«Pasaules tendence ir akūts zemes trūkums, aglomerācija pārvērš pasauli par vienu lielu pilsētu. Veidojas bezgala garas infrastruktūras, milzīgs attālums šķir iedomāto labsajūtas dārziņu no darbavietas — centra. Tā ir neorganizētība.» Jaunā biroja Mark arhitekti Mārtiņš Ošāns un Jānis Sauka nosauc pilsētu par pašu cilvēciskāko veidojumu uz pasaules.
Pilsēta nav mākslīga. Pilsēta ir organisks veidojums, kas cilvēku iedarbības rezultātā izveidojies no dabas formas. Tā ir organiskā ķīmija tāpat kā mēs vai jūs, vienīgi atomu izkārtojums ir citādāks. Tāpat kā atšķiras zilonis, stirna vai koks. Pilsēta ir vienīgā forma, kas nodrošina attīstību: tikai pilsētās koncentrējas kultūra un notiek tās transformācija. Ja nav kopienas, nav sociuma, kura fiziskais apveids ir pilsēta, attīstība nav iespējama. Nav ideju, nav reliģiju, nav kultūras. Citiem vārdiem — pilsētas ir pats cilvēciskākais veidojums uz pasaules, jo kultūru koncentrē tikai pilsētas. Un cilvēks bez kultūras ir pilnīgs dārzenis, vienšūnis.
Pozitīvie un negatīvie pilsētas aspekti nav jāskata kā kaut kas par sevi labs vai slikts. Jo problēmas — vides piesārņojums, kriminogēnā situācija, transporta sastrēgumi, patērētie resursi — nav pilsētā, bet pašos cilvēkos, kas šo pilsētu apdzīvo. Pilsēta kā tāda ir laba, nedisciplinēti ir pilsētas iedzīvotāji.
Par to ir nākamais stāsts. Gatavojot piedāvājumu Latvijas ekspozīcijai pagājušajā arhitektūras biennālē Venēcijā, mēs (arī Uldis Sedlovs un Zane Loža) izveidojām grupu Missing Signs. Viens no grupas projektiem bija www.wild.world.welcometolatvia.lv. Projekts bija radīts kā atbilde populārajam apgalvojumam par pasaules pārapdzīvotību. Mēs mēģinājām saprast, ko tas nozīmē — «pārapdzīvotība». Un vienīgie kritēriji, ar kuriem mēs operējām, bija skaitļi. Izrādījās, ka pilnīgi visus pasaules iedzīvotājus — sešus miljardus cilvēku — iespējams savietot Latvijas teritorijā. Un katram indivīdam iznāca 10 kvadrātmetru liela platība. Ja šo teritoriju izvērš vertikāli trijos stāvos, vietas ir trīs reizes vairāk. Tādā veidā mēs varam uzlabot visas pasaules labklājības līmeni — resursi tiek taupīti, infrastruktūra kļūst daudz vienkāršāka un efektīvāka. Ja klāt paņemtu vēl Lietuvu un Igauniju, katram pienāktos pat mazdārziņš. Ar šo projektu mēs vēlamies pateikt vienu: pasaule nav pārapdzīvota, tā ir tikai nesakārtota. Šādi sakārtojot vidi vai veidojot jaunu struktūru, ko sauc par pilsētu, mēs varam uzlabot kopējos apstākļus civilizācijai, vienlaikus pasargājot visu pārējo pasauli no piesārņojuma un bojāejas.
Utopiskais projekts tikai ilustrē situāciju. Pasaules tendence ir akūts zemes trūkums, aglomerācija pārvērš pasauli par vienu lielu pilsētu. Veidojas bezgala garas infrastruktūras, milzīgs attālums šķir iedomāto labsajūtas dārziņu no darbavietas — centra. Tā ir neorganizētība. Pilsētas modelim, kas varētu attīstīties, iespējami daudzi un dažādi veidi. Tikai šobrīd, kad pasaulei vēl pietiek resursu, par to neviens nedomā. Tiklīdz robeža būs sasniegta, neizbēgami būs jāmeklē risinājums. Šodien redzam, ka Eiropas Savienība piešķir milzīgas subsīdijas lauksaimniecībai, kas saražo tikai mazu daļu no kopējā Eiropai nepieciešamā pārtikas daudzuma. Tas nozīmē vienu — lauki parazitē uz pilsētu rēķina. Mēs visi maksājam par to, lai kāds varētu atļauties dzīvot tīrā gaisā. Un mēs nonāksim pie tā, ka šīs subsīdijas būs jāsamazina; Lielbritānija, piemēram, pašlaik to ļoti nopietni apsver.
