Kas ir laba arhitektūra? Sabiedrības viedokļi

Šķiet, ikvienam ir viedoklis par to vai ēka ir izdevusies vai nav. Kādi ir labas arhitektūras kritēriji? Arhitektu biroja Sarma & Norde rīkotais pētījums ļauj izprast, ko par labas arhitektūras kritērijiem uzskata plašāka sabiedrība.

Kā apliecina daudzu Eiropas valstu piemēri, sabiedrības pieprasījumu pēc labas arhitektūras rada izpratne par to, kas ir kvalitatīva arhitektūra un vide. Latvijas Arhitektu savienības gada balvas publiskās aktivitātes, ievērojamie starptautiskie konkursi un to sabiedriskās apspriešanas, daudzie raksti avīzēs un žurnālos sekmē diskusiju par šiem jautājumiem. No vienas puses tas apliecina sabiedrības interesi, no otras — sekmē diskusiju un izglītošanu, bez kā nav iespējama izpratne.

Lai rosinātu publisku diskusiju par arhitektūru, birojs Sarma & Norde veicis sabiedriskās domas pētījumu. Ar mediju aģentūras OMD Latvia starpniecību veiktajā sabiedrības aptaujā uz jautājumu Kas ir laba arhitektūra? tika saņemtas 949 atbildes. Statistikai jāatzīmē, ka ailītē par izglītību 53,7% aptaujāto minējuši augstāko, bet 26,3% ― nepabeigto augstāko izglītību.

Tā kā aptaujas mērķis bija vairāk filosofisks, nekā socioloģisks, apzināti tika uzdots t.s. atvērtais jautājums, tāds ― kurā netiek piedāvāti atbilžu varianti. Līdz ar to jautājums ir ietilpīgs, pieļaujot plašas interpretācijas iespējas atbildētājam, taču ir sarežģīti iegūtās atbildes apstrādāt statistiski. Jāpiebilst, ka aptauju organizēšanas profesionāļi no OMD sākotnēji bija skeptiski noskaņoti par jautājuma formulējumu. Iegūstot rezultātus, tam sekoja pārsteigums par atbildētāju atsaucību un kopumā saturīgajām atbildēm. Tādu atbilžu kā nezinu, man vienalga vai tādu, kur atstāts tukšums, vai ierakstīti kādi ķeburi, kopumā nebija vairāk par desmit. Tas vien jau apliecina sabiedrības interesi par šiem jautājumiem.

Aptaujā saņemtās atbildes, kuru formāts lielākoties bija vienā teikumā uzskaitītas divas trīs «pazīmes», tika izvērtētas saturiski, apkopojot tematiskās grupās līdzīgi formulētus labas arhitektūras kritērijus. Tādejādi iespējams izcelt vairākus rādītājus, kas ir nozīmīgi lielai daļai respondentu. Atbildēs biežāk nosauktie kritēriji grafiski attēloti diagrammā.

Pārliecinoši visbiežāk, gandrīz trešajā daļā (30%) atbilžu kā labas arhitektūras kritērijs minēts kontekstuālisms (iekļaujas vidē, harmoniska, neizlec u.c.). Uzreiz gan jāmin, ka šīs atbildes var iedalīt vēl sīkākās grupās, kas nav precīzi aprēķinātas. Tikai nedaudzās no šīm atbildēm iekļaušanās kontekstā minēts kā vienīgais aspekts.
— Tāda, kas iederas kopējā ainavā un «neizlec» uz citu fona.

Iespējams, šī aspekta izvirzīšanās pirmajā vietā apliecina raksturīpašības, kuras ierasts piedēvēt latviskajai mentalitātei (aptauja notika tikai latviešu valodā). Pozitīvā ziņa arhitektiem varētu būt tā, ka apmēram trešdaļa no tiem, kas minēja iederību vidē (9,1% no kopējā atbilžu skaita), savās atbildēs runā arī par to, ka vienlaikus jaunajai arhitektūrai vajadzētu būt laikmetīgai un oriģinālai.

