta meitassabiedrības poligrāfijas koncerna AS Preses nams administratīvās un ražošanas telpas. AS Ventspils nafta organizētā arhitektūras konkursa noslēguma preses relīzē teikts:

«Konkursā uzvarējis arhitektu birojs SIA Tugalev LTV, kura piedāvājumā uzsvērta plašas un labiekārtotas zaļās zonas radīšana ar jauna parka izveidi, izvēloties pilsētas infrastruktūrai piemērotu un apkārtējai videi labvēlīgu apbūves intensitāti. Potenciālās ēkas tiek plānotas viesnīcas un administratīvām funkcijām.

Konkursa uzvarētāja skatījumā visa esošā apbūve ekonomisku apsvērumu dēļ attiecīgajā zemes gabalā būtu jādemontē, jo rekonstrukcijas izmaksas krietni pārsniegtu jaunu ēku būvniecības izmaksas. Tā kā Rīga vēsturiski ir pazīstama kā dārzu un parku pilsēta, Tugalev LTV iesaka veidot plašu apzaļumotu teritoriju ar parku gar Zunda kanālu, tādējādi izvairoties no apbūves pārspīlētas intensitātes un blīvuma.

Saskaņā ar Tugalev LTV ideju zemes gabala centrā atrastos augstceltņu ēku komplekss, kurā iebraukšana tiktu organizēta gan no K.Valdemāra, gan Balasta dambja puses, bet tam visapkārt būtu labiekārtota un apzaļumota teritorija, tostarp paredzot jaunu koku iestādīšanu. Ēku kompleksa pamats būtu automašīnu novietne apļa formā ar diviem apakšzemes stāviem un vienu stāvu virszemē, kuram tiktu apzaļumots jumts. Apļa vidū paceltos cilindriskas formas viesnīcas augstceltne, bet uz apļa trim rādiusiem — trīs pēc plānojuma vienādmalu trijstūrveida administratīvās augstceltnes. Katrai ēkai paredzēts atšķirīgs stāvu augstums — ievērojot visus saistošos noteikumus, ēkas netiek plānotas augstāk par 40 stāviem. Kompleksa arhitektoniskais plānojums tiek piedāvāts lakonisks un simetrisks ar vienkāršām ģeometriskajām formām, bet bagātīgu arhitektūru. Fasāžu apdarē paredzēta augstvērtīgu materiālu izmantošana, plaši lietojot stikla konstrukcijas.»

Skatoties uz divām nelielajām vizualizācijām, un cenšoties iedomāties tajā redzamos masīvos klučus Ķīpsalā, Preses nama vietā, sacītais par «apkārtējai videi labvēlīgu apbūves intensitāti» liekas kā cinisks izsmiekls.

Galvenais pamatojums, kāpēc Preses nama ēku jāaizvieto ar šādu pompozu arhitektūru ir ekonomiskais — iegūt vairāk platības. Tas, ko šajā gadījumā iegūs pilsēta ir acīmredzami mazsvarīgi. Diezin vai var runāt par kvalitatīvu pilsētvidi, ja ielas līmenī ēku veido «automašīnu novietne apļa formā ar diviem apakšzemes stāviem un vienu stāvu virszemē». Ja komplekss tiktu izveidots tāds, kā iecerēts projektā, tam acīmredzami pietrūktu mūsdienīgas urbanitātes, veselīgas pilsētvides, ko nodrošina funkciju sajaukums, ielas līmenī izvietoti dažādi veikali, kafejnīcas utt., dažāda rakstura publiskās un puspubliskās ārtelpas.

Iespējams, minētā konkursa dalībnieki nekā nav mācījušies no pagājušo gadu notikušā Klīversalas konkursa pieredzes, kurā lielā daļa priekšlikumu atgremoja 20.gs. modernisma idejas par augstceltnēm parkā. Nav nekā mācījušies no topošās Da Vinci nama, kas veidots kā gar Balasta dambi izvietoti trīsstāvu apjomi. Nav mācījušies arī no Hansabankas ēkas — pretstatā ielas pusei, restorāna un ēdnīcas daļa pret Daugavu un Āgenskalna līci tai ir izdevusies visai veiksmīga.

Varbūt mazāksvarīgs, tomēr ne otršķirīgs faktors ir piedāvātā kompleksa arhitektūra. Blakus Tugalev piedāvātajiem pompozajiem apjomiem pat Hansabanaka liekas slaida un eleganta. Plaši reklamētās pilsētas arhitekta aktivitātes ap Daugavas kreisā krasta siluetu var izrādīties nekā vērtas, ja Ķīpsalā sev vietu radīs šāds iznireļu monumentālisms.

No attēliem nojaušams, ka komplekss izskatīsies krietni vien briesmīgāk par dažādi pelto Zemkopības ministrijas augstceltni, kuras galvenā nelaime ir tā, ka atrodas par mazliet tuvu Vecrīgai. Kā arī tas, ka šā brīža konjunktūra Latvijā ir visumā nelabvēlīga 60.—80.gadu arhitektūras mantojumam. Nojaucot Preses namu un Zemkopības ministriju, Rīgā nekas nebūs palicis pāri no 70.gadu augstceltnēm, tādejādi izsvītrojot no pilsētas vēstures vesela laikmeta raksturīgo iezīmi.

Ir saprotama arhitekta vēlme konkursa darbā paust savu skatījumu, lai ar kāds tas būtu. Tāpat saprotama ir privāta investora vēlme būvēt to, ko paši vēlas. Saprotams ir arī tas, ka šī ir tikai pirmā ideja. Tomēr ir žēl, ka tieši šāda «piedāvātā vīzija tiks ņemta par pamatu, kuru iespējams pilnveidot teritorijas padziļinātas pilsētbūvniecības analīzes kontekstā, pieņemot jau konkrētus lēmumus par šā īpašuma turpmākās attīstības perspektīvām un uzsākot visus nepieciešamās saskaņošanas priekšdarbus to īstenošanai attiecīgajās Rīgas pilsētas institūcijās.»

Mēģinot noskaidrot, cik un kādi dalībnieki vēl piedalījās minētajā konkursā, tika saņemta atbilde, ka «šādu informāciju AS Ventspils nafta valdes līmenī nolemts neizpaust.»

Konkursa žūrijā darbojās «tādi atzīti pilsētbūvniecības un arhitektūras speciālisti kā Ventspils pilsētas galvenā arhitekte Daiga Dzedone, Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja v.i. Pēteris Strancis, arhitekts Juris Skalbergs, Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Māris Bože.»