Pēdējā arhitektūras biennāle Venēcijā (Venēcijas biennāles 10.starptautiskās arhitektūras izstādes tēma bija Pilsētas. Arhitektūra un sabiedrība — I.M.) nejauši bija izveidojusies kā tāds milzu EXPO, kurā pilsētas sevi piedāvā kā lielveikalā: tik un tik iedzīvotāju, tik un tik daudz zaļumu, tāda un tāda kultūra, atliek tikai izvēlēties modeli. Pilsētām iedzīvotāju skaits ir ļoti svarīgs — tie ir nodokļi, tā ir nauda un idejas, ko dod cilvēki, pārceļoties uz tām. Biennāles moto negribot izvērtās par piedāvājumu — uz kurieni braukt dzīvot? Nākotnei būs tūkstošiem iespēju, bet vairs nebūs iespēju rušināties savā dobē. Pasaule vairs ilgi nevarēs atļauties tādu greznību kā dzīvot laukos. Nākotnes pilsētai ir jāveido humāna struktūra un pieejama publiska telpa. Problēma ir patērētāju domāšanā, «XXLismā», tajā, ka pilsētai nav robežu. Sistēma ir kopējais saprāts, kas liks organizēt nākotnes pilsētas struktūras. Viss ir mūsu galvās. Ir skaidri jāapzinās, ka šobrīd ir pārejas stāvoklis — lai arī ilgtermiņa, laikmeta beigas ir skaidri saskatāmas. Tas ir kā kāpt pa kāpnēm, kad vairs nav svarīgi sasniegt nākamo stāvu, bet ir jāmaina pats kāpšanas veids. Evolūcijā pienāk izšķirīgi brīži, kad ir pilnībā jāmaina pati sistēma. Kad pilsētas iespējas ekonomiski būs izsmeltas, ieslēgsies pašregulēšanās mehānisms.
Problēma ir sociumā, kas šobrīd apdzīvo pilsētu un kam tā ir radīta — jauniem un aktīviem cilvēkiem, kuri spēj izmantot pilsētas iespējas. Mums ir jārada humāna pilsēta visiem, un ir bezgalīgi daudz iespēju, kā nonākt pie rezultāta.
a kas izvelejas Šēnbergu?
Baigi jau rožains un jauks skats uz apdzīvotības intensitātes sablīvējumiem – pilsētām, manuprāt druku aizķēries iepriekšējā gs. optimistiskājā viļņa korē, realitātē vilnis plīst, tas protams neizslēdz ,ka tas atkal jaunā kvalitātē kāps vēlreiz, kautkad. It sevišķi naivi skan "new brave world"(pēdējā rindkopa), neskatoties uz to , ka realitātē attīstīto un ne tik attīstīto (ex-Varšavas bloks) valstu lielpilsētas, sāk gatavoties lēnai senilizācijai, teritoriju organizētai pamešanai utt., sauksim to par atkāpšanos. Savukārt lielpilsētas 3. pasaulē (kas arī koncentrē lauvas tiesu pasaules iedzīvotāju) pa 2/3 sastāv no junktown’iem, kur dzīvo un VEĢETĒ iedzīvotāji ,kas pārbēguši no agrārajiem rajoniem. Ir jau brīnišķīgi visus pīpuļus… Lasīt vairāk »
pats visu izdomāji ?
Nesen uzdūros tādam ELIA ZENGHELIS no Berlaga instituta, kurš strādā pie manuprāt līdzīgiem jautājumiem. Neesmu pietiekami iedziļinājusies lai spriestu. Apsveicu! Vajadzētu uzrīkot diskusiju. Mani interesētu adreses un avoti par šo tēmu.
"Pilsēta ir organisks veidojums, kas cilvēku iedarbības rezultātā izveidojies no dabas formas" vai vispār kāds var saprast šo teikumu? un tādu šajā teksta ir daudz. japaņem svešvārdu vārdīca, kā arī skaidrojošā vārdnīca un japaskatās, ko, piemēram, nozīmē organisks, iedarbība, izveidojies un galu gala dabas forma. diletantisks raksts – daļēji pārtulkots no magazīniem un grāmatām, daļējs savārstījums no spontāniem atklājumiem. varbūt šis ir kāds joks? Jānim un Mārtiņam vajadzētu palasīt vēl kādas gramatas, jāveido ir kopējo lietu izpratne. Izskatās savadāk, ka ir izlasīta viena grāmata un nu ir baigais atklājums. a4d varbūt varētu pārlasīt iesniegtos tekstus, galu galā it kā profesionāls… Lasīt vairāk »
es personīgi novēlu katram arhitektam tādu utopisko pozitīvismu un profesionālo pārgalvību, cilvēcisko atbrīvotību un atļaušanos ar savu galvu savas domas domāt, kādu var rast starp šīm rindiņām, tā vipendrīgā nihilisma vai manipulatīvā poverisma, galu galā grāmatās noskatīto kompleksu vietā, ko uzskata par noteikti uzvelkamiem, nokļūstot pie teikšanas vai izteikšanās
Piekritu ka daudz ko lasiiju nav pilniigi izdomaata, bet tomeer apstriideeshu profesora secinaajums
"japaņem svešvārdu vārdīca, kā arī skaidrojošā vārdnīca un japaskatās, ko, piemēram, nozīmē organisks, iedarbība, izveidojies un galu gala dabas forma."
un jaapieliek pie profesora teiktaa
"un arī virsraksts neatbilst saturam. pilsāta nav dabiska forma? tas mākslīgs veidojums. iesaku vairak lasīt brāļi un māsas."
Ja lasa vaardniicaa definiiciija "Daba" tad zinu ka viena definiiciija ir "viss kas fiziski ekzistee" un tanii zinjaa raksta autoriem ir zinaama taisniiba.
