Kā jāplāno Rīgas lidosta?

Nav šaubu par to vai Rīgas lidostai ir jāattīstās. Jautājums ir — kā? Kā jāattīsta lidosta, ko un kā jābūvē tajā un tās apkārtnē, lai iedzīvotāju, pilsētas un valsts ieguvumi būtu ievērojami lielāki kā zaudējumi un blakusefekti. Uz šiem jautājumiem atbildes tiks meklētas diskusijas Rīga pēc 20 miljoniem galvenajā pasākumā trešdien, 8.oktobrī, plkst.18.00 Mākslas akadēmijas aulā. Ieskats lekciju tēmās.

Daudzlidostu pilsētu sistēmas globālajā lidostu tīklā — empīriska analīze

Lomme Devriendt

Socioekonomiskais ģeogrāfs, lektors

Ben Derudder, Frank Witlox

Ģentes universitātes Ģeogrāfijas fakultātes Socioekonomiskās ģeogrāfijas pētījumu grupa

Šī pētījuma mērķis bija aplūkot piecas galvenās daudzlidostu pilsētas (Londonu, Ņujorku, Losandželosu, Briseli-Amsterdamu-Parīzi un Sanfrancisko) un analizēt to lomu globālajā lidostu tīklā. Šim nolūkam tiek izmantota jauna un līdz šim vēl neizmantota datu bāze MIDT. Šis unikālais datu apkopojums satur informāciju par vairāk kā pusmiljarda lidojumu rezervēšanu globālajā lidostu tīklā laikā posmā no 2001.gada janvāra līdz augustam. Šīs datu bāzes galvenā priekšrocība ir, ka tā satur informāciju par reālo pasažierus skaitu un lidojumiem tranzītmaršrutos.

Pamatojoties uz šo informāciju, var izdarīt būtiskus secinājumus par galvenajām pārvietošanās īpatnībām konkrētās lidostās. Iegūtie rezultāti norāda uz funkcionālām atšķirībām starp dažādām lidostām daudzlidostu sistēmā, gan ģeogrāfiskā mēroga, gan to nozīmības ziņā gaisa satiksmes tīklā. Ņemot vērā daudzlidostu sistēmas attīstību Baltijas valstīs, tiek spriests, kāda varētu būt šo diezgan precīzo empīrisko rezultātu ietekme.

Pilsētas lidosta — lidostas pilsēta

Iespējamie nākotnes scenāriji Ziemeļrietumu Rīgas teritorijas telpiskās attīstības plānošanas vadībai

Manten Devriendt

Arhitekts un pilsētplānotājs

Lidosta Rīga (RIX) ir būtiska pilsētas ziemeļrietumu sastāvdaļa. Lai izprastu šīs pilsētas daļas kvalitātes, neizbēgama ir dažādu stratēģiskās plānošanas scenāriju aplūkošana. Tā kā Rīgas plānojuma instrumenti šobrīd darbojas stipri sektoriāli, nepieciešams aplūkot šīs nozares kopumā un izstrādāt dažādus telpiskos scenārijus. Starpnozaru skatījumam jākļūst par ikdienu. Šī joma rada daudzus jautājumus, kas ved pie dažādiem telpiskiem risinājumiem, kuri mainās tiklīdz parādās jaunas izvēles.

Vai RIX attīstīsies kā pilsētas lidosta vai lidostas pilsēta? Vai šī vieta kļūs par reģionālu multimodālu pārsēšanās punktu (transportmiju — interchange)? Ko lidostai nozīmē vides kvalitāte — vai ir iespējas straujai izaugsmei vai labāk lidostai meklēt jaunu vietu? Vai Rīga vēlas augt? Netērējot laiku veltīgi jāsāk ar telpiskām stratēģijām.