Nereti šie abi aspekti, kopā pausti, respondentu atbildēs veido pretrunu:
— Laba arhitektūra ir tāda, kas liek mutei atvērties, acīm ieplesties un sirdij sarauties, bet galvenais, lai nelec ārā no kopējā stila.
Taču šī pretruna labi pazīstama arī arhitektiem.

Ļoti bieži iederība vidē minēta kopā ar funkcionalitāti. Kopumā šo arhitektūras aspektu (funkcionāla, ērta lietošanai) minējuši nepilni 9,7% aptaujāto. Vēlmi pēc formas un funkcijas vienotības pauž atbilde:
— Laba arhitektūra ir, kad gribās ieiet un palikt mūžīgi, ― ērta, gandrīz plastiska ar dabas «ielaidumiem».

Savukārt cita atbilde pauž rūgtumu par estētisko un funkcionālo standartu nesaderību:
— Stilīgas idejas realizētas atbilstoši attiecīgajai videi un rasts piemērots risinājums telpu izmantošanai ― lai nav tā, ka ēka ir «mēmākais» arhitektūras šedevrs, bet tās ērtums pielietošanā ir novērtējams ar «nulli». Varu minēt konkrētu piemēru ― šobrīd mana darba vieta atrodas biroju kompleksā «Baltais vējš» , kas ir atzinīgi novērtēts tieši no arhitektoniskā viedokļa. Taču jāatzīst, ka estētiskais baudījums ir pārsvarā par pielietojumu ― metāla trepes pie galvenās ieejas ziemā pamatīgi slīd, stikla trepes ― tāpat, un tualetes, kur vienu kabīni no otras atdala vien matēts stikls, manuprāt, komentārus vispār neprasa…

Apmēram ceturtā daļa aptaujāto (24,3%) uzsver arhitektūras estētiskās vērtības (skaista, estētiska, gaumīga, interesanta u.c.). Saturiski ar šo grupu daļēji pārklājas nākošā ― atbildes, kas uzver arhitektūras oriģinalitāti un autentiskumu (oriģināla, moderna, interesanta u.c.). Šos aspektus atbildēs minēja 15,4% respondentu.

Tomēr daudzas atbildes pauž pretējo ― nepatiku pret pārmodernām lietām.
Vairākās atbildēs jūtams rūgtums par kādām atsevišķām jaunām ēkām (Triangula bastions, Centra nams, Stokmans, Koncertzāles projekts) vai par jauno apbūvi kopumā, it īpaši ― Vecrīgā. Nepatika pausta pret atsevišķu materiālu pielietojumu ― it īpaši (apmēram 20 atbildēs) pret stiklu, kam seko betons un metāla konstrukcijas.

— Iekļaujas vidē, kvalitāte materiālos, nav stikls un «kastes» formas.
— Tā ir saskaņa ar apkārtējo vidi, tai jābūt gan skaistai, gaumīgai, gan funkcionālai. Bet ne stiklotai, tas ir bezgaumīgi…
— Tāda, kas iekļaujas apkārtējā vidē, neizlec, bet tai pašā laika paliek atmiņā ar kādu rozīnīti, bez milzīgiem stiklotiem laukumiem un metālkonstrukcijām.
— Katrā ziņā ne masveidīgie stikla un betona veidojumi.
— Ja tai nav redzamas metāla konstrukcijas (tās var būt slēptas).
Līdzsvara labad gan jāmin, ka apmēram tik pat daudz viedokļos šie materiāli tiek minēti pozitīvā nozīmē ― kā labas arhitektūras sastāvdaļa.

Interesanti, ka būvniecības izmaksas, kas bieži vien sabiedriskajās apspriešanās tiek minēts kā viens no galvenajiem «aspektiem», atbildēs gandrīz nemaz neparādās. Iespējams, pārsteidzoši maz pieminēts ekoloģiskais aspekts ― tikai 7 atbildēs. Taču zināmā mērā ar ekoloģiju saistīts cits kritērijs ― ilgtspējība (ilglaicība, iztur laika pārbaudi u.c.), ko tādiem vai citādiem vārdiem nosaukuši 5,7% atbildētāju. Dažādi minēti ilgmūžības termiņi ― sākot no 5―10, 20, 50―100 gadiem, beidzot ar tādiem epitetiem kā pārlaicīga.