Bet kā ir ar skudru pūžņiem? Kas tās ir par formām? Nevajag vienkāršot un ierobežot domu! Nevajag piesieties vārdiem! Dažkārt ir grūti atrast īstos – tos, kurus sapratīs un gribēs saprast "profesionāļi".
Tēma par pilsētu veidošanās priekšnosacījumiem un dabas lomu šajos procesos ir interesanta. Ir vērts to izvērst.
Maaksliigi atskirt daba un cilveeks nav vispaar jeegas. Dabas procesi "veido" pilseetas tikpat un dazhreiz vairaak neka vislielaakaas buuvfirmas. Tas grunts uz ko pilseetas tiek celtas, tie ainavi, koki, staadi, dziivnieki, kas tanii vietaa bija, ir un buus tiek veidoti no abaam "puseem" tapats ka tie celji, eekas, infrastruktuuras, un paareejais ko profesors uzskata ka naakusi no cilveeka rokas vien. Ir gruuti paciest tads naivs dualisms, it sevishkji, kad tas risinaajums kas ir nepiecieshams ir taads kur "cilveeka darbiiba" un "dabas darbiiba" ir saskanjotas. Ja kaadam ir interese un anglju valodas lasiishanas spejas, tad "Design for Human Ecosystems" (John T.… Lasīt vairāk »
Taa jau neko. It kā romantiski un cēli. Visā Venēcijas korda fabrikas kilometrā un dārzos visas pasaules gudrajie caur noklusēšanu mulsi atzīstas, ka lāga nezin, kas ir pilsēta un kur tā šodien iet, bet te, re, diezgan skaidrs. Izrādās- tā visa ir organiskā ķīmija, kurā mēs līdz ausīm būdami, savas dienas vadām. Laukos to gan sauc citādi nekā pilsētā, bet "vai gan citā vārdā saukta, roze nesmaržotu? " Pie vārdiem par "viscilvēciskāko veidojumu uz pasaules" prātā nezkāpēc vispirms ienāk vārds "Ļeņins". Tiesa, uz viņa atlikumu droši vien arī var attiecināt apzīmējumu "dārzenis". Jo konservēts. Viņš, šķiet, pirmais mēģināja izveidot valsti… Lasīt vairāk »
Galvenais jautājums – par ko tieši ir raksts? Par dabas formām vai par globalizāciju vai par projektu vai par pilsētu ka tādu? Kaut kas no visa sagramstīts un neskaidri uzrakstīts. Japiekrīt profesoram par dabīgo un mākslīgo/ Principā daudz nejēdzīgu formulējumu. Varbūt autori paši var palīdzēt: 1. Kāds sakars virsrakstam ar tekstu? 2. Paskaidrojiet teikumu: “Pilsēta nav mākslīga. Pilsēta ir organisks veidojums, kas cilvēku iedarbības rezultātā izveidojies no dabas formas.” No kuras tieši dabas ofrmas tā ir izveidojusies? No zirga? Varbūt no ceļmallapām? Un kāda tieši ir cilvēku iedarbība? 3. Ja autori apgalvo, ka bez pilsētas “Nav ideju, nav reliģiju, nav… Lasīt vairāk »
Patiesībā pastāsts tīri interesanti izvērtās disputs, tik žēl , ka paši autori salīduši aizkrāsnē un nespēj,negrib, tas gan liecina vai nu par nepārliecinātību, vai pat par augstprātību, argumentēt savu viedokli. Ja jau daba, tad daba, kā jau cien. Profesors pieminēja divas kardināli atšķirīgas sistēmas pašregulējošas un pašplūsmā esošas ( abas , ja kas dabistiskas). Ir jau tāda lieta kā organisko šūnu sistēma-organisms, kas ir pašregulējošs mehānisms,paskatieties uz jebkuru organismu un to ekosistēmu, ar nosacījumu , ka tā nav sačakarēta, pašsadziedējoša, mūžam atjaunojoša utt., perpetum mobile. Un ir tāda lieta kā audzējs šajā pašā sistēmā, arī it kā dabisks veidojums(ar biščīt… Lasīt vairāk »
"…Šodien redzam, ka Eiropas Savienība piešķir milzīgas subsīdijas lauksaimniecībai, kas saražo tikai mazu daļu no kopējā Eiropai nepieciešamā pārtikas daudzuma. Tas nozīmē vienu — lauki parazitē uz pilsētu rēķina. Mēs visi maksājam par to, lai kāds varētu atļauties dzīvot tīrā gaisā…" Par kuriem laukiem ir runa? Tiem, kur pilsētnieki sabūvējuši savas privātmājas brīvdienās bauda lauku mieru, vai par laukiem, kas nodrošina to, lai pilsētnieks būtu paēdis un apģērbts? Vai Eiropas lauksaimniecība ir vainīga pie tā, ka veikalos ir pārtika no Āzijas, Amerikas, Āfrikas? Vai tomēr tas ir pilsētnieks, kurš patērē vairāk nekā viņam nepieciešams? "…Pilsēta ir vienīgā forma, kas nodrošina… Lasīt vairāk »
… un drošvien tautas mutvārdu daiļrade arī radās fabrikās (piem. "Provodņiks") nevis lauku sētās.
