Kas nosaka dzīves telpas kvalitāti? Kopsavilkums

Latvijas sabiedrībai svarīgākie dzīves telpu veidojošie faktori ir funkcionalitāte, sakārtotība un svaigs gaiss, ainava un nepiesārņota vide, kultūras mantojuma saglabāšana. Sabiedrībai ārvalstīs svarīga liekas ikdienas drošība, spēja brīvi eksistēt, komunicēt un izteikt savas domas, miers un līdzsvars, publiskā telpa un māksla tajā. Pētījuma rezultātus apraksta Zane Karpova.

Dzīves telpas jēdziens ietver sevī ne tikai indivīdam piederošo īpašumu vai viņa apdzīvoto mājokli, bet arī privāto un publisko telpu kopumu ap šo mājokli, arī dabu un kultūrvidi, kas ir neatņemama kvalitatīvas dzīves telpas sastāvdaļa. Dzīves telpas, vides un arhitektūras kvalitātei ir būtiska loma jebkura pilsētas, valsts ekonomiskajā attīstībā.

Pievilcīga daba un kultūrvide ir unikāla, aizvien pieaugoša ekonomiska un sociāla vērtība. Vides aizsardzības, tās saudzīgas apsaimniekošanas un attīstības jautājumi kļūst arvien nozīmīgāki ekonomiskās attīstības un globālās sasilšanas kontekstā. Jebkuras pilsētas un tās apkārtējo teritoriju vides kvalitāte kļūst par arvien svarīgāku faktoru investīciju piesaistei. Pilsoniskas sabiedrības veidošanā izšķiroša nozīme ir sabiedrības informēšanai un plašākai iesaistīšanai vides jautajumu risināšanā, tā palielinot sabiedrības izpratni par dabas vides vērtībām un izpratni par nepieciešamību nodrošinat kvalitatīvu dzīves telpu arī nākamajām paaudzēm.

2008.gada vasarā, izmantojot A4D kā mēdiju, kas aptver samērā plašu arhitektu auditoriju, vērsos pie kolēģiem, lai noskaidrotu viedokli par dzīves telpas kvalitāti veidojošiem faktoriem Latvijā. Aptauju veicu RTU AP Doktorantūras studiju ietvaros.

Aptaujas jautājumi:

1. Cik liela nozīme Jūsuprāt ir kvalitatīvai dzīves telpai?
2. Nosauciet Jūsuprāt svarīgākos kvalitatīvu dzīves telpu veidojošos faktorus
3. Nosauciet tos faktorus, kas Jūsuprāt pozitīvi ietekmē kvalitatīvas dzīves telpas attīstību Latvijā
4. Nosauciet tos faktorus, kas Jūsuprāt veicina nekvalitatīvas dzīves telpas attīstību Latvijā
5. Vai Latvijā tiek pietiekami risināti kvalitatīvas dzīves telpas nodrošināšanas jautājumi?
6. Kas Jūsuprāt būtu jādara, lai uzlabotu dzīves telpas kvalitāti Latvijā?
7.  Ja esat ceļojuši Eiropā, Skandināvijā vai ASV, vai varat raksturot dzīves telpas kvalitāti ārzemēs, salīdzināt ar situāciju Latvijā? Kas ir atšķirīgs, kas ir līdzīgs?
8. Jebkādi citi Jūsu komentāri vai pārdomas par attiecīgo tēmu.