— Pēc 20―50 gadiem rādīs kā klasiku.
— Skaista vēl pēc 100 gadiem.
— Atspoguļo esošās cilvēces vērtības vismaz 300―500 gadus.
— Jo vecāka, jo labāka.

Citi ar labu arhitektūru saprot kādus konkrētus savus iemīļotos pagātnes stilus vai ēkas. 10 atbildēs nosaukts jūgendstils. Tematiski ar to zināmā mērā saistīts Rīgas klusais centrs, kas minēts 4 atbildēs. Trīs reizes pieminēts arī Gaudi vārds.

— Barokko stils, Rīgas centrs, apm. Strēlnieku, Rūpniecības, Vilandes ielas.
— Eklektisms! Neatzīstu XXI gadsimta jaunizdomājumus, stūrainas formas, utt. Bet tas tikai par vizuālo.
— Greznas viduslaiku stilu ēkas, stabilas, kvalitatīvas!
— Gaumīga, ieturēta nacionālā stilā.
— Gotikas arhitektūra rullē.

Kā pozitīvi piemēri minēti pilsētas vai valstis: Londona, Parzīze, Amsterdama, Ņujorka, Itālija. Savukārt no mūsdienu arhitektūras darinājumiem visbiežāk pozitīvi nosaukts Saules akmens ― 6 reizes (Laba ― «Saules akmenis». Slikta ― Latvijas Nacionālā bibliotēka.), bet pieminēti arī citi: Latvijas banka, Bowlero, biroju ēka pie Ģertrūdes baznīcas, Centra nams, Dubai viesnīca.

Galēju pesimismu par šodien topošo pauž viedoklis:
— Par labu arhitektūru noteikti nevarētu nosaukt mūsdienu arhitektūru… Labas arhitektūras laiki ir pagājuši. Liels prieks noskatīties, kā tiek restaurētas vecās ēkas.
Līdzīga noskaņa arī atbildē:
— Laba arhitektūra ir tas, kas nepiemīt Rīgai kopumā.

Likumsakarīgi, ka arhitekti, atbildot uz šo jautājumu, arhitektūru nereti aplūkojuši plašāk ― kā procesu, kā kompleksu nozari vai nozīmīgu dzīves sfēru. «Vienkāršie arhitektūras lietotāji» visbiežāk runā par ēkām, bieži ― par pavisam konkrētām. Tomēr starp tiem ir daži atšķirīgi skatījumi, kas vērtē arī arhitektūras sociālos aspektus, atklāj arhitektūras kā kolektīvas jaunrades būtību.

— Netiek pakļauta atsevišķu indivīdu/grupu merkantilajām interesēm. Laba arhitektūra ir māksla, kura tīk un ar kuru lepojas vairums iedzīvotāju.
— Lai laba arhitektūra rastos, daudziem cilvēkiem tā karsti jāvēlas, vairumam, kas iesaistīti projekta realizācijā.
— Moderni risinājumi, kas ņem vērā arī apkārtējo (līdzšinējo) apbūvi noteiktā rajonā. Balstās uz plašu sabiedrisko apspriešanu, ņem vērā ieteikumus.

Nobeigumā vēlreiz jāatgādina, ka aptaujā netika piedāvāti nekādi atbilžu varianti. Iespējams, ja tādi būtu bijuši, atbilžu stabiņi izskatītos vēl pārliecinošāki. Aptaujas rezultāti apliecina, ka sabiedrībai ir kopīgi, lai arī subjektīvi kritēriji arhitektūras vērtēšanai. Arī salīdzinot tos ar arhitektu aptaujā minētajiem, var redzēt kopīgo. Iespējams, turpinot diskusiju kā arhitektu vidū, tā plašākā sabiedrībā, svarīgi būtu noskaidrot, ko katrs saprotam ar vārdiem konteksts, iederība vidē utt..