Ko šūmējaties?
Jauns birojs taču, vajag taču arī kādu publikāciju atlaist marketinga dēļ.
Nav jau nemaz tik slikti …. priekš žurnāla dizaina studija. Cilvēki palasīs, katrs kaut ko ieraudzīs šajos nepamatotajos lozungos, bet par to, ka kopējā sasaiste neštimmē pat nepamanīs, jo pēc pāris minūtēm jau nākamajā lapaspusē lasīs rakstu par kamīna meistaru ieteikumiem. Ar to jau arī autori spekulē, jo neba jau tas profesionāļu iztirzāšanai domāts.
Grāmatas par tēmām, kuras autori rakstā centušies pieminēt, ir lielos daudzumos. Te pāris nosaukumi, ko pašlaik atceros, raksta kontekstā, ar ko man personīgi bija interesanti iepazīties (vakarā parakāšos pa grāmatu plauktu, šķiet, ka bija vēl pāris interesantas lietas): (Informāciju var pēc nosaukumiem meklēt internetā. Var meklēt arī grāmatu autorus, jo daudzi no viņiem ir publicējuši rakstus pieejamus interneta lasītajiem un ir pieejama vēl visāda citāda informācija.) Arjen Van Susteren. Metropolitan World Atlas. http://framewo…/nodenr-135851 Elke Beyer, Anke Hagemann, Tim Rieniets, and Philipp Oswalt. Atlas of Shrinking Cities. David Grahame Shane. Recombinant Urbanism: Conceptual Modeling in Architecture, Urban Design and City Theory.… Lasīt vairāk »
http://books.g…unity+and+Self+ in+the+Contemporary+Metro polis#PPA61,M1
http://www.complexity…a.ca/index.htm
http://www.brint.com/Systems.htm
http://www.acadia.org
http://mit.edu/arch/edg/
http://www.mitpressjo…s.org/loi/evco?
http://www.talkorigin…lg/genalg.html
http://www.artweb.co.nz/
Interesanti vi ari pats zk ir iepazinies ar so 8 webu saturu?
http://www.inhabitat.com/
Diskusija izvērtusies patiesi varena! Domas labas, arī emocijas sit augstu vilni, kā parasti. Katrā gadījumā, liekas ka tēma ir radījusi pārdomas, parko prieks. Gribēju tikai piesviest pāris domu graudus. 1) Sava komentāra virsrakstā gribēju piedāvāt savu interpretāciju tēmai, kas aizskarta rakstā. Mācoties no modernisma kļūdām, skaidrs, ka cilvēks nav vis mašīna, bet gan dzīvs organisms; arī sabiedrība ir dzīvs organisms, kas mainās, adaptējās un brīžiem mēģjina sevi izārstēt no ekonomiskiem, sociāliem un politiskiem kaudzējiem un sērgām. Respektīvi, pilsētu "forma" jeb, manā interpretācija – telpa, ir uzskatāma par dabas radītu fenomenu, ja netiek aizmirsta paša cilvēka saikne ar dabu. 2) Arī… Lasīt vairāk »
a kas izvelejas Šēnbergu?
Baigi jau rožains un jauks skats uz apdzīvotības intensitātes sablīvējumiem – pilsētām, manuprāt druku aizķēries iepriekšējā gs. optimistiskājā viļņa korē, realitātē vilnis plīst, tas protams neizslēdz ,ka tas atkal jaunā kvalitātē kāps vēlreiz, kautkad. It sevišķi naivi skan "new brave world"(pēdējā rindkopa), neskatoties uz to , ka realitātē attīstīto un ne tik attīstīto (ex-Varšavas bloks) valstu lielpilsētas, sāk gatavoties lēnai senilizācijai, teritoriju organizētai pamešanai utt., sauksim to par atkāpšanos. Savukārt lielpilsētas 3. pasaulē (kas arī koncentrē lauvas tiesu pasaules iedzīvotāju) pa 2/3 sastāv no junktown’iem, kur dzīvo un VEĢETĒ iedzīvotāji ,kas pārbēguši no agrārajiem rajoniem. Ir jau brīnišķīgi visus pīpuļus… Lasīt vairāk »
pats visu izdomāji ?
Esi ka JŪ mierīgs, es esmu gana prātīgu un rāmu ļaužu, tāpēc klausos un lasu gudras tautas dzīvesziņas, savu lielo ES un ģeniālo viedokli par lietām, dažubrīd atstāju aizkrāsnē, lai gaisu pa lieko nemaitā, it sevišķi par tēmām, kas saistītas ar tādām jomā, kas prasa PIEREDZI,PIEREDZI utt..
Vismaz man tā pieredze ir tieši tik cik ir. Varbūt Tev šīs pieredzes ir aumaļām un individuāls viedoklis par lietām ir pārliecinošs un stingrs un dibināts uz Tavu ģeniālo dzīvesredzējumu un zināšanām.
Tamdēļ, puis ,mācies vēl retoriku, apgūsti sarkasma un ironijas māku un piestaigā vēl ar šādiem jautājieniem, ar laiku noteikti izdosies.