Aptaujai pašlaik atsaukušies 52 respondenti. Aptaujai tika izmantots mēdijs A4D, kā arī informācija tika iegūta personīgi vēršoties pie kolēģiem (vides veidošanā iesaistītās speciālitātes — arhitekti, interjera dizaineri, plānotāji, ainavu arhitekti un vides pētnieki) un sabiedrības (ar vides veidošanu nesaistītās specialitātes — grāmatveži, banku darbinieki, utt.). 40 % no atbildēm tika saņemtas no personīgi nepazīstamiem respondentiem. Latvijas respondenti, izrādīja par 58% mazāku aktivitāti nekā ārzemju respondenti, salīdzinot izsūtīto aptaujas anketu daudzumu. Lielākā daļa Latvijas respondentu — 85% ir no Rīgas, pārējie no dažādām Latvijas pilsētām — Jelgavas, Liepājas, Ventspils un Daugavpils. Respondenti no ārvalstīm ir no dažādām pasaules valstīm — Lielbritānijas, Nīderlandes un ASV, kas dzīvo attiecīgo valstu galvaspilsētās vai lielpilsētās.

Aptaujājot tos respondentus, galvenokārt no Latvijas, kas neizrādīja interesi par aptauju, lielākā daļa kā galvenos iemeslus minēja laika trūkumu, šādu aptauju bezjēdzību, jo sabiedrības viedoklis tāpat netiek ņemts vērā, kā arī personīgā viedokļa trūkumu un nespēju noformulēt dzīves telpu ietekmējošos un veidojošos faktorus. Respondenti no ārvalstīm labprāt piedalījās aptaujā un dalījās ar viedokli, kā arī izrādīja interesi par dzīves telpas kvalitātes jautājumiem Latvijā.

Visi atbilžu iesniedzēji viennozīmīgi atzīmē, ka dzīves telpai ir ļoti liela nozīme viņu ikdienas dzīvē. Aptaujātie uzskata, ka kvalitatīva dzīves telpa pozitīvi ietekmē cilvēkus, kuri tajā atrodas. Tā veido cilvēku garīgi bagātāku, labestīgu, vairo atbildības sajūtu, vēlmi pilveidoties un kopumā uzlabo cilvēku dzīves apstākļus.

Sabiedrība Latvijā

Latvijas sabiedrībai svarīgākie dzīves telpu veidojošie faktori ir funkcionalitāte, sakārtotība un svaigs gaiss; laba ainava, nepiesārņota vide; kultūras mantojuma izvērtēšana un saglabāšana, kā arī tiek izrādīta neliela interese par kvalitatīvu teritorijas attīstības plānošanu, u.c. Visiem respondentiem viennozīmīgi šķiet, ka Latvijā un Rīgā kopumā nav pietiekami sakārtota dzīves telpa.

Galvenie trūkumi ir nesakārtotas pilsētu nomales, pelēcība un netīrība; labiekārtojuma trūkums, kaut gan respondenti atzīst, ka Latvija un tās pilsētas tomēr ir zaļas un salīdzinoši sakoptas. Kā galvenie iemesli nekvalitatīvas dzīves telpai tiek minēti valsts pārvaldē esošā korupcija, bezatbildīga rīcība, gan veidojot apkārtējo vidi, gan uzturoties tajā; vandālisms, necieņa pret sabiedrisko telpu; valsts ierēdņu nevēlēšanās iedziļināties problēmās — ļoti virspusēja attieksme pret to risināšanu, kā arī zināšanu trūkums par vides veidošanas, sakopšanas un plānošanas jautājumiem. Kā risinājumi situācijas uzlabošanai tiek minēti – funkcionējošs likumu «uzraudzības aparāts»; vairāk jāinformē sabiedrība par kopīgiem mērķiem un to praktisko un filozofisko nozīmi; jāiegulda valsts pārvaldes aparāta un cilvēku vispārējā izglītībā. Lielāka daļa respondentu ir snieguši diezgan vispārējas atbildes uz jautājumiem, ka dzīves telpa Latvijā principā nav sakārtota, bet tikai daži spēj noformulēt kādas ir problēmas, un kā tās vajadzētu risināt.