Lidostas Rīga 5. un 6.attīstības kārta

Andris Kronbergs, Raimonds Saulītis

Arhitektu birojs Arhis, lidostas projekta grupas pārstāvji

Prezentācija aplūko trīs būtiskus jautājumus, kuru izpētei un analīzei pievērsās projekta grupa. Rezultātā piedāvāti risinājumi, kas paredz iespējamu pakāpenisku lidostas Rīga attīstību no 4 līdz 10mlj. pasažieru gadā un tālāk līdz 20mlj. un vairāk.

  1. Lidostas attīstības iespējas: vairāki termināla attīstības modeļi — no esošā kompleksa paplašināšanas līdz pilnīgi jauna kompleksa izveidei citā vietā
  2. Ilgtermiņa plānošanas programma un lidostas areāla plānojuma galvenie principi. Skrejceļu attīstības izpēte un risinājumi
  3. Lidostas Rīga termināla kompleksa (apjoms — 10 mlj. pasažieru gadā) skiču projekts

RIXPORT biznesa parks ― lidostas izaugsmes pavadonis un veicinātājs

Ilmārs Samsonovs

SIA RIXPORT  direktors

Globalās ekonomikas attīstības tempi un virzieni liek uzņēmumiem arvien vairāk izmantot ģeogrāfiski daudzveidīgus resursus, līdz ar to meklēt ātrus un ērtus sakaru risinājumus, darbiniekus ar izpratni par dažādām biznesa un sadzīves kultūrām. Bieži lidostas ir tieši tās saimnieciski aktīvās zonas, kur šīs prasības var visērtāk realizēt. Ja lidosta atrodas ģeopolitiski svarīgā vietā, tās spēja piesaistīt biznesa vidi vēl vairāk palielinās. Latvijas un Rīgas ģeogrāfiskais stāvoklis tiek minēts kā konkurētspējas priekšrocība un RIXPORT projekts vistiešākajā veidā ir saistīts ar šīs priekšrocības izmantošanu.

RIXPORT iecerēts kā Latvijas un visas Baltijas uzņēmumu iespēja darboties starptautiskā vidē, mijiedarbībā ar lidostu izveidot Rīgu par nozīmīgu un atpazīstamu sakaru un biznesa centru Baltijā un Ziemeļeiropā, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi ar jaunām nozarēm un darba vietām, lielākiem nodokļu ieņēmumiem, ceļotāju plūsmas pieaugumu un tam sekojošu tūrisma nozares izaugsmi.

Lidostas Rīga attīstības priekšlikumi kontekstā ar vietējo pašvaldību teritoriju plānošanu

Māra Kalvāne

Arhitekte, Metrum projektu vadītāja

Latvijā vēl joprojām plānošana notiek ļoti sektoriāli un ļoti teritoriāli šauri. Rīgas lidostas plānojumu var uzskatīt par sākumu jaunam procesam — kompleksai plānošanai, kas aptver trīs pašvaldības ar mērķi attīstīt vienu objektu. Šobrīd galvenais uzdevums ir savietot kopā triju pašvaldību — Mārupes, Babītes un Rīgas plānojumus un starp tiem «ieraudzīt» lidostu, izvērtēt vietas potenciālu un ko tas nozīmē šo pašvaldību iedzīvotājiem (jo skar arī privātīpašumus). Tikai pēc tam iespējams sākt attīstīt.

Plānojumam jārod atbildes uz jautājumu, ko un kā būvēsim ap lidostu (jo nebūvēt vairs neviens negrib). Viens no svarīgākajiem jautājumiem lidostas plašo ieceru realizācijai ir arī pievadceļi un plānotā infrastruktūra.

 

Pirmās divas lekcijas — angļu valodā.
Pēc lekcijām — diskusija, kurā bez lektoriem piedalīties aicināti arī Rīgas lidostas, Satiksmes ministrijas, Rīgas domes Pilsētas attīstības depratamenta, Mārupes pagasta būvvaldes pārstāvji kā arī ikviens interesents.

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000