Nesen uzdūros tādam ELIA ZENGHELIS no Berlaga instituta, kurš strādā pie manuprāt līdzīgiem jautājumiem. Neesmu pietiekami iedziļinājusies lai spriestu. Apsveicu! Vajadzētu uzrīkot diskusiju. Mani interesētu adreses un avoti par šo tēmu.
"Pilsēta ir organisks veidojums, kas cilvēku iedarbības rezultātā izveidojies no dabas formas" vai vispār kāds var saprast šo teikumu? un tādu šajā teksta ir daudz. japaņem svešvārdu vārdīca, kā arī skaidrojošā vārdnīca un japaskatās, ko, piemēram, nozīmē organisks, iedarbība, izveidojies un galu gala dabas forma. diletantisks raksts – daļēji pārtulkots no magazīniem un grāmatām, daļējs savārstījums no spontāniem atklājumiem. varbūt šis ir kāds joks? Jānim un Mārtiņam vajadzētu palasīt vēl kādas gramatas, jāveido ir kopējo lietu izpratne. Izskatās savadāk, ka ir izlasīta viena grāmata un nu ir baigais atklājums. a4d varbūt varētu pārlasīt iesniegtos tekstus, galu galā it kā profesionāls… Lasīt vairāk »
es personīgi novēlu katram arhitektam tādu utopisko pozitīvismu un profesionālo pārgalvību, cilvēcisko atbrīvotību un atļaušanos ar savu galvu savas domas domāt, kādu var rast starp šīm rindiņām, tā vipendrīgā nihilisma vai manipulatīvā poverisma, galu galā grāmatās noskatīto kompleksu vietā, ko uzskata par noteikti uzvelkamiem, nokļūstot pie teikšanas vai izteikšanās
utopisks pozitīvisms vai profesionāla pārgalvība ir apsveicama lieta. ne jau par to ir šis stāsts.
stāsts ir par to, ka runātājiem ir jāzin par ko viņi runā. savādak sanāk bērnudārza līmeņa nejēdzīgi savārstījumi ar neprecīziem formulējumiem, nepareizu vārdu lietošanu, un galu galā litu formulēšanu nepareizos jēdzienos un visparējo principu jaukšanu, kas liecina par to, ka tā vis nav profesionāla pārgalvība, bet muļķība, kas citiem profesionāļiem liek saprast, ka šie "profesionāļi" ir muļķi, kas "acīm redzami" neizglītotajai latviešu profesionāļu sabiedrībai grib ko iestastīt.
Zemāk komentāros žorža secinātais: «Pozitīvi, ka šāds teksts spēj rosināt diskusiju šeit,» arī bija šīs veicinošās pārpublikācijas mērķis numur 1. Atverot sadaļu Par platformu, ir skaidri izlasāma mūsu prioritāte: «A4D ir domu apmaiņas un informācijas vieta…» Tas ir tikai cilvēcīgi, ka bieži publikācijas pirmkārt izraisa blakus jeb pakārtoto [katram uztveramāko, pazīstamāko, aktuālāko, svarīgāko utml.] domu iztirzāšanu [gramatika, faktu kļūdas, stils, personālijas, emocionālais fons utml.], nevis nesošo — to, kas ir kāda no materiāliem «mugurkaula» vēstījums. Interesanti, ka šis raxc pamodinājis vienu primātu psiholoģijā zem nika profesors, kam satura būtību arvien traucē saskatīt tādas stagnatīvas jeb diskusiju paralizējošas parādības kā konstatējumi,… Lasīt vairāk »
Piekritu ka daudz ko lasiiju nav pilniigi izdomaata, bet tomeer apstriideeshu profesora secinaajums
"japaņem svešvārdu vārdīca, kā arī skaidrojošā vārdnīca un japaskatās, ko, piemēram, nozīmē organisks, iedarbība, izveidojies un galu gala dabas forma."
un jaapieliek pie profesora teiktaa
"un arī virsraksts neatbilst saturam. pilsāta nav dabiska forma? tas mākslīgs veidojums. iesaku vairak lasīt brāļi un māsas."
Ja lasa vaardniicaa definiiciija "Daba" tad zinu ka viena definiiciija ir "viss kas fiziski ekzistee" un tanii zinjaa raksta autoriem ir zinaama taisniiba.
ko nozīmē zināma taisnība?
taisnība ir vai tasnība nav. ir zinātniski un profesionāli vispārpieņemti jēdzieni, kas balstās uz zināmiem principiem, kam ir logisks izskaidrojums.
kāda starpība ir starp dabisku ainavu un makslīgi veidotu ainavu?
kāda starpība ir starp mākslīgi veidotām – plānotam pilsētvides sitēmām ( liela daļa pēdējā laikā plānoto pilsētu) vai laika gaitā "pašorgnizējošām" (self organising) sistēmām (vēsturiskas pilsetas)?
daba pilsētas neveido. daba veido kalnus, tuksnešus, ielejas, utt. pilsētas veido cilvēki.
ja iet runa par formām dabā, tad iet runa par formam dabā. pilsētas nekāda ziņā nav formas dabā. neveiksmīgi izvelēts virsraksts.
vārbūt tomēr pārbaudiet tos jēdzienus.