Sabiedrība ārzemēs

Ārvalstu sabiedrībai svarīga liekas ikdienas drošība, spēja brīvi eksistēt, komunicēt un izteikt savas domas; atvērta telpa pilsētā — parki, laukumi, utt.; miers un līdzsvars, kā arī interaktīvā māksla un instalācijas sabiedriskajā telpā, u.c. Galvenie faktori, kas pozitīvi ietekmē dzīves telpas kvalitāti ir sabiedrības līdzdalība un dialogs telpas veidošanā; līdzekļu un resursu caurspīdīgums; telpas, vietas un funkcionālā daudzveidība, kā arī cieņa pret savu dzīves telpu un vides saudzēšana — pilsoniskā atbildība.

Vairākums sabiedrības atzina, ka tieši komerciālās intereses neveicina telpisko kvalitāti, gan apbūvē, gan nekustāmo īpašumu funcijas noteikšanā. Pilsētas vadība daudzkārt atbalsta komerciālo funkciju attīstību, līdz ar to netiek atvēlēta vieta sabiedrības atpūtai pilsētās, tā ir slikta valdības politika zemes izmantošanai, jo netiek atvēlēta vieta sabiedriskām aktivitātēm, atpūtai, sportam. Arī ārvalstu respondenti atzina, ka attiecīgajās valsīs netiek pietiekami risināti dzīves telpas kvalitātes jautājumi, kā lielākās problēmas tika minētas komerciālās intereses; zemā sabiedrības izpratne par sabiedriskās telpas kvalitāti un vērtību; daudzkārt lielpilsētās tiek radikāli ierobežota demokrātiska sabiedriskās telpas lietošana, drīzāk uzspiežot pilsētas vadības noteikumus, nenotiek dialogs.

Vidi veidojošie speciālisti Latvijā

Latvijas vidi veidojošiem speciālistiem svarīgākie dzīves telpu veidojošie faktori ir transporta komunikāciju tīkls (velosipēdistu celiņi, strukturētu ielu, maģistrālo šoseju, sliežu transporta tīkls) ar augstvērtīgu loģistiku tajos; veselīga vide; visu dzīves telpu veidojošo materiālo objektu un elementu amatnieciskās izgatavošanas un uzturēšanas vidējās kvalitātes līmenis; arhitektūras kopējā kvalitāte, kā arī valsts aparāta nekorumpētība, spēja iedziļināties problēmās un tās objektīvi izskatīt, u.c. Faktori, kas pozitīvi ietekmē dzīves telpu ir vietējo resursu un kultūras mantojuma unikalitātes apzināšanās; vietējo un ārzemju attīstītāju investīcijas kopā ar kvalitatīvu arhitektūru; sabiedrības izglītošana par arhitektūras un būvniecības jautājumiem, sabiedrības pieredze, izglītība un gaume.

Līdzīgi kā sabiedrība, arī vidi veidojošie speciālisti atzīst, ka viens no galvenajiem iemesliem nekvalitatīvas dzīves telpas attīstībai ir augstais korupcijas līmenis valsts un pašvaldības iestādēs, problēmu vērtēšana nevis pēc būtības un plašākā kontekstā, bet personīgo interešu vajadzībām. Kā citi svarīgākie faktori tiek minēti arī arhitektu nekvalitatīvais darbs, sekošana attīstītāju prasībām, ātri un nekvalitatīvi risinājumi; nožēlojama profesionālā arhitektu izglītība; trūkst valdības un pašvaldību stratēģijas un sistēmas vides kvalitātes attīstībai un nodrošināšanai — pamatā viss balstās uz īpašnieka atbildību un saprašanu.