Cien Profesor. Lūdzu paskaidrojiet [vēlams profesionāli] savu vārdu savirknējumu "daba veido kalnus…". Vai vēlaties apgalvot, ka dabai piemīt griba? "vārbūt tomēr pārbaudiet tos jēdzienus"
proti, ka piemīt
Bet kā ir ar skudru pūžņiem? Kas tās ir par formām? Nevajag vienkāršot un ierobežot domu! Nevajag piesieties vārdiem! Dažkārt ir grūti atrast īstos – tos, kurus sapratīs un gribēs saprast "profesionāļi".
Tēma par pilsētu veidošanās priekšnosacījumiem un dabas lomu šajos procesos ir interesanta. Ir vērts to izvērst.
Maaksliigi atskirt daba un cilveeks nav vispaar jeegas. Dabas procesi "veido" pilseetas tikpat un dazhreiz vairaak neka vislielaakaas buuvfirmas. Tas grunts uz ko pilseetas tiek celtas, tie ainavi, koki, staadi, dziivnieki, kas tanii vietaa bija, ir un buus tiek veidoti no abaam "puseem" tapats ka tie celji, eekas, infrastruktuuras, un paareejais ko profesors uzskata ka naakusi no cilveeka rokas vien. Ir gruuti paciest tads naivs dualisms, it sevishkji, kad tas risinaajums kas ir nepiecieshams ir taads kur "cilveeka darbiiba" un "dabas darbiiba" ir saskanjotas. Ja kaadam ir interese un anglju valodas lasiishanas spejas, tad "Design for Human Ecosystems" (John T.… Lasīt vairāk »
Taa jau neko. It kā romantiski un cēli. Visā Venēcijas korda fabrikas kilometrā un dārzos visas pasaules gudrajie caur noklusēšanu mulsi atzīstas, ka lāga nezin, kas ir pilsēta un kur tā šodien iet, bet te, re, diezgan skaidrs. Izrādās- tā visa ir organiskā ķīmija, kurā mēs līdz ausīm būdami, savas dienas vadām. Laukos to gan sauc citādi nekā pilsētā, bet "vai gan citā vārdā saukta, roze nesmaržotu? " Pie vārdiem par "viscilvēciskāko veidojumu uz pasaules" prātā nezkāpēc vispirms ienāk vārds "Ļeņins". Tiesa, uz viņa atlikumu droši vien arī var attiecināt apzīmējumu "dārzenis". Jo konservēts. Viņš, šķiet, pirmais mēģināja izveidot valsti… Lasīt vairāk »
daba veido kalnus – kalni veidojas dabīgā ceļā un arī skudru pūžņi. tas ir pašregulējošs process, ko izsitot no sliedēm, sākas problēmas. procesi dabā un dabīgi procesi ir 2 dažādas lietas. tas otrais gan tautas valodā apzīme noteiktas lietas un to norisi, kas pēc būtības latviešu tautai asociējas ar dabīgu notikumiem – viss notiek savā gaitā. pašregulējošie procesi dabā ir "izkopti" vairāku miljonu gadu laikā. acīmredzami, ka mums vēl ilgi japraktizē un no kļūdām jamācās, ja vien mēs tik tālu tiksim. nevienu jau neinterese šodien dabai draudzīga pilsēta. pasaules attīstību vada nauda. ja cilvēka darbība un dabas darbība būtu viens… Lasīt vairāk »
nu varbūt palasiet šeit par tiem jēdzieniem:
http://en.wiki…rg/wiki/Nature
http://en.wiki…iki/Artificial
vai ir vēl kadi jautājumi?
Galvenais jautājums – par ko tieši ir raksts? Par dabas formām vai par globalizāciju vai par projektu vai par pilsētu ka tādu? Kaut kas no visa sagramstīts un neskaidri uzrakstīts. Japiekrīt profesoram par dabīgo un mākslīgo/ Principā daudz nejēdzīgu formulējumu. Varbūt autori paši var palīdzēt: 1. Kāds sakars virsrakstam ar tekstu? 2. Paskaidrojiet teikumu: “Pilsēta nav mākslīga. Pilsēta ir organisks veidojums, kas cilvēku iedarbības rezultātā izveidojies no dabas formas.” No kuras tieši dabas ofrmas tā ir izveidojusies? No zirga? Varbūt no ceļmallapām? Un kāda tieši ir cilvēku iedarbība? 3. Ja autori apgalvo, ka bez pilsētas “Nav ideju, nav reliģiju, nav… Lasīt vairāk »
Viens "nezinītis" var uzdot vairāk jautājumus nekā divi jauni "gudrenieki"atbildēt. Svarīgi būtu lai viņi turpinātu un nenobītos, bet saprastu, ka jāturpina.
Organiskās ķīmijas piesaukšana, protams, šeit bija pilnīgi nevietā. Protams, gana daudz arī putrošanās jēdzienos un neargumentētu apgalvojumu un saukļu. Arī tas „projekts” salikt visas pasaules iedzīvotājus Latvijā, atvēlot katram vienādu noteiktu platību – tās tik tādas atskaņas no Kolhāsa kādreizējām spekulācijām par Nīderlandi un NY, kuras, kā nojaušamas, atspoguļojās arī šāgada Roterdamas biennālē.
Un tomēr, ir ar kaut kas pozitīvs tais naivajos „atklājumos”. Es domāju – tieši tie centieni runāt par Pilsētu. Tas, ka šāds teksts spēj rosināt diskusiju šeit. Jo parasti tik kaismīgas diskusijas novērojamas vien pie projektu publikācijām.
Patiesībā pastāsts tīri interesanti izvērtās disputs, tik žēl , ka paši autori salīduši aizkrāsnē un nespēj,negrib, tas gan liecina vai nu par nepārliecinātību, vai pat par augstprātību, argumentēt savu viedokli. Ja jau daba, tad daba, kā jau cien. Profesors pieminēja divas kardināli atšķirīgas sistēmas pašregulējošas un pašplūsmā esošas ( abas , ja kas dabistiskas). Ir jau tāda lieta kā organisko šūnu sistēma-organisms, kas ir pašregulējošs mehānisms,paskatieties uz jebkuru organismu un to ekosistēmu, ar nosacījumu , ka tā nav sačakarēta, pašsadziedējoša, mūžam atjaunojoša utt., perpetum mobile. Un ir tāda lieta kā audzējs šajā pašā sistēmā, arī it kā dabisks veidojums(ar biščīt… Lasīt vairāk »
"…Šodien redzam, ka Eiropas Savienība piešķir milzīgas subsīdijas lauksaimniecībai, kas saražo tikai mazu daļu no kopējā Eiropai nepieciešamā pārtikas daudzuma. Tas nozīmē vienu — lauki parazitē uz pilsētu rēķina. Mēs visi maksājam par to, lai kāds varētu atļauties dzīvot tīrā gaisā…" Par kuriem laukiem ir runa? Tiem, kur pilsētnieki sabūvējuši savas privātmājas brīvdienās bauda lauku mieru, vai par laukiem, kas nodrošina to, lai pilsētnieks būtu paēdis un apģērbts? Vai Eiropas lauksaimniecība ir vainīga pie tā, ka veikalos ir pārtika no Āzijas, Amerikas, Āfrikas? Vai tomēr tas ir pilsētnieks, kurš patērē vairāk nekā viņam nepieciešams? "…Pilsēta ir vienīgā forma, kas nodrošina… Lasīt vairāk »
… un drošvien tautas mutvārdu daiļrade arī radās fabrikās (piem. "Provodņiks") nevis lauku sētās.
Ko šūmējaties?
Jauns birojs taču, vajag taču arī kādu publikāciju atlaist marketinga dēļ.
Nav jau nemaz tik slikti …. priekš žurnāla dizaina studija. Cilvēki palasīs, katrs kaut ko ieraudzīs šajos nepamatotajos lozungos, bet par to, ka kopējā sasaiste neštimmē pat nepamanīs, jo pēc pāris minūtēm jau nākamajā lapaspusē lasīs rakstu par kamīna meistaru ieteikumiem. Ar to jau arī autori spekulē, jo neba jau tas profesionāļu iztirzāšanai domāts.
Raksts ir labs un derētu arī Latvijasarchitectūrai. Ko gan lasiet Jūs? Varbūt kādu adresīti var izlūgties?
tad ko šis raksts dara šeit, lai arī pārbublicēts?
A šūmējamies par to, ka vienīgā (virs)rakstā apsolītā ideja, par kuru derētu parunāt (ja būtu KO)- par to, ka pilsētas nav gluži tādas un neattīstās tā un pateicoties tam, kā mums līdz šim mācīts- tā arī palikusi tikai virsrakstā. (Tās vaļības par organiku un vienšūņiem labāk nepieminēt.) Arī taisot sev reklāmrakstu, par "bazāru" būtu jāatbild. A "bazārs" ta diezgan īss: tautas – pārvietot un neapzinīgos- disciplinēt. Tā arī vienīgā piedāvātā konkrētā ideja. A.S. un Indra- es saprotu, ka jums gribētos atbalstīt jaunus censoņus, bet līksmei par autoru profesionālās domas utopiskajiem lidojumiem neredzu pamata. Šīm līdzīgas idejas nemaz nav jaunas un… Lasīt vairāk »
"Ja nav kopienas, nav sociuma, kura fiziskais apveids ir pilsēta, attīstība nav iespējama. Nav ideju, nav reliģiju, nav kultūras. Citiem vārdiem — pilsētas ir pats cilvēciskākais veidojums uz pasaules, jo kultūru koncentrē tikai pilsētas. Un cilvēks bez kultūras ir pilnīgs dārzenis, vienšūnis."
Ieteikums autoriem pardomaat saciito mazliet un uzskatiit "kultuura ka rezultaats jeb izpausmes no cilveeka mijiedarbiiba ar vide." Kur cilveeks, tur kultuura un kur vairaak cilveeki, kultuura buus plashaaka, daudzveidiigaaka, utt.