Visi speciālisti piekrīt, ka Latvijā netiek pietiekami risināti kvalitatīvas dzīves telpas jautājumi, jo valstī valdības līmenī dominē ekanomisko attīstību veicinoši lēmumi, ir neveiksmīgi centieni uzlabot transporta plūsmu, trūkst valsts politikas, kopēju vadlīniju un netiek pētīta citu valstu pieredze līdzīgu jautājumu risināšanā. Lai uzlabotu dzīves telpas kvalitāti, katram indivīdam jāmēģina veicināt kvalitatīvu vidi veidojošu jautājumu apspriešanu, jāvairo izpratni sabiedrībā un kolēģos. Vairums atzīst ka, šo jautājumu risināšanai viennozīmīgi ir nepieciešams valsts un pašvaldību atbalsts, jābūt attīstības mērķim, jāizglīto iedzīvotāji, pašvaldību vadītāji par vides, dzīves telpas kvalitātes jautājumiem.

Vidi veidojošie speciālisti ārzemēs

Ārvalstu vidi veidojošiem speciālistiem svarīgākie dzīves telpu veidojošie faktori ir sabiedrībai brīvi pieejama publiska telpa, labas kvalitātes dizains, atbilstoša funkcija un labiekārtojums sabiedrībai paredzētajai telpai, pieeja mākslai sabiedriskajā telpā, laba apkope, tīrība, u.c. Ārzemju speciālisti atzina, ka faktori, kas pozitīvi ietekmē dzīves telpas kvalitāti galvenokārt ir process kurā tiek apzināts vietas konteksts un identitāte, vietas analīze, pārdomāts dizains, ērta satiksmes un sabiedriskā transporta infrastruktūra, funkcionālā un dizaina dažādība.

Faktori, kas neveicina dzīves telpas kvalitāti ir pilsētu vadības politika nevis sabiedrības, bet attīstītāju interesēs, nododot privatizācijai, kā arī aizbūvējot zaļās zonas un atpūtas vietas. Negatīvi tiek vērtēta arī sabiedrības konservatīvā attieksme, bailes no attīstības un visa jaunā, pārlieku liela apsēstība ar vēsturisko, vēlme visu saglabāt, tā neļaujot attīstīties pilsētām un apdzīvotām vietām.

Visi respondenti atzina, ka attiecīgajās valstīs netiek pietiekami risināti dzīves telpas kvalitātes jautājumi, kā galvenās problēmas tiek minētas sabiedrisko atpūtas vietu un parku trūkums ārpus pilsētu centriem. ASV pārlieku liels uzsvars ir uz ekanomisko attīstību, kā sekas tam ir tieši tirdzniecības molu, maksas izklaides parku veidošana, nevis kvalitatīvas bezmaksas atpūtas vietas sabiedrībai. Visi aptaujatie uzskata, ka liela problēma ir finansējuma trūkums sabiedriskiem projektiem, parkiem un atpūtas zonām pilsētās.

Attīstītās Eiropas valstis dzīves telpas un arhitektūras kvalitāti uzskata par neatņemamu kultūras un valsts politikas sastāvdaļu. Lielākā daļa Eiropas savienības dalībvalstu, piemēram, Dānija, Nīderlande, Francija, Somija arī Igaunija, jau labu laiku atpakaļ, dzīves telpas kvalitātes jautājuma risināšanai, izstrādāja arhitektūras politikas pamatnostādnes, un šodien tās veiksmīgi tiek realizētas dzīvē. Piemēram, Nīderlande un Dānija šādu dokumentu izstrādāja jau deviņdesmito gadu sākumā, tā realizēšanai tika pievērsta īpaša uzmanība, tāpēc šodien dzīves telpas un arhitektūras kvalitāte šajās valstīs ir augstā līmenī. Latvija šādu dokumentu diemžēl sāka izstrādāt tikai šogad.

Aptaujas atbilžu apkopojumi

Pielikumos plašāki atbilžu apkopojumi, uzskaitot nozīmīguma secībā dažādos dzīves telpu ietekmējošos faktorus:

Sabiedrība Latvijā
Sabiedrība ārvalstīs
Vidi veidojošie speciālisti Latvijā
Vidi veidojošie speciālisti ārvalstīs

Aptaujas anketas joprojām tiek gaidītas, ja vien kādam ir domas un priekšlikumi.