Tomeer kultuura balstaas uz vide, un tikai kljuus bagaataaka kad muusu pilseetas, kur ta tiek koncentreeta, arii tiek saskanjota ar vide kuraa vinjas tiek celtas.
Grāmatas par tēmām, kuras autori rakstā centušies pieminēt, ir lielos daudzumos. Te pāris nosaukumi, ko pašlaik atceros, raksta kontekstā, ar ko man personīgi bija interesanti iepazīties (vakarā parakāšos pa grāmatu plauktu, šķiet, ka bija vēl pāris interesantas lietas): (Informāciju var pēc nosaukumiem meklēt internetā. Var meklēt arī grāmatu autorus, jo daudzi no viņiem ir publicējuši rakstus pieejamus interneta lasītajiem un ir pieejama vēl visāda citāda informācija.) Arjen Van Susteren. Metropolitan World Atlas. http://framewo…/nodenr-135851 Elke Beyer, Anke Hagemann, Tim Rieniets, and Philipp Oswalt. Atlas of Shrinking Cities. David Grahame Shane. Recombinant Urbanism: Conceptual Modeling in Architecture, Urban Design and City Theory.… Lasīt vairāk »
Atradu vēl šo to vērtīgu:
Darcy Thompson. On Growth and Form
Greg Lynn. Animate Form
Sanford Kwinter. Architectures of Time
Eda Schaur. IL399 Non-Planned Settlements
intern.sg.ethz.ch/fschweitzer/until2005/download/web-urban.pdf
Randolph Hester. Design for Ecological Democracy
http://books.g…unity+and+Self+ in+the+Contemporary+Metro polis#PPA61,M1
http://www.complexity…a.ca/index.htm
http://www.brint.com/Systems.htm
http://www.acadia.org
http://mit.edu/arch/edg/
http://www.mitpressjo…s.org/loi/evco?
http://www.talkorigin…lg/genalg.html
http://www.artweb.co.nz/
Interesanti vi ari pats zk ir iepazinies ar so 8 webu saturu?
Liels paldies par adresēm. Diskusija ir varena. Tēma aktuāla. Būtu labi satikties un papildināt ar piemēriem. Nu kaut vai Venēcijas. Rodžersam arī ir. Varēja manīt, ka raksta autori par tiem ir informēti. Un tad vēl Beļģija un Nīderlande… Man svarīgi liktos visu to izrunāto sasaistīt ar ikdienas darbošanos projektēšanā.
Viss jau būtu labi, bet ar to vien nepietiek kā palasīties grāmatiņas un tad šīs idejas copy-paste veidā likt iekšā rakstos. Jāņem vērā to, ka šo grāmatu autori pie šīm atziņām ir nonākuši ņemot vērā savu kosmopolītisko pieredzi ilgākā laika posmā. Šī pieredze ir pamatā ir balstīta uz turpinošām idejām, tās nav radušās nejauši, kā utopisks risinājums uz konkrēto situāciju. Utopiskas šīs idejas var likties tikai tādiem, kuri nav iedziļinājušies šo ideju kontekstā un mēģina tās pasniegt kā aksiomas, kuras var pielietot visur arī šeit pie mums Latvijā. Es šajā rakstā utopismu neredzu, redzu tikai copy-paste lozungus, kuri pat netiek… Lasīt vairāk »
http://www.inhabitat.com/
Diskusija izvērtusies patiesi varena! Domas labas, arī emocijas sit augstu vilni, kā parasti. Katrā gadījumā, liekas ka tēma ir radījusi pārdomas, parko prieks. Gribēju tikai piesviest pāris domu graudus. 1) Sava komentāra virsrakstā gribēju piedāvāt savu interpretāciju tēmai, kas aizskarta rakstā. Mācoties no modernisma kļūdām, skaidrs, ka cilvēks nav vis mašīna, bet gan dzīvs organisms; arī sabiedrība ir dzīvs organisms, kas mainās, adaptējās un brīžiem mēģjina sevi izārstēt no ekonomiskiem, sociāliem un politiskiem kaudzējiem un sērgām. Respektīvi, pilsētu "forma" jeb, manā interpretācija – telpa, ir uzskatāma par dabas radītu fenomenu, ja netiek aizmirsta paša cilvēka saikne ar dabu. 2) Arī… Lasīt vairāk »
Ja padomaajiet bashkjiiti par subsiidiijaam, tas ir abejaadas. Pilseetas ir gan atkariigas no laukiem vairaakos veidos, paartika buudams tiak viena no tiem.
Pilseetas resursu pateerinju ietekme "footprint" parasti ir stipri lielaka nekaa pata pilseeta. Tiesi Riigas kaajas iespiedums var aptvert prasot shaadus jautaajumus:
No kurienes nak dzeramuudens, ka tas tiek attiiriits/filtreets?
Elektriiba nakk no zilas gaisas?
Nav tik vienkaarsh ka saliidzina "EU=pilseetas" un secinaat ka taas subsidee laukus. Nevajag iekrist tik vienkaarshaas mulkjiibaas. Ir noteikta mijiedarbiiba starp abiem, un tiem kam ir ta talredziiba redzeet ka cilveeks ir ta saikne kas abus vieno, vinji projekti buus neapstriidama saistoshi un igltspejiigi.